09 May 2012 @ 03:47 pm
Kultūra vs politika  
Es pēdējā laikā esmu nedaudz apjucis jautājumā par dažu kultūras darbinieku un atsevišķu mediju vēlmi pieprasīt kultūras ministres atkāpšanos no amata. Iemesls apjukumam ir vienkāršs. Es neesmu ministres pusē, jo neesmu sekojis līdzi viņas lēmumiem. Taču kultūristu apgalvojumi mani arī nepārliecina. Uzreiz miskastē gribas izmest literātu apgalvojumus par latviešu valodas un literatūras saglabāšanu. Tādi izteikumi man šķiet pārāk patētiski un, iespējams, arī maldīgi, jo ir grūti identificēt literatūru vai mākslu tikai ar 'augsto' galu. Vai arī pieņemt, ka tikai literatūra veido valodu vai mistisku identitāti.

Diemžēl bieži vien, kad tiek runāts par kultūras nedienām, tad ignorē vienkāršo 'culture from below' nojēgumu. Pret pieļāvumu, ka ar kultūru netiek identificētas augstās mākslas, vēršas mūsu aristokrāti un elitisti, jo tas liktu viņiem atteikties no institucionalizētām 'pareizajām rīcībām', kas ir viņu statusa pamatā. Tāpēc es uzskatu, ka nav vajadzīgs tendenciozi salīdzināt U. Bērziņa tulkojumus un K. Apšukrūmu, jo viņu darbiem ir dažādi uzdevumi (šādu salīdzinājumu veic P. Bankovskis). Tādējādi es neuzskatu arī, ka kultūras ministrijai būtu jārūpējas tikai par aristokrātiskajām mākslām. Manuprāt, tās uzdevums ir daudz plašāks un sevī iekļauj arī pašdarbniecības līmeņa nodrošināšanu. Katrā ziņā - no augstās mākslas nav atkarīga mūsu "nacionālā identitāte" vai latvju valodas liktenis.

Ja par tiešu naudas došanu kādam māksliniekam, tad vajadzētu arī pašiem kultūristiem izdomāt godīgus līdzekļu sadales kritērijus. Pieļauju, ka objektīvākais kritērijs būtu starptautiska atzinība. (Valsts maksā par savu tēlu ārzemēs). Šajā gadījumā, varētu runāt par dažiem mūsu mūziķiem, teātra darbiniekiem utt. Literātus diemžēl es pagaidām vēl neredzu šajā kategorijā. Lai uzlabotu stāvokli, valstij varbūt vajadzētu izvēlēties dažus labākos darbus un mēģināt palīdzēt tos publicēt citās valodās, lai redzētu vai konkrētie literāti vispār ir interesanti citiem. Ja nav, tad ir jāgaida citi darbi. Pretējā gadījumā man šķiet nedaudz absurdi, ka tikai lokāli zināmi 20 autori sev sadalīs radošās stipendijas uz gadu (turklāt - vai tiešām literātiem nav pieejama neviena rezidence ārvalstīs?), bet ieguvums nav zināms.

Un pēdējais iebildums, ko šad un tad lasu kultūristu aprindās, ir pieņēmums, ka ministrei nav sapratnes par kultūru (Kā teiktu Ikstena - viņa ir stulba!). Šo aspektu es arī īsti neizprotu, jo ir grūti runāt par vienu monolītu kultūras sfēru, ko nu īstie zinātu, nedz arī es ticu, ka ir iespējami visu pārzinoši renesanses cilvēki. Visticamāk, katrs zina atsevišķas jomas un par citur notiekošo viņam ir visnotaļ miglaina bilde. Turklāt man ir intuīcija, ka kultūrai tieši pietrūkst cilvēki, kas ir no citas vides, i.e., spēj normāli to vadīt un menedžēt un nevis savu subjektīvo gaumi (vai draugu bīdīšanu) padarīt par valsts kultūrpolitikas postulātiem. Piemēram, varbūt tieši ekonomiski domājošs ministrs varētu ieraudzīt, ka Venēcijas biennālei faktiski nav nopietnas atdeves, bet ir noteikta draugu loka plezīrs ārzemēs.
 
