Ever After

Bez komentāriem. Te ir materiāls gnidroloha mēmei. Un kāds vēl sūdzas, ka LSM uzmontēja svilpšanu Akuraterei. Pareizi darīja, ka uzmontēja! blackhalt ir šitā bačatista elektrohujāts

Krišjāņa vecākiem vajadzēja nosaukt viņu nevis par Lāci, bet Kurmi, jo izpausmes ir daudz līdzīgākas. Tu skaisti nopļauj mauriņu, bet nākamajā rītā trīs anonīmi pieteikumi uz jauniem zikurātiem tavā pagalmā. Nepavisam ne tavējās reliģijas. Huļi? Teh doxxomāts ir labs arī pret kurmjiem, try

Man tā sāk likties, ka es to atvaļinājumu sev vairs mākslīgi nepagarināšu. Jo citādi tāpat to visu pavadīšu Cibā, karojot ar ultimately mazsvarīgiem lohiem un zviedzot par saviem vai krānorka jokiem. Lobsteru serotonīns, pašsaprotami, ir atkarību izraisošs, bet man ir doma tagad padarīt kaut ko citu ar tālejošākām sekām. Tālab sataisīju jaunus filtrus džīmeilā visu tipu cibas komentāriem un tagad galvenajā inboxā vairs nenonāk nekas. Vismaz man tā šķiet, pirmajā lapā redzu tikai darbu e-pastus un rēķinus. Nē nu, varbūt pienāks iesaldēšanas paziņojums, ja tādi pienāk, bet mani neiesaldēs, jo es visu daru pēc noteikumiem: te ir mans personīgais realitātes šovs, un cenzūra šaja portālā ir aizliegta. Izlasiet to fine print, pirms nākat te autoduksēties... or choose life, choose this ->

( A vigil for Michael Lee )

Pēdējoreiz, kad dalījos ar līdzīga rakstura bildi par godu musulmaņu terorista Norvēģijā noslepkavotajai Andrea Nēbelai, ticat vai ne, komentos pēc brīža kā likts klāt bija teļausis Krišjānis Lācis ar pilnīgi nesaistītu ideoloģisku šļuru, nulli cieņas un kvintljardu piepišanās. Ar kuru pēcpuses puslodi viņš domā? (c)

AND IF LIFE IS JUST A HIGHWAY THEN THE SOUL IS JUST A CAR
Mani 13-15 :'(

Māksla Cibas latentajos un loxu bulijošana ir mana terapija?

How about that? Zāles man pagaidām nevajag, esmu funkcionāls. Nupat noslēpoju 11,1 kilometru, pēc tam kails iekritu kupenā atdzesēties #gowimhoof

Nevar jau zināt, ko es darītu bez tā. Nē, nu trollētu loxus tviterī un fb, bet te var elegantāk un no daudziem profiliem.

Un te viņu nav tik daudz. Kādi 20? 30? Ko, 50? Neticu. Eu, piesakās.

Ā, tās nebija sirēnas, bet nāras, multfilmkrānam taisnība

Tavs personīgais realitātes šovs

JLB tumbiņas

Vienīgais medniex, ko stanoju šodien, ir šis

Medžioklis
#esnopirku #neofolks #lietuviski

Viena lieta, kas mani riktīgi uzvelk, kad par to aizdomājos, ir lokālie mednieki, kam ir iebildumi pret manu suņu brīvu skraidīšanu rajona mežos. Bitch please, tavi argumenti ir sūds, jo visu gadu, izņemot ziemu, es uz maiņām vienu turu pie ķēdes un pa vienam viņi neblandās un vai nu nemedī neko lielāku par pelēm un kurmjiem, vai arī nevar nomedīt, jo vajag divus, esmu redzējis: viens lenc, otrs izdzen, pēc tam dzinējs (Raita) kož dirsā, lencējs (Imirs) rīklē. Esam izglābuši vismaz vienu stirnu un divas mežacūkas. Dažas noteikti ir nomedītas. Sue me

