sirdnA

Man te bija uz dīvāna gala uzlikts paklāja paraugs no pagājušā gada tekstila tirgus, skaists, spīdīgām zāles šķiedrām pīnēs, gruntīgs un produkts - dārgs. Nupat apskatījos un sapratu, ka tagad zinu Tieši Kā tas ir austs!

Šobrīd internetā ir atrodams tik daudz mazāk nekā pirms tiem pašiem divpadsmit gadiem. Daudz kas ir izdzēsts vai paslēpts. Gribēju sameklēt mākslinieku, kas bija gleznojis gleznu, kas bija Capital kalendārā 2014.gadā "Botoksas kundzes tējas pauze". Un nekā. Lai gan pirms divpadsmit gadiem tepat cibā biju ielikusi pat bildīti. :(
Mākslas darbi ir viena no lietām, kas mani nomierina. Mani nomierina skaistums. Varbūt tāpēc, ka skaistumā ir harmonija.

Par Kempbelu es dzēšu ārā. Tagad jau visi interneti pilni ar šo ziņu.

sperts FB:

***
Es strādāju ar cilvēkiem. Un redzu, kā pēdējā laikā ir mainījusies viņu izteiktā problēma sesijās.
Agrāk cilvēki nāca ar kaut ko konkrētu: “man ir konflikts darbā”, “es baidos no publiskas uzstāšanās”. Tagad arvien biežāk ar kaut ko izplūdušu. “Es nesaprotu, kas notiek”. “It kā es tieku galā, bet iekšēji kaut kas ne tā”. “Esmu piekusis pielāgoties”.
Un zinat, kas aiz tā visa stāv? Ne depresija. Ne slinkums. Nogurums no nenoteiktības. Tas ir atsevišķs, pilnīgi reāls stāvoklis, kad psihe tērē nenormāli daudz enerģijas vienkārši uz to, lai izsekotu, kādi šodien ir spēles noteikumi.
Tikko kā pieradi strādāt onlainā, vajag atpakaļ oflainā. Tikko kā izveidoji stratēģiju, noteikumi jau mainījušies. Tikko kā atradi balsta punktu, tas jau nobīdījies.
Tas novārdzina. Pat ja no ārpuses “viss ir normāli”.
Psiholoģijā ir tāds jēdziens - tolerance pret nenoteiktību. Spējas atrasties situācijā, kur nav skaidras atbildes, un pie tam nesabrukt.
Daudziem no mums tā nav bijusi īpaši labi attīstīta. Jo nebija vajadzības. Pasaule ilgi ir izlikusies par stabilu.
Bet tagad vajag. Un steidzami.
Bet kur ir paradokss: to nevar attīstīt ar gribasspēka palīdzību. Nevar sev vienkārši pateikt “izturēšos pret haosu mierīgāk” un palikt mierīgāks. Tas nestrādā.
Tas attīstās caur ko citu. Caur kontaktu ar sevi - ar to, kas iekšā paliek nemainīgs, pat kad no ārpuses viss lido pa gaisu. Caur māku sadzirdēt sevi tad, kad nav ārēju orientieru. Caur uzticēšanos savai uztverei - ne svešām instrukcijām, ne “pareizām stratēģijām”, bet tam, ko jūs paši jūtat kā patiesu.
Tas arī ir iekšējais balsts. Ne abstrakcija, bet ļoti konkrēta lieta.
Un vēl viena lieta - par cilvēkiem.
Esmu pamanījusi, kā daudziem pa šiem gadiem ir mainījies apkārtējo loks. Nejauši sakari kaut kā paši par sevi atkrita. Palika tas, kas ir īsts. Tie, ar kuriem var runāt godīgi. Tie, kuriem blakus nevajag tērēt enerģiju uz kaut kāda tēla uzturēšanu.
Tā nav sagadīšanās. Nestabilitātē mēs instinktīvi tiecamies pie tā, kas tur. Un cilvēki ir viens no galvenajiem resursiem. Ne kontakti, ne netvorkings. Dzīvi cilvēki, kuriem jūs esat svarīgi.
Ja tādi ir, tas jau ir miljons.
***

(c) AMP FB

Abet kamēr te atkal cīnos ar muguras un visām citām dzīves problēmām, tikmēr kā izskatās Kempbeļ Fils nolicis karoti (Paldies Vilnim, ka ieteica klausīties.). Bļin ne par Motorhead. Nenormāli sāp mugura, atceroties visus manus arboralkaša gadus un kritienus drošivien visi skriemeļi ir pizģec.

