readme.txt

Saprotu, kāpēc krimināllikumā izvarošana ir vienlīdzīgi pakāpē ar slepkavību.
Tas ir vēl sviestaināk par slepkavību, jo tu turpini dzīvot, un nevari neko dzēst, labāk nomirtu.
Man ir uzticēta pieredze, kad es apzvērēju es atradīšu tos kropļus (ko gan es reāli varu?), un detalizēti iztēlojos: sasieti, lauzt katru kaulu pa vienam. izgriezt mēli, ausis, un tad izdurt acis. Max lai paliktu dzīvi, un turpinātu būt dzīvi. Es pamestu telpas, kur neviens neatrastu, lai mirst ārprātīgās sāpes, bez redzes, salauztu ķermeni

Tā nav, ka vīriešiem ir hardcore. Miera laikos, protams, man bija pastāvīgi bail dabūt pa purnu, un esmu dabūjis, ne reizi vien.
Bet kari pārsvītro visu – sievietes ir objekts karā. Es ciešu to iedomājoties.
Karā puisi vkn nošaus

Kāpēc es gāju karatē? Jo pastāvīgi bīstamība uz ielas. Krievi

par anālo es rakstīju, runājot par Suni.
dzīvē: 1x es jautāju Guntai, meibi pamēģinam? noraidīja. un es arī nesaprotu, ja ir slapja uzkarsusi vagīna, ko tu gribi, kāpēc anal

par maskačku.
Ir jau 1 naktī. ex Laura izvelk mani pa iespējami sliktākajām vietām. Pajautā īsos svārciņos, maskačkas pēdējā pagraba bārā, kur ir viss iespējamais stafs, "piparmētru tēju. divas" tur visiem dzerošajiem strādniekiem un urlām, nobruka jumts. Mums neviens nenāca klāt. ex-Laura izgāja smejoties, kur es jau būtu atpists 2 sekundēs

man tā patīk teiciens "lai Dievs nogrābstās", un sekojot, ka neizmanto vārdu bez vajadzības, esmu paturējis jēdziena spēku, pārvēršot to "fuck" līmenī.
lai "nogrābstās" kas bija ex-Laura, šeit Latvijā. baiļu nav vispār, tur kur es ielīstu zemē. car driving? 180 pa šoseju naktī, pamodinājusi mūs ar Guntu 3-os naktī "beidziet gulēt, braucam uz Ventspili vērot ziemeļblāzmu", vilka mani pa maskačku naktī, provokatīvi īsos svārciņos. es biju pārmīzis as hell. un satikām arī urlas. ex-Laura easy norunāja ar viņiem minūtes, un urlas atvadījās klanoties.
tas nozīmē, ja tu esi ar Dievu, tu stāvi pāri pilnīgi visam pasaulē

Un nedomājot speciāli, sanāca, ka esmu zivs, un vienīgās intereses profilā ir tag "kaķi". pats sevi apēd. Tas nebija domājot, bet tik ironiski

Ex-Laura, vēl gadiem pirms klostera, man teica "tu drīksti pilnīgi visu", zinot, ka man ir kapacitāte neuztvert to kā visatļautību

Es esmu Cibas godājamais Kaķis, ko jau visi redz

Pauris ir caurs. Rakstīju par godājamo Cibas Suni.
Un Grieķijas ex-Laura (viņu sauca Laura, pirms ortodox baznīcas vārda) ir stāstījusi par mīlestības 5 formām, jau dzīvojot klosterī. Es no tā neko nerubīju.

True kristieši ne no kā nebaidās. Fake baidās padomāt pat vienu domu ārpus kanona

Tas sanāk, tu gribētu anālo pats sev, bet tas nav iespējams.
Kad trenējos karate, un jau biju diezgan tuvu špagatai, es mēģināju sev sūkāt. Tehniski sanāca, bet saspringums tik liels to izdarīt, un tas ir tik short lasting dēļ ķermeņa piepūles, ka sanāca vnk ievilkt ķeksīti

Goldie, tas bija pēdējie atlikušie amf putekļi, un masīvs alko, lai spētu ko pateikt.
Pīpējot lodžijā bija īss mirklis, kad apjēdzu, karte ir nobrukusi, prāts ir neizsekojams, pilnīgs haoss.

