Note for self (no komentāriem kaut kur cibā)

es tev varu vēl zupas ieteikt, un garšīgas:
sagriez kartupeļus paplānās šķēlītēs, sagriez puravu kātus, attiecība apmēram 3:1. Ņem drusku svietsa ( sv vē atļauj, pat pieprasa kaut kādu taukumiņu katru dienu), ieleik sviestu katla dibinā, virsū kartupeļus un puravus, pavisam drusku ūdeni, sautē. nemaz nevajag ilgi. tad uzlej liesu vistas buljonu, īstu vai no kubiņa, un, atkal ar manu iemīļoto "vienrocīgo" mikseri samal putrā. biezums - pēc gaumes. TĀDA krēmzupa iznāk, un bez jebkādiem saldkrējumiem, ka pirkstiņus aplaizīs jebkurš gardēdis. ēdot var kādus maizes grauzdiņus iebērt.
līdzīgi var gatavot no selerijas saknes (ne kātiem) un drusku fenheļa. arī šim sastāvam var drusku pievienot kartupeli.
patiesībā krēmzupām krēms vispār nav nepieciešams:)

L

Izklausās pēc tā, ko es šodien gribu vakariņās... kartupeļi ar puravu kātiem... ņamm...

tā. Un tagad izdomāt, ko tur likt puravu vietā, lai nav tas jāēd vienai, klausoties nicīgos komentāros par zaļbarību un ķiplokiem?

Mans miegs nav kļuvis daudz labāks.

Mani sapņi? Tie kļūst tikai dīvaināki.

Es biju kaķis, kas bēga no dzīvnieku patversmes. Pa balto flīžu grīdu es slēpos aiz sabīdāmo metāla galdu tievajām trubu kājām. Galdu, uz kuriem viens otram līdzās mētājās rožsārti kautķermeņi, ar tumšsarkanu un sniegbaltu miesas un tauku audu rotājumu griezumu vietās.

Es bēgu no sarkanajām peļķēm uz grīdas, no pretīgās dezinfekcijas līdzekļu smakas un suņiem, kas savos pēdējos kaucienos žēlojās, ka ir pelnījuši labāku likteni. Es bēgu no tiem pūkainajiem radījumiem, piedirstajām skaidām klātajos būros, kas teica – no šejienes izbēgt nav iespējams. Tas ir bezjēdzīgi.

Augstie sliekšņi, aukstais sniegs ārā, un bēgšana tikai augšup un augšup pa trepēm – līdz nonācu uz jumta, un apsēdos uz antenas, kas šūpojās vējā. Un tur, starp kaijām un kovārņiem, tur es biju drošībā.

Un tad es atcerējos par sasodītajiem lāzeriem, par kuriem jy.lv biju lasījusi iepriekšējā vakarā. Lai nolādēts komentētājs, kas izteicās ka šādi var putnus no vadiem nodzīt! Man kļuva bail par kaķa likteni, man bija bail par kaķi, kura viens kļūmīgs solis var beigties ar pāris sekundēm, kas šķitīs kā mūžība un beigsies ar izšķīdušām kaķa smadzenēm uz ielas

Un es biju cilvēks, kam kļuva žēl kaķa, kas vēl nesen sēdēja uz antenas. Cilvēks, kas aizgāja uz patversmi un lūdzās, lai piezvana, kad atkal to kaķi te atvedīs (kas noteikti notiks, ātrāk vai vēlāk –un tad, kā jau kaķi, viņu gaidīs vienīgi ātra nāve). Es centos uzrakstīt savu telefonu – un nekādi nespēju to uzrakstīt pareizi. No bailēm par kaķa likteni, cipari plūda un mainījās manu acu priekšā.

Philip K. Dick "Do Androids Dream of Electric Sheep"

Jā, paldies markizs par ieteikumu paskatīties Dika virzienā.
Šis pat varētu būt īstais darbs - lai gan te apskatītā parādība figurēja tikai epizodiski un var jau būt, ka ir plašāk izvērsta vēl kaut kur. Bet tā kā meklējot jauno lasāmvielu atcerējos tikai autoru, un acīs iekrita virsraksts no 'apsolu sev kādreiz izlasīt' saraksta, tad to arī paķēru. Un veiksmīgi

Šķiet, vismaz uz kādu laiku nonāk 'manas mīļākās grāmatas' saraksta pašā augšgalā (heh, it kā man tāds saraksts būtu).

Grūti atcerēties pēdējo grāmatu, kuru lasot ik pa brīdim radās vēlme izsaukties 'kā man šī grāmata patīk' (kas pāris reizes, šķiet, tika arī realizēts). Mani mīļotie pārspriedumi par 'kas tieši ir cilvēks'. Spēles ar mākslīgi radītās reliģijas ietekmi uz cilvēku prātiem, un otru reliģiju - televīzijas pārraidēm un reklāmām kopumā, kas, šajā gadījumā, konkurē ar reliģiju (ak, un vēl, it kā tā pavisam starp citu un nemaz nepamanāmi - korporatīvā kultūra kā trešais spēlētājs) Par šauro robežu starp 'normāli' un 'pretdabiski'. Par izmisīgo vēlmi vismaz izskatīties iederīgiem noteiktā sociālajā slānī, pat ja tādi neesat (jā jā, tas it kā iederētos pie tās pašas reklāmas - lai gan šeit parādību ļoti ironiski rada reliģija, nevis reklāma).

Darbs, kuram ir dzļi uzspļaut uz jebko, ko tu, naivais lasītāj, varētu uzskatīt par stāsta caurumu. Ak pēc negaidītā pavērsiena iepriekš aprakstītais kļuvis dīvains? Nu tā ir tava problēma, ja to nespēj salīmēt kopā - tas atkārtojas tik bieži, ka gluži vienkārši no defekta pārtop par efektu.

Un, oi... pūristi, kas vēlas, lai romānu ekranizācijas līdzinātos grāmatām... Blade Runner ir vēl viens lielisks piemērs, kur tālu jo tālu atkāpjoties no grāmatas sižeta, ir radīts jauns lielisks stāsts. (lai gan man daudz labāk patīk filmas mūzikas pavadībā lasīt Blade Runner dialogus, nevis skatīties pašu filmu. )