šo pirms divdesmit gadiem atceros: http://klab.lv/users/dienasgramata/800268.html Vai jūs gribētu būt Čegevara jaunībā?

no noklausītajām sarunām: vakar biju Mūzikas akadēmijas jauno diriģentu skatē, visnotaļ lieliski, bet viens skaņdarbs (Mijo "Skaramušs") bija saksofonam ar orķestri, tas saksofonists tāds puika ar brillītēm un piesārtušiem vaigiem, aizpogājies līdz augšai (nezinu, ko tas nozīmē, bet izskatījās tieši tā) nopūš trīs daļas nonstopā, gabals sarežģīts, tur visu laiku mainās temps utt, tad ir starpbrīdis, kura laikā viņš jau ir foajē un saticis savu meiteni, dzirdu tikai, kā meitene viņam prasa: "Tu vispār redzēji, kur es sēdēju?"

Pirms 20 gadiem 6. martā rakstu:

"kad man bija 12 gadu, tad domāju, ka spēlēšos ar lellēm visas dzīves garumā, kad man bija 22 gadi, tad domāju, ka vienmēr būšu iemīlējusies, jo tad iemīlējos visu laiku, šķita, ka tā būs vienmēr. re kā piekāsu. nav tādu vārdu kā visas dzīves garumā un vienmēr."

Es šogad nepirkšu vairs nevienu melnu drēbi.

šodien vēl bez CSDD eksāmena paspēju: sapīt matus, pagulēt pusstundiņu (līdz trauksme uzrāva augšā), ieiet vannā, aizbraukt ar auto un sīku uz mūzikas skolu, daudz runāt pa telefonu, vijoles stundu ar jauno skolotāju, izmazgāt divas savas maiciņas, izkārt, ciemos pie draudzenes paēst pusdienas (cepti kartupeļi medus mērcē ir wow!), klases vecāku sapulci (kaut kāds sviests, IZM beidzot! sapratusi, ka skola 2030 ir fuipēkakasūckaukāds, tā nu tagad visādas ģeniālas idejas kā mainīt visu - @#€ lohi, normālas grāmatas uztaisiet bez kļūdām un skolotājiem samaksājiet par darbu - un varbūt būs 11 klases, kā nu mainīs kas nu būs, karoče es šito nepārvāru, lai labāk iet vīrs, nesacepos jo kur nu pēc tādas dienas septiņos vakarā var vēl par šito sacepties), izmācināju vienu niknu punduri, nomazgāju visus traukus, sakopu izlietni, apstrādāju brūci uz ciskas - tās feikādas bikses man noberza cirksni, jo uz eksāmenu gāju ziemas zābakos lai apavi netraucē braukt un es pa visu dienu esmu nogājusi astoņus kilometrus
a tagad? a tagad viss

TRAVELNEWS.LV Pētījuma dati rāda, ka 74% restorānu apmeklētāju izvēlas izmēģināt jaunas garšas, dodot priekšroku bagātīgām un interesantām kombinācijām. Visā pasaulē šobrīd ir novērojama pāreja uz drosmīgām, daudzslāņainām garšām, kam raksturīgs asums, izteikts skābums, kūpinājuma un fermentācijas elementi. Arvien biežāk tieši dārzeņi kļūst par ēdiena galvenajiem varoņiem. 60% restorānu apmeklētāju vēlas uzzināt vairāk par garšu un produktu izcelsmi, kā arī par pašiem šefpavāriem.

kurš šodien kasīs no stikliem M burtiņu? es!!!

Kas jums liek sajusties tā pa īstam priecīgiem? Kad jūs pēdējo reizi tā jutāties?

Mani nomāc pavasara saule. Patikt patīk, bet arī nomāc. 6 mēnešus būs spilgta gaisma.

oi, šajā dienā pirms divdesmit gadiem es ierakstīju cibā:
"kad es nomiršu, jūs raudāsiet?"

