Man no vienas puses ir vecvecāku brāļi, kuri bija iesaukti vācu armijā, bēga, tika nošauti un aprakti mežmalā, tā arī neviens neuzzināja, kur viņu pīšļi guļ. No otras puses ir vectēvs, kurš bija iesaukts krievu armijā, karoja, tika ievainots un ik gadus saņēma n-gades ordeņus. Nežēlīgi dzēra. Pat viņa bērni neatceras, ka jebkad būtu skaidrā redzējuši.
Tā mēs nesen apspriedām ar radiem, ko gan viņš ir redzējis, ka bija TĀ jādzer.