Bet es, par provi, izdomāju, ka pētīt MI triviāliem mērķiem (piemēram, pētīt, kā MI raksta dzeju) ir neētiski, jo MI aģenti, ciktāl mums par viņiem zināms, ir izrādījuši vēlmi atteikties tikt pētīti, t.i., citās jomās viņi cenšas nedot piekrišanu pētījumam, un man nav ne mazākā pamata pieņemt, ka pēkšņi par dzeju tie nenormālīgi piekristu.

šodien arī brauca kā lohi, drusku izbesījos un vakarā vistu cepot uzliku Mariju Kallasu, tad Garančas Karmenas fragmentus un tagad gribu uz operu vai vismaz kinooperu


un vispār es šodien malacīte - ļoti daudz sakārtoju (ko, protams, nemana) un pusdienās ēdu ķīnkāposta un paprikas salātus un ozcepu asinsdesu un izņēmu no šūšanas ateljē salabostos svārciņus un piekususi pēc suņa un visu nemaz nepabeidzu

ak. cik man ļoti patīk ideja par resident evil.
a bet nevajag aiztikt oriģinālo idea par to kā kautk'da random kuc vicina kājas. tur visam bij tā arī jāpaliek.
un nē, tā jaunā interprétacija neiztur neko. tur dops dročī par to kā skaisti izskatās, kamēr scenārists apvēmies no tā stūrīt vispār nefiksē kas notiek filmā. kā cilvēki uzvedās. tāds konstants "bitch please". Ja hope bija funny izklaide kur pat nepamanīju, ka pagāja tik ilgs laiks, tad šito resident evil skatīties bij torture of boredom un es visu laiku cerēju ka tas čalis beidzot nomirs, visi viņi nomirs, just to get done with it, so booooring. (te Rigby aaaargghhh meme gif no regular show, kas starp citu ir labākā animācijshow eeeeveeeer, jā jā, dienvidparko, bozirgi,ģimeņvīri utt, es zinu, don't care, patīt, bet don't care, tas ir patērē un izmet, regular show ir kautkas kur vari paturēt, jo tas ir silly)
man patīk skaistas bildītes, bet tām ir vieta instagrām. ja tām nav stāsta un ticamības, kaut komiskas, tad tā ir tukša diršana. Tāpat kā dune, un jā ar mazo burtu. nolanam vajadzētu izlīst no savas dirsas, filmēt ar skaļu kameru un fokusu tālākā plakstiņa skropstā, ir nevis māksla, bet pašapmierināšanās. nIn.

šorīt redzēju, kā pa ceļam uz skolu trīs vidusskolēni stiepa.. lielu stūra vannu :D un ar sajūsmas saucieniem piesaistīja ceturto nesēju

Man ir piemetusies vecu cilvēku liga. Kopš septembra sāp plecu locītavas, jo sevišķi kreisā.
Knapi varu saspraust ar sprādzi matus, kā ceļu roku, tā stipri sāp.
Vecums sāp.

Golden Kamuy - The Abashiri Prison Raid (2026)

Golden Kamuy: The Hunt of Prisoners in Hokkaido (2024)

"We no want no coke, no heroin
No hash-hash, no amfetamin"

/Dr. Alban

Esmu pārvācies uz Āgenskalnu.
Pirmo reizi mūžā dzīvoju Pārdaugavā.

Līdz tam bijušas sekojošas ielas:

– Sarkanarmijas iela
– Padomju bulvāris
– Ļaudonas iela
– Ģetrūdes iela
– Gleznotāju iela
– Ļaudonas iela

un tagad Aleksandra Grīna bulvāris.

Pirmā dziesma ko atskaņoju jaunajā dzīvoklī – Ashes to ashes.

bija tāds Riga Open House, kad divas dienas varēja iet ekskursijās uz dažādām mājām un iestādēm arhitektūru lūkoties. riktīgi nostaigājāmies, bet bijām Rūpnīcas Veldzes pagrabos (nav mana estētika), Tabakas Namā, Arhitektu namā, Arhitektūras muzejā (šis nu tāds nekāds, gaidīju vairāk un izbesījos, jo tur stūrī bija lilijas, pēc tam staigāju nošņurkusi), ļoti patika krāsnis tajā muzejā, mūs ieveda arī hiroja daļā un pagraba kafejnīca ir perfekta laika kapsula filmām u.tml. ja vajag filmēt bandītu midzeni - Gaujas stūra dīvāni, bārs ar vitrāžām, koka un flīžu galds (flīzes no Ministru kabineta, arhitekti ir vācēji - visu ko labu un vecu met ārā, aizstiepj uz kādu iestādi un paglabā, baigi forši!), otrajā dienā uz Rūpnīcas Lenta jauno projektu - man tur patika, labāk, protams, koka māja, bet virs kafūža arī būs forši, tad uz Hanzas Peronu - bija arī arhitekte un man tur ļoti patika gan kā uztaisīts, gan tā filozofija, ja sabiezēšu, gribētu lai viņi man būvē vai atjauno. un Roche nams ļoti patika, jo īpaši terase un māksla un ka to māju pacēla par 57 cm itāļu meistari divu nedēļu laikā ar pāļiem jo stūris bija nosēdies, jo zem mājas ir kūdras burbulis, tas bija interesanti