Atgriežoties pie medniekiem: es apzinos, ka man savi zvēri ir jāsavāc un to maksimāli cenšos darīt, bet tie viņu argumenti aaaaaaa Dzīvniekiem tagad vajadzīgs miers, lai vilki medī (a vilku ta nav), dzīvniekiem tagad pārošanās mazuļi meklēšanās grūtniecība jūsu sunīši nodara lielu postu aa BITCH plx KAM tas miers ir vajadzīgs? Dzīvniekiem? Vai tev, lai pēc tam tos varētu labāk nošaut? Ar ko tu esi labāks par maniem suņiem? Tu esi pat sliktāks, jo tu vari bez tā iztikt, bet suņiem ir instinkti. Vilku Latvijā praktiski nav, lox, kāpēc neļaut dažiem mājas plēsējiem pakontrolēt, parūdīt, paevolucionēt lokālo pārnadžu populāciju mākslīgi? Nē, JŪS gribat izšaut? Nē, nu, šaujiet, bet liek mierā manus saracēņus arī, ja?!

Taisnības labad, ir vieni vietējie mednieki, kas zina manus suņus, ir noķēruši un veduši atpakal, un vispār ir fein-ok un saprotošie, bet nupat bija tas viens plāterieties, un vēl pilns internets sūkstīšanās. Tu gribētu, lai tev "paļauj padzīvot mežā mierīgi" un pēc tam vienkārši bez brīdinājuma nokniebj? Jā, tu nomirsti uzreiz, un tev viss vienalga, bet taviem tuviniekiem? Stirnām arī ir ģimenes, loxi, jūs ko, tikai vientuļos tēviņus šaujat? Es kaut ko nezinu?

Izslēpoju uz bibliobusu Taurupē & satikt apolineers mammu (ok don't even.. ;)

Es laikam izmetīšu to WhatsApp pavisam ir no telefona, ir datora. Tur tik ļoti reti ir kaut kas, ko es gribu redzēt vai zināt. Varbūt jānovelk vecais labais Skaips un jāpaskatās, kas tur vēl palicis :)

Subj. Void Walker man bija viens no 9102. gada hailaitiem ciparpretnī:

BECOME GOD
FULL BODIED

Nu, tas ir vājprāts, meitenes, netiecieties vispār ar zēniem, it sevišķi tādiem, kas ir populāri, jo jūs zāģējat sev kājā. Zināt to skaistuli Loretu, ko pirmoreiz ieraudzīju tajā LV sci-fi īsfilmā (Nistagms fotografēja)? Esmu paņēmis no bibliotēkas Andra Akmentiņa Meklējot Ezeriņu, tikai diez ko nelasās un drīz jau būs jānodod. Skatījos, kā viņa te tup man uz klavieru stūra, un ienāca prātā frāze Meklējot Loretu Ezeriņu. Domāts, darīts, tieši šo frāzi arī ierakstu meklētājā, un... visur pilns ar faking Kasparu Kambalu! Nē nu, ir Loreta arī, bet Kaspars taču ir divreiz lielāks! Bet vai tad šis tikko netika pie kaut kāda motherlover slapjā sapņa? Un Loreta? Kas Loretai? Ja es gūglēšu Kambalu, vai man viņu rādīs? Nedomāju vis. Man meklēt to Ezeriņu, es domāju, lasīt vai nē? Akmentiņš tagad sniegputenī braucot 400 km uz Gulbeni, es lasīju :)

Pateicoties sintezatorvilnim noticis kaut kas neticams: man ir iepaticies saxxofons! It sevišķi tāds kā šajā dziesmā, kas atsaucas uz 80. kulta filmu Lost Boys, no kuras nāk arī pats Tims Kapello. Vīrs joprojām ir dzīvs un, tikai pateicoties synthwave renesansei, manuprāt, vēl tik aktuāls. Šodien viņam iznāca sadarbība ar AERONEXUS (nupat noklausījos; tur tā saxxa skaņa vietām apzināti sagriezta tik supernetīra, cik var :), tāpēc atcerējos, ko no rīta te dāļāja nekrofolx. Vizuāli remikss ir vēl sexxīgāks; bet pati Indiāna -- tā jau ir cita līga (rīga; nemēģiniet saprast atsauci, lūdzu)

GUNSHIP
POWER GLOVE (rmx)

