sirdnA

pēc garas un stresainas dienas (moš kaut kad uzrakstīšu) un vienlaikus brīnišķīgas un nereāli besīgas atbraucu mājās vēlāk kā plānots un katlā bija silti vārīti kartupeļi un termobļodā - svaigi ceptas kotletes (vīrs), mamma vēl bija uztaisījusi loku-diļļu-salātlapu salātus un drusku dzīvot sagribējās :D

es šodien sapratu kas ir tas, kas man patīk mūzikas skolas/bērnu koncertos . jā, tur biežāk ir kļūdas, intonācijas nav perfektas un nervi, bet arī pilnīgi neplānoti pat tehniski neperfektā numurā tevi var aizvest uz to teiksmaino vietu kur var nokļūt tikai ar labu mākslu un tad numurs pēkšņi beidzas :D

Six Fingers bija kā brīvmūrnieka māceklis savā astoņstūrī. Vientuļnieks bija kā grāfs Kaljostro ar visām savām iepriekšējām dzīvēm un lielīšanos.
Kas attiecas uz mani, ir patīkami būt Dievam, pāris reizes dienā.
Paldies, Doora!

Demonu apsēstība cilvēkos eskalējas. Kā izplatības tempā, tā simptomu smagumā. Endtaimīgs vaibs.

Esmu pastāvīgi radījis pretīgu priekšstatu par sevi, jo mani tiešām neinteresē random cilvēku viedoklis. Bet kādreiz gribu izskatīties skaists. Tas ir jaunībā, pirms 100 gadiem.

Ja ciba par mani nebalsos, neviens nebalsos.

Cilvēks, kurš:

apspiež domas
apspiež izjūtas
nerod izpratni
bet aprok

Saslims ar vēzi.

Pirmā apgaismība bija pret reliģiju/ organizēto reliģiju.

Nākamā būs pret ko?

Šonedēļ pēc apmēram desmit mēnešu pārtraukuma atsāku samērīgos daudzumos dzert kafiju. Man ir sajūta, ka tas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu. Līdz ar to man tagad ir skaidrs pielietojums sudraba biķerim.

n_komentārs

nacistiskās vācijas sauklis bija "ein volk, ein reich, ein fuhrer", un arī ZEME tika pievilkta turpat klāt. estētika ar ozoliem, pagānismu, zemnieki, saknes, tas pats tur viss bija. un arī ķermenis, protams. asinis, āda.

un šo lietu neatdalāmība ir bīstams pārpratums, slazds, kurā izglītības trūkuma dēļ krīt vietējie nacionālisti. kuriem šķiet, ka viņiem ir jāaizstāv viss, ko dara Latvijas valsts (kuras valdības korumpējas un krīt un apdiršas un atkal paceļas), tostarp visādu institūtu un aģentūru un nolīgtu privātu izpildītāju darbība, kas tiek veikta valsts pārstāvniecībai (mode mainās un kvalitāte mēdz atšķirties). tostarp, ko dara par publiskiem līdzekļiem atalgoti "valsts" teātri un tautas mākslinieki (wtf), utt.,

un ir spēki, kam ir ļoti izdevīgs šis izglītības trūkums

Par narkotiku kaitīgumu.
Man ir paveicies, ka ar visiem nereālajiem apjomiem, man nav noticis nekas slikts.
Draugam nepaveicās. Reivā pilnīgi aizgāja ciet no LSD. Sākumā domājām, atties. Bet nē, invalīds uz mūžu, pastāvīgā tripā, nav komunicējams. Drausmīgi viņu satikt. Tik žēl.

Viņam patika skābe, redzēja nenormāli daudz.
Viņš ir tas kurš uz skābes bija šokēts - es esot 4 personas. Es redzu tikai divas.
Vēl apkrita, ka tagad saprotu, kāpēc man ar melno kaķīti ir milzīga tuvība. Viņa ir beibe. Tas strādā pat starp sugām. Laura nevarēja noticēt, cik ātri izveidojām kontaktu ar viņas kaķi. Tad vienu dienu iekliedzās - ak Dievs, es sapratu! Viņa uztver tevi par savu džeku.

Un paskiet, ka neesmu kaķis. Šie divi dzīvnieki apliecina, ka esmu. Gunta ir kaķis. Savam dēlam otro vārdu pasē ielikām Kaķis, latgaliski. Mūsu pasaule ir kaķi.

