skipped back 20 |
Sun, Dec. 21st, 2025, 02:49 am
Sat, Dec. 20th, 2025, 10:11 pm
«Demokrātija — muļķu sapnis. O la la, mana dārgā, demokrātija ir meli, lai uzjautrinātu darba zirgus un radītu tiem labu omu. Kad tie sāk pagurt no lielām pūlēm un grūtībām, viņus pierunā paciesties un izturēt, stāsta viņiem par zemi viņpus mākoņiem, kur tie dzīvos vienos priekos un laimē, bet gudros tikmēr cepinās uz mūžīgas uguns. Ak, kā gudrie gan būtu smējušies, to dzirdot! Kad meli jau bija izlietoti un vairs nelīdzēja un cilvēki sāka sapņot par demokrātiju, gudrie parūpējās par to, lai tas tiešām arī paliktu par sapni, nekas vairāk kā tikai sapnis. Pasaule pieder lielajiem un gudrajiem.» /Mēness ieleja Sat, Dec. 20th, 2025, 10:45 pm
Sat, Dec. 20th, 2025, 10:37 pm
Sat, Dec. 20th, 2025, 08:01 pm
2-nieki bija ļoti ļoti reti. 1. klasi beidzu ar 5 un retiem 4. Tālāk kalniņš lejup. Fizkultūra un uzvedība mēdza sagādāt 2-niekus, bet reti. Un tad es vienu reizi ar kūciņu ienācis dzīvoklī, mazs bērns, stingri pirms 10, kāri ēdu to, nenovilcis ziemas mēteli. Mamma tā izbesījās. Parāva mani aiz ziemas mēteļa apkakles, un iegrieza karuselī pa visu istabu. Vnk rotēja mani ap savu asi 90 grādu leņķī, es lidoju, mētelī, jau vienā brīdī nevarēdams noturēt kūciņu rokās. Kūciņa inercē aizlidoja. Es sapratu, ka esmu totāli izpists tikko, ka samazināja apgriezienus, un nolika mani zemē, atvainojās. Vienīgā reize dzīvē. Un tieši tā izskatās lielākā mīlestība pret bērnu, ka neglaimo 100%, bet noraujies kā cilvēks kādreiz savā bezspēkā. Mans bērns man reiz meta somu tieši sejā, par sīkumu, ko aizrādīju. Ap 10 gadiem. Es noķēru somu lidojumā, un ar kontrolētu spēku triecu atpakaļ viņam sejā. Viss. Visu saprata – paps vnm būs tavā pusē, bet nepārkāp robežas. Pēris vai iekaustījis puiku neesmu nekad. Nekad arī morāli neesmu viņam licis justies slikti. Gadās pretīgi gadījumi dēļ alko, ka bērns var justies neglected. Es ceru, Dievs tos dziedē. Es pats esmu pārāk vājš Sat, Dec. 20th, 2025, 06:52 pm
Veikalā skan Alphaville - Forever Young. Atceros savus sešpadsmit, kad mizoju ar mammu kartupeļus, un dungoju līdzi šai dziesmai. Mamma izspļāva labāko txt ever "tad tev jānomirst jaunam". Kolosālākā ironija. Es saku, mammai ir prāts valsts uzņēmumu valdes locekļu līmenī, ja to nebūtu norakusi zem 1000 dogmām. Sat, Dec. 20th, 2025, 04:39 pm
Sat, Dec. 20th, 2025, 04:22 pm
Sat, Dec. 20th, 2025, 03:52 pm
