09 May 2012 @ 03:47 pm
Kultūra vs politika  
Es pēdējā laikā esmu nedaudz apjucis jautājumā par dažu kultūras darbinieku un atsevišķu mediju vēlmi pieprasīt kultūras ministres atkāpšanos no amata. Iemesls apjukumam ir vienkāršs. Es neesmu ministres pusē, jo neesmu sekojis līdzi viņas lēmumiem. Taču kultūristu apgalvojumi mani arī nepārliecina. Uzreiz miskastē gribas izmest literātu apgalvojumus par latviešu valodas un literatūras saglabāšanu. Tādi izteikumi man šķiet pārāk patētiski un, iespējams, arī maldīgi, jo ir grūti identificēt literatūru vai mākslu tikai ar 'augsto' galu. Vai arī pieņemt, ka tikai literatūra veido valodu vai mistisku identitāti.

Diemžēl bieži vien, kad tiek runāts par kultūras nedienām, tad ignorē vienkāršo 'culture from below' nojēgumu. Pret pieļāvumu, ka ar kultūru netiek identificētas augstās mākslas, vēršas mūsu aristokrāti un elitisti, jo tas liktu viņiem atteikties no institucionalizētām 'pareizajām rīcībām', kas ir viņu statusa pamatā. Tāpēc es uzskatu, ka nav vajadzīgs tendenciozi salīdzināt U. Bērziņa tulkojumus un K. Apšukrūmu, jo viņu darbiem ir dažādi uzdevumi (šādu salīdzinājumu veic P. Bankovskis). Tādējādi es neuzskatu arī, ka kultūras ministrijai būtu jārūpējas tikai par aristokrātiskajām mākslām. Manuprāt, tās uzdevums ir daudz plašāks un sevī iekļauj arī pašdarbniecības līmeņa nodrošināšanu. Katrā ziņā - no augstās mākslas nav atkarīga mūsu "nacionālā identitāte" vai latvju valodas liktenis.

Ja par tiešu naudas došanu kādam māksliniekam, tad vajadzētu arī pašiem kultūristiem izdomāt godīgus līdzekļu sadales kritērijus. Pieļauju, ka objektīvākais kritērijs būtu starptautiska atzinība. (Valsts maksā par savu tēlu ārzemēs). Šajā gadījumā, varētu runāt par dažiem mūsu mūziķiem, teātra darbiniekiem utt. Literātus diemžēl es pagaidām vēl neredzu šajā kategorijā. Lai uzlabotu stāvokli, valstij varbūt vajadzētu izvēlēties dažus labākos darbus un mēģināt palīdzēt tos publicēt citās valodās, lai redzētu vai konkrētie literāti vispār ir interesanti citiem. Ja nav, tad ir jāgaida citi darbi. Pretējā gadījumā man šķiet nedaudz absurdi, ka tikai lokāli zināmi 20 autori sev sadalīs radošās stipendijas uz gadu (turklāt - vai tiešām literātiem nav pieejama neviena rezidence ārvalstīs?), bet ieguvums nav zināms.

Un pēdējais iebildums, ko šad un tad lasu kultūristu aprindās, ir pieņēmums, ka ministrei nav sapratnes par kultūru (Kā teiktu Ikstena - viņa ir stulba!). Šo aspektu es arī īsti neizprotu, jo ir grūti runāt par vienu monolītu kultūras sfēru, ko nu īstie zinātu, nedz arī es ticu, ka ir iespējami visu pārzinoši renesanses cilvēki. Visticamāk, katrs zina atsevišķas jomas un par citur notiekošo viņam ir visnotaļ miglaina bilde. Turklāt man ir intuīcija, ka kultūrai tieši pietrūkst cilvēki, kas ir no citas vides, i.e., spēj normāli to vadīt un menedžēt un nevis savu subjektīvo gaumi (vai draugu bīdīšanu) padarīt par valsts kultūrpolitikas postulātiem. Piemēram, varbūt tieši ekonomiski domājošs ministrs varētu ieraudzīt, ka Venēcijas biennālei faktiski nav nopietnas atdeves, bet ir noteikta draugu loka plezīrs ārzemēs.
 
