![]() | |
|
T254A7+BH-28L
Pēdējā bridienā pakāsu ФШУ-5 statīva galvas kameras skrūvi, tas vairs nav lietojams... Detaļa vienkārša, var radoši atrisināt, bet īstenībā man apnika jādelēties apkārt ar to padomju mantu. Nē, nu - nav jau slikts, savu funkciju pilda un tur kameru diezgan stabili, tam ir vissvētā lodveida galva un ar skrūvēšanu fiksējamas teleskopiskās kājas - viss uz papīra pareizi, bet kopumā visādi sīkumi tur sakrājas un lietojamības ziņā - gribētos vairāk - sevišķi elementu salaiduma tolerances (savstarpēji ļurkājas, kas traucē kadrēt) un kāju pozīciju fiksēšanas lietas. Viena funkcija gan tam ir neatsverama - esmu to izmantojis, lai ierāptos pa logiem un pāri žogiem, varu uz tā bez sirds vaimanām uzlikt visu savu svaru, tikt iekšā un fočēt - ФШУ-5 to nejūt vienkārši. Jādomā, ka tas nejustu arī, ja to izmantotu par sitamo instrumentu. Kravnesība gan ķipa reportēta tikai 5kg, kamēr līdzīgas konstrukcijas un svara modernie sola 10kg. Ok, statīva man vairs nav, tātad. Neģeld, jo manai fočenei vajag statīvu. Tad nu, šajā nogalē izvedīšu pastaigā savu jauno K&F Concept T254A7+BH-28L: |
|
![]() | |
|
Redzēt vairāk ar acīm ciet
Interesanti ir vērot kā laika gaitā no vairākām pusēm ienāk signāli, kuros spekulēts, ka cilvēces attīstības virzītājspēks ir psihedēliskās un citas narkotikas. Britu impērija un opijs, Senā Indija un kaņepe, Senā Ēģipte un lotoss, Maiji, Inki un kaktusa esencīte Meskalīns, Amazone un šamējo Ahujeķaļaska, Kristieši un viņu vīns, dūmojoši augi un baušļu saņemšana no Jahves, vēlāk visādas liesmas virs sektantu galvām + eņģeļu halucinācijas... (Mariju Jāzeps droši labi apnarkoja un paņēma, kamēr šai totālās baltajās pelītēs rādījās Gabriēls ar savu grūtniecības mesidžu), Romieši un sengrieķi ar saviem vīniem, kaņepēm un opijiem, Senlatvieši ar saviem nakteņiem jeb raganu bruvju zālēm, kaltētām meža veltēm... Tie ir tikai piemēri, kurus zinu nosaukt no galvas. Ir citi. Man kā to lietu ij redzējušam, ij mazliet savā nodabā studējušam - meiko sensu. Jo kas gan cits tev liks izvilkt pakaļu no iedibinātā dzīvesstila un komforta, ja ne kā nozīmīgāka redzēšana. Redzēšana un kvēla vēlme to komunicēt - operēšana ar abstraktiem konceptiem, domāšana, redzēšana tālāk par izdzīvošanu, citu komunikācijas veidu attīstīšana - māksla, filozofija, reliģija, astroloģija, vēlāk astronomija - ja jau atļaujamies dogmatiski dievišķo izaicināt un skatīties aiz priekškara, neatsākamies pagaršot patiesības ābolu, iešaut sarkano kapsuliņu. Meiko sensu arī šim vācu autoram (video zemāk), kurš apskatījis gan nacistu aizraušanos ar metamfetamīniem un opiātiem, bez kuriem Blitzkrieg nebūtu iespējams kā parādība; gan psihedēlisko narkotiku lomu sabiedrībā un eksperimentēšanu ar LSD naciķu koncentrāciju nometnēs kā potenciālo patiesības serumu - nepaspēja secināt, pakāsa kariņā un pieķēra. Stimulantus sarijušies ībļi varo ārā planētu, kamēr psihedēliķus lietojošie vēro, redz plašāk. |
|
![]() | |
|
Microslop Winblows
