Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2026-04-20 20:55:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Kanādas profesors pierādīja, ka studentu IQ universitātēs ir samazinājies par 17 punktiem
https://www.youtube.com/watch?v=PtgQCl2bCrE

https://www.scienceopen.com/hosted-document?doi=10.14293/S2199-1006.1.SOR.2024.0002.v1

Turklāt agrāk studenti universitātē mācījās 2–3 stundas mājās uz katru stundu lekcijās, tagad šis skaitlis ir drīzāk 1 stunda mājās uz katru lekcijas stundu.

Tas nozīmē, ka profesori, kas sāka mācīt 90. un 2000. gados, jūtas tā, it kā viņiem viss būtu jāatvieglo, jo
ielikt 7 vai 8 cilvēkam ar 90 IQ, kas ir zem vidējā, prasa nopietnu pārbaudes darbu atvieglošanu.

Profesora pētījums tika izņemts no zinātniska žurnāla tikai tāpēc, ka portālā X nīdēji teica, ka tas ir diskriminācija pret cilvēkiem ar invaliditāti. Par laimi, viņš to varēja publicēt citā augsti novērtētā žurnālā.

Problēma studentu vidū ir daudz īsāks uzmanības noturības laiks, mazākas vispārīgas zināšanas par dzīvi, un tāpēc
profesoriem jāpavada ilgas stundas, atkārtojot vidusskolas mācību saturu, pirms viņi var sasniegt faktisko bakalaura līmeni.


Šis viss ir pilnībā saistīts ar viedtālruņiem, atkarību no īsa satura, "doom scrolling" un lasītprasmes samazināšanos jauno studentu vidū.

Universitātes nevis ceļ trauksmi, bet ik pēc 2-3 gadiem visu atvieglo. (Tā esot Kanādā un ASV, par Latviju nav datu).

Video redzamais profesors saka, ka mūsdienās tiek uzskatīts, ka cilvēkam ar 70 IQ vajadzētu būt iespējai iegūt grādu, jo tāds ir valsts valdības viedoklis. Pirms 20 gadiem daudzās jomās tas nebūtu bijis iespējams iegaumēšanas un darba atmiņas apjoma dēļ, kas nepieciešama, lai ātri apstrādātu informāciju un savlaicīgi iesniegtu mājasdarbus.

Tagad, pateicoties mākslīgajam intelektam, studenti var daudz vieglāk izlikties, ka zina mācību materiālu. Krāpšanās ir kļuvusi vienkāršāka.

***

Īsāk sakot, augstākā izglītība ir daudz mazāk prestiža.
Darba devēji to zina un maģistra grādu vērtē daudz zemāk, nekā pirms 20 gadiem. It īpaši STEM jomās.

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Re: und
[info]kihelkonna
2026-04-23 12:35 (saite)
kad es studēju (līdz 1991), mūsu kursā bija 5 grupas:

- trīs grupas ar parastiem biologiem
- viena grupa ar pedagogiem (tie bija daudz vājāki, jo tiem bija atsevišķs un daudz mazāks konkurss)
- viena krievu grupa. viņi bija parastie biologi. gudri.

pasniedzēji bija divvalodīgi, vienas un tās pašas lekcijas lasīja gan latviski, gan krieviski. lekcijas latviešu grupām bija visām kopā. prakses bija visām grupām kopā un tā nebija problēma, jo visi daudzmaz prata abas valodas.

kopš krievu grupas likvidēja, es īsti nezinu - tiem, kas gāja krievu skolā un gribēja studēt LV, viņiem saviem spēkiem bija jāuzlabo latviešu valoda līdz studēšanas līmenim.

man ir viena draudzene, krieviete, latviešu valodu apguva tikai studējot. viņa runā pilnīgi bez akcenta.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]kihelkonna
2026-04-23 12:40 (saite)
un vēl ir uzkrītoši, ka tu visus bāz vienā maisā. studē vai nestudē. cilvēki tomēr izvēlas oksbridžu vai rēzekni nevis tāpēc, ka kaut kur var vai nevar tikt iekšā un atbilstoši iq, bet atbilstoši savām interesēm. zina, kādu profesiju grib apgūt, noskaidro, kur to var iemācīties un tad iemācās, un iq parasti nav tam šķērslis. par to ir tas raksts, kuru neizlasīji - ka studēt tagad var gandrīz visi, ja to grib. normāli cilvēki apgūst mācību iestādē profesiju un turpina būt normāli cilvēki, nekāda tur elite. tikpat normāli kā viņu darba devēji, kas arī nav nekāda elite, bet ir cilvēki, kas ir studējuši, lai īstenotu savus sapņus - strādātu iecerētajā profesijā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]eos
2026-04-23 12:57 (saite)
Es saprotu, ko Tu saki, taču mana problēma ir bijusi tā, ka man ir trūcis tādas studiju programmas/profesijas, ko es gribētu darīt.

