sirdnA

Sacepos, bet lol. Veca nepista grabaža, ar indīgu mēli. Ignore. Raksti ko gribi.
List pie gnidra un ctulhu.

Tevi pat neviens neapdirš, bet tu ienāc kā sūds ventilatorā. Atrodi pirmo, ko nodirst (ja pirmais trāpīšos, tad mani, bet tev nav svarīgi. pirmo, kam uzdirst) un dirs kā ar laksatīvu, ābolu miziņas gar sienām.
Saliec kājas lotosā, saliec rociņas, un izrunā kādu feisbuk frāzi.
Harmonija at 100%

Vectīģeri, es gribu redzēt. Dievs pasarg, negribu redzēt. Kādā 'dabas pārtikušajā harmonijas' dirsā esi tu, sesijām vemjot pakāpēm zemākus tekstus par maniem, man rakstot reiz ūdeni pievemtā, jau 2 mēnešus nevāktajā istabā. Tik zemu par laimi neesmu bijis. Vai pierādi ko pretēju, jo te mēs esam pazīstami tikai pēc tekstiem. Galu galā 9 gadi pagājuši no tās pieklājīgās meitenes dzīvajā

[info]feita_kleita:

Jā. Man arī patīk iedomāties, skatoties pīpējot, jau uz pazīstamiem logiem lielā mikrorajona sētā. Visi logi jau aptuveni zināmi pēc vaiba.
Un par interesantākajiem ir sabūvēti shaky priekšstati. Dažus es apskaužu, kad pašam ir "es labāk būtu kaķītis, ne cilvēks".
Daudzi logi ir "paldies Dievam es esmu es pats. es nekad negribētu tādu dzīvi".
Šodien ne apskaužu kādu, ne noliedzu.

man vnm, garām ejot, ir paticis skatīties svešos logos, uz sekundes simtdaļu iedomāties, kas tur dzīvo, ko domā, kā jūt? tagad man patīk naktī iziet ārā, uzpīpēt, ar dūmiem gaisā palaist visas savas šīsdienas rūpes un skatīties uz saviem īres dzīvokļa logiem un iztēloties, cik laimīga ģimene tur dzīvo, vai vientuļnieki?

Mapat, saulgrieži jau bija. Nesen rakstīju. Īlons Masks nu jau ir palidojis garām Zemei.

Repši bija zelts. Es skrūvēju vienu pa daļām ārā. Viņam bija 2 kārtas, bet zivs ir tech cilvēks, un pats atklāja kā, bez internetiem un draugu padomiem.
Es iezīmēju ar zīmuli Depeche Mode "ūdenszīmes" uz baltajām pusēm, grafiski precīzi, ticami, un saliku atpakaļ, ka neatšķirt no nemodificēta repša.
Kam esmu to eksemplāru rādījis klātienē, nesaprot, vai viņi sapņo, vai kas tas par fuck. Reāli, totāls apjukums sejā – redz ar acīm, jūt uz tausti, bet nesaskan ar realitāti.
Joprojām ir dārgumu lādītē, mājās.

Nav slikti. Cienījams atbalsts draudzenei.

[info]govs:

Es tik ļoti gribēju velo, ka pat pāraugot "škoļņika" vecumam/izmēram, drastiski samazināju latiņu no LT "ereliukas" (orļonoks) uz "šķoļņiku". Galvenais lai man vispār jebkad būtu ritenis.
Nu, bet kad nopirka, nopirka Ereliukas (ērglēns, lietuviešu val.)

Nabaga Nefolks. Pastāvīgās jēlības par izcenojumiem, liecina, ka viņš par sex ir spiests maksāt. Citādi nespēj ieinteresēt?
Traki vecīt, traki.

Kārlis reiz stāstīja, ka uz prāmja lietuviešu šoferi fūrēm viņam vaicāja, cik Latvijā maksā mauka. Kārlis apjuka. Kā lai viņš to zinātu?
Viss. Lietuviešu tālbraucēji pārliecinoši nosprieda, ka Kārlim vispār nav dzimumdzīves.

Bērnu pasaule.
Pilnīgi biju aizmirsis. Arī tagad nevaru atsaukt atmiņā ekspozīciju.
Bet protams, tas bija vienmēr apburoši. Apstāties, skatīties šovu stikla zvērnīcā.

Uzreiz pa labi, no ieejas bija velosipēdu un slēpju, sporta nodaļa. Man kārdinošākā, jo šausmīgi gribēju riteni. Vilku pie riteņiem mammu pie rokas, bet man to nepirka un nepirka. Kā tagad saprotu, ļoti baidījās par mani, ka es varētu pakļūt zem auto. Stipri vēlāk, 10-12 gados tomēr nopirka, bet ne man sirdij pa muti kāpjot ārā, klātesot Bērnu pasaulē, bet pa kluso, tas vienu dienu bija mājās, kad pārnācu no skolas.