 
( Post a new comment )
[info]unpy on May 9th, 2012 - 04:52 pm
Vispār jau racionāli būtu pilnīgi visus kultūras, arī sporta līdzekļus novirzīt tikai un vienīgi amatieru vajadzībām, ar ļoti atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, bibliotekām un atsevišķiem nacionālas nozīmes muzejiem. Esošajiem saņēmējiem tad būtu divi ceļi - vai nu atzīt sevi par amatieriem un nesprēgāt, vai nu pelnīt patstāvīgi, ja jau ir profesionāļi.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 05:10 pm
Es tomēr pieliktu klāt arī to, ka būtu jāmēģina savējos bīdīt tālāk ārzemēs. Tikai tad būtu jāizdomā veiksmīgāki veidi, nekā tie ir līdz šim.

+ es tomēr uzskatu, ka KKF vai līdzīgai iestādei vajadzētu iedot vairāk naudas līdzfinansējumam, jo fonds tomēr ir nozīmīgs rīks Latvijā, lai kaut kas vispār notiktu. Tiesa, cik saprotu, KKF arī ir nepotisma pazīmes (vizkomieši?), kuras vajadzētu mazināt.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unpy on May 9th, 2012 - 05:22 pm
Protams, ka izteicu tādu ļoti radikālu, starp citu, arī to kultūras nozares pārstāvju vidū, kuri paši pamanās nopelnīt, diezgan dzirdētu viedokli, skaidrs, ka kāds finanšu instruments, kas atbalstītu kādas iniciatīvas, ir un būs nepieciešams, ja vien kāds pratīs noformulēt mērķi - priekš kam? Nav jau šo gadu laikā neviens mēģinājis noformulēt kaut kādus saprotamus nozares mērķus un uzdevumus, nemaz nerunājot par šo mērķu un uzdevumu grupēšanu, prioritāšu sarakstu vai tamlīdzīgiem sīkumiem:))

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 05:33 pm
Te būtu jautājums - kam ir jāformulē mērķis? Kulturāļa motivācija var būt visdažādākā - no patētiska tautas apgaismotāja līdz idiosinkrātiskam apgalvojumam, ka "man ir interesanti". Tāpēc neuzskatu, ka kulturālim obligāti būtu jāpieslēdzas pie kāda lielā vispārējā kultūras plāna.

Drīzāk atbildi uz jautājumu "warum kultūra?" būtu jāsniedz ministrei. Te varētu būt dažādas atbildes - valsts tēls, vide, ideoloģiska apkalpošana u.tml. Tie, kas ir spējīgi to izpildīt, tad lai arī saņem finansējumu.

Pretējā gadījumā sanāk rīkoties ar romantiskiem nojēgumiem par ģēniju, tautas garu u.tml., ko sargā un kopj mūsu kultūristi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]unpy on May 9th, 2012 - 05:37 pm
Par to jau arī saku, ka ministrei kā politikas pārstāvim būtu jādefinē tas lielais valstiskais mērķis, ar visu pamatojumu, bet saprotams un izmērāms, un, tieši tā, tad varētu arī izvērtēt katra projekta atbilstību šim lielajam valstiskajam mērķim.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
helvetica[info]helvetica on May 9th, 2012 - 07:03 pm
kultūras vadlīnijas ir jau nospraustas uz priekšu Demakovas laikā. diemžēl tur visādas šitādas nacionālās identitātes un - oi mon cesiņ - radošās industrijas ir iestrādātas..
(Reply) (Parent) (Link)
[info]unpy on May 9th, 2012 - 04:59 pm
Subjektīvi par kutūras ministriem, savukārt - kultūrai atsekojamā(pēdējo desmit - divpadsmit gadu) laikā nav bijis ministra, ir bijušas tikai eksaltētas kundzītes(Dāldera kungu ieskaitot) ar lielāku vai mazāku prasmi sarunāt ar citām eksaltētām dāmītēm no t.s. "kultūras darbinieku" aprindām.
(Reply) (Link)
kants[info]kants on May 9th, 2012 - 05:10 pm
ļoti labs punkts, it īpaši - pēdējā rindkopa. tai pat laikā, lai kā tev nepatiktu literāti (labi, man lielākoties arī), ministre, iespējams, tiešām ir stulba (nezinu, nepazīstu, bet pieļauju). man šķiet, ka tā nav laba īpašība nevienā sfērā, lai gan pasargā no tevis aprakstītās "gudrības" (kā socializētas ekspertīzes) riskiem.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 05:25 pm
Jā, es arī neizslēdzu iespēju, ka ministre nav saprātīga.