Gribēju studēt par angļu valodas skolotāju - to programmu 2010.gadā Liepājā likvidēja. Es centos pāriet 2.kursā uz Rīgu, bet man prasīja maksāt, pārnākot no citas augstskolas. Nevarēju to atļauties.

2014. gadā iestājos, lai studētu teorētisko fiziku, un man pateica, ka tad būs jābrauc maģistrantūrā studēt Dānijā. Es to negribēju. Jā, es arī sapratu, ka
tas tomēr nav mans aicinājums - studēt 5 gadus parasto fiziku bakalaurā un maģistrā, lai doktorantūrā tiktu pie teorētiskās. Es sapratu, ka es 8.klasē, kad citiem fizikas pamatus mācīja, mājās gulēju ar depresiju, mani pamati fizikā nav tik izcili, lai es bez lielas piepūles tiktu budžetā ārzemēs beigās.

Pēc tam es sāku studēt par matemātikas skolotāju, un te arī aizvien esmu. Taču man ir pilnīgi skaidrs, ka 5 gadi filoģijas un 5 gadi matemātikas, un tad vēl 2 gadi šis un tas - tas ir par daudz, lai būtu parasts matemātikas skolotājs.

Man vajag darbu, kur es varu apvienot to, ka es esmu apguvis augstskolā 6 valodas, un to, ka es protu mācīt integrāļus un atvasinājumus.

Tādu amatu Latvijā ir ļoti maz. Lielākoties es redzu, ka tāpat beigās man nāksies strādāt vai nu ministrijā, vai LU, vai vadīt privātskolu. Citus variantus es pieļauju, taču Latvija diži lielāka un bagātāka līdz manam pensijas vecumam (27 gadi uz priekšu) diez vai paliks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]kihelkonna
2026-04-23 13:13 (saite)

kad meita skatījās, kur studēt, viņa atrada, ka Oksfordā viņu interesējošajā jomā ir 40 000 eiro mācību maksa. par laimi, uzņemšana jau bija beigusies (janvārī). somijā viņai ir jāmaksā par koppmītnēm, čehijā (viņas otrajā, bet švakākajā variantā) bija jāmaksā arī par studijām.

tomēr daudzi beidz fizmatus un strādā kaut ko praktisku, daudzi nodarbojas ar statistiku. tu gribēji studēt kaut ko, kam nav praktiska pielietojuma un tad tur turpinājums ir tikai zinātnē un par to nav vērts maksāt pašam, ja nedabū stipendiju.

daudzi kļūst par ceļu būves inženieriem, treneriem, vēl visādiem inženieriem. viņu panākumi darbā droši vien ir mazāk atkarīgi no tā, cik stundas nedēļā viņi ir rēķinājuši, vairāk no tā, kā viņi novērtē situācijas, plāno darbus un prot strādāt ar cilvēkiem, tātad no rakstura. bet tā jau cita joma.

piekrītu, ka strādāšana skolā tev nav galamērķis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]eos
2026-04-23 13:36 (saite)
Es domāju, ka mūsu lielākais pārpratumu avots ir tas, ka es nonākšanu RV1Ģ vai Oksfordā, vai jebkurā krutā ģimnāzijā, uzskatu par kontaktu veidošanas vietu. Man tik daudz cilvēku apkārt saka, ka, ja Tu esi ar kontaktiem, Tu vari pelnīt arī 30-40 eiro stundā par matemātikas privātstundām. Taču man nav šo kontaktu. Es to ļoti izjūtu. Man maksā tikai 20 eiro stundā.

Mans tēvs, miljonārs vai nē, dzīvo Lielupē pie jahtkluba, kur apkārt ir daudz politiķu, biznesmeņu, spēlē tenisu ar viņiem Lielupes kortos. Viņam pašam ir kuteris ūdensslēpju sportam, viņš ved un vizina visus, kas viņam ir kaut kādā veidā noderīgi. Ja tēvs mani kaut mazliet atbalstītu, tad dzīve būtu pavisam citāda. Taču es esmu ārlaulības bērns viņam, tāpēc ir, kā ir.




Mana māsa studēja ERASMUS Somijā, tur esot bijis forši. Paziņa, bijušais skolēns no Rv1Ģ, pabeidza Tartū datorzinātņu maģistru, ir labi iedzīvojies Igaunijā. Nav tālu Tartū no Rīgas.