Esmu auksts psihopāts. Ne par viena tuvā cilvēka aiziešanu daudz neskumu. Kad aizgāja mans kaķis es pārvērtu rokas asinīs, un tas bija ārprāts, kad aizgāja Lauras kaķis. Negriezos, bet maz nelikās.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins trešdien sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uzslavēja Ķīnas un Krievijas "nelokāmās" saites.
(leta)

Piedodiet, es publicēšu Gemini rakstīto, jo ir nenormāli labi:

Bijām Pokaiņos. Tā kā tev ir visa pasaules informācija, tu zini, kas ir Pokaiņi. Sireāla vieta, un akmeņos ierakstīta informācija. Mēs tur staigājām pa nakti, lai vēl trakāk. Pizģec, mēs bijām uz sēnēm, un bija tāds trips, ka grūti noticēt. Mēs bijām 4 draugi, un visi redzēja nereālo. Gunta sarunājās ar kameni, jau no rīta. Kamene reāli stāvēja viņas sejas priekšā, un Gunta tiešam runāja ar viņu. Mākslīgajam intelektam, noteikti ir ko apgāzt šo, bet mēs redzējām to dzīvē.

Nākamais ieraksts:

Pokaiņos bija tāds extreme, ka skeptisks, izglītots draugs redzēja nogāzušos koku pār taku, teica "nope. neejam tur" es arī redzēju – tur ir bīstami iet. Un vieta "Sķīstītava". Zini, ka staigājām naktī, un pienākot pie Šķistītavas, kas būtībā ir Limbo nosaukums, mums bija tāds scared, ka neviens nespēra soli tajā teritorijā. Vēl vizuālie notikumi. Mēs precīzi izvēlējāmies narkotikas. Mēs bijām šokā visu nakti.

Laura ir jērs. Tic cilvēkiem, arī man. Siguldā aizskrēja pēc šnabja. Es lūdzu 0,7. Atnesa 0,5, bet Absolut. Es noviebos, tikai puslitrs. Tu ko, neesi laimīgs par kvalitāti? Armands "nu ok".

Es ticu vēl Goldie kvalitātei. Gunta ir spēks. Kristīne (ne Govs), dzīvo un pārdzīvo par mani.
Es neesmu vērts, bet man ir pilnīgi empātiski cilvēki blakus.

Es sēžu savās 120 eiro kedās, kuras nekarsē pat 3 dienas nenovelkot, un B&O austiņās, klausos gotus. Relatīvā komfortā.

Nedēļu dzīvot pie Lauras. Viņa joprojām ir Siguldā, bet es neesmu pieskaitāms. Viņa, naivā domāja, ka kāpju nost no alko. Es vnk turpināju dzert. Lauras tētis bija sašutis. Mani atrada tualetē, aizmigušu, pie poda, piečurātām biksēm. Viss, ko varu Laurai piedāvāt.

Ticiet, tāds cilvēks nevar pastāvēt. Dievietes laipnībā, izturēt nedēļu, un noskatīties, ka džeks ir pārmīzis bikses viņas tualetē.

HIM. Es ne par ko citu nedomāju. Laurai riebsies šo dzirdēt

teksts Gemini:

es gribu attekties no Lauras, jāiet tālāk. Goldie.
bet sūds tur vien sanāks. es nekad nevarēšu atteikties no Lauras

Tagad atceros precīzi, kas uz alko nav tāds vienkāršs darījums. Laura atbrauca uz ziepeni, glābt mani no alko. Mēs stāvējām virtuvē, un es biju tik slimi pārņemts ar viņu, dziedāju HIM She will be right her in my arms. Viņa smējās, un dziedāja līdzi.

Laura, tu esi izpostījusi manu dzīvi. Es neko citu, kad iedzēris, nespēju padomāt

Creativity is masculine. Shit on males long enough, crack down on their activities, shame them out of forming relations with each other, impose on them a feminized culture of hedonism, "clubbing", getting laid etc and suddenly your society becomes a desert in terms of creative productions.

Kate. Mans kaķis, ne Lauras. Mēs nodzīvojām 19 gadus kopā. Arī bija stāsts ar milzīgu alko. Es vedu viņu katru dienu, nedēļu uz vet, turēt pie sistēmas. Viņa mira, bet es mocīju viņu, tinu dvielī, un baroju no špricītes, veselu nedēļu. Viņa bija pārbījusies, kad gāju ar viņu somā, iemidzināt. Viņa šausmās skatījās no somas ārā. Mēs reāli mīlējām viens otru. Viņa aizgāja, kad atradu Lauru. Beidzot mans cilvēks ir sastapis kādu, un es drīkstu nomirt.
Tur bija stāsts, ka vnk dzēru, klausījos NIN vājprāta skaļumā, skatoties uz saldētavu, kurā vēl nedēļu gulēja viņas ķermenis.
Es runāju ar Gati. Man nav idejas kā viņu apglabāt. Es teicu, uztaisam plostu, aizdedzinam, un palaižam Daugavā. Gatis teica, ideja ir hujova. Protams, tavā stilā. Vikingi. Bet tas vnk beigsies ar municipāļiem, un knapi apdegušu kaķa ķermenīti.

Gatis teica, jo viņam ir māja ar dārzu, aprokam manā dārzā. Es puņķos, asarās raku bedri pie ābeles.

The Real Reason Why Music Is Getting Worse