Par darba devēju - ņēmēju attiecībām
Uzņēmēji un darba devēji esot trīs veidu – stulbie, gudrie un veiksmīgie. Vieni neiegulda savu darbinieku apmācīšanā un attīstīšanā, otrie – investē, bet trešie pārpērk apmācītos un attīstītos.

Viena no regulārajām aktualitātēm masu mediju saturā ir ziņas par bezdarba problemātiku ekonomikā vienlaicīgi ar darbaspēka trūkumu. Nē, pretrunas nekādas tur neesot, jo bezdarbnieki negribot strādāt, nemaz arī nemākot, toties ar neadekvātām prasībām par atalgojumu. Savukārt darba devēji esot alkatīgi, skopi un nesamērīgi savās prasībās par nepieciešamajām prasmēm, iemaņām un zināšanām. Šādu strīdu saucot par strukturālo bezdarbu un vainīga tur esot valsts izglītības sistēma.

Dzīve tomēr antagonistiskās puses piespiež atteikties mētāties ar kategoriskiem apgalvojumiem. Skaidrs, ka mobilitātes un biznesa vides biežas mainības laikmetā uzņēmējiem būs jārēķinās, ka tieši viņu īpašajām vajadzībām sagatavoti speciālisti nebūs pieejami. Ja nu vienīgi tikai par lielu (neadekvātu) naudu. Tātad – speciālisti jāskolo pašiem darba devējiem. Tikpat skaidrs ir arī tas, ka tiklīdz jaunizceptais speciālists sajūtas speciālists, tā uzreiz prom uz dziļākiem ūdeņiem. Līdz ar to – investīcijas vējā. Un šobrīd nav īsti veida, kā darba devējs varētu aizsargāt savas investīcijas darbspēkā. Tikmēr ekonomikā ir mīņāšanās uz vietas – tajā varētu ienākt vēl 15% no darbspējīgajiem, ko bremzē uzņēmēju piesardzība riskēt ar naudu apmācību investīcijās.

Tād nu domāju, ka vajadzētu ieviest līdzīgu shēmu, kāda darbojas profesionālajā sportā, kur darba līgumi tiek slēgti uz fiksētu termiņu par fiksētu summu un bonusiem; darbinieku drīkst pārdot, izīrēt vai apmainīt citam uzņēmumam; ja darbinieks grib iet prom, tad jāmaksā izpirkuma nauda. Tam vajadzētu aizsargāt darba devēja intereses un aktivizēt darba spēka tirgu. Visiem labi, visiem labi, mana tēva zemītē. Darbinieki iegūst pielietojamas zināšanas un prasmes, savukārt uzņēmēji var plānot šo zināšanu apgrozījuma ciklus un atdevi. Rastos uzņēmumi, kas specializētos kā talantu laboratorijas – jo vairāk uztrenē savu darbinieku, jo dārgāk vari to pārdot.

Dzimtbūšana, teiksiet? Nē, civiltiesiski regulēta sistēma, ar arodbiedrībām, konfederācijām, aģentūrām. Brīvprātīga un savstarpējā ieinteresētībā balstīta.
Daži uzņēmumi jau šobrīd slēdz līgumus ar darbiniekiem par apmaksāto kursu atprečošanas saistībām.