Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2026-04-20 20:55:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kanādas profesors pierādīja, ka studentu IQ universitātēs ir samazinājies par 17 punktiem
https://www.youtube.com/watch?v=PtgQCl2bCrE

https://www.scienceopen.com/hosted-document?doi=10.14293/S2199-1006.1.SOR.2024.0002.v1

Turklāt agrāk studenti universitātē mācījās 2–3 stundas mājās uz katru stundu lekcijās, tagad šis skaitlis ir drīzāk 1 stunda mājās uz katru lekcijas stundu.

Tas nozīmē, ka profesori, kas sāka mācīt 90. un 2000. gados, jūtas tā, it kā viņiem viss būtu jāatvieglo, jo
ielikt 7 vai 8 cilvēkam ar 90 IQ, kas ir zem vidējā, prasa nopietnu pārbaudes darbu atvieglošanu.

Profesora pētījums tika izņemts no zinātniska žurnāla tikai tāpēc, ka portālā X nīdēji teica, ka tas ir diskriminācija pret cilvēkiem ar invaliditāti. Par laimi, viņš to varēja publicēt citā augsti novērtētā žurnālā.

Problēma studentu vidū ir daudz īsāks uzmanības noturības laiks, mazākas vispārīgas zināšanas par dzīvi, un tāpēc
profesoriem jāpavada ilgas stundas, atkārtojot vidusskolas mācību saturu, pirms viņi var sasniegt faktisko bakalaura līmeni.


Šis viss ir pilnībā saistīts ar viedtālruņiem, atkarību no īsa satura, "doom scrolling" un lasītprasmes samazināšanos jauno studentu vidū.

Universitātes nevis ceļ trauksmi, bet ik pēc 2-3 gadiem visu atvieglo. (Tā esot Kanādā un ASV, par Latviju nav datu).

Video redzamais profesors saka, ka mūsdienās tiek uzskatīts, ka cilvēkam ar 70 IQ vajadzētu būt iespējai iegūt grādu, jo tāds ir valsts valdības viedoklis. Pirms 20 gadiem daudzās jomās tas nebūtu bijis iespējams iegaumēšanas un darba atmiņas apjoma dēļ, kas nepieciešama, lai ātri apstrādātu informāciju un savlaicīgi iesniegtu mājasdarbus.

Tagad, pateicoties mākslīgajam intelektam, studenti var daudz vieglāk izlikties, ka zina mācību materiālu. Krāpšanās ir kļuvusi vienkāršāka.

***

Īsāk sakot, augstākā izglītība ir daudz mazāk prestiža.
Darba devēji to zina un maģistra grādu vērtē daudz zemāk, nekā pirms 20 gadiem. It īpaši STEM jomās.

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]disfigurator
2026-04-21 09:15 (saite)
LV izglītības standarts tāpat tiek idiotu vilkts uz leju, diemžēl.

Kas vainīgs?
Vecāks un uzņēmums. Vecāks, kas neaudzina bērnus un rāda piezīmi, pa pusei ielīdis jau asoctīklu tūplī un uzņēmums, kas skaidri apzinās, ko nodara, bet izvēlas darīt tāpat, jo peļņa un kontrole.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eos
2026-04-21 12:23 (saite)
Varu piekrist.

Kad sabiedrībā būs prestižāk būt par labu tēti, nevis braukt ar lielu džipu, kaut kas varētu mainīties.

Jo vecāki domā, ka atpērkas no bērnu audzināšanas ar to, ka bērnam 4 gadu vecumā iedod planšeti, taču reāli viņi piedalās nekritiski domājošas un no
ekrāniem atkarīgas paaudzes veidošanā. Viņi domā īstermiņā, jo bērnu audzināšana ir liels stress, un, ja vecāki nespēj panest šo stresu un nav vecmāmiņas, vectētiņa, kam bērnu iedot, tad viņi vienkārši neaudzina.

Tie, kas apzinās šo situāciju, bērnus vienkārši nedzemdē, jo saprot, ka kvalitatīvi nespēs tos izaudzināt, jo nestrādā tik mierīgu darbu un nav ar tik daudz radiniekiem, kas varētu būt viņiem šad un tad par bezmaksas auklītēm.

Līdz ar to visā Latvijā dzimstība ir stipri uz leju, un tikai maza daļa bērnu, kas šobrīd ir skolās, ir audzināti ar pietiekamu uzmanību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]disfigurator
2026-04-21 12:32 (saite)
Jā, pa virsu dzimstības samazinājumam industriālā sabiedrībā, tagad pa virsu vēl digitālais slogs - tie, kas kopainu redz, nevēlas tai pakļaut savu atvasi un rezultātā jā - kompetentākajiem potenciālajiem vecākiem bērnu nav, ir paziņu lokā pat vazektomiju taisījuši...