Over. Esmu jau redzējis četras stirnas, saracēņi noteikti vairāk. Komentus lasu tikai multisuņkrānpimpa, jo viņš ir mans Tailers Dērstdens un gandrīz vienīgais, kas cibā ar mani runā adekvāti. Pašlaik esam pie Vecezerēnu pastkastītes, kas reiz bija pieskrūvēta lielai eglei viņu meža ceļa malā, kura tagad ir nozāģēta lokālo, visā visumā apsveicamo LVM aktivitāšu ietvaros, pastkastītei paliekot pieskrūvētai 3 metrus augstam celmam. Izskatās vienlaikus jautri un nožēlojami. Tāpat kā cibas snoufleiki un autofingerotāji. Kthxbye pēc kilometra ezers. I need lots of ice

Mirušās īrnieces dzīvoklī atradu labus, ērtus, nelietotus bikšturus un sāku nēsāt, jo savām somu armijas biksēm jostu nelieku, lieks priekšmets vnk, bet tas kevlars malās jau noveco un reizēm mēdz atnākt vaļā, tāpēc ir kūl. Izskatos arī vēl seksīgāk un ramštainīgāk, par to ka parasti nēsāju vecus tēva norakstītus (viņš tomēr ir augsta ranga normijs, kam tā bijusi ikdienas garderobe desmitiem gadu) baltus garpiedurkņu kreklus. Lūk, taču slēpošanai gan bikšturi neder, kā uz savas ādas pārliecinājos pats. Nav jau grūti arī iedomāties, kāpēc: tev visu laiku kustās rokas, tie draņķi piespiež kreklu ciešāk miesai, rīvējas un rezultātā ne jau noberžas pleci, bet elementāri paliek pārāk karsti, jo rumpis neelpo vispār. Aizvakar (edit: nevis aiz aiz aiz: notiek tik daudz, ka liekas, jau senāk), izlauzies cauri vienam netīrītam izcirtumam, biju tik iesilis, ka uz vienu dūmu no pīpes, malku no blašķes un cigareti no paciņas izmetos, pavisam, puskails. Kad atdzisu, bikšturus nafig nokabināju un ielidināju somā. Mūžu slēpo, mūžu mācies.

Paskatījos, kur tad tas nesaprotami apraudātais un svaigi mirušais franču skaistulis, kura vārds uzvārds man ir pirmā dzirdēšana, tēlojis, un secināju, ka slavenākā no visām ir loma, kurā viņš atveido Odrijas Tatū līgavaini, kas visu filmas (kuras saturs atbilst savam nosaukumam A Very Long Engagement) laiku ir prom Pirmajā pasaules karā, kamēr šī sēro savā sēpijas toņiem bagātināto Francijas lauku villā. No pirmā acu uzmetiena diezgan viegla loma, jo jārunā nav, tikai ik pa laikam jāpacieš kādā tranšejā, bet (SPOILERI) vienā brīdī tēlot nākas arī Odrijas Tatū karā KRITUŠO līgavaini, un tas jau ir next level (deth/being completely absent). Otru slavenāko filmu es pat, izrādās, esmu tulkojis; tur viņš tēlo Entoniju Hopkinsu jaunībā, pirms tas kļuva par lektoru un cilvēkēdāju. Nebija pārāk interesanti, bet bilde glīta, cik atceros.

Pats galvenais jau ir tas, ka viņš nomira bez ķiveres saskrienoties ar citu slēpotāju, paldies Frīdvaldam. Labāk neslēpojiet, loxi, ja neprotat. No forsmažoriem, protams, gan slēpotprasme un ķivere neglābs.

Perfekta recenzija par Rūbena Estlunda lielisko* Force Majeure

* arī nesenais kavers ar Vilu Ferelu nav slikts (kinosnobi, protams, tā nedomās, bet ejiet dirst, kinosnobi; arī tas, ka jūs strādājat industrijā, ir tikai mīnuss jūsu spējai adekvāti novērtēt filmu kā tādu; es skatos uz tām meitenēm, jūs jau zināt, kurām, ir cibā dažas)

