Lēnām dresējam Otro uz podiņa iet. Šorīt jams piemīza mums gultu. Mucīts uzsēdināja uz podiņa un pati lien atpakaļ gultā (liela, vietas ap peļķi daudz, mainīt uzreiz slinkums, jo agrs). Sīkais neko - norāpjas no troņa un rāpo pa tepiķi pēc rotaļlietām. Kakājot.

Citās ziņās - ēd pie mūsu galda diezgan dūšīgi, pats ceļas stāvus ar pieturēšanos. Tiesa, nosēsties atpakaļ uz grīdas nesanāk. Vai nu noguruma frustrācija, vai arī nokrīt, bet stāvēšana beidzas ar sliktu garīgo