Doma tāda, ka ir sievietes, kuras uz zinātnisku pētījumu pamata ir izpratušas vīriešu vajadzības, to vēlmes. Viņu pašu vēlme ir laulības un stabilas attiecības (parasti ar bērniem). Lai vīri viņas nepamestu un nekrāptu, viņas mācās būt sievišķīgas, mācās saprast vīriešu vajadzības laulībā. Viņas apzinās, ka tirgus seksuālā vērtība un tirgus attiecību vērtība katram no dzimumiem ir atšķirīga. Vīrieši ir kā mācekļi, kuri pieredzes un panākumu rezultātā var kļūt par meistariem, kuri ir veiksmīgi, bagāti un pašpārliecināti. Tādus šīs sievietes iekāro. Savukārt sievietes var uzturēt savu veselību, izskatu un paildzināt savu pievilcību, dzīvojot harmonisku dzīvesveidu. Šo pārliecību pamatā ir antropologu/seksologu un citu zinātnieku pētījumi par sievietēm un vīriešiem. *** Ir skaidrs, ka jebkas, kam pamatā ir zinātne, ir vismaz daļēji pareizs. *** Mani šajā pārliecībā saista tas, ka šīs sievietes saprot personības attīstības, savu manieru, rakstura izkopšanas jēgu. Viņas saprot, ka inteliģents un veiksmīgs vīrietis neprecēs sievieti, kas nelasa grāmatas, neinteresējas par kultūru un mākslu. *** Daudz kas šajā pārliecībā šķiet no spēļu teorijas (game theory). Latvijā, piemēram, ir ierobežots skaits vīriešu, kas pelna 3000+ eiro neto mēnesī un nav sociopāti/varmākas/ brunču mednieki. Uz šiem vīriešiem pretendē sievietes, kuras gribētu šādu vīrieti noturēt, taču vienmēr pastāv risks, ka viņš pēc gada atrod jaunāku, glītāku un interesantāku. Lai tā nenotiktu, ir skaidrs, ka ar seksu 30 reizes mēnesī vīrieti vien noturēt nevar. Ir vēl citas lietas, kas vīriešiem patīk, kas ceļ viņu pašapziņu, kas liek viņiem justies cienītiem un novērtētiem. Šī red pill pārliecība lielā mērā ir par to. *** Savu jaunāko grāmatu es plānoju tomēr iedefinēt žanrā "romāns", tāpēc tajā būs romantiskas attiecības. Šo attiecību kontekstā man ir svarīgi, lai Latvijas lasītājs un lasītāja varētu identificēties ar maniem varoņiem - ārsti un skolotāju. Lai tas notiktu, ir lasītājam jāpastāsta, kāpēc viņi viens otram šķiet iekārojami. Kāpēc sieviete - mediķe apprecējās ar skolotāju, kam ir mazāka alga nekā viņai. Kāpēc skolotājs apprecēja ārsti, kura ir tikpat, ja ne vēl vairāk aizņemta kā viņš, un šīs aizņemtības dēļ viņiem nav bērnu un nemaz nebūtu laika tos audzināt. Sat, Dec. 20th, 2025, 03:10 pm
Sat, Dec. 20th, 2025, 10:59 pm
Vai arī ir kaut kādi portāli, par kuriem es nezinu? Uznāca vēlme latvijas kino šovakar skatīties, bet jau stundu meklēju un nekur neko nevar noskatīties... Vai tiešām latvieši negrib popularizēt savu kino ārpus Latvijas?? Sat, Dec. 20th, 2025, 01:45 pm
reāllaika datos tramvajam ir brieža ragi un sarkanais deguns Sat, Dec. 20th, 2025, 01:22 pm
nekas, būsim ar lellīti abas vienā pilsētā, varēšu vingrināties un trenēties cik kāds tiks man blakus pasēdēt. vī! Sat, Dec. 20th, 2025, 12:10 pm