Tomēr nedaudz kaitina, ka dažkārt to izmanto kā ad hominem , lai pamatotu kulturāļu uzskatu pareizību. Par literatūras vai citas mākslas nozares efektivitāti var spriest arī bez Vāgnera vai Prusta pārzināšanas. Protams, tas nenozīmē, ka nav pieļautas kļūdas, bet diemžēl vēl neesmu redzējis pārliecinošu to atspoguļojumu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
kants[info]kants on May 9th, 2012 - 09:04 pm
+!
(Reply) (Parent) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 9th, 2012 - 06:48 pm
Esot bišķiņ iekšā, gribētos piebilst, ka šajā gadījumā mums ir darīšana ar visai brutālu nekompetences & neizdarības piemēru (par ministri ar visu viņas jauno kultūrministrijas kantori).
(Reply) (Thread) (Link)
justmy2cents[info]justmy2cents on May 9th, 2012 - 10:32 pm
Ar piemēriem drīksti padalīties.

Bet pat tad, ja piemēri būtu -- neviens taču nesagaida, ka IZM būs eksperti visās zinātnes nozarēs, un tikai tad tā drīkstēs administrēt zinātnes finansējumu? Tad kāpēc no KM sagaida eksperta līmenī visās kultūras sfērās, pirms drīkst vērt muti par kultūras naudas sadales principiem?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 9th, 2012 - 11:00 pm
Piemērs ir pati rīcības summa ~5 mēnešu laikā. Muti var & vajag vērt vaļā, bet šajā gadījumā būtiskākā tomēr ir tās nevēršana vai vēršana, lai pēc iespējas mazāk runātu par lietām pēc būtības, problēmjautājumiem & to risinājumiem.
(Reply) (Parent) (Link)
stradnieks[info]stradnieks on May 9th, 2012 - 08:04 pm
ja godīgi, es nesaprotu, kāds ierēdniecībai sakars ar saturu. šinī gadījumā 'sapratne par kultūru'.

ierēdnis kontrolē, menedžē, izpilda tos mērķus/uzdevumus, kas ir konceptuāli(?) perēti saeimā, saeimas komisijās un moš vēl prezidenta kancelejā, MK un kaut kādās kamerās. viss.

es nesaprotu, kāda velna pēc, mūsdienu ierēdnis ir pacelts līdzīgā prestižā kā kaut kādi vezīri 1001 pasakā. ierēdnim ir jāizpilda tas, kas ir uzdots. tāpēc jau ir grūti tiem 'ministerīšiem' mūsdienu letlandē, jo viņiem, izrādās!, ir ne tikai jāorganizē darbs, bet arī, jāsaprot, kāda velna pēc Prustam ir fetišs uz tējaskūkām.

pašā pamatā viss sapists.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 08:23 pm
Šajā gadījumā nav skaidrs, ko nozīmē "kultūras sapratne" vai arī "kultūras vide". Man šķiet, ka dažs(-a) labs (-a) šādi publiski izsaka diezgan vāji slēptu aristokrātismu un apstiprina nez kādu mistiski vidi no kuras izceļas nez kādi kultūras sapratēji un lielpratēji.

Turklāt vajag atcerēties, ka iepriekšējais brīnišķīgais ministrs Dālderis gribēja i saturu i pavadīt ministriju. Saturu gan viņš dabūja "ejot" uz lekcijām un reizē saņemot eiropas stipendiju (surprise, surprise!), kas bija pielikums viņa ministra algai.

Principā es domāju, ka pietiek ar minimālu veselo saprātu par kultūrā notiekošo, lai varētu šo jomu menedžēt. (Ā, un kāpēc neviens neizēd neizglītoto Sprūdžu? - tas tak vispār neatbilst nekādiem kritērijiem.)
(Reply) (Parent) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 9th, 2012 - 08:28 pm
Piekritīsi taču, ka vismaz kritiski apspriežams ir teiksim šīs pašas ministres publiski paustais arguments, ka "valsts kultūrai nedod naudu, jo starptautiskie aizdevēji neļauj.."?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 08:33 pm
Jā, tas ir apspriežams (tiesa, man nav zināšanas par to, vai apgalvojums ir patiess vai aplams).

