Bet kur tad tos griķus pa vidam starp maisiņu un šķīvi vajadzēja likt? Klēpī, vai?

nu katliņā apsusināt, garšvielas pielikt, sviestiņu.

Karsti griķi/ rīsi lieliski susinās arī uz šķīvja. Garšvielas lai katrs sev individuāli liek :)

manuprāt, nē.
bet, kā skaidroju zemāk, laikam no bērna kājas izveidojies paradums, kas, manuprāt, ir arī citu cilvēku paradums. izrādās, ka ciba man iebilst.

Manā bērnībā maisiņu vispār nebija, manuprāt... :D

nu manā arī, protama lieta, bet nu - no brīža, kad parādījās, nenāca prātā atstāt maisiņā ;)

"atstāt maisiņā"? :D

Viss, cienītā, jūs te mani vienkārši āzējat.

neāzēju neāzēju, šķiet, ka es esmu izāzējusi tikai sevi, ar savu sāpi atnākot cibās, kur, izrādās, šinī jautājumā esmu melns pīlēns

Noliek uz piecpadsmit minūtēm klusas The Sound Poets mūzikas pavadībā uzņemt labo enerģiju. Ideāli, ja atvērtajam logam, uz kura palodzes (eko gaiss!) pabrauc garām vismaz trīs hipsteri, bet, ja ar fiksīšiem, tad der arī viens. Radītā gaisa plūsma nodrošina vienmērīgu un vispusīgu rīsu apvējojujumu un garantē morālo pacēlumu visai šai dienai un, dažos gadījumos, pat divām līdz četrām sekundēm no nākamās dienas.

kāpēc rīsiem būtu jāsniedz morālais pacēlums?
drīzāk kuņģisks zemējums!

Tu esi tas, ko tu ēd - teica Jurka, gremodams autoostas belašu ar solīto 0% kaķu un citu bezpajumtnieku gaļu sastāvā.

Ja ēdiens nav bauda, vai cilvēks var būt bauda?
Ja ēdiens ir zemēts, kā cilvēks var pievērsties jēgpilnai strādāšanai ar augstākajām matērijām, virzīt visu mūsu kolektīvo apziņu jauna patērēšanas buma celšanai? Nu nevar.
Tāpēc i apgaisotie (r) rīsi.

tagad jau Tu jauc estētisku ēdiena baudījumu ar parastu rīsu izņemšanu no maisiņa.
nedomāju, ka šāds paradums bīda kolektīvu apziņu, drīzāk piepilda to ar visparastāko degvielu

Rīsu izņemšana no maisiņa, pēc Freida, vispār ir ļoti interesants pasākums. Nazis, kā falliska priekšmeta un vispār vīrišķā simbols, maisiņa trauslā plēvīte, kuru tas sabojā, piekļūstot nepieejamajam gardumam. Interesanti. Vai vēlies parunāt par to, kāpēc pēc šī akta, pirms tālāko darbību veikšanas, ir vēlme apčubināt rīsus?

vērsīšu jūtu uzmanību, ka es maisiņu atgriežu ar šķērēm. un pēc Akta neko nečubinu, pat neskatos ar valgām acīm!

Khmm. Interesanti. Tas, protams, nav tas pats, kas saplēst maisiņu, izmantojot dakšiņu, bet tik un tā.
Domāju, ka Freida kungs piekristu, ka šķēru izmantošana naža vietā simbolizē falliskā simbola noliegumu. Griezņu asmens pieskāriens vairāk atgādina maigus, sievišķus glāstus, un tomēr, no dominējošās pozīcijas. Tā kā tiek apgalvots, ka izpaliek čubināšanās, var teikt, ka šeit velkamas paralēles ar sevis meklējumiem mazliet netradicionālākos apgabalos.
Ar šķērēm nogriez maisiņa augšu vai atgriez pa šuvi?

augšiņu!
(ar interesi gaidu izskaidrojumu)

Izskaidrojums jau bija, augšiņas atgriešana tikai apstiprina. Padomā pati, viena līnija, kurai pārbraucot pāri, tā atveras un sadalās divās daļās.
Turklāt, apstiprinās arī pieņēmums par dominējošās lomas esamību. Jo atgriez Tu augšiņu, bet satura lietošanai to tomēr novieto sev ērtākā pozā - ar "augšiņu" uz leju.
Man šķiet, ka rīsu gatavošana paciņā Tev nekad vairs nebūs tāda, kā iepriekš. Padomā par to. Es ieteiktu rīsus vārīt biežāk un paanalizēt savas sajūtas, kuras rodas, veicot paciņas atvēršanas un rīsu iegūšanas rituālu. Rīsu terapija, ja vēlies. Iespējams, palīdzēs labāk izprast savas vēlmes un vajadzības un turpināt eksperimentus jaunā dimensijā. Galu galā, ēšanas radītā bauda ir un paliek bauda, paralēles te ir acīmredzamas.

paldies, izsmējos lietainā dienā.
rīsus vāru reti, tas noteikti arī ir kas Aizdomīgs!!!

Protams. Zemapziņa taču apzinās šī rituāla patieso nozīmi, iespējams, kāda kauna vai baiļu sajūta. Tāpēc arī tik reti.

Starp citu, neesi mēģinājusi ēst pa taisno no paciņas?

svētās šausmas! pa taisno no paciņas! No Paciņas!!!

Arī tā var izēst rīsus. Bet tas, ka neesi mēģinājusi, liecina tikai par agrīnu sevis meklējumu fāzi. Lai gan, no otras puses, izteikti stipra nolieguma reakcija var norādīt uz negaidītu pieķeršanu...

