Tx honeybee par impulsu pašiedrošināšanai, beidzot izrāvu nelaimīgo raujamo.

Vispār... šitā es vēl ticību zobārstiem atgūšu. Pabaidīja, protams, pēc rentgena apskates, ka nez kā te būs, visticamāk jau vajadzēs griezt un kaulu urbt, vai es tam esot morāli gatava, varbūt citu dienu piekāpšu...
Protams, špricītes. Protams, ne tik uzmanīgi un saudzīgi, ar 'tagad elpojam' un atvainošanos, ja kaut kas ne tā, kā pie ierastās zobārstes (kas ir lieliska).

Bet pēc tam - es domāju, ka viņš tur vēl tikai ar instrumentiem pēta potenciālo darba vietu, gribēju jau pabrīdināt, ka man jau drusciņ sāpēja (jo, loģiski, drusciņ sāpēšana pie pētīšanas - OMGLAIDIETMANIPROTM sāpēšana, kad sāk kaut ko darīt pa īstam)... un man palūdz apsēsties pie galda. Morāli gatavojos, ka teiks, ka re, pamēģināja, bet tagad būs jāiet uz kādu Nopietnāku Telpu Nopietnākam Pasākumam (ar Nopietnāku Anestēziju Cerams?) - bet nē, jau sāk skaitīt instrukcijas apkopei. Pārsteigti pārprasīju, vai tiešām jau viss - atkārtoja instrukcijas.. jā, viss....

Stunda ceturtā, narkoze vēl gluži nav izgājusi, tāpēc es te tāda visa priecīga un optimistiska pagaidām.