Smagi ap sirdi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kihelkonna
2026-04-21 10:21 (saite)
vēršu uzmanību, ka ar zinātniskiem rakstiem labāk iepazīties nevis jūtūbē, bet sameklējot oriģinālu :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]eos
2026-04-21 12:26 (saite)
Ja atvēri video, tad varēji redzēt, ka raksta autors vairāk nekā stundu
runāja pats par savu rakstu. Domāt, ka es no raksta saprastu vairāk, ja to lasītu pats, ir jau augstprātība.

Taču caurmērā varu piekrist - ja rakstu interpretē žurnālisti, kas maz jēdz no paša raksta, tad labāk lasīt pašam. Šajā video bija veiksmīgi - žurnālists runāja attiecībā pret autoru proporcijā. apmēram 1 :10.

Šis kanāls ir ļoti maziņš, un caurmērā cilvēkiem nav laika skatīties stundu garas intervijas. Tāpēc šis ir izņēmums no ierastā Youtube formāta, kurā, iespējams, galvenās tēzes par šo rakstu tiktu atspoguļotas 5 - 15 minūtēs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-21 12:36 (saite)
neatvēru. atvainojos. es vienkārši nekad neklikšķinu uz jūtūbes video linkiem, ja izskatās, ka tur būs kaut kādi jaunāko pētījumu atstāsti. parasti tur ir kaut kas no konteksta izrauts vai vispār nesaprasts, un jo skaļāk runātājs kliedz, jo vairāk tauta notic. pat ja tas ir autors - es sameklētu to rakstu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2026-04-21 12:39 (saite)
Khem :D

Nu tad lūdzu noticēt, ka es savā cibā nelieku "tur būs kaut kādi jaunāko pētījumu atstāsti. parasti tur ir kaut kas no konteksta izrauts vai vispār nesaprasts, un jo skaļāk runātājs kliedz, jo vairāk tauta notic.", jo

parasti konspektīvi pats uzrakstu, kas bijis vērtīgs.

Mana dzīvokļbiedrene kategoriski neskatās Youtube vispār tieši tā paša iemesla dēļ, ko Tu minēji.

Kad es ar lielām pūlēm atrodu tajā Youtube kompostā zelta graudu, viņa tāpat neskatās. Tas man šķiet par traku :D

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-21 12:45 (saite)
likšu aiz auss. daži citi cibiņi mani ir atradinājuši no klikšķināšanas uz jūtūbes linkiem. es slikti uztveru video formātu, turklāt analizēt zinātnisko rakstu, neizlasot kaut vai kopsavilkumu - tik zemu krist es negribētu. jā, tu mēdz atstāstīt bez atsaucēm, dažreiz var padomāt, ka tas ir tavs viedoklis. atsauces ir svarīgas. tev pašam nemaz negribas to viņa rakstu apskatīt?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2026-04-21 12:58 (saite)
Es, savukārt, likšu aiz auss, pievienot atsauces uz pašiem rakstiem.

Protams, ka gribas! Nepaspēju, jo bija jāiet gulēt. Es viņa rakstu iekļaušu savā kursa darbā un bakalaura darbā. Tur būs jāieliek atsauces.

Cita lieta, ka viņa minēto man pateica pagājušogad divas pieredzējušas
profesores no LU, man tas nebija jaunums. Viņas to bija novērojušas jau labu laiku.

Problēma ar šādiem rakstiem un pētījumiem ir tāda, ka nīgri un nicīgi LU mācībspēki, kas sludina toksisku pozitivitāti "Mums Latvijā ir labi ar izglītību, mums ir ES fondu nauda, jaunas laboratorijas, mums ir Kaščejevs un Mārcis Auziņš!", vienmēr saka, ka šādi pētījumi neko nepasaka par
situāciju Latvijā, tāpēc ir nederīgi.

Taču Latvijas pētījumu par ko tādu nav, jo tam ES naudu nepiešķir. Ja kāds students sava BA/MA/PhD darba ietvaros uztaisa anketas, tad viņam piesienas, ka respondentu skaits nav pa visu Latviju, un tas ir pārāk mazs. Nopietns pētījums ar 10000+ respondentu izmaksā daudzus tūkstošus un cilvēku intervēšanu dzīvē. Tāpēc jau visvairāk datu ir no ASV.