Es jau stiprāk saožu ģeneratīvā AI burbuļa plīšanu un Microslop izgāšanos Operētājsistēmu un MI tirgū. Es to asinskāri un entuziastiski gribu. Tas brīdis, kad Slopinya Nutella - Microslop Galvenais izpildīblis (CEO), sāk raudāt un teikt cilvēkiem, lai tie beidz saukāt AI vēmekļus par "slop", ir šāda un pārējo pielīdzināmo ībļu beigu sākums. Sākums ir publisks izsmiekls, iztirzājums ir tas, ka arī daļa normiju redzēs, ka pimperatoram nav drēbju, bet kulminācija un beigas - jau tagad daudzi migrē uz Linux, jo Windows ir pārlieta vircas bedre, kas jau 2 pilsētas tālāk smird - ne tikai konceptuāli, bet arī tehniski - prasa neadekvāti daudz resursu. |
|
![]() | |
|
maskavijas portrets
Spēcīgi zīmēts, muzikāli baudāmi un saturā/metaforās: kā kulaks pa aci! Ja ir iespējams - silti iesaku redzēt viņus dzīvajā! |
|
![]() | |
|
Puscifer
Šobrīd manā skaņuplašu vēlmju sarakstā man ir 268 unikāli albumi. Latvijas veikalos no tā visa var dabūt... Nevienu, tāpēc diži pa fiziskajām plašu bodēm nevandos, lai gan tur forši. Bet nu - ko tur meklēt, ja tur īsti nav, ko atrast! Tāpēc prieks par Ģertrūdes ielas eLPee bodi - līdz šim tur veiktā pasūtījuma piegādes cena nav baigi sadārdzinājusi pasākumu un atšķirībā nu vinylla - pasūta un piegādā ātri. Šodien man dolbī šis teatrālais koncepts un skanējums. Februārī iznāk jaunā plate - redzēs, vai pārējās dziesmas tur līdzi. Ja tur - būs vien jāiegādājas un jāpatur kolekcijā. Līdz šim Puscifer netika klausīts. |
|
![]() | |
|
Rīgas izsaimnieks
Fočēt jaunpamestu rūpniecības objektu: mans labākais antidepresants, radoša "smilškaste", templis un maize garam :) Arī šoreiz atstāju savas vizītkartes: izfočēto filmiņu kastītes glītās vietās - kaut kur turpat, kur lieku iekšā jaunu. Šoreiz Kentmere 200 un Ilford FP4 Plus 125. Kādam ieraugot šos artefaktus, var rasties jautājumi: kā te nonāca kaut kāda filmiņas kastīte un kāpēc tai derīguma termiņš ir 2027. gads? Ražo vēl filmiņas, vai? Un kāpēc ar filmiņu fočēts, mazohisms, vai? Nē, draugs, bauda! Šajai vietai mazliet piemīt Rīgas alus noskaņa - kārtīga un jau gadsimtu sena arhitektūra ar interesantiem ražošanas telpu labirintiem. Kaltes un autoklāvi, boksi... Cehi un atdalītas maiņas meistaru būdiņas. Pabradāji un pastudēji vietas vēsturi - pilns dzīvās vēstures izziņas cikls. Pamešanas gadu telpas pašas bieži pastāsta - atliek vien atrast kalendāru pie sienas. Modernajos laikos - ja objekta dokumenti un drošības norādes pie sienām vaid par kovidnieku, tad arī periods skaidrs - telpās iesaldēta interesanta un sociāli sarežģīta vēstures lapaspuse. P.S. |
|
![]() | |
|
- E? - Šķita, ka pa Lost Highway esmu klaiņojis. - Hmmm Vakarvakara tumsā un salā devos uz plašu bodi pēc emocijas, īsāka RCA vada atskaņotājam un vinila plašu slotiņas. Vajag jaunu un perfekti tādu pašu, lai gan man jau esošā nav nolietota. Kritienā sabuktēta, ģeld nekam, kad kapots lec vaļā pats par sevi, izbirdina pasažierus un čakars būt. Pārnācu mājās ar Lost Highway plati - nebija. Uzlieku mājās plati un atskan smaids - tik plaši tas smaida, ka kutina ausis un dvēseli, kā no jauna redzēt, un just perfekti, daudzbalsībā. Un filma? Šķita, ka Lost Highway bija redzēta... Skatos un šķiet, ka varbūt. Tomēr nē. Neatceros. Miglaina bilde un tinīts. Otram čalim gan tāds nav, bet trešais nav informēts - viņam bāla āda, bet otrajam šāviens galvā - pirmais nav informēts Noskatos, aizeju uz IMDb - stāv devītnieks pirms nez cik tūkstošiem nakšu likts. Neapmaldies! Vai arī apmaldies - vienalga, ja? Dažreiz man |
