Ko lai saka - es noteikti nenoraidu Tavas bažas, ka pētījums formāli nav ideāls.

Taču es esmu praktiķis un redzu, ka pētījums saskan ar realitāti Latvijā.

Augstskolu profesori šo realitāti sauc par "vājākie matemātikas studenti, kādi caurmērā ir bijuši kopš 90-tajiem gadiem" un par krīzi pedagoģijā gan skolas, gan augstskolas līmenī.

Lai šādus izteikumus pamatotu akadēmiski, vajag pētījumus. Es tos cenšos meklēt. Taču tiešā veidā par Latviju tādu ir relatīvi maz.

Kāpēc skolēni nesaprot, ka vajag pildīt matemātikas mājasdarbus 3x nedēļā
15-60 minūtes katru reizi, kaut tas ir zinātniski pamatots?

Kāpēc tikai ģimnāzijās ir šāda politika/skolas kultūra?

Vai tas nozīmē, ka visi tie, kas netiek ģimnāzijās un skolās ar augstu akadēmisko kultūru, tiek automātiski padarīti par garīgi atpalikušiem, jo viņi/viņu vecāki/skolas vadība pieņem lēmumu, ka bērnus traumēs tie mājasdarbi 3x nedēļā?

Kāpēc PSRS laikā visi varēja pildīt mājasdarbus matemātikā 3x nedēļā un tagad vairs nē?

Kāpēc tāds "slinkums" un sniegpārsliņu kultūra tiek atbalstīta no Izglītības ministrijas?

Varbūt te vairs sen nav runa par pedagoģiju un matemātiku, bet antropoloģiju
un socioloģiju. Taču man ir jāspēj rast atbildes uz šiem jautājumiem to fakultāšu ietvaros, kuru students es esmu.