starro ([info]starro) rakstīja,
@ 2013-03-11 17:11:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Par darba devēju - ņēmēju attiecībām
Uzņēmēji un darba devēji esot trīs veidu – stulbie, gudrie un veiksmīgie. Vieni neiegulda savu darbinieku apmācīšanā un attīstīšanā, otrie – investē, bet trešie pārpērk apmācītos un attīstītos.

Viena no regulārajām aktualitātēm masu mediju saturā ir ziņas par bezdarba problemātiku ekonomikā vienlaicīgi ar darbaspēka trūkumu. Nē, pretrunas nekādas tur neesot, jo bezdarbnieki negribot strādāt, nemaz arī nemākot, toties ar neadekvātām prasībām par atalgojumu. Savukārt darba devēji esot alkatīgi, skopi un nesamērīgi savās prasībās par nepieciešamajām prasmēm, iemaņām un zināšanām. Šādu strīdu saucot par strukturālo bezdarbu un vainīga tur esot valsts izglītības sistēma.

Dzīve tomēr antagonistiskās puses piespiež atteikties mētāties ar kategoriskiem apgalvojumiem. Skaidrs, ka mobilitātes un biznesa vides biežas mainības laikmetā uzņēmējiem būs jārēķinās, ka tieši viņu īpašajām vajadzībām sagatavoti speciālisti nebūs pieejami. Ja nu vienīgi tikai par lielu (neadekvātu) naudu. Tātad – speciālisti jāskolo pašiem darba devējiem. Tikpat skaidrs ir arī tas, ka tiklīdz jaunizceptais speciālists sajūtas speciālists, tā uzreiz prom uz dziļākiem ūdeņiem. Līdz ar to – investīcijas vējā. Un šobrīd nav īsti veida, kā darba devējs varētu aizsargāt savas investīcijas darbspēkā. Tikmēr ekonomikā ir mīņāšanās uz vietas – tajā varētu ienākt vēl 15% no darbspējīgajiem, ko bremzē uzņēmēju piesardzība riskēt ar naudu apmācību investīcijās.

Tād nu domāju, ka vajadzētu ieviest līdzīgu shēmu, kāda darbojas profesionālajā sportā, kur darba līgumi tiek slēgti uz fiksētu termiņu par fiksētu summu un bonusiem; darbinieku drīkst pārdot, izīrēt vai apmainīt citam uzņēmumam; ja darbinieks grib iet prom, tad jāmaksā izpirkuma nauda. Tam vajadzētu aizsargāt darba devēja intereses un aktivizēt darba spēka tirgu. Visiem labi, visiem labi, mana tēva zemītē. Darbinieki iegūst pielietojamas zināšanas un prasmes, savukārt uzņēmēji var plānot šo zināšanu apgrozījuma ciklus un atdevi. Rastos uzņēmumi, kas specializētos kā talantu laboratorijas – jo vairāk uztrenē savu darbinieku, jo dārgāk vari to pārdot.

Dzimtbūšana, teiksiet? Nē, civiltiesiski regulēta sistēma, ar arodbiedrībām, konfederācijām, aģentūrām. Brīvprātīga un savstarpējā ieinteresētībā balstīta.
Daži uzņēmumi jau šobrīd slēdz līgumus ar darbiniekiem par apmaksāto kursu atprečošanas saistībām.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]simamura
2013-03-11 17:33 (saite)
līdzīgi motivēta arī standartlīgumu rudimentārā prasība x gadus pēc darba attiecību izbeigšana tomēr nestrādāt pie konkurenta vai vispār savā nozarē.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]markizs
2013-03-11 17:35 (saite)
interesanti zināt kā to var enforsēt ja darba līgums zaudē spēku līdz ar darba attiecību izbeigšanu? Vai arī nezaudē? Īsti nezinu.

Katrā ziņā var jau arī nekonkurēt pēcāk, bet nu tad par to ir jābūt atsevišķam līgumam kas ir aktīvs visu nekonkurēšanas periodu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mako
2013-03-11 21:11 (saite)
Vienkārši - darba devējs kompensē darbiniekam drusku, kādas dažas mēnešalgas. Ja ies pie konkurenta- laipni lūgts atmaksāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]starro
2013-03-11 17:38 (saite)
darbinieka īpašnieks lai izvērtē par kādu summu viņš būtu gatavs atdot savu labāko kadru zvērīgākajam konkurentam..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]simamura
2013-03-11 17:46 (saite)
šitik poētiski noformēta man ierakstā minētā problēma vairs nešķiet kosmiska. Kaut kādos vadības līmeņa lokos, kas pie mums varbūt nav tik plaši pārstāvēti, varbūt tā arī notiek. Kolgeit, īpašnieku līmenī vienojoties, pārpērk Prokter un Gembl CEO, bet savu ar kompensāciju atlaiž, lai to pievāktu Orifleim.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]markizs
2013-03-11 17:33 (saite)
it kā jā, bet nu cik esmu dzirdējis tie līgumi par kursu segšanu īsti neiztur tiesu sistēmas kritiku un tā darba devēju soda. Tip ja tev vajadzēja lai darbinieks iziet kursus un viņš tos izgāja, tad viņam nekas papildus nav jāmaksā ejot prom no darba, jo tā nebija gluži viņa ideja par kursēšanu.