Es apzinos, ka mani sapņi ir pagaidām sapņi. Taču visjēdzīgāk man šķistu tulkot matemātikas grāmatas uz latviešu valodu. LU man teica, ka tas neesot lietderīgi, jo jaunieši prot angliski, un ir speciāli kursi LU katrā programmā, lai angļu valodā iemācītos lasīt zinātnisko literatūru.

Es šobrīd esmu pārrunās ar LU vadību par vēl mācību materiālu izveidi, taču pagaidām nav runa par to, ka man par to varētu maksāt, tikai to, kas LU ir vajadzīgs, un, ka sākumā darot, tas būs vienkārši priekš CV paspodrināšanas.

Mani paziņas, kas ar mani kopā gāja šaha skolā 1993. - 2005.gadā, pat ar visiem maģistra grādiem matemātikā un fizikā kuļas pa dzīvi Latvijā, kā māk. Vislabāk pelna programmētāja, kas strādā priekš ārzemniekiem. Daļa fiziķu ir industrijā, dzīve nav slikta, taču jaunus pētījumu un plašu redzesloku no viņiem darba devēji negaida.

Mana māte ar savu fizmatu klases izglītību no Liepājas 1.vsk visu dzīvi jutās kā zivs kokā starp māksliniekiem un filologiem. Viņa dzīves beigās sāka daudz interesēties par neirozinātni, jo viņai kā muzikologam šķita interesanti, kāpēc cilvēku smadzenes mūziku uztver dažādi dažādās kultūrās.

Es aizvien uzskatu, ka interdisciplinaritāte ir nākotnes zinātnes atslēga.

Tam piekrīt matemātiķi, kuri saka, ka MI pamata lietās tukšumus relatīvi drīz palīdzēs aizpildīt, taču starpnozaru zinātnē MI ir daudz vājāks. Tur cilvēkam ar savu intuīciju un savienojumu meklēšanu ir lielākas iespējas.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]kihelkonna
2026-04-23 13:58 (saite)
tam par kontaktiem piekrītu. studējot bioloģiju - nav svarīgi, ko un cik daudz cilvēki tur mācās, taču viņi kaut kā grozās starp cilvēkiem, apgūst nozarei raksturīgo domāšanas veidu un kļūst par viscaur biologiem. bet tas ir diezgan dīvains apakšvariants. un nav obligāti iegūt kontaktus vidusskolas laikā; man ar saviem skolasbiedriem nav nekādu kontaktu.

fizmatiem noteikti ir ko darīt starp inženieriem. laulenis dažus gadus nostrādāja saftehnikā, tur cilvēki izdomā un taisa antenas. radoši, ja tiek izstrādes daļā.

piekrītu par starpnozaru lietu. tas vienmēr ir bijis.

tavā gadījumā nezinu, kādus tieši kontaktus tev vajadzētu. rv1ģ beidzēju bērniem parasti nav ilgstoši vajadzīgi privātskolotāji, tos drīzāk vajag nozarēm, kur iq ir zemāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Re: und
[info]eos
2026-04-23 14:16 (saite)
Man ir paziņa, laikam jau pieminēju citā sarunā, kurš pabeidza biologus ap 1995.gadu, un tad kādu laiku bija ihtiologs/zivju pētnieks.

Tad likvidēja attiecīgo institūtu, un nu viņš ir LU administrācijā dabas mājā.


Inženierus jau es ļoti cienu. Sievastēvs bija inženieris. Laba paziņa ir būvinženiere. Vairāki vēl citi paziņas ir elektro/IT inženieri.

Mani vecāki man nopirka datoru 1995.gadā, kad tie vēl bija dārgi. Ļoti centās no manis iztaisīt programmētāju. To esmu te bieži blogā pieminējis. Taču 16 gadu vecumā es secināju, ka mana redze un mugura ir jau "tādā čupā", ka es negribu darbu pie datora. Es būtu varējis arī kļūt par software engineer vai programmētāju, taču veselība man ir daudz svarīgāka par naudu.

Es arī nezinu. Man ir sajūta, ka mans vilciens daļēji ir aizgājis. Tāpēc es gribu palīdzēt centīgajiem bērniem tikt tajās ģimnāzijās, vai vismaz labās skolās kā Juglas, Teikas, 64.vsk un RCHV, lai viņiem ir kontakti un laba vide.

Man paliek akadēmiskā vide, kur izcelties. Taču būt par profesoru pedagoģijā Latvijā - tas ir ceļš, bet ne pašmērķis. Un alga tajā amatā un stress - nav tā nemaz tik apskaužama un silta vieta. Pat ja grūti iegūstama.



(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?