Un gulēt ejot, lai "nogrābstās", kādā state, tieši tāpēc atteicos domāt, jo tā vnk nevar būt, ka Mīlestību selektīvi "iedala".

UPD:
Daudziem to norok vide, vecāki, jau pirmajās dzīves dienās tik dziļi, ka vairs neizspīdēs cauri slāņiem.
Manējai ļāva būt.

UPD 2:
Vēl pirms stundas, vēl nelasījis Cibu, kārtējo reizi vārdos pateicos mammai, ka ķermenis ir mini NATO tanciņš, ka atdevusi man visu veselību un arī visu mīlestību.
Mamma neticēja, ka atgriezos no veikala minūtēs – "tu nedabūji?". Nē, es vnk gāju neapstājoties

Wake Up Dead Man: A Knives Out Mystery (2025)

Aizgāju gulēt tādā state, ka gāzu krītot, un nenokrītot, visu savā istabā, noiet 1,5 metru līdz cieņpilni iekrist matracī, un spēt pārvilkt segu.
Viss sakrīt: nauda beigusies, nagi ir gari, parasti finālā, ko pēc athoda apgriežu.
Nauda ir vēl, iziet vēl šodien ārā. Ēst? Sagatavots supergards meal toreiz, bet svarīgāk bija dežūrēt Cibā.
Slēgšanas laiks ir tik tuvu. Gribu redzēt, kā noiešu turp/atpakaļ.
End of msg

Un, cik smuks!
https://www.youtube.com/watch?v=ekBMI5T3GbI

joprojām:

Decembris 24., 2005

11:57
bet es jaunajā gadā negribētu satikt pseidodraugus
(5 raksta | ir doma)

"Ja vecāki visu dienu sēž pie datora, pēc tam paēd un turpina gulēt uz dīvāna pie seriāla, bērni to pieņem par normu."

https://www.lsm.lv/raksts/vecaki-un-berni/bernu-veseliba/13.12.2025-tris-bernu-mamma-nav-vainigs-ne-laiks-ne-skola-bernu-mazkustigumu-radam-mes.a625593/

"Sāksim kustēties šodien, nevis pirmdien vai pirmajā janvārī."

Izrādās, ka TLDR ir arī fiziski žunāli, un man radās liels kārdinājums kaut ko pasūtīt. Kas man atgādina par to, ka es joprojām sēžu uz domas par to, vai man vajadzētu pasūtīt IR nākamajam gadam.

IR pārdošanas punkts ir tāds, ka nākamgad ir vēlēšanas. Lielajā bildē es saprotu mediju lomu sabiedrībā, un to es nevienā brīdī negrasos to apšaubīt. Šogad, piemēram, savu digitālo abonomentu es esmu lietojis ļoti maz, ja neteikt nemaz, un pilnīgi noteikti maz zinu par aktuālajiem sabiedrības cepieniem, izņemot tos, par kuriem katram onkulim feisbukā ir viedoklis. Taču no otras puses es arī saprotu, ka es nestāvu smagas izšķiršanās priekšā par to, par ko es balsošu. Es mazliet apšaubu, ka Latvijas politiskajā piedāvājumā pēkšņi uzradīsies jauni gaišie spēki, un mani arī mazliet kaitina vēlme meklēt jaunus mesijas, lai gan es dotu atlaides jaunai partijai, kas ir veidojusies no kāda cita politiskā spēka neatrisināmām iekšējām pretrunām. Ar pirkstu ne uz vienu nenorādīšu. Bet jā - es zinu, kas ir mūsu tradicionālie sūda brāļi, es arī zinu, ka nav neviena politiskā spēka, kurā to nebūtu, un nez vai jauni skandāliņi kaut ko mainīs manā pasaules uztverē. Ja nu pēkšņi kādu pieķer kanibālismā vai pedofīlijā, gan jau man šis fakts nepaslīdēs garām.