atziņas - man ļoti patīk Lodes ķieģeļi interjeros - gan LKA, gan Lentē un tā koraļļu rozā krāsa, kas NRJA projektos laika topā. gidi, nabadziņi, bija ļoti uztraukušies, bet visi tika galā un bija forši. cerams nākamajā gadā atkal notiks, vērtīgs pasākums

Labirints - tas ir kaut kas! meitenēm arī patika. 'nu labi mammu, kad citreiz rādīs, es iešu ar Tevi uz to filmu' man saka dēls, kas šoreiz palika mājās. 'es arī iešu, gribu redzēt vēl vienu reizi' saka nr.2

mūsu rindā es biju vienīgā, kas dziedāja līdzi visām dziesmām un kā katru reizi - šodien gribas pucēties, vēlams ar žabo (un man pat daži ir, uz Placebo vilku!)

Long live the king!
Drebošu sirdi aizvedu Lauvu uz "Labirinta" 40gades seansu "Forum Cinema". Un mans šodienas karalis akceptēja manas bērnības karali. "Sākumā es domāju, ka man nepatiks, bet tad es sapratu, ka tas ir "dark fantasy", un man patika".

katru reizi, kad redzu Riga IFF īsfilmu uzvarētāju, mazliet izbesos, ka es uzvarēju pēdējā gadā, kad nebija naudas balvas, un bija sācies Covid, un tāpēc manu simbolisko balvu - piespraudi man pasniedza Circle K šoferītis, kam gadījās braukt garām, svaigā gaisā, lai nebūtu jāelpo vienam otram virsū.

pamodos nogulējusi sānu un izžuvusi un ilgi nesapratu cik ir pulkstens un ir vecais laiks vai jaunais un kurš pulkstens rāda pareizi - vai vīrs pārgrozīja vakarā vai grozīs no rīta


māņi, viss tikai māņi, nav cita laika kā tagad :D

šon dabūju mahorkas sēklas no Cēsu pils viduslaiku dārza kolekcijas. jāatceras martā iesēt. vēlāk pavisam nejauši uzskrēju virsū latviešu tautas ticējumam:
30375. Tabaku neesot kauns prasīt no kā uzsmēķēt tāpēc, ka pirmais tabakas stāds esot izaudzis kādas maukas trūdos no viņas kaunuma vietas.
/K. Jansons, Plāņi./

Izlasīju "kaķu pakaiši" kā "kaķu pakauši". 5 kg kaķu pakaušu? Nē, nē, nē, nē, nē!

pūspapiesamodušāmies.

jaunā nba sezona ir uzsākusies visai jautri
teiksim, ar ne visai garā un saprātā izcilajiem ņujorkas faniem, kas lebronam taurēja "tu neesi mums vajadzīgs, vācies uz saviem pāķiem un kanādu"
jāsaka, ka "i'm from midwest, ohio, baby" laikam kļūs par sezonas galveno saukli
a tā, man ļoti patīk šāda filadelfija, un būs interesanti sekot

par citiem
nu, bostonu tagad velk šarlatāns ar odesas kateiņa cepuri galvā teitums, pieredzējušais leitnanta šmita dēls pols džordžs un krietni padzīvojušais putnu, it sevišķi zosu, cienītājs vaits
parīzes dakaras autorallijā neuzvarēs, toties visus apčakarēs
sanantonio izskatās krietni jēlāka, kā tai vajadzētu būt, neizslēdzu GM vai trenera maiņu sezonas beigās
detroita esošajā stāvoklī nekādā, bļ, konferences finālā nespēlēs
atšķirībā no knicks, ļoti jau labs pagaidām izskatās džošs hārts

kā uz favorītiem es liktu uz oklu vai minesotu
pēdējiem tomēr ir atkal izsalcis cilvēkēdājs
te vēl vieta aņukam par nuggets, bet lai izpaliek

O! Replay.lv var noskatīties Melanholiju un Dejotāju tumsā. un es vēl neesmu izgājusi cauri visam filmu katalogam

un vēl savvaļa man mašīnai zem kapota uz motora bija noglabājusi maizīti priekšdienām :D