Bet gribu piebilst, ka pat neatkarīgi no tā, vai ministre ir kompetenta vai arī taisa pilnīgus s**us, atsevišķu rakstnieku un kulturāļu izpausmes vai 'argumentācija' man arī liekas diezgan lielas blēņas.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 9th, 2012 - 09:00 pm
Blēņas vai neblēņas, bet tur jau tā kliegšana & emocionalizēšana vairāk bija sanākusi, lai (mediji, institūcijas & sabiedrība) sākotnēji pievērstu uzmanību esošajai situācijai. Jo iepriekš, ~5 mēnešu laikā, argumentētiem viedokļiem, stratēģijām, rīcības priekšlikumiem, profesionālai komunicēšani uzmanība no KM kantora puses netika pievērsta (vai bija dramatiski nepietiekama).
Protams, arī es stāstu tikai par to, ko esmu dzirdējis no cilvēkiem, kas ir tur iekšā.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 09:15 pm
Varbūt, ka tā arī ir. Es runāju tikai no šajā jezgā neiesaistīta cilvēka pozīcijām. Tas, ko es redzēju, bija ne īpaši saprotami argumenti medijos par to, ka literatūrai naudas nav, Igaunijā ir vairāk, emocionāli apgalvojumi par literatūras nāvi u.tml. (Turklāt tāda publiska masēšana bija pāris mēnešus). Nepaskaidrojot to, kādi ir principi tieši tādam naudas lielumam un nevis citam. (Kāpēc tieši 20 rakstnieku stipendijas 300ls mēnesī? utt.) Varbūt, ka dialogs nenotika ministres vainas dēļ, bet no vienādojuma nevajag izņemt ārā arī pašus literātus.

Ekskalācija, protams, bija tikšanās pēc kuras nācās lasīt visnotaļ tendenciozu Rukšānes rakstiņu. Tagad vispār ir brīnumu lietas - ir izvilkuši reklāmas bukletu un par tajā esošo tekstu mēģina ministrei publiski izteikt pārmetumus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 9th, 2012 - 09:50 pm
Rakstnieku stipendijām (no VKKF) atbalstāmo cilvēku skaits nav limitēts, bet tas nav vairāk kā pieminētie 10-20 literāti vienkārši līdzekļu trūkuma dēļ.
Tavuprāt 2000 lati kultūras jomas profesionālim gandrīz uz gadu (maksimāli iespējams dabūt 10 X Ls 200) ir par daudz vai kā?
Arī pats biju plānojis sniegt pieteikumu, bet viņi redz neatbalsta autorus, kas iepriekš nav publicējuši grāmatas (nepievēršot uzmanību primārajam - literatūras kvalitātei & perspektīvai). Vēl viena nejēdzība.

Atšķirībā no mums abiem, Rukšāne ir vairākas reizes kā nozares pārstāve tomēr tikusies ar pašu ministri. Un bija klāt arī tikšanās reizē, par ko pati raksta. Tā ka no loģikas viedokļa viņas skatījumam vajadzētu (vismaz teorētiski) būt objektīvākam kā mūsu.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 10:13 pm
Nē, nauda nav liela. Taču tā ir arī tik maza, ka jebkurā gadījumā, ja vien nav mantojums, literātam nāktos vēl piestrādāt, lai sevi pienācīgi nodrošinātu. Īsāk sakot, man šķiet, ka prasītā summa ir izvēlēta nejauši vai arī var pieņemt, ka pamatojums summai nav pieejams publiski. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Es nezinu, cik jēdzīgi ir dot naudu par darbu, kas nav vēl izdarīts. (Sevišķi tāpēc, ka runa ir par darbu, kur nav tik skaidri kritēriji kā akadēmiskam darbam, kas lielākoties ir mehānisks.) Domāju, ka ieguldīto laiku, ja darbs izrādās jēdzīgs, var kompensēt arī citādāk. Piemēram, ko jau minēju, valsts atbalstītu post factum popularizēšanu, tulkošanu, izdošanu v.tml. Protams, nelielās vides dēļ pastāv liela nepotisma iespēja, kad savējie atbalstītu savējos vai arī uztieptu savus gaumes spriedumus. Tas nozīmētu, ka vajadzētu ļoti skaidrus kritērijus. Punkts trīs. Diemžēl tas, ka fonds dod naudu tikai tad, ja ir jau publicēta grāmata izskatās pēc nejēdzīga apļa (līdzīgi kā meklējot pirmo darba vietu, kad visur pieprasa x gadu pieredzi). Taču tur varētu būt jēdzīgs pamatojums, jo tas nozīmē, ka ir lielāka iespēja, ka cilvēks pabeigs darbu un nevis vienkārši metīs plinti krūmos un tādējādi radītu zaudējumus.

