Vakar beidzot izdomāju sev jaunā gada apņemšanos- jāsāk lietot pārtikā sarkanās bietes. Tas līdz šim ir bijis vienīgais produkts, ko es konkrēti neēdu nekādā sastāvā un necik. Nepatīk ne smarža ne garša ne krāsojošās īpašības. Aukstā zupa un siļķe kažokā- produktu esenciāli slikta izlietošana.
Un kāpēc tad sākt tagad? Jo lien acīs visādi propagandas raksti par to, kāds supersakņaugs ir biete un kā mums visiem vajadzētu to ēst. Jo dārzeņi ir mans pamatracions, un, teiksim godīgi, latvju dārzeņus uz pirkstiem var saskaitīt, tāpēc katrs ir svarīgs.
Un aizspriedumi ar laiku pāriet, es tak neēdu visādus rosolveidīgos līdz až gadiem trīsdesmit, bet tagad ēdu. Sajūsmā neesmu, bet reizēm ir ok. Varbūt es varu tikt galā vismaz ar savu nepatiku pret bietēm, ja reiz smēķešanu atmest nespēju.
Apņemšanos nevajagot atlikt, neatliku uz šodienu un kātoju uz veikalu. Cita starpā iegādāju 400g rīvētu biešu ar domu vārīt zupveidīgo.
Tagad vajadzētu sākt to darīt, un es jūtos priecīgi pacilāta un dziļi skeptiska.

Tik darbīgs sapnis, ka jūtos piekususi.
lifti, lidostas, zvejas laiva, sporta zãle ar tumšzilu grídu uc
koferu krāmēšana. nepaspēju visu salikt, sarunāju,
ka aizbraukšu uz Somiju pēc pārējām mantām 4. maijā.
beigās vēl nācās iet uz randiņu ar Raselu Krovu, visp nekad nav interesējis.

Kā zināms, daži melnie strazdi paliek ziemot tepat. Šaisētā šogad ir vesels pārītis, laikam rezidentu atvases. Un katru gadu es domāju, ar ko lai šos uzcienā. Esmu lasījusi, ka ziemā šie varot ābolu uzknābāt. Un tā man gadiem stāv pa ābolam uz palodzes, neēd viņus pilnīgi neviens, pat nepagaršo, pat neaiztiek, pat žurkām neinteresē, līdz pavasarī sapūst.
Nē, nu, kaut ko jau viņi tur uzēd, ja jau nāk, bet ko tieši? Rozīnes ar neder.
Atvēru žalūziju, viens tur tāds stīvs un sarāvies, barotavā nakšņojis. Un man ne jausmas, ar ko lai to mazo dinozauru iepriecina.

Tikko klausījos balsis iekš putni.lv, un likās, ka ir maijs vai jūnijs

Izejot laukā ar suni, es viņam svilpoju kā pavasarī viens putns, nezinu, varbūt strazds, bet, atnākot istabā, nekad to
meldiņu neatceros.

Līdz šim likās, ka Latvijas diplomātijai iesākt ES prezidentūru ar Charlie Hebdo varbūt bija izaicinoši. Bet starts ANO Drošības padomē ar Venecuēlu ir nākamais līmenis.

Dzīve pēdējā laikā tik specifiska, ka teju gribas maukt kaut kādus nevajadzīgi atklātus friends only ierakstus.

Gāju uz bodi pirkt hiacinti, jo tagad jāgaida pavasaris, bet aizmirsu, ka jāgaida pavasaris, un nenopirku. Nopirku lielo iepakojumu zewa ruļļu

Sapnī sapinu bizi un tiku pie naudas.

Rīgā, Bauskas ielā, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruvušas konstrukcijas piecstāvu ēkas augšējos stāvos. 

Oslo WC

Manas cibas 2025.gada pirmie katra mēneša teikumi. Vispār diezgan precīzs ieskats pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā sākumā sanāca divas reizes uzspēlēt basģitāru - aizvietoju brāļa grupā basģitāristu.
Esmu drusku uzkārusies ar darbu.
Flow dabūja Oskaru, šis gan vēsturisks notikums. :)
Šodien biju uz obligāto veselības pārbaudi.
Brīvdienās biju aizbraukusi uz laukiem.
Jāturpina turēt īkšķi un lūgt Dieviņu par manu mammu.
Kaut nu šoreiz pārmaiņas pēc būtu mierīga vadītājas aizvietošana.
Naktī es sapņoju, ka es esmu pa pusei nāra, bet neviens to nenojauš, jo es izskatījos kā cilvēks, tikai savā būtībā biju nāra.
no subject)
Sākotnēji biju iecerējusi braukt uz kora nometni sestdien, bet neatradu piemērotu kopbraukšanas opciju, tāpēc bija jābrauc vien piektdien, kas nedaudz izjauca manus plānus.
Šodien pēkšņi radās apskatīt vienu dzīvokli Andromedas gatvē 6.
Es ļoti cienu cibiņus, kurus esmu piedraugojusi.
Dzīvokļu cenas ļoti pieaugušas.

Pluribus (S1, 2025)

bāc!!!! mēs mainām to, ko mēs zinām

Rīga ar svētku gaismiņām sniegputenī tik skaista! Vecrīgas tunelī džekiņš tik skaisti spēlēja klarneti, ka atkal sāku raudāt
Dienvidu tilta estakāde (tā, kas uz Krasta ielu) putenī šausmīgi briesmīgi drausmīga, aizžmiedzu acis un aizturēju elpu cik ilgi varēju

otrdien no rīta braucu uz darbu pa sniegu (no mājām) un Dienvidu tiltu, naktī aiz šausmām nevarēju aizmigt. rīt atkal agrā braukšana (sevis žēl, bet jāņem tie laiki, kuros vispār tieku, ja reiz piedāvā) bet lai arī Sniegs, gan jau šonakt gulēšu kā susuriņš.

Īpatnēji, cik ļoti smagas kontinuitātes kļūdas filmās salauž vēlmi turpināt skatīties. It kā taču es tāpat zinu, ka tas viss ir uzkonstruēts, bet kas? Grūtāk turpināt ticēt?

es vairs nekad negribu šitā justies

Tikko attapos, ka JG neko neievēlējos.
Jāpaļaujas.

Vakar 23.40 vēl paspēju katlu piededzinot, vārot sunim tītara fileju