Šobrīd ir dati, ka 42% 4.klases skolēniem Latvijā nepatīk matemātika. To uzver un aktualizē Latvijas Starpnozaru inovāciju izglītības centrs. Eiropā vidēji tikai 23% 4.klases skolēnu nepatīk matemātika. Šāds jautājums, iespējams, bija arī PISA testā, tāpēc tāda info par Latviju radās, jo PISA testu apmaksā ārzemnieki.

Šis rezultāts ir no 2022.gada, tāpēc ir, par ko galvu lauzīt, kāpēc Latvijā ir tā. To arī es centīšos saprast tuvākajos gados.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-21 13:10 (saite)
labi :)
tā kā bieži cibā mēdzu atstāstīt izlasīto, esmu ielāgojusi, ka gan priekšā, gan nepriekšā ir visādi jāizceļ tas, ka tas nav mans viedoklis un tas ir citāts vai atstāsts. citādi mūždien jāatkaujas no tiem, kas domā, ka tas ir mans dīvainais viedoklis. es arī uzmanos tādā ziņā, ka savu viedokli rakstu atsevišķi no atstāstītā viedokļa un tos noteikti neputroju kopā.

tu atstāsti to, kas tev no dzirdētā iepaticies, bet rakstā droši vien ir akcenti salikti citādāk. un ka diplomu dabū ar iq 70 - tas visos laikos bijis, ka atsevišķi cilvēki, kas, šķiet, nav tālu no vieglas garīgas atpalicības, ir beiguši augstskolu.

es nekādi neiebilstu raksta saturam. to, ka studenti pašlaik ir tik stulbi kā nekad agrāk, stāsta daudz un visur; piebilst gan, ka varbūt šis ir cikliski, līdzīgi, kā ar saules plankumiem. es tikai nelietoju jūtūbes formātu informācijas iegūšanai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2026-04-21 15:12 (saite)
https://www.scienceopen.com/hosted-document?doi=10.14293/S2199-1006.1.SOR.2024.0002.v1

Ielieku, lai ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 09:32 (saite)

kopsavilkumā (visu lasīt šobrīd nav laika) un tāpat secinājumos redzu:

1. agrāk studēšana bija elitei, tātad nelielai sabiedrības daļai. tagad studē daudz vairāk. skaidrs, ka elites intelekti tiek "atšķaidīti"ar pārējiem. ja agrāk studēja 2% un tagad 30%, tad visi nevar būt ar intelektu virs 125. sarēķini pats.

2. IQ ir krities par līdzīgu ciparu gadā pēdējo 80 gadu laikā. vismaz kopsavilkumā nav par lielu kritumu pēdējos gados. ja tu no šī secini, ka vainīgas ierīces, tad sanāk, ka cilvēki pilnīgi vienādos daudzumos ir sēdējuši pie ierīcēm visus 80 gadus.

3. tavs minētais 70 ir izņēmums, ja jau vidējais ir 102.

4. tur ir nedaudz analizēta attieksmes maiņa. agrāk augstskola bija elitāra, tagad nē. zinām, ka daudzās profesijās augstskolas diplomu vienkārši vajag. manai māsai, kas pūš tauri armijas orķestrī, vajadzēja augstāko izglītību. viņa tiešām neizcēlās ar atzīmēm skolā maigi sakot, bet to diplomu viņa dabūja. tu droši vien zināsi vēl profesijas, kur augstāko izglītību vajag diezgan formāli. vismaz kopsavilkumā es redzu stāstu par šo. ka cilvēki grib studēt un to dara arī tad, ja nav apdāvināti. un tu saviem skolēniem droši vien gribi palīdzēt tikt studēt un īstenot savus sapņus arī tad, ja arī viņi nav ļoti gudri un nevis sūti strādāt gaterī visus, kam IQ izskatās zem 115.

5. raksts esot noraidīts. tā nav, ka žurnāli noraida rakstus. nu labi, noraida, ja galīgi neatbilst žurnāla profilam, bet ja atbilst, tad tie tos nosūta recenzentiem, kas var tos noraidīt sliktas statistikas dēļ vai vienkārši uzkasīties, ka autors nav uz viņiem atsaucies. autori tad par to nebēdā, sūta uz citu žurnālu. apsūdzēt žurnālu par raksta noraidīšanu izklausās tā khm provinciāli.

