Kopā ar divainic piegājām tēmai īpaši rūpīgi-pēc īsas diskusijas par 'a kas skaitās plauktiņš?' un 'a kas skaitās pirmā, ja plauktam ir viena a4 formāta grāmatele balstam un pēc tam grāmatas divos slāņos' rezultātu var lasīt zemāk. Vienojāmies, ka adītus trušus, kaudzītes ar 'Mir Fantastiki' un citiem mazāk interesantiem žurnāliem, truša zālīti un visādus printera izvemtus papīrķīpeļus neskaitīsim.

( Galvenais grāmatplaukts )
------------------te beidzas centrālais grāmatskapis ar daudzajiem mazajiem plauktiņiem un sākas visas pārējās vietas, kas apzīmējamas kā 'tas ir plaukts. tur ir grāmatas. tātad grāmatplakts'. Tai skaitā 'grāmata ko lasīt vannasistabā', 'grāmata ko lasīt pirms gulētiešanas', 'grāmata, ko izlasīju, izņēmu no somiņas un aizmirsu gaitenī' un 'grāmata ko lasīt kurpes velkot/kamēr makaroni vārās'. Jā, vai ir minējumi kura varētu būt kura?
( citi grāmatu plauktiņi )

The Hyperion Cantos form a tetralogy of science fiction novels by Dan Simmons.

Jā, tas laikam ir kaut kur gaisā šobrīd. Nekad vēl nav bijis tā, ka man lasot kādu grāmatu ik pa brīdim nāktos secināt, ka tieši šobrīd to lasa vēl kāds visplašākajā paziņu lokā. Un vēl kāds. Un vēl. Un vēl.

Nezinu kāpēc tā.
Nezinu kāpēc īsti lasīju pati.
Nezinu kāpēc izlasīju.

Tetroloģija ir episka vistiešākajā vārda nozīmē. Tur ir kaut kas no, šķiet, jebkura iedomājamā sci-fi apakšžanra un kvazi žanra no Lavkrafta līdz Gibsonam.

Milzīgas cilvēces kolonizētas kosmosa platības, mesiānisms, reliģiskā apoloģētika un ceļošana laikā. Citplanētieši, ģenētiski modificēti cilvēki, nanotehnoloģijas, neatkarīga mākslīgā inteliģence, kiborgi un mazsaprātīgi zombij-kloni. Datasfēras un no Civilizācijas atrautas maziņas, par primitīām kļuvušas civilizācijiņas. Kosmiskas batālijas un neveiksmīgas pīļu medības purvā. Mesijas vientulība tuksnesī un primitīva kultūra, kam jāsadzīvo vienotā barības ciklā ar milzīgiem plēsīgiem tārpiem.

Vai jebkas no augstāk minētā Tev ir iemesls, lai paņemtu palasīt grāmatu?

Tad ņem un lasi tur ir viss tas un vēl vairāk. Tās ir labas grāmatas. Hugo un Locus nepiešķir ne par ko. Veiksmīgu piedzīvojumu.

Bet, ja vēlies lasīt tās dēļ iemesliem, dēļ kuriem lasīju es... Varbūt labāk noliec atpakaļ plauktā.
( ... tālāk ... )

Dzērveņu losjons ar mirdzumiņiem. "Re, lai tev arī āda spīd kā vampīriem".

Vai tiešām nekad no tā zīmoga neatbrīvošos? Bet ko nu tur daudz, ja pirmā atilde, ko spēju izdvest pēc mirkļa apmulsuma bija 'Ou, tu arī jau Twilight noskatījies?'

'Nē, es filmas ar 5.5 reitingu IMDB neskatos'.

Twilight ***

Hmm, nu katram savs. Filmiņa tiešām tādām pirms-studiju un maz-kursnieku vecuma meitenītēm - un tiešām, tīri jauka tāda.
Un var jau būt, ka atmetot gotisko glamūru un pārceļoties uz mūsdienām vampīriskais ļaušanās un atturēšanas spēlītes kā īsti trāpīgs analogs vairs atbilst tikai 'ar seksu pagaidām labāk nogaidīt' ziņas izplatīšanai. (Nē, nemācēšu komentēt kā tieši tas sasaistāms ar autores mormonismu). Šo vienīgo ziņu tad filma arī izspēlē tā tīri jauki. Cik nu varu spriest, mērķauditorija nekādi neesot.

Tā nav šausmu filma. Tā nav īpaši romantiska filma. Un pat ja iekāre un kārdinājums nelielās devās plivinās arī šīs filmas tēmu starpā, ar Interviju to salīdzināt labāk pat nevajag mēģināt. Lai cik ļoti šīs filmas vampīrs-progenitors nebūtu Krūza Lestatam līdzīgi sagrimmēts.

Bet filma jauka tik un tā :)