Ja par aristokrātiju uzskata uzskatu autonomiju vai atsevišķus manierīgus žestus, tad arī man pret šādu aristokrātijas izpratni nav pretenzijas. Taču man ir sarežģītāk pieņemt dažas blaknes, kas no tā varētu rasties. Proti, strikti nošķīrumi starp augsto un zemo kultūru, dažādi metafiziski izteikumi par īstās mākslas sūtību un būtību u.tml. Taču tas jau ir pavisam cits topiks.

Ja par naudas piešķiršanu. Es domāju, ka nevajag izvairīties no uzskata, ka no valsts perspektīvas kultūra ir viena no ideoloģijas veidotājām. Ja ir skaidri definēti mērķi, tad, manuprāt, arī piešķiršanas kritērijiem vajadzētu būt skaidriem. Protams, mazās valstīs vienmēr ir lielāka nepotisma iespēja, ko ir grūti izravēt. Es, godīgi sakot, nezinu neko daudz par rakstniecības sfēru, bet neticu, ka KM vai KKF ir vienīgā vieta, kur rakstnieks var dabūt atbalstu.

Es pieļauju, ka Akademie Schloss Solitude ir lieliska vieta. Taču šaubos, vai viņu finansējums nāk tikai no valsts. Gan jau ir piesaistīti dažādi fondi vai mecenāti. Tāpēc man liekas nedaudz aizdomīgi, ka nozares pastāvēšana ir atkarīga no viena kantora naudas.

Turklāt diemžēl latvieši reti ir naski uz kontaktiem. Piem., ir nācies būt Igaunijā un redzēt atšķirību starp to, kā viņi mēģina sevi iesaistīt plašākā reģionālā sadarbība un latviešiem, kas domā tikai par sevi un izvairās no minimālu resursu piešķiršanas citiem (es vairāk domāju 'akadēmisko' sfēru).