6. autors vairākkārt uzsver, ka agrāk studēja elite, bet tagad visi, kas grib. viņš nesaka, ka tas ir slikti. vēl senāk (pirms dažiem gadu simtiem) arī lasītprasme bija elitāra. tas, ka agrāk lasīt prata tikai apdāvinātie, bet tagad lasīt prot visi, pat viegli garīgi atpalikuši, nenozīmē, ka tauta ir kļuvusi stulbāka.

padomā, lasītpratēju IQ pēdējo 300 gadu laikā ir nokrities no 125 uz 100, vai tev tas šķiet slikti?

7. tajā video vai vismaz tavā atstāstā ir par kaut ko citu, nevis par šo rakstu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 09:36 (saite)
>>>> lasītpratēju IQ pēdējo 300 gadu laikā ir nokrities no 125 uz 100

te pa taisno varētu atrast cēloņsakarību - jo vairāk lasa, jo stulbāki kļūst

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]eos
2026-04-22 11:33 (saite)
"sūti strādāt gaterī visus, kam IQ izskatās zem 115."

Šis ir labs. Varētu matemātikas kabinetā kā lozungu. "Ja nepildi mājasdarbus, apsver darbu gaterī!"

7. Tajā video raksta autors vairāk nekā stundu komentē kādas ir sekas sabiedrībā no rakstā iegūtajiem datiem. Skaidrs, ka komentāri un raksts nav viens un tas pats. Varbūt tad nevajag lasīt rakstu atrauti no video.

Jo dati ir daudz, taču tos interpretēt, ignorējot pastāvošo status quo un norādīt uz riskiem, tas ir drosmīgi.

Tā interpretācija ir svarīgākais, jo
arī LU tā profesore, kura Latvijā organizē PISA testu, uz visu izglītības sistēmu skatās totāli citādāk, nekā viņas kolēģes pedagoģijas nodaļā.

Viņas izglītība ir administrācija/statistika/socioloģija, doktora grāds. Tādi cilvēki operē ar datiem, nevis bērnu psiholoģiju. Taču viņa ir strādājusi jaunībā skolā par datorikas skolotāju, tāpēc ir mazliet empātiskāka par parasto cipargalvu.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 11:51 (saite)
nē, ir jālasa raksts, jo tur ir pārbaudāmi dati. jūtūbe nav labs materiāls kritiskās domāšanas audzēšanai. jūtūbes video var sataisīts katrs un sastāstīt tur visu, kas tajā brīdī ienāk prātā un uztaisīties par sazinkādu upuri un teikt, ka raksts ir noraidīts nevis zemās kvalitātes dēļ
(diskusija un secinājumi neizriet no rezultātiem, diskusijā runā par lietām, kas agrāk nav pieminētas, biologiem pirmkursnieki šito atļautos, bet treškursnieki nu nekādi), bet citu iemeslu dēļ.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 12:22 (saite)

apskatīju arī to
"citā augsti novērtētā žurnālā"

tas īsti nav žurnāls kā tāds, to nedrukā. tā, protams, ir svarīga vieta, bet tā ir vieta, kur savu rakstu var ielikt katrs, apmēram tāpat kā ielikt personiskajā blogā. rakstu pirms ielikšanas nelasa recenzenti; tur ir tikai tehniska pārbaude - vai raksts izskatās pēc raksta un vai nav plaģiāts.

šī ir vietne, kur saliek tādus pētījumus, ko visi citi ir noraidījuši un tam nav impact factora.

"augsti novērtēts" - tie ir meli. kāpēc tērē laiku, lai klausītos meļus?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2026-04-22 13:22 (saite)
Ko lai saka - es noteikti nenoraidu Tavas bažas, ka pētījums formāli nav ideāls.

Taču es esmu praktiķis un redzu, ka pētījums saskan ar realitāti Latvijā.

Augstskolu profesori šo realitāti sauc par "vājākie matemātikas studenti, kādi caurmērā ir bijuši kopš 90-tajiem gadiem" un par krīzi pedagoģijā gan skolas, gan augstskolas līmenī.

Lai šādus izteikumus pamatotu akadēmiski, vajag pētījumus. Es tos cenšos meklēt. Taču tiešā veidā par Latviju tādu ir relatīvi maz.

Kāpēc skolēni nesaprot, ka vajag pildīt matemātikas mājasdarbus 3x nedēļā
15-60 minūtes katru reizi, kaut tas ir zinātniski pamatots?

Kāpēc tikai ģimnāzijās ir šāda politika/skolas kultūra?

Vai tas nozīmē, ka visi tie, kas netiek ģimnāzijās un skolās ar augstu akadēmisko kultūru, tiek automātiski padarīti par garīgi atpalikušiem, jo viņi/viņu vecāki/skolas vadība pieņem lēmumu, ka bērnus traumēs tie mājasdarbi 3x nedēļā?