Ā, un mūzika fonā arī būtu vēlama. Ritmiska vai mierīga, tas no pašas atkarīgs. Galu galā, domē jau Tu, ne rīsu paciņa.

Dominē.

pag, tu viņus vispirms kaut kur uzservē atsevišķi?

vienmēr. bet es kaut kā negribētu to saukt par servēšanu. vienkārši pabeigtība.

nekad neiedomātos, ja vien nav miljons cilvēku pie galda un viss tāds "padosiet, lūdzu, uzservēsiet, lūdzu"
man vienkārši riebjas smērēt vairāk trauku, cik esenciāli nepieciešams :))

varbūt man tas vienkārši no bērna kājas ir kā pamatdarbība ir likusies atbrīvošanās no maisiņa un katliņa procedūras pēc vārīšanas, tāpēc ēst pa taisno no maisiņa man liktos kā ēst ko nepagatavotu.

tu esi tik jauna?

bērna kāja ir Izteiciens, nevis Vecuma (Jaunuma) Pierādījums

jā, bet tam ir tieša saistība ar jaunumu. "no 20 gadu vecuma" nav "no bērna kājas" :)

nu nē, es lietoju arī saistībās ar lietām, kas darītas no to lietu pirmsākumiem, ja pat tas būtu no 25 gadu vecuma. bet, then again, tās jau manas dīvainības.

"pensijā sāku lekt ar izpletni, lecu jau no bērna kājas" :)

Dienas Jautājums Nr. 2 – kurā gadā parādījās rīsu maisiņi. 95.ajā jau bija, es saku.

maisiņš nevajaga?

kur nu vairs liksies, ja vārīti maisiņā, no no no, no maisiņš.

čista sorry, es arī tā daru.

un itkā normāls cilvēks!!!

nu, es vnk griķus ēdu i bez garšvielām, i bez sviestiņa, tā kā man ir diezgan vienalga.

čista sorry, bet, man liekas, tu esi vienīgā latvijā, kura neliek pa taisno no maisa uz šķīvja

Čista sorry, bet maiss ar rīsiem, protams, ir lēti un forši (kur pērc, btw?), bet parasti viņus tomēr izvāra sākumā.

nē, nav:)

mhm

man liekas vienīgā reize, kad rīsi no maisiņa nenonāca pa taisno šķīvi bija tad, kad karstais maisiņš apdedzināja man roķeļes un nokrita uz grīdas.

es ļoti aizdomīgi skatos uz pašu faktu, ka rīsi un griķi vispār tiek vārīti maisiņā. manuprāt, pēc tam tie arī garšo pēc maisiņa.
katram laikam savi iebildumi šitajā te vārīšanā.

Vienīgais, kas nāk prātā kā iemesls šādi fasētu iemeslu rīsu/griķu pirkšanai - tais retajās reizēs varbūt vieglāk bijis mazgāt katliņu. Retrospektīvi, nepatiku, ko radījusi produktu bakstīšana no tām ķeselēm, laikam pārspļauj vienīgi tā celofāna nodabūšana no izklaidībā tajos arī izvārītiem cīsiņiem. Tu atgādini baisas lietas, au.

man atkal baigi patīk tieši tas moments, kad maisiņš tiek novilkts no rīsiem/griķiem.

izvāram rīsus (maisiņā, ar garšvielām), izķeksējam maisņu, pārgriežam, uzliekam rīsus uz šķivja un ēdam.
man domāt, ka ja tos rīsus ar neko citu pēcāk neapstrādā, tad jamos arī no maisiņa atsevišķā kopbļodā neliek. tip ja garšvielas = pie vārīšanas un sieru uzakaisa uz uz šķīvja esošiem (sviestu rīsos, priekškam).
estētika psaniedzot citiem? nu protams, viesībās tos maisiņus galdā jau necels, bet ikdienā ir kā ikdienā

nekad neesmu sev pati bez starptrauka likusi uz šķīvja neko no maisiņa un tam ar estētiku diemžēl nav nekāda sakara, bet gan ar garšīgumu. vismaz manā galā. pie tam - kā no maisiņa izķeksēt ārā? elle un indija!

man vienmēr starp šķīvi un maisiņu ir, piemēram, bļoda. nebiju pat iedomājusies, ka var pa taisno no maisiņa. :D

o! nu tad Beidzot!!!

Vāram kopā ar garšlietām [rīsiem - sāls, cukurs, pipari, muskatrieksts, karijs, kurkuma, lauru lapa, bezsāls garšaugu maisījums, piparmētra], kad gatavs, no turziņas izkratām katliņā, pievienojam sviestu, izmaisām [sanāk irdenāks!], kādu brīdi "ievelkas", tad liekam šķīvjos. Rotājam ar zaļumiem, klāt parasti ir neveģetārs pamats, mielojamies.

tas irdenums ir viens no svarīgākajiem punktiem!!!

griķu un rīsu vārīšana maisiņā jau ir kļūda.

Kolosāla diskusija!
Nu ja diviem, tad maisiņu pārgriež uz pusēm, uzliek katram savu pusīti uz šķīvja, ar dakšu izjauc kastītes formu un tālāk liek klāt visu citu ēdamo.
(nu vai visu paciņu, ja ēdājs grib vairāk)

Ja ēdāju tad, tad gan maisiņus iegriež bļodā, un katrs pats sev uzliek, cik grib.