sirdnA

Cik lieli var būt vienšūnas organismi?

Nu kā neliels ābols izmērā

https://en.wikipedia.org/wiki/Valonia_ventricosa

dienas komentars:

Saeimas plānprātīgāko deputātu un progresistu galvās noteikti nenogāzās. Nebrīnīšos, ja tagad sekos vēl plānprātīgāki zaļo progresistu priekslikumi. Piemēram, dibināt parlamentāro komisiju notikušā grautiņa izmeklēšanai, tad likums ar prasību uzbūvēt žogu apkārt visām cilvēku dzīvību un transportu apdraudošajām vēja turbīnu iekārtām, tad tiks pasūtīts pusmiljona eiro pētījums par govju un kazu piena noraušanas risku nabaga lopiņiem ganoties zem brūkošiem vēja ģeneratoriem, bet Jaunās Vienotības iekšlietu ministrs ierosinās vēja parkim algot apsardzes personālu, CSDD pie vārtiem liks uzlikt brīdinājuma zīmes "Krītoši objekti", Lauksaimniecības ministrs saņems rīkojumu uzdot zemnieku saimniecībām apkarot kurmjus vēja parkos, kuri Latvijas mīkstajā melnzemē tur izrakņā vēja torņiem pamatus, un Jaunās Vienotības raustītie mēdiji saņems uzdevumu cept augšā sazvērestības teorijas par kremlinu provokāciju pret Eiropas Savienības zaļo kursu, bet valsts TV un radio, izmantojot to laimīgo sagadīšanos, ka šoriez neviens cilvēks necieta, sāks korī paklausigi sludināt melu ziņas par to, kā 10-20 tonu smagi ģeneratori nevienu patiesībā neapdraud. Pretēji jebkuram saprātīgi domājošam cilvēkam, kas zina, ka šādas kompleksas inženiertehniskas iekārtas, kas gadiem ilgi lietū rūsējušas, ziemās ledus pabojātas šuvju un spraugu vietās, un vējā drebinātas pa visām malām un savienojumiem, un kurss būvēti no lielākoties Ķīnā ražotām lētām sastāvdaļām, kur vecās šuves kopā ar Ķīnas materiāliem vairs nesatur šo konstrukciju kopā, tāda vēja ietaise objektīvi Latvijas klimata apstākļos tā arī kalpo kādus 10-15 gadus, bet pēc tam kopā ar torni nogāžas zemē. Īpaši ja netiek remontēta, jo lētās ķīniešu konstrukcijas, kā mēs visi zinām, lielākoties ir vienreizējas lietošanas prece. Diez vai Saeimas deputāti piespiedīs vēja parku īpašniekus pēc Latvijas valsts dāsnā atbalsta saņemšanas vēja turbīnu strāvai, pēc 10-15 gadiem tos dranķus remontēt par savu naudu. Tad mums elektrība izmaksātu vēl 3 x dārgāk nekā ar to patreizējo OIK atbalstu vēja strāvai šodien, ko tagad, kā es saprotu, SPRK kā "cenu regulētājs patērētāju interesēs" paslēpa zem Latvenergo iekšējiem tarifiem, lai Latvijas tautu rēķinos lieki netracinātu un parrūpētos par "zaļā kursa" politiķu atkārtotu pārvēlēšanu.
Vēja enerģētiku Latvijas klimatiskajos apstākļos es uzskatu par plānprātību, jo tā nav ilgtspējīga un visas vēja torņu konstrukcijas agri vai vēlu dabas stihijas ietekmētas sabruks. To remontēšana arī šķiet neatmaksājas. Bet tikmēr "vēja atļauju" dalītāju ģimenes un draugi no tāda valsts atbalsta mākslīgi sadārdzinātai "zaļā kursa" vēja elektrībai uz visu mūsu pārējo pilsoņu faktiskas apkrāpšanas rēķina pelna simtiem miljonu eiro gadā, saņemot treknas subsīdijas pie katra saražotā kilovata, kamēr Rīgas TEC-2, kura jauda var apgādāt visa Baltiju, izkūpina siltumu gaisā. Vajag sekot naudai, tad nebūs jāapkaro kurmji ap vēja ģeneratoriem. Visas valsts subsīdijas privāto elektrostaciju īpašniekiem vienā dienā ie jāatceļ, jo Latvijai vajadzīga lēta elektrība, nevis "zaļā kursa" plānprātība. Tam jābūt politiskam lēmumam, Saeimas rokās. Plānprātīgiem cilvēkiem tur nav vietas.