šodien teica, ka rietumeiropā jau skaidrs ka imigranti visi dzemdē daudz bērnus, jo viņi jau tikai uz pabalstiem dzīvo, un attiecīgi var daudz vairāk dabūt. ar tādu milzīgu pārliecību, gluži kā ja stāstītu kurā gadā uzbūvēts eifeļa tornis. Ne viena 'varbūt', 'iespējams', 'nebrīnītos' vai cita tāda conditional qualifier. Un pie tam, katram imigrantam esot arī pa sunim un kaķim, jo par to arī maksā. Uz manu, 'ko? tiešām?' atbild, ka jā, protams. Esot katra bomzim Parīzē reģistrēts sunītis, par ko valsts maksājot 600 eiro mēnesī. Pilnīga konspirācijas teorija, urbānā mēme no kaut kādas anti eiropas propagandas. Labi vēl ka nepieminēja gejus un zoofīlus ar speciāliem pabalstiem. Mācīta kundze, pasniedzēja, autoritāte, ekonomiste. Bet iebrien konspirācijās līdz celim un pati pat nepamana kā kājas smird pēc krievijas dumbrāja līdz pat svārku maliņai. Sat, Dec. 20th, 2025, 11:57 am
Sat, Dec. 20th, 2025, 11:00 am
šogad pēdējie ziemassvētki bērnudārzā ir pārdzīvoti. esmu konstatējusi, ka ābols no ābeles (sākumā uzrakstīju "ābele no ābeles") tālu nav kritis, un manam bērnam arī ne īpaši komfortabli ir uzstāties publikas priekšā (un var redzēt, ka ir bērni, kuri uz skatuves jūtas vairāk vai mazāk brīvi, galu galā, viņi tur bija veseli 20), bet viņš to dara. šogad bija arī daži raudātāji, kas apstiprina manu teoriju, ka tā ir normāla pasākuma sastāvdaļa - katru gadu kādam nervi neiztur, un katru gadu tas ir kāds cits. lai nu kā, pats pasākums bija diezgan kvalitatīvs, bērni bija riktīgi labi visu samācījušies un bija labi mirkļi. es gan drusciņ samulsu par to, ka viņi 6 gadu vecumā izspēlēja tieši pelnrušķīti, kur mums ir ļauno pusmāsu bulijings, un tad princis, kurš skaistāko meiteni grib aizvest uz pili un uz visiem laikiem paturēt sev (kaut kā tur interesanti pateica). bet nebija iekšā pagriezties un paskatīties uz citu vecāku sejām, vai man bija kāds domu radinieks. kāds jau noteikti bija. bet galvenais prieks tomēr ir par to, ka vairs nebūs jāmokās tajā pasākumu zālē, kur krēsli vienmēr salikti tā, ka normāli kaut ko redzēt var tikai pirmā rinda, un tur sasēžas paši lielākie tēviņi un aktīvākās mātītes, kas kustās un grozās un fotografē un vēl vairāk pasliktina redzamību. apiet viņus arī nav variants, jo zāle ir tik maza, ka bildi var mēģināt dabūt tikai no viena stūra. no más. Sat, Dec. 20th, 2025, 11:51 am
Sat, Dec. 20th, 2025, 09:17 am
1.janvāris, kāds 1979-1982. Es trīcējis gulētejot, knapi spējis iemigt "es rīt braucu uz [dziļiem] laukiem". Mamma mani pamodina bezssejā, "Mēs nebrauksim". Ir redzējusi sapni. Briesmu sapnis, laikam vivid, kur es nositos, autobusam avarējot. Tālāk, es drīkstēju viņu vilkt uz visurieni, kur gribu. Aizvilku uz tukšu, 1. janvāra Jūrmalu. Tur, kafe, bija debīlā dziesma "Abracadabra". Man tā riebās. Nemocīju tālāk mammu. Viņai jau tā bija kā citiem uz pohām. Vnk braucam mājās. UPD: Tikai pāli jāskaidro joki. Tad tiem 0% PVN. Kad mamma stāstīja sapni, un mēs nebraucam uz laukiem, man tur palikt nedēļu, sniegos pāri galvai. Es dabūju pirmo pisienu ar metālu pa muguru. Nekas dzīvē nav sliktāk iespējams. Tagad smaidu |
skipped back 20 |