Kāpēc PSRS laikā visi varēja pildīt mājasdarbus matemātikā 3x nedēļā un tagad vairs nē?

Kāpēc tāds "slinkums" un sniegpārsliņu kultūra tiek atbalstīta no Izglītības ministrijas?

Varbūt te vairs sen nav runa par pedagoģiju un matemātiku, bet antropoloģiju
un socioloģiju. Taču man ir jāspēj rast atbildes uz šiem jautājumiem to fakultāšu ietvaros, kuru students es esmu.





(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kihelkonna
2026-04-22 13:56 (saite)
>> pētījums saskan ar realitāti Latvijā

par to pētījumu! kur tajā pētījumā to var izlasīt? tur nekā tāda nav. tur ir tikai, ka vidējais iq ir pilnīgi vienmērīgi pazeminājies pēdējos 80 gados (tātad pēdējie gadi šajā ziņā neatšķiras no sešdesmitajiem)
un ka tas izskaidrojams ar studentu skaita pieaugumu.

tas domburšovs, kas panesas diskusijā, nav nopietni ņemams, jo tas nav pētījums; tur tikai tiek piesaukti citi pētījumi, kurus gan tev būtu vērts sameklēt. tas par mācībām veltīto stundu skaitu nav šī autora pētījums, taču ir atsauce. tāpat arī par studentu viedokli par savu līmeni.

tev ir tekstā jāmācās vairāk ieraudzīt to, kas ir, nevis sekot ilūzijām. bērniem skolā ir tāda disciplīna kā tekstpratība - jāatrod konkrēts citāts, kas pamato apgalvojumu.

es te ne par mājasdarbiem kā tādiem, bet par to, ka tev jāmācās izvērtēt avotus. citādi tu tā kā mapats - tas jebkuru MI ģenerētu tekstu vai attēlu uzskata par augstāko patiesību. viņš tieši tāpat - kad viņam norāda, ka uz staba uzlīmēta uzlīme "7G, tūlīt būsi beigts" nenozīmē, ka tā tiešām ir un ka varbūt to uzlīmējis kāds jokdaris, tad viņš nevis apsver, ka šis tiešām varētu būt kļūdains informācijas avots, bet sāk stāstīt, ka 7G tiešām ir bīstams un kā tu to nesaproti. es tikai par to avotu. tas nav pētījums par to, par ko tu runā.

mājasdarbi ir arī parastās skolās. ir. un manu viedokli par ģimnāzijām kā apdāvinātu bērnu likvidēšanas vietām tu jau zini. lietai ir daudz dimensiju. arī IQ kā matemātikas prasmju rādītājs diez vai derēs.

no meitas zinu, ka ir dati par to, cik stundas mācās cilvēki dažādās valstīs. skolās un augstskolās. varbūt to tev pameklēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

und
[info]norkoz
2026-04-23 07:45 (saite)
LV situācijas dinamikai- secīgi faktori: krievvalodiigo pluusmu likvidēšana augstskolaas, privātaugstskolu atvēršana, robežatvēršana elitārijiem uz oxbridžām

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]eos
2026-04-23 10:48 (saite)
Paldies par komentāru.

Jauns pavediena punkts. Es nemaz nezināju, ka LU jebkad ir bijusi krievvalodīgo plūsma. Man bija iespaids, ka ar 1991.gadu viss ir latviski visiem.

Tā ir, ka Alberta koledža un dažas citas konkurē ar LU, tāpēc LU arī samazina prasības. Bet, vai tā vajadzētu būt? Kāpēc LU uztrauc mazais studentu skaits? To es nesaprotu, jo LU būtu jābūt dotācijām no valsts budžeta. Demogrāfiskā situācija ir tāda, ka pēc 1996. un 1999. gadu krīzēm Latvijā ir mazāk jaundzimušo. Katru gadu 1.kursa studentu paliek arvien mazāk.

Tā valsts dotācija vienkārši, droši vien, ir par mazu.