|
![]() | |
|
Holivudas "Pre-Code" filmas (1929-1934)
Heh, uzzināju, ka eksistēja šāda lietiņa - īss laika periods (aptuveni 5 gadi) ASV skaņas kino pašā sākumā, kad Holivuda vēl nenodarbojās ar pašcenzūru un rādīja nepieradinātu, tiešu, patiesu un no puritānisma brīvu kino, atspoguļojot reālo dzīvi, tā laika slengu. Šī brīvība jaunajās pļāpājošajās filmās ilga aptuveni no 1929. līdz 1934. gadam. No 35. līdz 68. gadam spēkā bija Heisa pašcenzūra, bet pēc 68. gada ārēja spiediena ietekmē (TV satura pieaugošais reālisms un ārvalstu kino saturs) Holivuda beidza baidīties aplūkot "kontroversiālas tēmas" un neviena neprasīto pašcenzūru aizvietoja ar šobrīd spēkā esošo MPAA vērtējumu skalu. Tikai ārēja spiediena ietekmē. Kas tad Holivudai tolaik šķita pašcenzējams? Totālas Tabu tēmas: ( ... tālāk ... ) |
|
![]() | |
|
Gemini bots attīsta diapozitīvus no Kentmere 200
Diapozitīvu attīstīšanas eksperimentos, kuros esmu sevi slīcinājis kādus 3 gadus, ir aptuveni apjausts, kurš parametrs ko ietekmē un to savstarpējā mijiedarbība - parausti vienu elementu, pakustās arī pārējie: - maisīšanas biežums: kontrasts, vidustoņi un hailaiti; - sudraba šķīdinātāja daudzums: hailaitu spozme un, ja par daudz, melnumu posts - jāpanāk precīzs balanss katrai filmiņai; - attīstītāja koncentrācija: kontrasts; - attīstīšanas laiks: attēla gamma, balanss. Pēc vakardienas tīstiena vadoties, biju šodien nolēmis palielināt šķīdinātāja daudzumu, par 15% samazināt attīstīšanas laiku un maisīt konstanti. Bet tad izdomāju pakonsultēties ar botu un tā ieteikumi man šķiet gana loģiski, lai ziedotu atlikušo filmiņu eksperimentam. Tas iesaka: Tad nu pamēģināšu, moš ko jaunu uzzināšu. EDIT pēc pamēģināšanas: Kentmere 200 izskatās pēc krietnas filmiņas bradāšanai - paceltas gan detaļas aiz loga, gan uz sienas tūdaļ zem tukšā loga - color me fucking impressed! Patīkamais papildfaktors: lētākā filmiņa! |
|
![]() | |
|
STASC
Fototerapija - kad aizej uz blakus kvartālu pafočēt pamesta objekta piesnigušo interjeru. Hops pāri sētiņai un cibric, cibric telpiņās! Gājēji noskatās un lai jau šiem tiek! Vajag vairāk sniega sirreālākam paskatam, bet tāpat jauki un atmosfērīgi - papildināju logu un gaiteņu sēriju. Līdu iekšā pa šauru šķirbu, bet izrādījās, ka parādes durvis uzlauztas - apmeklēta lieta un manīts, ka jaunieši tur nereti nolien zaļo kūpināt... Riskē čalīši - jācer, ka dūmošanu praktizē drošajā ēkas galā. Reiz tur eju un skatos - kā Stranger Things čalīši atbraukuši uz objektu pīpot, tikai pie objekta nomestu velo vietā - el. samokrati. 3 balsis, 3 boltiņi. Trauma - atkal paķēru vēl nefočētu filmiņu, kuras attīstīšana būs jāatkož - patīk čalim slimi, pacietību prasoši izaicinājumi, šķiet. Tikai apnikuši jau, jānoslēdz šī ideja fočēt ar visām pasaules filmiņām, pauzi jāpaņem, citādi totāli vēl izdegšu. EDIT: |
