Varbūt, ka tā arī ir. Es runāju tikai no šajā jezgā neiesaistīta cilvēka pozīcijām. Tas, ko es redzēju, bija ne īpaši saprotami argumenti medijos par to, ka literatūrai naudas nav, Igaunijā ir vairāk, emocionāli apgalvojumi par literatūras nāvi u.tml. (Turklāt tāda publiska masēšana bija pāris mēnešus). Nepaskaidrojot to, kādi ir principi tieši tādam naudas lielumam un nevis citam. (Kāpēc tieši 20 rakstnieku stipendijas 300ls mēnesī? utt.) Varbūt, ka dialogs nenotika ministres vainas dēļ, bet no vienādojuma nevajag izņemt ārā arī pašus literātus.

Ekskalācija, protams, bija tikšanās pēc kuras nācās lasīt visnotaļ tendenciozu Rukšānes rakstiņu. Tagad vispār ir brīnumu lietas - ir izvilkuši reklāmas bukletu un par tajā esošo tekstu mēģina ministrei publiski izteikt pārmetumus.