Vakar gāju uz darbu kājām un forši izmirku siltajā lietū. Caur salijušajām brillēm viss rādījās tik izplūdis un fragmentārs, bet nekādus negadījumus uz ceļa neizraisīju. Tad saule mani nedaudz izžāvēja. Arī apmetnis bija mani pasargājis no samirkšanas. Pēc darba vilcienā lasīju grāmatu, kur galvenajam varonim lietusgāzes laikā patika aizvērt lietussargu un priecāties par ūdens pieskārieniem uz sejas.

Šodien bija skaista diena kādas mazpilsētas saulē pie jūras. Jo vairāk eju kājām, jo vairāk viegluma. Sajūta, ka viss smagums nokratīts nost.

Kopš atgriezies skaidrs prāts, nemitīgi daudz ko analizēju un redzu 10000 soļus uz priekšu, pat ja ne vienmēr tas ir vajadzīgs. Rāmā dzīves plūsma beigusies?

Vai varat ieteikt kādu juristu zemes atpirkšanas jautājumos?

Pieņemsim, ka šodien atrastie lāčpurni vienkārši gribēja dot mājienu par mana dārza brīvdzīvi. Īsi sakot vēl pieci...
Bet man te vēl ir ko ravēt un ravēt, un ravēt...

manai cibai pirms 10 dienām apritēja 20 gadi.
ejtunost... puse manas dzīves!
Lai iet mazliet statistikas:
šo cibu neesmu dzēsusi ne reizes. ir dažas paralēlās, par kurām esmu aizmirsusi un neesmu lietojusi gadiem.
paliku zem atslēgas, kad reiz Takā pie bāra kāds nepazīstams vīrietis man sāka atstāstīt tās saturu.
mana ciba ir vecāka par manu meitu. šeit zem atslēgas kaut kur jābūt pierakstītam manam dzemdību stāstam (toreiz cāļa marta grupā tā darīja, es iekopēju arī šeit un labi, ka tā).
cibā es atradu vīru
cibā es atradu (tagadējo) darbu
apmeklētās cibas ballītes - neskaitāmas
mazliet ilgojos pēc aktīvās vecās cibas, bet tāda laikam ir soc.tīklu realitāte, ka tiem ir uzplaukumi un norieti.

nu tad, par tiem nākamjiem 20, kā sak'!

Pirmo reizi redzēju pupuķus. 2 gab. Savā dārzā. Tagad visu laiku, te tuvāk, te tālāk dzirdu viņu saucienus.

( ... tālāk ... )

nepieciešams kaut kas salds un mierinošs. Ā, tepat jau ir: Valdis Ābols - Vakariņas ar idiotiem
Sāksim ar to, ka mēs visi esam idioti. Nav neviena, kas nebūtu idiots, it neviena. Protams, nav divu vienādu idiotu, taču, lai kāda arī katram no mums būtu sava rakstura īpatnība, savs paštēls, sava dzīves pieredze, savs mīļākais žurnāls – ja gribat, sava “idiosinkrētiskā identitāte”, vienīgā būtiskā atšķirība starp mums ir tāda, ka daži zina, ka viņi ir idioti, bet 99,9 procenti to nezina.

Valpurģu nakti

Šogad aprīlī varu teikt to pašu, ko pag. g. un principā par tieši to pašu lietu.
Pozitīvais aspekts - ka esmu mācījusies no kļūdām un tamdēļ šogad tas vairs nav tik tīri besīgi.

kreisajā pusē jau otro dienu jūtu pakauša limfmezglu. it kā nekas Tāds, bet nepatīkami. šodien Palle viens pats pasaulē un ir bēdīgi, tādēļ rīt braukšu mājās, jo izrādās ceplties pirms pieciem lai izietu pēc pieciem nav tik traki

Šovakar uzzināju, ka nomirusi tēta māsa Marija un tēta brālēns. :( Divas bēres. Tikšu gan laikam tikai uz vienām.

Ja viss ar rezervistiem saies, tad 10-15 gadus vecā vakardiena būtu vienkārši over the moon par to kā mūsu dzīve ir izdevusies. Ieroči un zirgi, mazā. Tikai tagad tad arī prasīsies pikaps, nevis 2000. gada pežo, ziniet.lai gan, par 2000smtsmt eur šodien redzēju arī Hummer ar gāzes iekārtu, kas tai laikā bija mana sapņu mašīna. Varbūt vienīgi bez gāzes iekārtas, bet hei, šī ir mūsu vienīgā planēta.Laiks pieaugt un nebūt egocentriskai. 36 gadus vecā vakardiena, varbūt, dzīvē gribētu vēl šo un to, bet es piekrītu Andrejam- ceļš uz mums pašiem reizēm vienkārši ir tagad darīt to pašu, kas mums sagādāja prieku bērnībā. Un kādam tas varbūt arī būs kaku pirkstiņzīmējumi uz tapetēm, fuck off, īlenu maisā nenoslēpsi un mākslinieku sevī arī.
Slava AD. Es tiešām neatceros savā pieuguša cilvēka dzīvē, kad būtu bijusi tik unbothered, moisturised and in my lane. Un ziniet, kas ir visforšāk, bez visa tā foršā, vnk atkal beidzot nedomāt ne par kādām attiecībām, viņu būšanu vai nebūšanu dzīvē, tik atbrīvojoši ir kad smadzene vienkàrši ir ielikusi to plauktā, dont care, look at mai horse, mai horse is amazing

