austra
27 March 2024 @ 10:50 am
 
vakar biju uz jrt.
lai gan domāju, ka teātris būs pārpucēts un pārāk svaigremontīgs, tā nebija. māja ir jauka, joprojām maza un silta. drusku maldījāmies gan.
un
lai gan domāju, ka hermanis jau sen ir, nu, kā lai tā pieklājīgi pasaka, galvā sapisies, wow, cik izrāde bija laba.

ar pietāti pret grāmatu, ar pietāti pret katru aktieri, ar pietāti pret skatuvi (nekādas scenogrāfijas, daži rekvizīti), vibrējošs transs, trapīgs stāstījums, trupas siltums, blīvums un trauslums.

un man kaut kā ļoti vajadzēja atkal atcerēties, ka viss ir pārejošs, viss ir mirstošs, tikai drusku maģijas paliek.
 
 
austra
26 March 2024 @ 10:44 am
 
arvien biežāk uznāk tādas nospiedošas, bet ne pārāk lielas, bailes un skumjas, ka no šīs pasaules nav iespējams izkāpt.
ceļojot kaut kā likās, ka esam brīvāki, kustīgāki, tas ir perfekts eskeipisms, tomēr tieši ceļojot arī līdz kaulam izjutu, cik pasaule ir maza, un cik mēs ievainojami. un nav tādas vietas, kur paslēpties. ja nu vienīgi opija mākonī, ne.
un ikdienas lēmumi - no "braukt ar riteni garām ru vēstniecībai vai nē" līdz "vai pasūtīt dārgās flīzes vannasistabai" - visu laiku ir tādā kara esamības un tuvākas iespējamības ēnā.

un es redzu to mazo mazo apdzīvojamo zemes daļu, nelielu svītru starp zemi un mākoni, tas taču klaustrofobiski.

vīrs saka, ka varbūt man vienkārši pietrūkst saules.
 
 
austra
22 March 2024 @ 11:59 am
 
visa cita starpā es uz tādu atgriešanās eiforiju piereģistrējos skriet pusmaratonu maijā.
ārā ir slikts laiks, vēss, man ir iesnas, izskrējusi esmu, šķiet, tieši reizes četras. drusku mēģinu sevi mierināt, ka esmu pietiekami spēcīga, lai vēl paspētu, nu tur joga katru rītu, daudz staigāju, braucu ar riteni. vai ne, what can go wrong.
un aizvakar biju uz vienu funkcionālo treniņu, tā laikā pat īsti neiesvīdu, labi jutos, grūtību nebija, bet šodien, bet šodien.. - pa trepēm uzkāpt nevaru, apsēsties nevaru, pieliekties nevaru.
tātad - kājas -, kas man noderētu pusmaratonā un kas, manuprāt, nebija nemaz tik vājas, izrādās ir supervājas.

// vēl cita starpā, kādu jūs man ieteiktu, tādam svētdienas vingrotājam, pulkstenīti nopirkt? man jau svarīgākās laikam ir "kā izskatās" kategorijas, bet drusku gribētos arī sekot līdzi sirdij un tā.
 
 
austra
20 March 2024 @ 10:23 am
 
es sevi pārspēju jau trešajā dienā jeb spilvens - birojs 2h, pa ceļam vēl iebraucu Zvaigznē nopirkt Ciglīti.
kāpēc es to visu piefiksēju?
jo man ir svarīgi saglabāt to ceļojumā iegūto plūsmas sajūtu.
ka es neskrienu, bet dzīvoju.
 
 
austra
19 March 2024 @ 10:01 am
no spilvena līdz birojam  
šorīt divas stundas un 20 minūtes un es neko apzināti nedarīju savādāk. tāda pati tēja bērniem, joga man, veļa iekšā, putra bērniem, kafija man, skatīšanās pa logu (pavasaris nāk), skropstas man, rotaļas bērniem, bērni ģērbjas, es ģērbjos, bērni ārā, veļasmašīnas izkāršana, es ārā, pa ceļam vēl vizinu šos uz maiņām uz sava riteņa bagāžnieka. un viss lēni.
 
 
austra
18 March 2024 @ 11:15 am
 
es jogoju ar jūtūbi, neesmu tāds advancēts susļiks, kas spēj izdomāt savus vingrojumus pats.
nu lūk, vakar jogoju brīvdienu režīmā - pa dienu un ilgāku laiku - un jaunākais gandrīz visu laiku sēdēja blakus, skatījās uz ekrānu, uz mani, uz ekrānu, uz mani un komentēja, vai es daru pareizi vai nē. mierīgā, klusinātā, novērojošā pieaugušā balsī.
 
 
austra
18 March 2024 @ 10:25 am
 
vīrs laukos, uzzināju, ka man vajag trīs stundas, lai mierīgā gaisotnē tiktu no gultas līdz birojam.
ar jogu, bērnu brokastīm, kafiju, meikapu un trīs bērnu novietošanu iestādē.
neslikti.
 