 
( Post a new comment )
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 10:13 pm
Nē, nauda nav liela. Taču tā ir arī tik maza, ka jebkurā gadījumā, ja vien nav mantojums, literātam nāktos vēl piestrādāt, lai sevi pienācīgi nodrošinātu. Īsāk sakot, man šķiet, ka prasītā summa ir izvēlēta nejauši vai arī var pieņemt, ka pamatojums summai nav pieejams publiski. Tas ir punkts viens. Punkts divi. Es nezinu, cik jēdzīgi ir dot naudu par darbu, kas nav vēl izdarīts. (Sevišķi tāpēc, ka runa ir par darbu, kur nav tik skaidri kritēriji kā akadēmiskam darbam, kas lielākoties ir mehānisks.) Domāju, ka ieguldīto laiku, ja darbs izrādās jēdzīgs, var kompensēt arī citādāk. Piemēram, ko jau minēju, valsts atbalstītu post factum popularizēšanu, tulkošanu, izdošanu v.tml. Protams, nelielās vides dēļ pastāv liela nepotisma iespēja, kad savējie atbalstītu savējos vai arī uztieptu savus gaumes spriedumus. Tas nozīmētu, ka vajadzētu ļoti skaidrus kritērijus. Punkts trīs. Diemžēl tas, ka fonds dod naudu tikai tad, ja ir jau publicēta grāmata izskatās pēc nejēdzīga apļa (līdzīgi kā meklējot pirmo darba vietu, kad visur pieprasa x gadu pieredzi). Taču tur varētu būt jēdzīgs pamatojums, jo tas nozīmē, ka ir lielāka iespēja, ka cilvēks pabeigs darbu un nevis vienkārši metīs plinti krūmos un tādējādi radītu zaudējumus.

Par Rukšāni. Jā, tiesa, viņa tur ir bijusi. Taču tas vēl nenozīmē, ka viņas skatījums ir objektīvs, jo to viegli var aizmiglot dažādi aizspriedumi, vēlme tomēr uzpucēt savas spalvas, pašas ieinteresētība utt. Protams, tas vēl nenozīmē, ka viņas teiktais ir aplams. Man vienkārši tas nav zināms.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 9th, 2012 - 10:51 pm
Jā, pa lielam varu Tev piekrist. Arī varbūtībai, ka tāds relatīvi nezināms, nepubicējies autors (saņemot tās naudiņas) varētu aiztīties lapās prom no literārās darbības (jo atskaite par padarīto, ja neiesniedz atkārtotu projektu, cik saprotu, nav vajadzīga). Bet tā vienkārši ir vēl viena nejēdzīga sistēmas detaļa, jo būsim atklāti, relatīvi nezināmam autoram sameklēt izdevēju, kurš autorā ieguldītu palielu summu šajos laikos - tas ir visnotaļ problemātiski.
Par Rukšāni neņemos atbildēt, bet pirmdien uz nesatikšanos ar ministrijas pārstāvjiem bija daudzi visnotaļ ievērojami, neatkarīgi strādājoši nozares profesionāļi, kuriem viedoklis dalījās niansēs, bet bija pārsteidzoša vienprātība par to, ka KM darbība šobrīd ir iegājusi uzkrītoši smakojošā tūtē.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
thel[info]thel on May 9th, 2012 - 11:08 pm
Pieļauju, ka izņemot HD, kad viņa dalīja trekno gadu naudu (par ko joprojām maksājam), KM vienmēr ir bijusi nedaudz sasmakusi? Bet varbūt vēl viena neliela problēma ir dažu "radošo cilvēku" pārlieku lielā atkarība no garantētām valsts naudām?

Tā, manuprāt, ir analoģiska problēma ar hum. jomu kopumā, kad valsts iedod dažiem zinātnes funkcionāriem naudu, piem., nac. identitātes pētījumiem. Rezultāts daudzos gadījumos ir čiks. Turklāt šķiet, ka viņi nav spējīgi paši piesaistīt un radīt citus projektus, lai dabūtu normālu Eiropas naudu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
GonzoKd[info]gonzokidd on May 10th, 2012 - 12:12 am
Jā, visas drošvien ir būtiskas problēmas. Tajā pirmdienā no Rakstnieku savienības vadītāja tieši izskanēja doma, ka patiesībā jau problēmas bijušas sen/vienmēr, bet agrāk tās vēl varēja noslēpt aiz intelektuāla plakātiskuma, cietām sejām & artistiskām uzacīm. Bet šobrīd, kopā ar visām tām neveiklībām & nepārdomāto rīcību, tas viss vienkārši neapturami spraucas ārā, iet pāri tas putras katliņš uz uguns.
(Reply) (Parent) (Link)