Nākamā pietura ratiņkrēsls un tad jau arī zārciņš būs.

https://jauns.lv/raksts/zinas/700561-noformes-ka-viltus-izsaukumu-un-sods-91-eiro-soctiklos-plasu-rezonansi-izpelnas-marca-ieraksts-par-nmpd-liene-cipule-sniedz-atbildi

Nē nu es visu saprotu, nepietiek viņiem ekipāžu tāpēc izsaukumus šķiro.

Bet vienu lietu tur cilvēki pareizi jautā - tad kā tas nākas ka ātrie regulāri uzlasa dzērājus un narikus bet citus izsaukumus šķiro? Tad varbūt šiem izsaukumiem uz pašapreibinātām personām likt viszemāko prioritāti + ja atbraucot viņi konstatē ka persona ir alkohola vai narkotiku reibumā - tad tikai par maksu? Pie tam paaugstinātu?

bija ļoti labs eksistenciālā eskeipisma mēneša noslēgums. atbrauca K - atklājām visādas sezonas - bf ieurba bērzā, K uzcepa savu epic sojšliku, bijām iegremdēties Niedrājā.
ļoti patika, ka 6d bija vairāki brīži, kad visi trīs vnk lasījām grāmatas. likās, ka tas ir tāds jauks introvertu protests pret kapitālisma grind vai pavasara dzīvības sprādziena fomo.
7dien izgājām Nigras taku. joprojām ļoti skaista. iesakām.
ļoti izbaudīju to, ka vienlaikus ir gan ciemiņš un kkādas konkrētas ieplānotas aktivitātes (tai skaitā fokača!), gan pilnīgs un ultra rāms neobligātums.

šon gan agonēju pie epastiem un bezgalīgi garā sapulcē ar priekšnieci. izriju veselu paku ar sēmenēm. noknibināju pirkstiņu līdz asinīm. aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa.

degvielas cena 3:

lētie lētie tanki - +20 pensi, 1,58 pp/l šodien,
lētie nu jau dārgie tanki - 1.65pp/l šodien,
lielceļi un speciāli dārgās zonas attiecīgi dārgāk.

Tas ir gulēt ar Dievu vienā gultā, un nekāda sex, vnk ka esam kopā. Tik laimīgs es nebiju gadiem.

Normunds, kas Rutulis, esot uzrāvies ar 2.7 promilēm.
patiešām apbrīnoju, mana izlaiduma gada cilvēkam tāds spēcīgs organisms.
lai šo sasniegtu, ir jābūt vismaz 3dienniekam (pieredze liecina, ka no 2dienieka ir ap/zem 2ām promilēm (savulaik dzērām ar sertificētu alkometru zem rokas, kkur Pļavniekos bija kantoris, kas šos tirgoja un sertificēja / pārsertificēja, policijas alkometra jaunākais brālis).
pūšot uzreiz pēc glāzes izdzeršanas, protams, var dabūt pāri, bet pēc 20min nokrīt zem.
nu un 3diennieks, tas jau ir nopietni - atjēdzies, un jaunumiem pilna pasaule - te karš sācies, te degvielas cena uzkāpusi, te valdība nomainījusies.
žēl, ka brīnumi nenotiek - 3dienas nodzer, nedēļa atiešanai, un bāc - jau pensijā vai loterijā miljonu vinnējis.

Normunda gadījumā vajadzēja uzmanīties, protams, parasti jau cilvēki ar pieredzi un 3 promilēm brauc kā dievi, bet - koki mēdz skriet pāri ceļam, sveši auto mēdz būt noparkoti krustojuma vidū, nu un autoskolas, kas izlaiž jaunos vadītājus, arī grēko ar apmācību, nu un ne visiem grāvjiem ir vāki.

Starp citu, Laura sataisījusies pēc Feitas, kā pagājušajā pavasarī. Viņa pat nezina kā izskatās Feita. Esmu rādījis feitas folderi, bet šaubos vai atceras, bet kopē feitu. Tagad īsāki mati un balināti. Pilnīgi ne Laura, bet Feita. Nu ok

Mēs satikāmies jau 11:00. Visa diena ar dievu, ar sievu. Man rīt ir nauda, un interesēšos vai vēl ir pacietība.