Tas, ka no Rv1Ģ cilvēki stājās uz oxbridžām, ir novērots. Kas netiek, dodas uz Somiju, Dāniju, Igauniju, Norvēģiju studēt. Latvijā paliek trūcīgie - vai nu naudas, vai IQ ziņā. Vai arī patrioti, kuru skaits, droši vien, ir niecīgs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]kihelkonna
2026-04-23 12:35 (saite)
kad es studēju (līdz 1991), mūsu kursā bija 5 grupas:

- trīs grupas ar parastiem biologiem
- viena grupa ar pedagogiem (tie bija daudz vājāki, jo tiem bija atsevišķs un daudz mazāks konkurss)
- viena krievu grupa. viņi bija parastie biologi. gudri.

pasniedzēji bija divvalodīgi, vienas un tās pašas lekcijas lasīja gan latviski, gan krieviski. lekcijas latviešu grupām bija visām kopā. prakses bija visām grupām kopā un tā nebija problēma, jo visi daudzmaz prata abas valodas.

kopš krievu grupas likvidēja, es īsti nezinu - tiem, kas gāja krievu skolā un gribēja studēt LV, viņiem saviem spēkiem bija jāuzlabo latviešu valoda līdz studēšanas līmenim.

man ir viena draudzene, krieviete, latviešu valodu apguva tikai studējot. viņa runā pilnīgi bez akcenta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]kihelkonna
2026-04-23 12:40 (saite)
un vēl ir uzkrītoši, ka tu visus bāz vienā maisā. studē vai nestudē. cilvēki tomēr izvēlas oksbridžu vai rēzekni nevis tāpēc, ka kaut kur var vai nevar tikt iekšā un atbilstoši iq, bet atbilstoši savām interesēm. zina, kādu profesiju grib apgūt, noskaidro, kur to var iemācīties un tad iemācās, un iq parasti nav tam šķērslis. par to ir tas raksts, kuru neizlasīji - ka studēt tagad var gandrīz visi, ja to grib. normāli cilvēki apgūst mācību iestādē profesiju un turpina būt normāli cilvēki, nekāda tur elite. tikpat normāli kā viņu darba devēji, kas arī nav nekāda elite, bet ir cilvēki, kas ir studējuši, lai īstenotu savus sapņus - strādātu iecerētajā profesijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]eos
2026-04-23 12:57 (saite)
Es saprotu, ko Tu saki, taču mana problēma ir bijusi tā, ka man ir trūcis tādas studiju programmas/profesijas, ko es gribētu darīt.

Gribēju studēt par angļu valodas skolotāju - to programmu 2010.gadā Liepājā likvidēja. Es centos pāriet 2.kursā uz Rīgu, bet man prasīja maksāt, pārnākot no citas augstskolas. Nevarēju to atļauties.

2014. gadā iestājos, lai studētu teorētisko fiziku, un man pateica, ka tad būs jābrauc maģistrantūrā studēt Dānijā. Es to negribēju. Jā, es arī sapratu, ka
tas tomēr nav mans aicinājums - studēt 5 gadus parasto fiziku bakalaurā un maģistrā, lai doktorantūrā tiktu pie teorētiskās. Es sapratu, ka es 8.klasē, kad citiem fizikas pamatus mācīja, mājās gulēju ar depresiju, mani pamati fizikā nav tik izcili, lai es bez lielas piepūles tiktu budžetā ārzemēs beigās.

Pēc tam es sāku studēt par matemātikas skolotāju, un te arī aizvien esmu. Taču man ir pilnīgi skaidrs, ka 5 gadi filoģijas un 5 gadi matemātikas, un tad vēl 2 gadi šis un tas - tas ir par daudz, lai būtu parasts matemātikas skolotājs.

Man vajag darbu, kur es varu apvienot to, ka es esmu apguvis augstskolā 6 valodas, un to, ka es protu mācīt integrāļus un atvasinājumus.

Tādu amatu Latvijā ir ļoti maz. Lielākoties es redzu, ka tāpat beigās man nāksies strādāt vai nu ministrijā, vai LU, vai vadīt privātskolu. Citus variantus es pieļauju, taču Latvija diži lielāka un bagātāka līdz manam pensijas vecumam (27 gadi uz priekšu) diez vai paliks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]kihelkonna
2026-04-23 13:13 (saite)

kad meita skatījās, kur studēt, viņa atrada, ka Oksfordā viņu interesējošajā jomā ir 40 000 eiro mācību maksa. par laimi, uzņemšana jau bija beigusies (janvārī). somijā viņai ir jāmaksā par koppmītnēm, čehijā (viņas otrajā, bet švakākajā variantā) bija jāmaksā arī par studijām.

tomēr daudzi beidz fizmatus un strādā kaut ko praktisku, daudzi nodarbojas ar statistiku. tu gribēji studēt kaut ko, kam nav praktiska pielietojuma un tad tur turpinājums ir tikai zinātnē un par to nav vērts maksāt pašam, ja nedabū stipendiju.