Par Rukšāni. Jā, tiesa, viņa tur ir bijusi. Taču tas vēl nenozīmē, ka viņas skatījums ir objektīvs, jo to viegli var aizmiglot dažādi aizspriedumi, vēlme tomēr uzpucēt savas spalvas, pašas ieinteresētība utt. Protams, tas vēl nenozīmē, ka viņas teiktais ir aplams. Man vienkārši tas nav zināms.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 9th, 2012 - 10:51 pm
Jā, pa lielam varu Tev piekrist. Arī varbūtībai, ka tāds relatīvi nezināms, nepubicējies autors (saņemot tās naudiņas) varētu aiztīties lapās prom no literārās darbības (jo atskaite par padarīto, ja neiesniedz atkārtotu projektu, cik saprotu, nav vajadzīga). Bet tā vienkārši ir vēl viena nejēdzīga sistēmas detaļa, jo būsim atklāti, relatīvi nezināmam autoram sameklēt izdevēju, kurš autorā ieguldītu palielu summu šajos laikos - tas ir visnotaļ problemātiski.
Par Rukšāni neņemos atbildēt, bet pirmdien uz nesatikšanos ar ministrijas pārstāvjiem bija daudzi visnotaļ ievērojami, neatkarīgi strādājoši nozares profesionāļi, kuriem viedoklis dalījās niansēs, bet bija pārsteidzoša vienprātība par to, ka KM darbība šobrīd ir iegājusi uzkrītoši smakojošā tūtē.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 11:08 pm
Pieļauju, ka izņemot HD, kad viņa dalīja trekno gadu naudu (par ko joprojām maksājam), KM vienmēr ir bijusi nedaudz sasmakusi? Bet varbūt vēl viena neliela problēma ir dažu "radošo cilvēku" pārlieku lielā atkarība no garantētām valsts naudām?

Tā, manuprāt, ir analoģiska problēma ar hum. jomu kopumā, kad valsts iedod dažiem zinātnes funkcionāriem naudu, piem., nac. identitātes pētījumiem. Rezultāts daudzos gadījumos ir čiks. Turklāt šķiet, ka viņi nav spējīgi paši piesaistīt un radīt citus projektus, lai dabūtu normālu Eiropas naudu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 10th, 2012 - 12:12 am
Jā, visas drošvien ir būtiskas problēmas. Tajā pirmdienā no Rakstnieku savienības vadītāja tieši izskanēja doma, ka patiesībā jau problēmas bijušas sen/vienmēr, bet agrāk tās vēl varēja noslēpt aiz intelektuāla plakātiskuma, cietām sejām & artistiskām uzacīm. Bet šobrīd, kopā ar visām tām neveiklībām & nepārdomāto rīcību, tas viss vienkārši neapturami spraucas ārā, iet pāri tas putras katliņš uz uguns.
(Reply) (Parent) (Link)
justmy2cents[info]justmy2cents on May 9th, 2012 - 10:49 pm
Atšķirībā no mums abiem, Rukšānei, Ikstenai un domubiedriem tomēr ir interešu konflikts, tāpēc viņu objektivitāte varētu būt kliba uz abām kājām. Nezinu par Tevi, bet mana interese ir tikai tajā, lai Latvijā būtu literatūra, kurai ir ne tikai izklaidējoša, bet arī paliekoša kultūrvēsturiska vērtība, un/vai atpazīstamība ārzemēs, un/vai pamanāma loma latviskuma saglabāšanā. Galvenokārt ilgtermiņā, jo īsā laikā šādas lietas nesasniegt. Šobrīd neesmu skaidrībā, kura no karojošajām pusēm vairāk veicinātu manu interešu piepildīšanos. Iespējams, ka neviena. Bet, ja tomēr būtu jāizvēlas viena, tad savu balsi atdotu ministrei. Pēc jau no vēlēšanām pierastā mazākā ļaunuma principa. Jo viņa, ja arī nenāk ar uzreiz pareizajām atbildēm, tad vismaz mēģina iekustināt sastāvējušos ūdeņus.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 11:00 pm
Par literatūras lomu piekristu (labi, man īsti nav skaidrs, ko ietver latviskums). Taču šeit arī parādās manas problēmas ar latviešu literatūru. Man pastāvīgi ir sajūta, ka nomācoši lielākā daļa ir rakstīti kādam citam lasītāju lokam, ko nepazīstu.