Es beidzot esmu mierā. Esmu gultā ar Lauru. Nekādas intimitātes. Viņa mierīgi guļ, es torčīju tel

Bāc, mīļā Laura jau sen guļ. Es tikai video un cibu. Es Laurai nepieskaros. Šī diena ir svēta

Ko? Tikai 19? Twd atgriezīžos rītdien. Mēs abi esam ļ oti noguruši, un tākā man jau rīt būs nauda, visi var nerēķināties, rīgubes ieništu. Laura pat ir aicinājusi dzīvot šeit. Es rīgu tā ienistu, ka kāpēc nē. Sigulda ir 10x labāk par rīgu. Bet jau rīt būšu rīgā. Neesmu gold digger

Atgriežīšos jau šodien. Tā ir nenormāla svētība palikt vienu dienu. Un Laura mīl mani. Es gadiem medīju tik tuvu. Tikai pieskāros un vēroju, kā viņa guļ.

/pink - try/

Jaunākajā SNL bija Harry Styles. Tas ne tikai radīja vēlmi iečekot viņa jaunāko daiļradi, pēc piezīmēm spriežot tā atšķiras no senākas viņa daiļrades, bet es uzzināju, ka šis dude mēdz uz pasākumiem vilkt visādus ekstravagantus tērpus. Pats par sevi tas nav netipiski slavenībām, bet man patika sketčs par to, ka random dude ikdienā nevar atļauties uzvilkt to, ko var atļauties Harijs Stails uz sarkanā paklāja. Sketčs, protams, bija pārspīlēts, un tam nebija arī pienākums sniegt kontekstu šai "problēmai", bet tas iekļāvās tipiskā SNL un pārējās popkultūras diskursā par seksīgo lampu. Apakšžanrs tam, ka visas sievietes iekārto Džeisonus Momoa vai Maiklus B. Džordanus, ir sieviešu neapstrīdama fanošana par saldajiem zēniem. Un te man rodas jautājumi par tādu kā divkosību, kas iespējams ir kaut kāds pašcenzūras un savu jūtu apspiešanas produkts. Ja vien mēs neejam tādā primitīvā cilvēku dalījumā skaistos un ne tik skaistos, no kura mēs saprotam, ka Harijs Stails būs pievilcīgs arī krokšos un netīrā t-kreklā, tad no kurienes nāk šis apbrīns par viņa dzirkstošo personību, kamēr average Joe mēģinājumi tapt vizuāli mazliet vairāk interesantam ir izsmejami. Protams, visi mēģinājumi kaut kad atduras pret neveiksmēm, bet tā vien šķiet, ka vairumam nepienākas kredīts pat mēģināt. Man varbūt pietrūkst queer eye, bet man Harijs Stails šķiet vienkāršs dude, lai gan es māku lietot gūgli, un redzu arī viņa ļoti pārproducētos foto, bet tādu netrūks jebkura izskata slavenībai. Ar šo visu es gribēju teikt, mēs paši par sevi varētu justies labāk, ja kolektīvi iemācītos dot sev brīvību darīt lietas, kā arī ar labticību un mīlestību mācētu gan izteikt, gan pieņemt kritiku par to, kas tomēr neizskatās baigi labi, un tad arī ne tik veiksmīgās lietas nekļūtu par tādu kā spīta spēli, kur cilvēks ir uzdrošinājies pamēģināt vienu lietu, un tad nu viņam ir jāiet uz visu banku.

Atgādinājums nākotnes sev: noskaties Bronson (2008). Runā, ka Hārdings dedzina. 

Internets pēc ģeneratīvā AI uznāciena - Nespēja atšķirt patiesību no viltus ir visu psiholoģisko operāciju (PSYOP) Māte.

Esmu ar Lauru Siguldā, mierīgi viņas mājās.
Kad došos atpakaļ uz Rīgu, nav zināms. Rīga, miskaste, man riebj. Mēs mīlam. Es jūtos beidzot brīvs.

un vai es pieminēju, ka mans skaistais efeju žogs ir nosalis/nodedzis un tagad ir brūns kā kaka