|
![]() | |
|
Depresīvais fotogrāfs
Hehe, pieķēra. Izskatās baigi labā māla animācijas filmiņa - aka Avārijas brigāde jeb Claymation stils. Un pati tēma, un tas, cik smuki uztaisīta. Un kaķis Straume! Straumi arī noslinkoju/aizmirsu un neesmu vēl redzējis :/ Šobrīd depresso nedod fočēt, bet - gan jau, ļauju sev būt un nogaidu. Un, tā kā mans ierastais foto subjekts - pamesti objekti - pilsētā kļuvis par deficītu, jāatrod kas jauns or something. Šķiršanās no dvēseles drauga un sava skatītāja... Bet jā, atnāks pavasaris, tā ir. |
|
![]() | |
|
Pirmais spļāviens sejā
Kā šodien atceros to piemīstās dvēseles sajūtu, kad MTV uzmeta Metālu - vienkārši kāds puņķains īblis uzvalkā bezceremoniāli izdomāja un izdarīja, nevienam neko neprasot, neuzskatot, ka ir atbildi un atbildību parādā. Metāls vairs nebija ķīpa stilīgs, jo glumjš pidars uzvalkā tā izdomāja. Tā bija pirmā reize, kad uz savas ādas izgaršoju sabiedrību pārvaldošās korporatīvās naudas mašīnas vienaldzību, ka tikai nauda svarīga, ne kultūra, ne principi, ne mugurkauls. Nauda, naudas dievi un naudas reliģija. Mana agrīnā interese pret metālu tika uzmesta un tā nodevības sajūta īsti nav aizmirsta. Psihoanalītiķi varbūt tur saskatītu rebela sākumposmu un iemesls - pati sabiedrība, ne es tāds. Sabiedrību diktē nauda, bet nauda kā gala mērķis ir slima lieta. Bariņš pārdotu mauku, nekas mazāk un vairāk. Tolaik neta nebija, pieeja metālam bija ekstrēmi ierobežota un tad MTV dienā jaukā uzmet veselu subkultūru, bet citā dienā - mūziku kā tādu lol, jo seko dolāra mirāžām, nevis kultūrai. Joke's on them - kamēr popsas pasaule sevi atgremo nez kuru reizi, kamēr "mākslinieki" dzied citu cilvēku rakstītas dziesmas (karaoke, nekas vairāk, dzīvajā pat atļaujas tēlot, jo "mākslinieks" nespēj) un uztur legalizētu laupīšanu (straumēšanu), tikmēr es turpinu pirkt fiziskas relīzes un tagad - plates. Metāls nekur nepazuda, pieņēmās tik spēkā un dažādībā, kļuva skaļāks un niknāks, episkāks un atmosfērīgāks, vairāk gan pro, gan anti, vairāk visa. Būtiski pieauga muzicēšanas prasmes globāli, grupu konkurences lietas kopā ar vēlmi but labākajiem savā žanrā - ne tikai vēlme, bet arī darbs tajā virzienā. Metālisti ir savas lietas entuziasti un nežēlo naudiņu savam hobijam, materiāli atbalsta savas iecienītās grupas, jo saprot, kas un kā, un saož liekulību pa gabalu, trenēta maņa. Un kur tagad ir MTV? Vēstures mēslainē, kur tam pieklājas būt. Gribēja eitanāzēt metālu, bet sanāca tik sevis kastrēšana - rakstu un rēcu par taisnīgumu ilgtermiņā, par to, kur reaktīvs lēmums bez jēgas un poņas noved. Pie pārdotām un jau sagrabējušām, neaktuālām maukām. Un tad ieradās YouTube - TV izmira kā suga un pārējais jau ir vēsture. Kā saka Skyforger - nekas nav aizmirsts, nekas netiks aizmirsts. |
|