Man ir sajūta, ka pagaidām savu balsi nedotu nevienai no pusēm, jo, šķiet, abām ir puspareizi/pusmaldīgi skatījumi uz samilzušajām problēmām.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
justmy2cents[info]justmy2cents on May 9th, 2012 - 11:19 pm
Es arī tā īsti nedotu nevienai pusei (tāpēc arī bija tā piebilde par mazāko ļaunumu). Bet otrai pusei pēc nesenajiem notikumiem es vairs nedotu nekādā gadījumā. Un brīnos, kāpēc vēl nav parādījies neviens rakstniecībai piederīgs grupējums, kurš distancējas no Ikstenas grupas.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 10th, 2012 - 12:15 am
Īstenībai jau Tevis nosauktajai "Ikstenas grupai" (kaut tas ir visai apšaubāms apzīmējums) vajadzētu teikt paldies, jo tie cilvēki tomēr paņēma smagumu & melno darbu uz sevi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
justmy2cents[info]justmy2cents on May 10th, 2012 - 02:51 pm
Vai ar smaguma un melnā darba paņemšanu uz sevi ir domāti tie četri priekšlikumi un tiem piekārtotās naudas summas? Neliekas man tie nekas ģeniāls, ilgu un smagu darbu tajos nejūt, un skaļo stratēģijas nosaukumu tie nav pelnījuši ne tik. Bet "apšaubāmo apzīmējumu" izmantoju ne jau pašu priekšlikumu labuma vai sliktuma dēļ, bet gan tās pārsteidzošās uzvedības kultūras iespaidots, kuru Ikstenas grupa un tās atbalstītāji pēdējā nedēļā ir daudzkārt nodemonstrējuši visā publiskajā telpā. Jā, viņi nav celmlauži, un jaunlaiku vēsturē arī pirms šīs epopejas ir atrodami neglīti piemēri tam, kā nevajadzētu uzvesties, bet šoreiz cīņa notiek par kultūru, un nebūt nav tā, ka mērķis vienmēr attaisno līdzekļus. Šādus līdzekļus nez vai attaisnotu pat lieliska koncepcija, un pelēcīga ne tik.

(Atkārtoju, ka neuzskatu, ka ŽJG dārziņā viss ir ideāli, bet ne par to šoreiz ir stāsts.)
(Reply) (Parent) (Link)
the lament configurator[info]morloku_karalis on May 9th, 2012 - 09:22 pm
"starptautiska atzinība"? nu labi, varbūt Lietuvā.

teiksim, Anglijā, ASV, cik % no pirktās literatūras ir tulkotā? divciparu skaitlis jau nu tas tiešām nav, un no tā paša lielākā daļa ir skandināvu detektīvi. Francijā, Vācijā nav daudz labāk - tas ir, labāk ir, bet gandrīz tikai uz tulkojumu no angļu valodas rēķina.

ar latviešu rakstnieku publicēšanu ārzemēs nodarbojas Latvijas Literatūras centrs. finansējums tam ir viena no lietām, kam vajag valsts naudu. also, par mērķiem, vīzijām un stratēģijām varbūt vajadzētu runāt tad, kad būtu izpildīts eksistences minimums - Latvijā literatūras "apgrozījums" ir krietni zem kritiskās masas, lai šī "industrija" varētu strādāt pēc turgus likumiem, un valsts pirmais uzdevums ir segt šo iztrūkumu.

par stipendijām piekrītu, tas ir kaut kāds stulbums.

