manī ir ārprātīga nepatika pret cilvēkiem, kuri, izvārot rīsus/griķus maisiņā, piedāvā tos likt uz šķīvja pa taisno no maisiņa. man pat kolēģes tā dara. bet it kā normāli cilvēki.
Rīsu izņemšana no maisiņa, pēc Freida, vispār ir ļoti interesants pasākums. Nazis, kā falliska priekšmeta un vispār vīrišķā simbols, maisiņa trauslā plēvīte, kuru tas sabojā, piekļūstot nepieejamajam gardumam. Interesanti. Vai vēlies parunāt par to, kāpēc pēc šī akta, pirms tālāko darbību veikšanas, ir vēlme apčubināt rīsus?
Khmm. Interesanti. Tas, protams, nav tas pats, kas saplēst maisiņu, izmantojot dakšiņu, bet tik un tā. Domāju, ka Freida kungs piekristu, ka šķēru izmantošana naža vietā simbolizē falliskā simbola noliegumu. Griezņu asmens pieskāriens vairāk atgādina maigus, sievišķus glāstus, un tomēr, no dominējošās pozīcijas. Tā kā tiek apgalvots, ka izpaliek čubināšanās, var teikt, ka šeit velkamas paralēles ar sevis meklējumiem mazliet netradicionālākos apgabalos. Ar šķērēm nogriez maisiņa augšu vai atgriez pa šuvi?
Izskaidrojums jau bija, augšiņas atgriešana tikai apstiprina. Padomā pati, viena līnija, kurai pārbraucot pāri, tā atveras un sadalās divās daļās. Turklāt, apstiprinās arī pieņēmums par dominējošās lomas esamību. Jo atgriez Tu augšiņu, bet satura lietošanai to tomēr novieto sev ērtākā pozā - ar "augšiņu" uz leju. Man šķiet, ka rīsu gatavošana paciņā Tev nekad vairs nebūs tāda, kā iepriekš. Padomā par to. Es ieteiktu rīsus vārīt biežāk un paanalizēt savas sajūtas, kuras rodas, veicot paciņas atvēršanas un rīsu iegūšanas rituālu. Rīsu terapija, ja vēlies. Iespējams, palīdzēs labāk izprast savas vēlmes un vajadzības un turpināt eksperimentus jaunā dimensijā. Galu galā, ēšanas radītā bauda ir un paliek bauda, paralēles te ir acīmredzamas.
Arī tā var izēst rīsus. Bet tas, ka neesi mēģinājusi, liecina tikai par agrīnu sevis meklējumu fāzi. Lai gan, no otras puses, izteikti stipra nolieguma reakcija var norādīt uz negaidītu pieķeršanu...