Ko es ar šo gribu pateikt? Ir kaut kaut kāda mītiskā pilsoniskā atbildība, un arī es no viņas mazliet ciešu, tai pat laikā es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šī visa ir akmentiņa ripināšana kalnā. Tā, kas ir Sīzifam, nevis Andrim Ērglim. Daudziem šī pilsoniskā atbildība ir hobijs vai pat reizēm eskeipisms, bet man arvien vairāk šis jūtas kā bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Piemēram, kāda ministrija kādu laiku atpakaļ ir nelietderīgi iztērējusi dažus miljonus? Ko tieši es varu darīt vairāk kā turpināt nebalsot par šiem... līdzpilsoņiem? Vai man ir kādas vecmāmiņas, brālēni, vai konservatīvi draugi, kurus es satieku pie svētku galda, un man viņi būtu par kaut ko jāpārliecina? Pievērsim acis uz pētījumiem, ka pārliecināšana ar racionāliem argumentiem nestrādā. Tipa nav. Ko vēl es iesākšu ar šo iespaidīgo informācijas bagāžu? Patriotiski sevi audzināšu ar stāstiem par latviešiem, kas ieguvuši kaut kādas balvas, vai atgriezušies dzimtenē darīt uzņēmējdarbību? Ja man tie stāsti kaut ko dara, tad vienīgi vēlmi kaut ko ierakstīt cibā, un kā mēs zinām, cibā notiek ļoti vērtīgas un izzinošas diskusijas.

Bet atgriežoties pie TLDR, manuprāt tas ir ļoti labs formāts šī brīža informācijas pārbagādībā. Es septiņās minūtēs varu uzzināt par konfliktu, piemēram, Sudānā, un iegūt aptuvenu rietumcentrisku priekšstatu par globālās pasaules stāvokli, un manuprāt ar to pietiek. Vēl, protams, ziņas kā komēdija ir labs fromāts. Sarkasms un ironija ir diezgan labs veids, kā saglabāt veselo saprātu. Varbūt nedēļā šāda satura patērēšana prasa pārāk daudz laika, bet jau nākamgad būs par vienu šovu mazāk. Visādi citādi astronomijas ziņas mani izklaidē mazliet vairāk, un praksē noder aptuveni tikpat.

Tagad saprotu, kāpēc Goldie uzmanība.
To laikam reti dod. Piedzimt krekliņā, kur vārdos te ir velti. Un Laura arī ir krekliņā.
Vnk piedzimuši ar lielāko dāvanu – Mīlestību.

Vai tad sanāk, Dievs ir negodīgs, ja šis ir nenormāla dāvana? Citiem nav, ir parastais? Stulbs, piedzēries, un pienāca jauns jautājums. Nebija kopš jaunības.

Es domāju pat pālī. Šis nebūs sagremojams, nekādos state, tu vnk šobrīd kļūdies. Es neatsakos, bet smadzenes darbojas pilnīgi wrong.
Atliec, lūdzu. Es smejos – norakt neērtu jautājumu. Nu ok, khh.

Jūs zināt – pirmais, ko es izpisīšu, ir mans prāts.
Vēl spēju pasmaidīt.

Kāpēc neizpist tūlīt? Es pacietīgi eju gulēt
/GusGsus/

Vēlā pusaudža sapņi bija Sandra. Protams, mūzika, kas rāva nost jumtu, izskats, enerģija. Nebija vēl uz dročīšanas uz tēmām, es 16 pat nezināju, ka masturbēt ir iespējams. Es vnk mīlēju skaņu, un manā prātā tā bēra vizuāļus as fuck.

Es vnk esmu piedzimis ar mīlestību. Un tagad sapņoju vai mirstu