 
austra
09 March 2024 @ 07:24 am
 
Ūpis tikko - kad izaugšu liels, es uztaisīšu tādus darbus, ko varēs strādāt, kad bērni slimo. pusi dienas mammas strādās, pusi dienas tēti, un tad vienmēr kāds paliks ar bērniem!
 
 
austra
08 March 2024 @ 08:11 am
 
jaunākais tikko no rīta ielīda pie manis gultā, piespieda manam vēderam savu muguriņu, un, ieriktējoties ar galvu uz mana spilvena, ar savu pakausi spēcīgi pārsita man lūpu līdz asinīm.
lai dzīvo astotais marts!
 
 
austra
01 March 2024 @ 11:11 am
 
dabūju labas vietas uz abām jaunajām izrādēm jaunajā teātrī.
tagad tikai jācer, kā teica Zane Radzobe, ka būs ne tikai jauni iestudējumi, bet arī labi iestudējumi.
diži neceru, bet apskatīties jauno māju gribas.
 
 
austra
19 February 2024 @ 12:14 pm
 
jaunākais vakar modās ar skaļu atklāsmi - “šajā valstī nav gaiļu!”. un dienas laikā vairākkārt to atkārtoja un brīnijās.

// bet jā, gaiļu dziesmas ir visā pasaulē, metropolēs, miestos, laukos un pie debesskrāpjiem. viņam pārsteigums.
 
 
austra
17 February 2024 @ 11:12 pm
 
lasu bērniem “Oza zemes burvi”

- Es nevaru saprast, kāpēc tu gribi atstāt šo skaisto zemi un doties atpakal uz izkaltušo, pelēko vietu, kuru tu sauc par Kanzasu.
- Nevari tāpēc, ka tev nav smadzeņu, - atbildēja meitene. - Lai cik vienmuļas un pelēkas ir mūsu dzimtās vietas, mēs, cilveki, labprātāk dzīvojam tajās nekā jebkurā citā zemē, vienalga, cik skaista tā būtu. Mājas paliek mājas.
 
 
austra
13 February 2024 @ 07:43 pm
 
man mana māja šķiet tik maza
 
 
austra
10 February 2024 @ 05:35 pm
 
ko es gribu latvijā:
cept kūkas
ravēt / stādīt
iet vannā
nopirkt narcisi podiņā un vājpiena biezpienu
 
 
austra
03 February 2024 @ 07:17 pm
 
aifona laikapstākļos Rīgai jau parādās tā diena, kad tur būsim. neticami.

/ kuba ir izcila, bet deficīts ir smacējošs
 
 
austra
25 January 2024 @ 01:48 pm
jo tuvāk aizbraukšana, jo lielāka trauksme  
kāpēc man būtu jāatgriežas tur, kur ir tumsa un pakausī elpo kara draudi.
 
 
austra
17 January 2024 @ 01:31 pm
 
Āpsim šodien pieci gadi, viņš ir vienīgais no mūsu kompānijas, kuram lielā ceļojuma gada laikā svinamas divas jubilejas. tad nu skaitījām, cik liels "gabals" dzīves ir šis ceļojums. Āpsim - 20 procenti, viegli rēķinās.

bet es paņēmu talkā kalkulatoru un izrēķināju, cik procentus savas dzīves ceļojumos ir pavadījis jaunākais.
38 procentus. 38!

tas gan sanāk, ieskaitot dažus pavisam bēbja vecuma braucienus, lai gan - viņš ir dzimis kovida laikā, kad ceļošana bija apgrūtināta un nevēlama.
 
 
austra
31 December 2023 @ 10:49 am
 
man 2023ais šodien nebeigsies:
kamēr ceļosim, es visu laiku būšu šogadā - dzīves vislielākajā lecienā nezināmajā, kas jau ir devis tik daudz, un vēl dos un dos un dos

// dzēru rīta kafiju uz saulainām trepēm, blakus aug papaijas, pa dienu iesim uz mūsu mazā ciema nelielo arēnu skatīties, kā dīda vērsi.
 
 
austra
04 December 2023 @ 09:47 am
 
es esmu diezgan drusku samīlējusies mexico city. vai varbūt man tik ļoti pietrūka, lūk, tieši šādas pilsētas dzīvē.
 
 
austra
27 November 2023 @ 03:57 pm
 
vēl jau it kā ilgi, bet tomēr - nenorvēršami tuvojas mājās braukšanas un plānošana iestiepjas jau latvijas periodā.
nopirktas pirmās teātra un lidmašīnas biļetes.

// par lidmašīnu, pavisam dīvaini likās pirkt "turp - atpakaļ", ja visu šogadu ir ceļots tikai turp. un turp. un turp.