Vai padomju laika kino var rādīt bez skaidrojuma? Saruna ar kinozinātnieci Ingu Pērkoni
Pērkonei bažas par "Emīla nedarbiem" (apmēram no 12. minūtes): Skatoties šo filmu, es pēkšņi ieraugu, ka tur ir vardarbīga, disfunkcionāla ģimene, bērns, kuru iesloga šķūnī, lai paglābtu no vardarbīga tēva...
Un tālāk viņa aizrunājas — āāā!!! — varbūt vispār nerādīt, un ja rādīt, tad kā komentēt... Jēziņ.
Astrīda Lindgrēna, Varis Brasla, ak, ko nu. Vāks, vienkārši vāks.

vakar no rīta dzirdēju pirmo lakstīgalu. vakar naktī viņa neļāva gulēt (apmēram kā dziesmā). likās, ka bezmaz sēž blakus uz spilvena un pogo.
strauji noziedēja agrās plūmes. aizvakar vēl bija pilnos ziedos un bišu/kameņu drona ieskautas. šodien jau praktiski nobirušas. sāk ziedēt ķirši un pārējās plūmes. ievas te vēl nezied, bet tūlīt, tūlīt ziedēs. gaiss ir maigs un svaigs un smaržīgs.
sasēju burkānus un cūku pupas un lauvmutītes. nupat vakarā iebāzu zemē drusku kartupeļus. sašķinu trešo sparģeļu porciju. rīt vārīšu krēmzupu.
nevaru izdomāt kur stādīt laškrāsas dālijas un zantedešijas. vajadzētu izstādīt pērn no sēkliņas izaudzētās un podā pārziemojušās mārsmilgas. bet arī nezinu kur.

pasaulē nav nekā skaistāka par maiju, bet vēl ir tikai aprīlis.
un es jau ilgojos pēc svīrēm.

16388. Ja lakstīgala no rīta neēdušu aizdzied, tad sadeg kāds uzvalks. /A. Mencis, Puikule./

Ja esi ārpus Rīgas, nofotografē šodien bērzu, ievu vai ābeli un palīdzi sabiedriskajai zinātnei.

Zibakcija “Viena diena Latvijā” notiks šī gada 30. aprīlī visā Latvijas teritorijā. Iedzīvotāji aicināti nofotografēt tuvplānus (vislabāk dienvidu pusē novietotos zarus acu augstumā): parastajai ievai; āra bērzam; mājas ābelei.

Zinātnieki lūdz atsūtīt minēto augu sugu fotogrāfijas, izmantojot lietotni https://ej.uz/gadalaiki2024

te nu viņa ir, bisīte
gadījās man šodien ceļā


( ... tālāk ... )

Rubrikā uzzinu pēdējais:
Suvorovam / Rezunam devuši atļauju izdot turpinājumu "Akvārijam"
Saucas "Spiegošanas pamati", 40 gadus sens info, armijas un izlūkošanas struktūra ir mainījusies, bet vienalga labi lasās, ir daudz vielas pārdomām...

Gorod geroi Talsi - mazs, kluss miests, putneļi skaļi čivina, gājēju takas tīri labas, ielas izrakņātas.
Mājas gan dārgas, cenas no 250k par nedaudz adekvātu īpašumu.
Viesnīcu un veco slimnīcu vēl tirgo, nav lieka pusmiljona - miljona.
ID pasūtīts, bibliotēkas pieraksts uztaisīts (paņemu 3 grāmatas līdz 5dienai), vajadzētu atrādīties ZS.
Rīt karogu dienā, atkal iemesls :)

"vairāki simti kilogramu svaigi gatavota ēdiena, ko neviens neēd" - man vēstījumi vienmēr atnāk precīzos teikumos, kur svarīgs ir katrs vārds. šo teikumu es šonakt dzirdēju ļoti daudz reižu.

to ēdienu gatavojām mēs kopā ar darbabiedriem, tie bija tādi kā rīsi ar pesto un citiem zaļumiem, un, tā kā neviens to negribēja ēst, mēs to klājām uz grīdas vienā no izstāžu telpām, līdzīgi kā suši. izlīdzinādami ar logu tīrītājiem garos kātos