sirdnA

tikko runāju pa telefonu ar Linarda Laicena mazmeitu. viņas numuru dabūju netīšām uzrakstot e-pastu bibliotēkas direktoram. kad sapratu, ka esmu nejauši iekopējusi viņa e-pasta adresi un nosūtījusi jautājumu viņam - sakautrējos un aizsūtīju ziņas dažiem citiem, kas šķita piemērotāki atbildētāji (no bibliogrāfijas nodaļas, kur viņa strādāja). bet man atbildēja tikai direktors.
viņa izrādās joprojām iet pie Otto un Alīnas uz kapiem. reti, bet iet. un izrādās Teodora Zaļkalna skulptūra Alīna Grīnberga tiešām ir tā pati mana Alīna. es biju manījusi, ka tāda eksistē, bet nebiju pievērsusi uzmanību, jo man likās, ka gan jau vienkārši vārdu sakritība un tā ir cita Alīna. labāku bildi nesanāk atrast, bet lūk.
sarunājām vēl sazvanīties un varbūt satikties. viņa padomāšot vai ir ko man teikt. un aizrādīja, ka nevajag lietot vārdu "čakarēties". viņai taisnība, protams.

p.s. vispār pirmais viņas jautājums man pēc tam, kad biju stādījusies priekšā - vai es esmu bijusi sakopt Grīnbergu kapus.

Vēl. Man ir skaista Guntas peža, eksplicīti ar Canon digitālo kameru. Viņa tur smaida, atklājusi lūpiņas.
Es godavārds to slēpju, nezinu kā pats to uzgāju

Man šodien uz galvas uzkakāja putniņš.

Rubrikā "drukas kļūdas, ko pat negribas labot": "novērtēt īkstu māslu"

Ko es varu teikt, pežas, skaistas pežas.
Reiz braucām ar X uz Siguldu, un viņa ieminējās, "es nevaru kā smird tā drausmīgā peža", kādus dažus solus no mums.
Es nevaru komentēt. Man pimpis, un konkrēti es, es nesmirdu, kādas nedēļas trīs. Tad gan ir jāmazgājas.

Ar X, es mazgājos katru dienu.

"Dezinformācijas teorijā to sauc par akcentu pārlikšanu. Nevis būtiskais prevalē pār nebūtisko, bet gan ar akcentu pārlikšanu autori padara nebūtisko par būtisko."

Tagad Gunta brauc tā, ka es mēms paliku, pirms 2 gadiem, es slēpos sēdeklī, kā viņa vēlā vakarā pisa pa joslām, knapi neaizskarot. Es reāli sirmoju. Mana skola. Nolikt auto sāniski pilnā ātrumā, priekšā abām joslām, ar roķeni, un notīties statoilā, tā ka Gunta kliedz un lādē wtf. Bija excelenti. Sekunddaļas no crash vs mēs esam eksperti rallijā.

Nē nu, iedomājieties, laba mazda, spolē arī lielākos ātrumos, un uzdzīt tā, no Lucavsalas apļa, ka strauji izraujās, un nosedz visu brauktuvi no otrās joslas. Braucējiem droška ģībonis, uz 80 vnk tiek pārtraukta satiksme. Kā es gribētu to vēlreiz.
G iesmējās, ka tas nebūt nebija triks, salīdzinot. Tad kas bija, neatceros.

tajā pašā kurzemes braucienā, es apstājos šosejas vidū. Teicu Guntai "kāp ārā". "tu mani sitīsi?", godīgi jautāja beibe, jūtot, ka iet negatīvā energy.
Never. Vnk pārņem stūri, esmu pārpīpējies. Kaut doma bija, kā es gribētu, lai tu apklusti savu small talk.

Beigās nobīdījos. Sajaucu speed ar brake, un braši iebraucu apstādījumos, nokrītot uz muguras, baiks ellē ratā uz citu pusi, tā saucami, parkojoties.

jau kādu gandrīz nedēļu iepriekš tika izsludinātas ļoti ekstrēma laika prognozes.
bet, vai tu, cilvēks [un vispār Emirāti] varēji būt gatavs kam šādam?
https://www.khaleejtimes.com/uae/uae-no-electricity-internet-water-in-several-areas-after-heavy-rains
https://www.khaleejtimes.com/uae/weather/uae-red-alert-issued-as-hazardous-weather-intensifies-across-country

kaut kādus īsviģikus var arī iekš instas @lovindubai un @gulfbuzz palūrēties.