Vēl, uz priekšu no ieejas, un tad pa labi bija mašīnīšu nodaļa. True puika, bez džendera. Mani tiešām vilka tikai tehnika.
Bet ekspozīciju ārā, pat no bildēm pie Goldie, vienalga, nespēju prātā rekonstruēt, kas tur īsti bija.

ir kļūdas, šodien vairākkārt 'eksāmens te būtu beidzies', trīs reizes braucu no Krasta ielas uz Lāčplēša un tad 'krustojumā griezies pa labi' kamēr sanāca kā vajag un kur vajag un laba trajektorija un pārliecinoši, bet divas reizes braucot bez instruktora sapratu i ka ir kur augt, i ka lieli cilvēki ar tiesībām brauc kā lohi un galīgi nepārdzīvo :D

šodien kopumā braucu kādas trīs stundas un man vēl vakara pasaciņa un iespējams jāizkar veļa, bet es gribu tikai gulēt, siltu saldu tēju, pasēdēt klusumā un atiet un vannā. nu un vēl moš nokniebties varētu ja nebūtu jau beigta un pagalam :D

Egles man nav, bet es sev uzdāvināju civilizāciju vii.

Pārējie varianti kaut kā nedarbojas, šķiet, pret pasauli jājūt klusa žēlsirdība.

Vai ir lokāls veids kā iesūdzēt Latvijas valsti tiesā par to, ka tā administratīvi cenzē internetu, neļaujot piekļūt arbitrāri izvēlētām lapām vai domēniem? Sen nav pārlasīta Satversme, bet esmu diezgan drošs, ka tiesības uz cenzūru laicīgajiem vietvalžiem tā nepiešķir, bet mēs jau zinām kādi nodevēji un svešu varu kalpi ir Sartversmes tiesas tiesneši, kuri spriež tā kā īslaicīgā politiskā vara pasūta. Vairāk interesē kaut kādi civiltiesiski loophouli. Laik, es nevaru izmantot savu lapu, vai akkauntu, kas ir situēts cenzētā vietā un jūs man nelikumīgi nodarījāt zaudējumus.

Dabiski, es tam visam varu piekļūt caur tor, proxy vai vpn, bet kāpēc man būtu jāpielieto papildus apkārtceļi, lai izbaudītu tās tiesības, kuras man jau ir. Šajā gadījumā ierēdņi vienkārš rīkojas kā noziedznieki, liedzot man darīt to, kas man, kā pilsonim jau piešķirts pēc pamatlikuma.

O, kā Suns grib dominēt! Absurds. Ieliku tekstu jūsu ar Vct mīlas čatam pa vidu? Nu sorī

Jau 2 dienas naktis kļūst īsākas

šorīt ar lellīti un vīru blakus uz Sarkandaugavu pēc bērna laimētās balviņas (vai tiešām netiksiet pirms svētkiem, bērniņš droši vien ļoti gaida savu balvu)* un tad pa to lielo pārvadu līdz VEFam un tad uz darbiņu (biju ļoti laicīgi!) un tad vakarā uz pulciņu vietu pēc bērniem, paspējām uz autobusu, paspēja pie vecmāmiņas eglīti pušķot, apēdu trīs mandarīnus un vajag fiksi iznevarēt jo man tūlīt būs braukšana un dzīve ir brīnišķīga, bet es drusku gribu atelsties. vakar ar lellīti uz patversmi aizvedām rotas, meikapu u.tml. (beidzot, centos aizvest jau vismaz gadu) un es atcerējos, ka esmu kaut kad (oktobrī?) nopirkusi Zsv dāvanas tēvam un vīram un kaut kur nogrūdusi. bērniem īsti nav. darba kolēģes nepareizi saskaitīju

*ja zin, tad gaida, man bija ne līdz balvai, bet izdarījām un tas būs brīnišķīgi

Man patīk ieteikt kādam filmu un pēc tam skatīties to vēlreiz. Tajā brīdī filma vairs nav tikai stāsts uz mana ekrāna, bet arī saruna ar to cilvēku, kurš to skatās.

Rakstu tekstu, kurā ir minēti influenceri. Skatos uz piedāvātajiem dažāda neveikluma līmeņa latviskojumiem (ietekmētājs, sliecinātājs) -- nu nav, nav. Lai kāda ir vārda burtiskā nozīme angļu valodā, nevaru atbalstīt ideju, ka ietekme vai spēja panākt, ka kāds nosliecas par labu kaut kam, ir viņu esence -- tas, kas šos sociālajos medijos aktīvos "reklāmstabus" atšķir no jebkā cita. Bet vienlaikus kaut kādā līmenī jūtos kā tāds kā valodas nodevējs, kas gatavs akceptēt anglicismu kā ērtāko risinājumu tā vietā, lai piedāvātu jēdzīgu apzīmējumu latviešu valodā.

Savukārt no otras puses -- mums ir veselas nozares, kur oficiālie termini ir tieši tikpat primitīvi pārcelti no kādas citas valodas, un valodniekiem tas acīmredzot ir šķitis ok.