we can't go back.

lai šonakt mierīgi izgulētos, vakarā paņēmu vienu ceturdaļu nomierinošas un miegu ierosinošas tabletītes. vajadzēja jau nojaust, ka tā tās lietas nenotiek. nakts piepildīta riebīgi spilgtu sapņu, kas robežojas ar murgiem. cilvēki, kurus negribu redzēt ne sapņos, ne dzīvē. situācijas, kuras var izmurgot tikai zemapziņa. īsāk sakot, pretīgi bezgala.

spļāvieni sejā un dūrieni mugurā nekad nav pārāk patīkami, bet ir tādi brīži, kad dalec - no-spļau-ties par tādiem. citas taciņas, citi ceļi, citas dimensijas.
nav sirds vietā tā ķieģeļa, bet derētu. tiem brīžiem, kad tomēr tā kā it kā rūp. kad nav vienalga.

izmēģināšu gavēni - nekādu saldumu un junk food'a.
varbūt tie [vairāk gan saldumi] pie vainas reiboņiem, zemam asinsspiedienam un nekādai pašsajūtai.

par kādiem grēkiem esmu ar tādiem "draugiem" aplaimota?

ir tādas dažas mazās dzīves patiesības, ko nemaina laiks, nemaina pārmaiņas sevī un dzīvē, proti, kas nemainās, ja tā pavisam īsi jāmēģina pateikt.
pirmā. ir jāvar varēt. ik pa laikam pienāk brīdis, kad ir jāvar - jānospļaujas par veselo saprātu, jāaizmirst negulētās stundas, nogurums, salauztas sirdis, neēstas vakariņas un jāvar. tāpēc, ka vajag. dažreiz tas beidzas ar migrēnu, kas izsit no sliedēm uz veselu dienu, bet ko darīt - jāvar.
otrā. šķirot cilvēkus var daudz un dikti, bet tik un tā izdodas pielaist sev salīdzinošu tuvu tādus, kas bez īpašas kavēšanās ir gatavi iespļaut dvēselē. kāpēc? jo viņi to var, acīmredzot. un tā gadiem ilgi - mainās cilvēki, paradumi ne. nu jau ir tā evolūcijas stadija, kad atceltas tikšanās un laikā neizpildītas norunas liek vien paraustīt plecus un izmainīt dienas kārtību.
trešā. ir cilvēku minimums, kas stāv aiz tevis kā klints, lai tur vai kas. vienīgā dzīves patiesība no nosauktajām trim iepriecina. pirmās divas gan ir labas ar to, ka parāda, kuri un cik daudz ir tie, kas ietilpst trešajā. maz, ārkārtīgi maz. kvalitāte nevis kvantitāte.
sācies klusais ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas man patīk daudz labāk par pašiem ziemassvētkiem. pārdomu laiks. mierīgi ar tējas, kakao, karstā dzēriena krūzi var ieritināties zem pleda, paņemt grāmatu, ieslēgt mierīgu mūziku un vismaz vienu dienu nedēļā veltīt sev. sakārtot istabu, džemperu kalnus, kas samesti pa nedēļu, ieviest kārtību "bēniņos". sakārtot visu, lai var sagaidīt jaunu gadu bez vecā gada atkritumiem.

pagāja divas nedēļas kopš man ir jauna kolēģe, un es sapratu, kas ir mainījies - uz darbu eju ar prieku. how cool is that?

galvā ik pa brīdim uzplaiksnī nejaušu domu dzirksteles, kuras it kā gribētos piefiksēt šeit. pavisam īsu mirkli uznāk vēlme domu, atmiņu ar astīti piesiet pie stabiņa. un tad šī vēlme pāriet, jo piesienot domu pie stabiņa, visi var nākt un skatīties, kā šī izskatās, izteikt savu viedokli, kura kāja šķība un kura acs citā krāsā. nav nepieciešamības. nav jau tā, ka jālaiž savā dzīvē iekšā visi, kam nav slinkums pabradāt, vai ne?
mazāk zināsi, labāk gulēsi. mazāk zinās citi, labāk pati gulēsi. tā tas, izrādās, strādā.

pasaule (par latviju nemaz nerunāsim) ir pārāk maza, lai 'dzēst' poga darbotos ar 100 % efektivitāti. viss ir rakstīts ar tinti nevis zīmuli un savstarpēji saistīs ar ne vienu pavedienu vien, bet veselu pavedienu mudžekli. c'est la vie, un tādas lietas.

par filmu varbūt izteikšos tad, kad pāries viiiiiiiiiiiesredzējubetmenu sajūta. patika, ļoti patika. gribētos redzēt vēlreiz, lai redzētu filmu pa īstam nevis skatītos īsti neticot, ka tas brīdis beidzot ir pienācis - gaidīju jau kopš brīža, kad uzsāka filmēšanu.
pastāstīšu vien to, ka jautrākais filmas moments bija ieslēdzoties gaismai, kad notraucu asaras, paskatījos uz draudzeni blakus, un abas reizē smejoties iesaucāmies: "tu arī!".

ir dažādi sīkumi, no kuriem ir ļoti grūti un sāpīgi atradināties, taču, kad pagājis pietiekami ilgs laiks, ļoti ātri un viegli var pierast no jauna. citā interpetācijā, saprotams.

tas ir hmm.. piecus mēnešus pirms mūsu [oficiālās] šķiršanās datuma. turklāt, biju ļoti, ļoti slima.
malacis, r.b., malacis.

nav balss, gudrības zobs izdomājis kārtējo reizi paaugt mazu bišķīti, uz labās rokas zilumi no darba un bonusā visam kaut kāda mistiska alerģija. nu kas par sviestu? izlaidums tūlīt, tūlīt klāt un jāizskatās labi! nav laika te nīkoļot pa kaktiem.

9. sarkanais diploms. cērtam vēl vienas durvis ciet!