daudzi kļūst par ceļu būves inženieriem, treneriem, vēl visādiem inženieriem. viņu panākumi darbā droši vien ir mazāk atkarīgi no tā, cik stundas nedēļā viņi ir rēķinājuši, vairāk no tā, kā viņi novērtē situācijas, plāno darbus un prot strādāt ar cilvēkiem, tātad no rakstura. bet tā jau cita joma.

piekrītu, ka strādāšana skolā tev nav galamērķis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]eos
2026-04-23 13:36 (saite)
Es domāju, ka mūsu lielākais pārpratumu avots ir tas, ka es nonākšanu RV1Ģ vai Oksfordā, vai jebkurā krutā ģimnāzijā, uzskatu par kontaktu veidošanas vietu. Man tik daudz cilvēku apkārt saka, ka, ja Tu esi ar kontaktiem, Tu vari pelnīt arī 30-40 eiro stundā par matemātikas privātstundām. Taču man nav šo kontaktu. Es to ļoti izjūtu. Man maksā tikai 20 eiro stundā.

Mans tēvs, miljonārs vai nē, dzīvo Lielupē pie jahtkluba, kur apkārt ir daudz politiķu, biznesmeņu, spēlē tenisu ar viņiem Lielupes kortos. Viņam pašam ir kuteris ūdensslēpju sportam, viņš ved un vizina visus, kas viņam ir kaut kādā veidā noderīgi. Ja tēvs mani kaut mazliet atbalstītu, tad dzīve būtu pavisam citāda. Taču es esmu ārlaulības bērns viņam, tāpēc ir, kā ir.




Mana māsa studēja ERASMUS Somijā, tur esot bijis forši. Paziņa, bijušais skolēns no Rv1Ģ, pabeidza Tartū datorzinātņu maģistru, ir labi iedzīvojies Igaunijā. Nav tālu Tartū no Rīgas.

Es apzinos, ka mani sapņi ir pagaidām sapņi. Taču visjēdzīgāk man šķistu tulkot matemātikas grāmatas uz latviešu valodu. LU man teica, ka tas neesot lietderīgi, jo jaunieši prot angliski, un ir speciāli kursi LU katrā programmā, lai angļu valodā iemācītos lasīt zinātnisko literatūru.

Es šobrīd esmu pārrunās ar LU vadību par vēl mācību materiālu izveidi, taču pagaidām nav runa par to, ka man par to varētu maksāt, tikai to, kas LU ir vajadzīgs, un, ka sākumā darot, tas būs vienkārši priekš CV paspodrināšanas.

Mani paziņas, kas ar mani kopā gāja šaha skolā 1993. - 2005.gadā, pat ar visiem maģistra grādiem matemātikā un fizikā kuļas pa dzīvi Latvijā, kā māk. Vislabāk pelna programmētāja, kas strādā priekš ārzemniekiem. Daļa fiziķu ir industrijā, dzīve nav slikta, taču jaunus pētījumu un plašu redzesloku no viņiem darba devēji negaida.

Mana māte ar savu fizmatu klases izglītību no Liepājas 1.vsk visu dzīvi jutās kā zivs kokā starp māksliniekiem un filologiem. Viņa dzīves beigās sāka daudz interesēties par neirozinātni, jo viņai kā muzikologam šķita interesanti, kāpēc cilvēku smadzenes mūziku uztver dažādi dažādās kultūrās.

Es aizvien uzskatu, ka interdisciplinaritāte ir nākotnes zinātnes atslēga.

Tam piekrīt matemātiķi, kuri saka, ka MI pamata lietās tukšumus relatīvi drīz palīdzēs aizpildīt, taču starpnozaru zinātnē MI ir daudz vājāks. Tur cilvēkam ar savu intuīciju un savienojumu meklēšanu ir lielākas iespējas.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]kihelkonna
2026-04-23 13:58 (saite)
tam par kontaktiem piekrītu. studējot bioloģiju - nav svarīgi, ko un cik daudz cilvēki tur mācās, taču viņi kaut kā grozās starp cilvēkiem, apgūst nozarei raksturīgo domāšanas veidu un kļūst par viscaur biologiem. bet tas ir diezgan dīvains apakšvariants. un nav obligāti iegūt kontaktus vidusskolas laikā; man ar saviem skolasbiedriem nav nekādu kontaktu.

fizmatiem noteikti ir ko darīt starp inženieriem. laulenis dažus gadus nostrādāja saftehnikā, tur cilvēki izdomā un taisa antenas. radoši, ja tiek izstrādes daļā.

piekrītu par starpnozaru lietu. tas vienmēr ir bijis.

tavā gadījumā nezinu, kādus tieši kontaktus tev vajadzētu. rv1ģ beidzēju bērniem parasti nav ilgstoši vajadzīgi privātskolotāji, tos drīzāk vajag nozarēm, kur iq ir zemāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]eos
2026-04-23 14:16 (saite)
Man ir paziņa, laikam jau pieminēju citā sarunā, kurš pabeidza biologus ap 1995.gadu, un tad kādu laiku bija ihtiologs/zivju pētnieks.