Vienā no tām 2002. gada vasaras naktīm, ko pavadīju guļammaisā pie ugunskura mazas upītes ielejā blakus Nemunas gredzenam, gaidot tikšanos ar savu raganu, kāda koka zarā trīs metrus no manis nosēdās pūce un zināmu brīdi manāmi ienteresēti mūs (t.i. mani un ugunskuru) vēroja. Vēl vienu vai divas reizes garām aizgāja stirnas. Tad sapratu, ka esmu iekārtojies pavisam blakus to takai un, iespējams, vietā, kur tās nāk uz upīti dzert. Motokrosa trasē tolaik sacensības vispār nenotika, pa to varēja mierīgi vazāties, līst iekšā pa caurumiem sētā, jebšu tajā galā sētas vispār nebija. Kačergine ir tādi nosacīti lauki kā, piemēram, Vecdaugava, ja ne mazāki, tikai jūras/Daugavattekas vietā Nemuna, un tur neviena vispār nebija. Vienreiz ienāca prātā padižoties raganlīgavai ar savu peldētprasmi un peldus šķērsot to milzīgo upi, bet ātri sapratu, ka esmu pārvērtējis spēkus un otrā krastā izkāptu kādus pāris kilometrus tālāk, tāpēc griezos vien apkārt. Turklāt viņa bija daudz labāka peldētāja par mani. Ūdens bija viņas stihija :)

Velku laukā un pārdodu visu veco underground stafu, jo pašam tikai aizņem vietu, 100% vairs nebūs vajadzīgs, neinteresē, to visu iekrāju jau pirms 15-20 gadiem un kopš Elven Witchcraft (eu telox, rekur ir mana bērnības māju adrese un vārdsuzvārds, bet ko tu ar to darīsi?) slēgšanas neesmu pat lāgā cilājis, jebšu vienkārši izmest sirds un prāts neļauj.

Jo īstenībā tur ir tūkstoši, mierīgi varu vēl kādu mēnesi nestrādāt, jo pircēji ir, jūs pat neticēsiet.

p.s. pie viena duksēju savu suni Imiru; nē, tas vārds nenāk no Vladimira bez autokrātiskām ambīcijām, bet senskandināvu mitoloģijas milža, no kura nokautās miesas daļām tika radīta pasaule (visas deviņas pasaules; Midgarda tikai no uzacīm vien, how about that?)

Right, pirms izslēpoju uz Kalna Lācīšiem, vēl jāpieraksta mana ateistiskā* Ogres pilskalna teikas interpretācija:

Vienvārdsakot, kāda jaunavīga, nogarlaikojusies Ogresmuižas viešņa tveicīgā vasaras pēcpusdienā (par visu līdzšinējo liecina širmis) devusies pastaigā gar Ogres upes krastiem (pilskalns ir tikai kilometru no muižas) un sagurusi, tālab ielīdusi krūmos pie mārka (dīķa, kurā mērcē linus vai kaņepes) ēniņā nosnausties. Kad pēc neparasti tvīksmīga sapņa mamzele pamodusies, pamanījusi sexy, nosvīdušu, vienās bixās izmetušos bauru arāju darbā un viņai metaforiski sacēlies, tāpēc līdusi laukā no mārka krūmiem un sākusi miegt ar aci un visādi citādi uzmākties. Arājs patrāpījies vai nu dikti māņticīgs un noturējis par nesaprotamu aparīciju (atgādinu, ka viešņa nav vietējā, tātad sejā nepazīstama) vai tikumīgs/laulāts, kālab zuzei izsniedzis metaforisko kurvīti. Tā teatrāli nopūtusies, paziņojusi, ka tad jau viņai jālien atpakaļ gulēt krūmos, un notinusies. Viss turpmākais jau ir tautas tā sauktie "klusie telefoni" (tāda spēle, ko katrs ir spēlējis bērnībā, bet, ja nu kāds nav: kāds vārds vai īss teksta fragments tiek pēc iespējas klusāk čukstēts no auss ausī ķēdes secībā, līdz beigu variants tiek salīdzināts ar gandrīz vienmēr ievērojami atšķirīgo oriģinālu)

* mistiskā būtu tāda, ka šis nudien bijis kāds vietējās aristokrātes rēgs, bet... kam rēgam miesisku mīlu? pareizi, jo nomirusi kā jaunava; tāds medieval she-incel vaibs parādās, he he

Šis ir dienas jaunvārds. Tā ir situācija, kad kaut kas obligāti jānoskaidro, lai nenāktos atvainoties kā Čečenijas līderim. Piemēram, nupat man bija steidzams jānoskadirovs mārku jautājumā. Kas ir mārks? Nojautu, ka tas kaut kā saistīts ar linu mērcēšanu pirms pēcapstrādes, un, izrādās, nojautu pareizi bet tomēr bija jānoskadirovs.

