sirdnA

jā, mammas tētis.
bet no tēva mātes brāļa ir mantojumā medaļas un ordeņi

neviens un arī sibīrijās nebija bijis, paldies dievam

Ģedi nē, vienas vecmuterītes abi bračkas gan pēc klasiskā scenārija - viens pie vieniem, otrs pie otriem.

manējo opīti parāva vācieši, viņš, kā jau baltrocītis, esot zīmējis kartes.

man klasika - abi vectēvi katrs savā pusē.

Nu mans tēvs piemeloja, ka ir vecāks nekā patiesībā, un aizdauzījās līdzi gaisa izpalīgiem.

jaa. arii sibiirijaa.

nea, vien vecmammas brāli krievi izsūtīja uz kkādam raktuvēm ziemeļos, kur neesot bijis, ko ēst, par to, ka bijis jaunsargos vai zemessargos, tā arī zāli ēda līdz nomira.

lai gan viens vectēvs stāstīja kko par būšanu abās frontes pusēs viņa rados, vai nu viņa brāļi vai kkas no vecākiem/tēvočiem bet es neatceros, jo sīka pārāk biju, kad viņš stāstīja, un nu vairs nevar vairāk pajautāt...

vectēvam bračka bij vienā pusē,kad nāca otri,tadnu vectēvam samuģīja dzimšanas datus, vēsta leģenda un viņš izspruka

man viens ģeds vēl pie cara karoja. kā veternārfeldšeris, tad jau laikam neskaitās.
otrs sēdēja īstajā vācu konclēģerī. esot svēris 37kg. meitenes viņu apskaustu par tādu slaidu figūru.

Viens pret Bermontu karoja. Trīs medaļas laj. Un nomira Sibīrijā. Par otru neko nezinu. Laikam jau pie sarkanajiem.

Viens varbūt bija partizāņos, taču droši nezinu.

Vecvecāki ne. Tie kara laikā visi bij' bērni. Par viņu vecākiem, kā karā gājušiem, nekas nav dzirdēts. Bet zinu, ka vienas omītes tētis ar vecākajiem bērniem kara laikā uz Ameriku aizbrauca. Otrai omītei arī kādi radi izbrauca uz svešzemēm - Austrālijā tagad mīt.

Maniem abiem vectēviem bija īpatnība, kas padara nederīgu dienestam - vienam trūka rokas, otrs nedzirdēja pavēles. Bet tieši vakar pajautāju krustmātei, kā viņa iepazinās ar [to sūda draņķi] manu krusttēvu un kādā sakarā viņš [idiots krievs būdams] bija Latviešu divīzijā. Izrādās, šis jau pirms kara ar okupantiem Latvijā ienācis un tā arī turpinājis služīt un gansus komandēt.
Bet asinsradinieki nav karojuši, nē.

Man nē, cik zinu.

Jā, leģionā. Ar to pašu abi izbeidzās.

Viens ģeds bija inteliģents, tas ir, atzīts par kaŗam nederīgu. Otrs nebija inteliģents, bet bija gudrs: sapīpējās zīda zeķes, tiesa, diezgan cītīgi un plaušas sabeidza neatgriezeniski, bet visviens nodzīvoja līdz deviņdesmito beigām, nevis krita par dzimteni.

Vecāsmammas brālis bija leģionā un palika, un viens vecvectēvs drusciņ pamaisījās pa Brīvības cīņām, ne tik daudz, lai īpaši izkaŗotos, bet gana daudz, lai viņam pēc tam zemi kā kaŗa veterānam piešķirtu. Tie tad ar man ir vienīgie radinieki, kam bijusi tā neiedomājamā laime cīnīties par dzimteni. Vēl brālēnu iesauca armijā, kad Afganistānā lietas notika, bet tas jau bija uz beigām un viņu nekur neaizsūtīja.

Toties man Valmierā bij trīs kaimiņi, kas bij kaŗojuši -- viens joprojām ir sveiks un puslīdz vesels un savulaik aizgāja līdz Berlīnei (bet viņš šodien nekā īpaši nesvin), otrs bija leģionā un trešais Korejā.

Man no vienas puses ir vecvecāku brāļi, kuri bija iesaukti vācu armijā, bēga, tika nošauti un aprakti mežmalā, tā arī neviens neuzzināja, kur viņu pīšļi guļ. No otras puses ir vectēvs, kurš bija iesaukts krievu armijā, karoja, tika ievainots un ik gadus saņēma n-gades ordeņus. Nežēlīgi dzēra. Pat viņa bērni neatceras, ka jebkad būtu skaidrā redzējuši.
Tā mēs nesen apspriedām ar radiem, ko gan viņš ir redzējis, ka bija TĀ jādzer.

Seniors tipa brīvprātīgi pabija iekš doiče zoldaten. Pēcāk, kad no atbrīvotajām republikām visus rāva krievu armijā, vēl nebija izkūlies no lēģera.

Tēvu krievi savāca no skolas sola un aizsūtīja lielgabalu gaļai, visu mūžu ar šķembu kaut kur sirds apvidū tā arī nodzīvoja. Viņa brāli pamanījās gan vieni, gan otri iesaukt.

Tēva tēvs (1910-1990),kuru nudien neatminos redzējis, ne tikai karoja, bet arī partizāņos iestājās. Un neko- šķirās no manas vecmātes (pa vidam tēvu uztaisīja), paguva vēlreiz apprecēties, sataisīja kaudzi man lāga nezināmu radinieku un laimīgi mira. Mātes tēvs (1921-2009)- no idea. Mātes patēvs (1914-1994) savulaik bija milicijas majors (laikam labi uzkalpojās ofisa darbos).