But then again, es to tikai baumu līmenī esmu dzirdējis.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]vedjmah
2013-03-11 17:49 (saite)
Tà ir taisnìba, ne tikai baumas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]wowow
2013-03-11 18:50 (saite)
Mums likumi trakoti aizsargā darba ņēmējus. Tas tā, mans dziļi subjektīvais viedoklis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2013-03-11 18:56 (saite)
ne tik daudz darba ņēmējus no darba devējiem, kā fiziskas personas pret juridiskām personām. šādas taisnīguma izpratnes dēļ piemēram iespējams dabūt atraitnei miljardu no cigarešu ražotāja amērikā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rasbainieks
2013-03-11 21:17 (saite)
plusmiļons

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]basta
2013-03-11 17:57 (saite)
Dzimtbūšana, teikšu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2013-03-11 18:00 (saite)
tikpat kā hipotekārais kredīts

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]basta
2013-03-11 18:04 (saite)
nu, varbuut ne tik traka ;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]brookings
2013-03-11 21:42 (saite)
:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]indulgence
2013-03-14 18:35 (saite)
Tā nav dzimtbūšana. Dzimtbūšanā dzimtkungs spiests gādāt par dzimtcilvēku visu tā mūžu, nodrošinot veselības aprūpi, izglītību, pensiju, iztikas minimumu un ražošanas līdzekļus (ja govs nosprāga, muiža deva jaunu vietā, ja arkls salūza - tas pats). Tāpēc arī tā laika fon Starro secināja, ka sistēma ir izdevīga tikai tikmēr, kamēr dzimtcilvēks darbaspējīgs, aber pēc tam kļūst par slogu. Un pārgāja uz kapitālistisko algoto darbaspēku, kuru pie jaudu samazināšanās var sūtīt uz likteņupi slīcināties. Tevis aprakstītā sistēma vairāk atbilst Romas impērijas laikā pastāvējušajam verdzības paveidam. Visnotaļ labi darbojās un gādāja par elites uzplaukumu. Man pašam šķiet, ka kaut kas tāds agri vai vēlu te būs noteikti.

Iešāvās prātā, ka ja darba devējs nebūtu pieradis pie 200% peļņas, bet pieticīgi samierinātos ar 20%, tad speciālista prasmju apmaksa vairs nebūtu neadekvāta?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]starro
2013-03-15 13:06 (saite)
pēc tā ko no Spekkes secinājumiem esmu lasījis, man radā iespaids, ka dzimtbūšana kungam nekādus sociālus, jo vairāk morāli ētiskus pienākumus neuzlika. tikai tiesības spriest tiesu, ja zemnieki paši pārsūdzēja savas biedru tiesas lēmumus. pamatā bija klaušu dzimbūšana, kad katrai saimei bija jādod savi resursi - cilvēki, zirgi, arkli noteiktas dienas gadā darbam muižas laukos. saimes zemes un resursi kā īpašums juridiski bija kunga īpašums - noteikumi saistoši tikai atsavināšani, taču resursu pārvaldība un uzturēšana - saimes ziņā. skolas bija tikai pilsētās, laukos jezuīti pie baznīcām kaut ko organizēja par baznīcas naudu. nabagmājas - pie klosteriem pilsētās; laukos - saimes ziņā, veselības aprūpe - saimes ziņā.
Pienākumus mēģināja uzlikt zviedri - īsti neizdevās, vēlāk krievi - tiem arī neizdevās, jo muižniecība pastāvēja uz savām poļu batorija vai augusta privilēģijām.
Socapdrošināšana sākās tikai pēc dzimtbūšanas atcelšanas, kad muižniekam kā darba devējam vajadzēja konkurēt ar citiem darba devējiem par darbspēka piesaistīšanu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]indulgence
2013-03-16 17:41 (saite)
Tā nu tas ir - vēl paaudzes zinātnieku strēbs to, ko propagandisti savārījuši.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]starro
2013-03-16 19:28 (saite)
vēstures jautājumos neesmu ne ideālists, ne romantiķis. protams, ka man šķiet saistoši dažādi vēstures aspektu skatījumi, interpretācijas un skatupunkti. bet nu gribētos autentisku avotu par tiem straumēniem viduslaikos..

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?