https://tezaurs.lv/m%C4%81rks:1

Jā, tas biju es, kas vakar ap pusvieniem dažiem iecienītākajiem cibiņiem atgādināja viņu žurnālu paroles, lai nepazaudējas. A ko? Vienmēr noder, ja vien jūsu pastus nefiltrē kādi citi. Es ceru, ka vismaz noraustījāties

Katrīna Ķepule, tie mincīši uz jūsu dzīvnieku kalendāra vāka taču pīpē kāsi Saules aptumsuma laikā, vai ne? Es nesūdzos, tikai gribu pārliecināties, ka nekļūdos. Par mincīšiem runājot, zināt to slaveno glutēna netoleranci par spīti tam, ka cilvēce ēd graudaugos balstītu pārtiku jau 5000 gadu? Jā, 5000 ir nieks, salīdzinot ar homo sapisies kuņģa vecumu kā tādu vispār, bet par kaut ko līdzīgu iesmēju, kad kādā zvēru veikalā vai, iespējams, privātā komunikācijā man rādīja to regulējamo suņu trauku turētāju, kas ir (suņa) galvas augstumā, lai tam nabagam nav jābendē sprands dzerot vai ēdot... Bitch please, suņi ir ēduši no zemes SIMTIEM tūkstošus gadu, un neviens suns NEKAD nav sūdzējies, bet te pēkšņi OPĀ! SAIMNIEK pērc šo lielisko sūdu par 20 eiro, citādi tu nemīli savu lolojumu. So very 20. gadsimts, ka es nezinu... ¯\_(ツ)_/¯

Vecā Derība, salīdzinot ar Jauno, ir kā Pamela Andersona pret klīrīgu jaunuvi, kam pirms tevis bijuši kādi divi džeki un kas nemūžam nenorīs, ja vien ar varu naizspiedīsi muti #norape #nogangrape Es gan nesaku, ka esmu baigajā sajūsmā par Pamelu, Boys Boys Boys Sabrina no tās ēras šķiet daudz ņemamāka, kaut vai tāpēc, ka nav tik klišejiski blonda, bet piemēram – Vecā Derība ir kaut kas tikpat vulgārs un fundamentāls :) reizē. Jebšu esmu diezgan drošs, ka kaila viņa būtu nesimetriska :/ no astoņdesmito formīgajām ikonām mani visvairāk šarmē Keita Buša, ko jau noteikti esmu rakstījis katrā no savām (nopietnajām) cibām un kuru man pat neceļas salīdzināt ar visu to kristīgu trešu. Man sākumā likās, ka Running Up That Hill ir par kādu depresīvu čali, bet tur, izrādās, vispārīgāks sižets un kaut kāds triumfējošs atavisms triviā

“I was trying to say that, really, a man and a woman, can’t understand each other because we are a man and a woman. And if we could actually swap each other’s roles, if we could actually be in each other’s place for a while, I think we’d both be very surprised! [Laughs] And I think it would be led to a greater understanding. And really the only way I could think it could be done was either … you know, I thought a deal with the devil, you know. And I thought, ‘Well, no, why not a deal with God!’ You know, because in a way it’s so much more powerful, the whole idea of asking God to make a deal with you. You see, for me it is still called ‘Deal With God,’ that was its title. But we were told that if we kept this title that it wouldn’t be played in any of the religious countries, Italy wouldn’t play it, France wouldn’t play it, and Australia wouldn’t play it! Ireland wouldn’t play it, and that generally [meant] we might get it blacked purely because it had ‘God’ in the title. Now, I couldn’t believe this, this seemed completely ridiculous to me and the title was such a part of the song’s entity. I just couldn’t understand it. But none the less, although I was very unhappy about it, I felt unless I compromised that I was going to be cutting my own throat, you know, I’d just spent two, three years making an album and we weren’t gonna get this record played on the radio, if I was stubborn. So I felt I had to be grown up about this, so we changed it to ‘Running Up That Hill.’ But it’s always something I’ve regretted doing, I must say. And normally I always regret any compromises that I make.”

VIDEO
Tas Placebo čuvax MANĀM ausīm šo dziesmu izvaroja, bet atzīstos, ka nenoklausījos līdz galam, jo izslēdzu pēc pirmajām rindiņām, kad sapratu, ka nevēlos dzirdēt to griezīgo narcistisko baritonu, jo nespēju to uztvert nekā citādi kā zaimošanu. Pis nax, tu, kā tu tur saucies, Brain Moloko, laikam, right?