vienvārdsakot, pizģets bija, jā.
labi, es strādāju visnīcu biznesa sfērā, mēs nomenedžējām kolēģus izmitināt tepat, brīvos numuriņos (ar gandrīz 97% mūsu iestādes aizņemtību).
bet bija cilvēki iesprūduši gan birojos, gan uz ielas, gan metro stacijās, jo vienbrīd metro vienkārši pateica - čaukakau, kāpjat laukā. un tu stāvi viss tur tāds, nekurienē, ūdens uz ielām no "līdz ceļiem" līdz "līdz kaklam", gāž kā no spaiņiem, vējš rauj visu pa gaisu (arī dīvānus no balkoniem, jā)....un gaidi labākus laikus, lai līdz mājām kaut kā tiktu.
es mēģināju izveikt savu parasti 7 minūšu mājupbraucienu, jo dzīvoju tak tepat, pār pa šoseju no darba. kā tad! pie pirmā luksofora man pa manu joslu jau pretī brauca, jo tālāk esot viadukts applūdis un nekur netikt. aizpeldēju ar savu auto atpakaļ uz darbu, un vēlāk kaimiņš atbrauca pa ceļu neceļiem man pakaļ ar savu, daudz lielāko auto. pa stundu kaut kā mājās tomēr tikām.
šodien arī vēl ļoti daudzi ceļi ir ciet. uz darbu es tiku, bet atpakaļbraucamais viadukts ir vēljoprojām smagi applūdis, tā ka būs atkal pa apkārtceļiem kaut kur jāmaldās.

šāda vētra un lietus neesot redzēti pēdējos 75 gadus.
https://www.khaleejtimes.com/uae/uae-witnesses-record-breaking-rains-highest-in-75-years

bet, šodien darbā ar finansu kolēģi ēdam gardu muti Dubajas roltona ekvivalentu, jo neviens restorāns pagaidām neko vēl nepiegādā, un skrollējam sociālos mēdijus, krustus mesdami, ka mums reāli noveicās, salīdzinājumā ar citiem rajoniem.

Kebabu nedabūju, neesot viņiem vistas šodien.
Tagad mēģināšu uz scootera pāli tikt mājās. Godspeed nenomaukties.

Ļoti interesants raksts par militārā dienesta aktualitātēm Latvijā:
https://ir.lv/2024/04/03/man-vairs-nav-bail/

Labs raksts. Vienīgi riktīgi kretinē, ka visi intervējamie norāda, ka vecāki ļoti pretojušies dēla dienestam. Minētas vecāku bažas un asociācijas ar padomju armiju. Jaunais cilvēks vēlas, bet memme un papucītis vēl turpina dzīvot kaut kādās savās slimajās fantāzijas par padumjajiem laikiem un spurojas pretī. Kādā mucā, diez, ir jādzīvo, lai tik ilgi spētu ignorēt realitāti un tā vietā izvēlētos dzīvot vairāk, nekā 30 gadus vecā pagātnē.

filma, kas man lika gribēt taisīt filmas, nebija nekas labs. Vanilla Sky. un es nezināju, ka tā filma ir rimeiks, toreiz, kad redzēju.

dziesma, kas man lika gribēt dzirdēt mūziku, bija American Pie. Madonnas kasetē. Arī par to es toreiz nezināju, ka tā ir kovers.

Man ir pilnīgi tups jautājums.
Vai tad apse un papele ir viens un tas pats? Ja meklēju papeles latīnisko nosaukumu man google met ārā apsi parasto....

Skumjas - Zodiaks

vispār ironiski. Otto Grīnbergs tusēja ar Frici Galenieku, viņus, piemēram, abus apcietināja 1928. gadā pēc mega mītiņa cirkā. bet Mārtiņš Galenieks mani pirms daudzpadsmit gadiem veda eksursijā pa Pētera Māldera vietām Londonā (neko nezinot par to, ka Otto un Fricis - mūsu vecvectēvi, ir bijuši pazīstami + mūsu ģimenes nav nekā draudzīgas vai saistītas. mēs iepazināmies kaut kādā drausmīgā dzeršanā pie Uldīša).

p.s. sorry basta - grāmatu vēl neesmu izlasījusi.

Skaisti bija iepisties Kurzemē ar Masssive Attack pilnā skaļumā, ar dziesmu Risingson.
[kā gan lauvam palielīties, ka tas viss bija lampām apspīdot vien ierādīto vietu]
Es nezināju kur braukt. Vnk apstājāmies random vietā. Albums mauca kārtu. Gan jau nomierinājāmies, klusumā. Smilgas šūpojās, spokojās neganti.
Massive Attack nekad nav viegli.

Ok, es zināju, ka es eju uz filmu, kur "viss ir slikti", bet šis negaidīti trāpīja pārāk daudzās vietās vienlaicīgi. Tā ka bez piecām minūtēm varētu šo pieredzi apspriest ar terapeitu.

Tikai to, ka es nelietoju nekādas narkotikas, arī alko nē, un es vnk braucu naktis ar velo, desmitiem kilo naktī, man vienkārši patika.
200 km nav pārsteigums, bet 220 dienā ir pārsteigums.

DM, Try walking in my shoes