bet par ministri, tur gan ir viena nianse. var jau būt, ka labs menedžeris no malas ir tieši tas, kas vajadzīgs. bet LABS menedžeris - tādu iespaidu Žanete nekādā gadījumā neatstāj. arī ar to "no malas" nav īsti skaidrs - nupat jau bijuši divi skandāli dēļ tā, ka viņa lietas centusies risināt, bez kādas atlases pieaicinot sev pazīstamus cilvēkus.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 09:42 pm
Ir dažādi veiksmes stāsti. Ideālā gadījumā, ja tiek radīts nišas produkts (skandināvu detektīvs), citādāk - var rīkoties līdzīgi kā dāņi, kas, šķiet, valstiskā līmenī bīdīja Bliksenu un ko tik vēl ne no savas literatūras apcirkņiem. Pieļauju, ka latvji reģiona ietvaros varētu izbīdīt pāris rakstniekus, ja vien viņi patiešām būtu labi.

Ko nozīmē literatūras apgrozījums? - tas, ka ierindas lasītāji maz pērk grāmatas? Vai arī tas, ka valsts maz iepērk? Ja lasītāji pērk maz, tad, protams, ir jādomā mārketinga terminos. Ja valsts iepērk - ar to ir grūtāk, jo uzreiz pārādās jautājums - ko pirkt (Prustu vai Blaumani u.tml.?)? - Pretējā gadījumā dažiem galma rakstniekiem valsts nodrošinās tirāžu. Bet citi, redz, turpinās dzīvot tirgus likumos.

Pārējam varētu piekrist.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
the lament configurator[info]morloku_karalis on May 10th, 2012 - 09:01 am
nu jā, pārāk mazs noiets gan grāmatām, gan periodikai. domāšana mārketinga terminos un stratēģijās īpaši nepalīdzēs - cik cilvēku Latvijā lasa, cik grāmatu gadā katrs nopērk? maz. ja lielu valodu tirgos var rakstīt populistiskāk (ne obligāti sliktāk) un raust piķi, vai arī "elitārāk" un/vai izteikti žanriski un nopelnīt (lielākoties) maz, tad Latvijā jautājums drīzāk ir: populistiski un tikt izdotam, vai arī netikt izdotam - vismaz tad, ja nav valsts atbalsta. Otto Ozols tiek galā pats, Perveņeckas ļoti labā grāmata tomēr jau laikam ir "nepareizajā" galā.
(Reply) (Parent) (Link)
puasōns[info]anonymous on May 9th, 2012 - 10:54 pm
Man patīk tas "vāji slēptais aristokrātisms". Uzskatu, ka tas piemīt un tam jāpiemīt jebkurām par kulturālām uzskatītām izpausmēm. To nav grūti pamanīt ari šajā te jūsu varkā, kas - un tas patiesi ir skumji, - nekur plašākai publikai pieejamos formātos nemēdz parādīties.

Vāji slēpts aristokratisms piemita arī Bruno Kalniņam, kad viņš savu atieksmi pret Ulmaņa apvērsumu pauda iešaudams mantotā Mežaparka īpašuma griestos.
(Reply) (Link)
puasōns[info]anonymous on May 9th, 2012 - 11:11 pm
Punkts divi, ja drīkst atļauties citēt Godmaņa stila adeptus, ir pati kultūras (es atvainojos, jo vienkārši tā ir īsāk) pakļaušana labi zināmajai projektu rakstīšanas, izvērtēšanas, finansējuma piešķiršanas sistēmai. Ja tu esi gleznotājs, rakstnieks, komponists, da vienalga kāds, kurš grasās nevis par piešķirto naudu nopirkt jaunu kompi vai uzturēt jau panīkumā iestigušu kantori, tu projekta rakstīšanas brīdī nevari būt pārliecināts, vai glezna būs izcila, grāmata visu lasīta, bet skaņdarbs ovāciju vērts. To visu tu uzzināsi jau pēc tam. Ja vien tiks piešķirts finansējums. Ja finansējums tiks piešķirts, bet sanāks apaļš sūds, tā būs mākslinieciska neveiksme. Ja netiks, bet iznāks zelta ola - tā būs necerēta veiksme. Ja netiks piešķirts un nekas arī nesanāks, piešķīrēji būs mērgļi. Kā rīkojas piešķīrēji - viņi ņem vērā iepriekšējus nopelnus, savas intereses, simpātijas, antipātijas vai vēl kādus blakus apstākļus, un demokrātiski nobalso. Taču arī tad un nekad šāda sistēma nekad nebūs spējīga nodrošināt īsceļu starp naudu un māksliniecisku, komerciālu un, es atvainojos, visai nācijai nozīmīgu veiksmi.
Tad jau godīgāka attieksme (un te jau pamanos kļūt apnicīgs, jo pieminu to atkal un atkal), ir tādās iestādēs kā Akademie Schloss Solitude, kur naudas piešķiršana balstās vienīgi iepriekš paveiktā novērtējumā un vairāku dažādu valstu pārstāvju atsauksmēs. Bet gala lēmumu katrā jomā - literatūrā, glezniecībā, mūzikā u.c. - pieņem viens vienīgs lēmējs, turklāt katrai jomai no kādas citas zemes.
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 11:33 pm
Ja par aristokrātiju uzskata uzskatu autonomiju vai atsevišķus manierīgus žestus, tad arī man pret šādu aristokrātijas izpratni nav pretenzijas. Taču man ir sarežģītāk pieņemt dažas blaknes, kas no tā varētu rasties. Proti, strikti nošķīrumi starp augsto un zemo kultūru, dažādi metafiziski izteikumi par īstās mākslas sūtību un būtību u.tml. Taču tas jau ir pavisam cits topiks.