un jūs atbildējāt

bet vispār es kaut kad šodien (vai vakar) izdomāju, ka varētu nostiprināt testamentā savu potenciālo reinkarnāciju (kāpēc potenciālo, es visai noteikti nepaspēšu izrauties no sansāras riņķojuma šīs atlikušās dzīves laikā, tā ka agri vai vēlu neizbēgami atgriezīšos) un noteikt deviņus gadus neizmest manas grāmatas un plates gadījumam, ja es piedzimstu atkal cilvēka izskatā

saķemmēju matus
pagulēju
pie kurpnieka pēc pavasara zābakiem
duša
ar mašīnu uz Stradiņiem
vizīte pie ārstiem
pusdienas kafūzī
nopirku puķes, aizskrēju mājās, paķēru baseina čības
vijoles nodarbība mūzikas skolā (atkal jauna skolotāja)
izņēmu skuķi no mākslas skolas
aizvedu sīkas uz baseinu
uztaisīju pankūku mīklu, puscepu pankūkas
tagad jāskrien žāvēt matus un ganīt niknus pundurus
un tad vēl vakara cēliens parastais, plus baseina štruntu mazgāšana
nopūta, žesc

Man liekas fascinējoši, ka man tūdaļ būs 40 gadi, bet joprojām sanāk dzirdēt tādus tekstus kā: "Jūs jau jauni cilvēki, nezināt, kā bija padomju laikos", un seko stāsti par ziņotājiem katrā kompānijā, cenzūru un rindu pēc desas.

nu jūs saprotiet, ja nav izredžu, tad jau arī nesūta neko darīt saka māsiņa kad māte saka, ka nav māju sakārtojusi un baidās nolikt karoti. mums jau te mirēji nenāk, cilvēki te nāk ārstēties :D

visādi jau var paveikties un nepaveikties, bet Stradiņos visi, nu tiešām visi ir bijuši kolosāli

Izlasot txt, ka kāds devies mūžībā, vienmēr iztēlojos uz viņa pleciem mugursomu.

Kolēģis piešķīra mazliet apsistu vecu aifonu. Pagaidām man no sirds riebj. Vienīgais, kas patīk- maziņš. Un tas, ka ponijs dāvināts un pat pakaļ nebija jāiet.

no noklausītajām sarunām (nekā daudz, tikai aprautas frāzes, kurās galvenais ir intonācija, nevis teksts, taču pamēģiniet iztēloties):
- kāds vīrietis iet pāri ielai un runā pa telefonu, apstājas, paceļ acis pret debesīm un satraukti kliedz: "Es saku - bļaģ! Es saku - pag, pag, pag!"
- pavisam jauns puisis ar meiteni ātri pamet RIMI, neko nenopirkuši un acīmredzami sastrīdējušies vai tuvu tam, dzirdu tikai pāris vārdus, ko saka meitene: "Bendžamins Natanjahu!" un pēc pāris sekundēm: "Es nevaru to atbalstīt!"

DELFI. Atvērtas attiecības nav tikai emocionāls izaicinājums – tās var būt arī fiziski un garīgi nogurdinošas. Atvērtas attiecības nozīmē ne tikai vairāk romantisku vai seksuālu partneru, bet arī ievērojami lielāku emocionālo ieguldījumu. Un, lai gan cilvēki izdzirdot vārdu "atvērts", iztēlojas brīvību, tomēr liela daļa šajās attiecībās tiek pavadīta savstarpējā saksaņošanā un neskaitāmās sarunās.

Es saprotu, ka mums jābūt iecietīgiem un iekļaujošiem pret cilvēkiem ar demences izpausmēm. Tomēr, vai likt viņiem censties pamatot iebrukumu citā valstī un potenciālu starpkontinentāla kara sākumu nav pārāk nežēlīgi?
Pret viņiem pašiem un - jo īpaši - mūsu vienīgo planētu?

* mani nepaņēma uz Plotkinīgo erasmus+ Rumānijā aprīlī. man tiešām gribējās;
* KKF joprojām nemīl Līgas - kārtējo reizi nedabūjām. gaņau izspiedīsim albumu par saviem privātajiem līdzekļiem;
* dabūju otro sodu savā ~15 gadus ilgajā autovadītājas pieredzē;
* mežonīgā ātrumā kūst - pavasaris = forši, bet pelēka šļura - not so much;
* kaķis turpina svērt 8,3 kg, par spīti ierobežotajiem racioniem;
* izlasīju Hohmu. man nu tā.

+ barības ziņās: novārītas cūku pupas + cepeškrāsnī cepti tomāti + zilais siers + rozmarīns, ar kvinoju un rukolu = ļoti, ļoti labi.