Tad likvidēja attiecīgo institūtu, un nu viņš ir LU administrācijā dabas mājā.


Inženierus jau es ļoti cienu. Sievastēvs bija inženieris. Laba paziņa ir būvinženiere. Vairāki vēl citi paziņas ir elektro/IT inženieri.

Mani vecāki man nopirka datoru 1995.gadā, kad tie vēl bija dārgi. Ļoti centās no manis iztaisīt programmētāju. To esmu te bieži blogā pieminējis. Taču 16 gadu vecumā es secināju, ka mana redze un mugura ir jau "tādā čupā", ka es negribu darbu pie datora. Es būtu varējis arī kļūt par software engineer vai programmētāju, taču veselība man ir daudz svarīgāka par naudu.

Es arī nezinu. Man ir sajūta, ka mans vilciens daļēji ir aizgājis. Tāpēc es gribu palīdzēt centīgajiem bērniem tikt tajās ģimnāzijās, vai vismaz labās skolās kā Juglas, Teikas, 64.vsk un RCHV, lai viņiem ir kontakti un laba vide.

Man paliek akadēmiskā vide, kur izcelties. Taču būt par profesoru pedagoģijā Latvijā - tas ir ceļš, bet ne pašmērķis. Un alga tajā amatā un stress - nav tā nemaz tik apskaužama un silta vieta. Pat ja grūti iegūstama.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kihelkonna
2026-04-22 10:19 (saite)

tomēr apskatījos tekstā iekšā.
autors apskata arī Flinna efektu - ka IQ aug par 3 punktiem katrā desmitgadē.
un te arī uzzinām, ko autors domā ar augstskolu

The proportion of the population enrolling in and graduating with university degrees has been increasing steeply since at least 1940 [28]. Figure 2 shows the proportion of the US population, aged 25 years and older, who completed high school, 1 to 3 years of college, and attained four or more years of college (i.e., the college graduates), from 1940 to 2021. Percentages of individuals with high school increased from 24.1 to 91.1, with 1 to 3 years of college from 10.0 to 63.2, and with four or more years of college from 4.6 to 37.9.

tātad viņš apskata situāciju, ka Percentages of individuals with high school increased from 24.1 to 91.1

ja viņš apskata IQ kā vidējo no gandrīz visas populācijas (91%), tad 102 ir pilnīgi atbilstošs. studentu vidējais IQ kā funkcija no studējošo skaita. tas ir tāds zināms statistikas vingrinājums, bet nekas satriecošs.

tas tur tiek vairākkārt uzsvērts:
Basic laws of mathematics dictate that college students’ and college graduates’ IQs must have declined substantially over the last 80 years.

nu un tālāk viņš stāsta, ka studenti ir pavisam parasti cilvēki. kālab lai viņi tādi nebūtu? ja viņi ir gandrīz visi. vēl viņš stāsta, ka augstskolu pasniedzējiem ar to ir jārēķinās un jāsaprot, ka tie vairs nav elites cilvēki, ka viņi ir parasti cilvēki.

tas būtu kāds atklājums? katrs pasniedzējs pielāgo savu programmu studentu līmenim un nevis gaida, ka kāds zinātnieks viņam pateiks, ka tā ir jādara. tu taču arī pielāgo mācīšanas līmeni tam, kādi ir tavi skolēni.

un darba devējiem jāsaprot, ka cilvēki ar dipomu ir parasti cilvēki - tu domā, ka viņi to nesaprot?


un mazliet saprotu, kāpēc rakstu varēja noraidīt. rezultātu nodaļa ir tikai par studējošo skaitu un un mācību rezultātiem. diskusijā pēkšņi ir par kaut ko citu, par mācībām veltīto stundu skaitu un par to, kāds ir studentu viedoklis par savu gudrību. diskusija neizriet no rezultātiem, šādu rakstu tiešām vajag ļoti pārtaisīt, lai to pieņemtu labs žurnāls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?