pēc tā ko no Spekkes secinājumiem esmu lasījis, man radā iespaids, ka dzimtbūšana kungam nekādus sociālus, jo vairāk morāli ētiskus pienākumus neuzlika. tikai tiesības spriest tiesu, ja zemnieki paši pārsūdzēja savas biedru tiesas lēmumus. pamatā bija klaušu dzimbūšana, kad katrai saimei bija jādod savi resursi - cilvēki, zirgi, arkli noteiktas dienas gadā darbam muižas laukos. saimes zemes un resursi kā īpašums juridiski bija kunga īpašums - noteikumi saistoši tikai atsavināšani, taču resursu pārvaldība un uzturēšana - saimes ziņā. skolas bija tikai pilsētās, laukos jezuīti pie baznīcām kaut ko organizēja par baznīcas naudu. nabagmājas - pie klosteriem pilsētās; laukos - saimes ziņā, veselības aprūpe - saimes ziņā.
Pienākumus mēģināja uzlikt zviedri - īsti neizdevās, vēlāk krievi - tiem arī neizdevās, jo muižniecība pastāvēja uz savām poļu batorija vai augusta privilēģijām.
Socapdrošināšana sākās tikai pēc dzimtbūšanas atcelšanas, kad muižniekam kā darba devējam vajadzēja konkurēt ar citiem darba devējiem par darbspēka piesaistīšanu.