Ja par naudas piešķiršanu. Es domāju, ka nevajag izvairīties no uzskata, ka no valsts perspektīvas kultūra ir viena no ideoloģijas veidotājām. Ja ir skaidri definēti mērķi, tad, manuprāt, arī piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt skaidriem. Protams, mazās valstīs vienmēr ir lielāka nepotisma iespēja, ko ir grūti izravēt. Es, godīgi sakot, nezinu neko daudz par rakstniecības sfēru, bet neticu, ka KM vai KKF ir vienīgā vieta, kur rakstnieks var dabūt atbalstu.

Es pieļauju, ka Akademie Schloss Solitude ir lieliska vieta. Taču šaubos, vai viņu finansējums nāk tikai no valsts. Gan jau ir piesaistīti dažādi fondi vai mecenāti. Tāpēc man liekas nedaudz aizdomīgi, ka nozares pastāvēšana ir atkarīga no viena kantora naudas.

Turklāt diemžēl latvieši reti ir naski uz kontaktiem. Piem., ir nācies būt Igaunijā un redzēt atšķirību starp to, kā viņi mēģina sevi iesaistīt plašākā reģionālā sadarbība un latviešiem, kas domā tikai par sevi un izvairās no minimālu resursu piešķiršanas citiem (es vairāk domāju 'akadēmisko' sfēru).
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
helvetica[info]helvetica on May 10th, 2012 - 07:47 am
+1 par ideoloģiju. Tiešām nesaprotu, kamdēļ vienai valstij būtu jāatbalsta visdažādākās un īpatnējākās aktivitātes. Nosprauž mērķus un prioritātes un pārējam iestrādā instrumentus, kā ne prioritāro mākslas objektu vai procesu veidotāji varētu meklēt sev atbalstu pie citiem financing bodies u.tml. Vairāk par to, ka viena iestāde lielai daļai autoru nenodrožina visus nepieciešamos resursus no A līdz Z, būtu jāsatraucas, ka KM pa šiem gadiem nav attīstījusi normālu infrastruktūru, kur un kā autoriem ne tikai meklēt resursus, bet arī uzņēmējiem u.c. bodijiem tos piedāvāt.

kā arī plusiņš par to sadarbību. uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie projekti, kas notiek ar EU atbalsu, kamēr dažās citās vietās tas vispār ir veids, kā institūcijas šajos gados noturas uz ūdens. Bet tur atkal ir nepieciešams sadarboties ar citu valstu iestādēm etc., kas LV ir īstenas zobu sāpes - labāk vienam, vai arī, ja cits uzlūdz, pašam mņemties un tad vēl ar citiem dalīties nu gan nē!

(esmu "sajūsmā", ka KKF tagad ir dizaina un arhitektūras nozarē, kas vispār ir looooool, jo šī reiz ir joma, kur resursus var iegūt visādi citādi un KKF ar tās smieklīgo budžetu man nav ne jausmas, ko īsti var tur jēdzīgi atbastīt).
(Reply) (Parent) (Link)