(c)Gints

Cirkus mollijas ekstrapolētā rēze

Mimēze stāvu lampu krogā

Žīdeļu funktors

Mu-mu-mu-mu

Vot kā dzīvo cilvēki, kuriem viss ir sakārtots?
Man sakārtota ir burtiski viena lieta: rīta kafijas pupiņas atrodas iepriekš iesvērtā burciņā.
Šorīt burciņa nebija savā vietā, pavadīju 15 minūtes, mēģinot saprast, kā uzvārīt kafiju.

Kur ir palicis Juvenal? Iesaukts armijā?

Es, izrādās, tieši pirms 20 gadiem nopirku akvāriju.

Oranžie striķi liecina par manu naivumu. Nostiepjot tos lodžijas garumā, cerēju, ka tas padarīs perēšanu neiespējamu, jo, teorētiski, putni neriskēs sapīties striķos. Taču, baloža tupumam viss pa spēkam. Ja blakus sēž kaut kas vertikāls un nekaitīgs, tad tas ir vislielākais aicinājums ignorēt sarežģījumus. Otrajā bildē regulārā diršammašīna. Kāds no pieaugušajiem ierodas jau pēcpusdienā, ieņem vietu stūrī uz metāla kārbas, un blenž betonā līdz rīta ausmai.

Svarīgākais aizmāršīgi izlaists:
Man ir trauma, skatoties uz to balodi stūrī. Es vislaik iedomājos sevi, sēžam zem lodžijas malas, tā, ka nekas kā vien betons, nav redzams. Vienā punktā, 16 h dienā. Elle, ne tikai uz papīra. Pat ar MI es "gribēju par to parunāt".

pirms 20 gadiem es pat nenojautu par cibas eksistenci; pirmais mans ieraksts ir 3 gadus vēlāk

padevos aktuālākajam cibas trendam "pirms 20 gadiem...", aizgāju palasīties savu žurnāli un konstatēju, ka pirms 20 gadiem es pārsvarā visu laiku biju vnk pālī.

51 procents tās nācijas man pie kājām nesīs izlīguma dāvanas.

Visi likuma uzspiedēji ir trīcoši ribu krātiņi

Angs: nu dzeltenais karalis, kurš izklaides nolūkos ik pa laikam inscinē savis asasinācijas mēģinājumus visai savai nācijai uzliek bargu pienākumu atvainoties man personīgi.

brīvdiena Padujā, sēžu tratorijā, skraida miljards viesmīļu un es iedomājos, kā būtu bijis, ja man savos viesmīles laikos būtu bijis soļu skaitītājs.

Mūk kā žurkas no pišķikiem

Privātās ziņās - kaut kāda romantiska sajūta par aliņu vakarā manī nav pavisam izgaisusi. Sure, kviešu alus garšo ok, bet kopējais gandarījums par šo pieredzi kopumā ir mīnusā. Turpinu nonākt pie tiem pašiem secinājumiem, un būt pārsteigts. Kas liek domāt, ka varbūt tā vietā vajadzēja uztaisīt kādu dzērienu ar ierūgušo cidoniju sīrupu. Varbūt trāpītu pa tiem pašiem garšas sensoriem, izslēdzot visu to, ko pienes alkohols. Bet neskatoties uz to, ka man nav nekādas patikas bakstīt telefonu, adīt, lik puzli, vai ko nu vēl tur cilvēki tipiski dara, kaut kāds instinkts pieturēties pie ēdiena vai dzēriena manī tomēr ir. Gluži katru otro vakaru es nevaru skrūvēt IKEA mēbeles, kas ir mana atslodze no mentālās spriedzes. Ir konstanta vēlme kaut ko rosīties. Filmu skatīšanās kinoteātrī ir izņēmums, kur es varu nolikt malā jebkādus stimulantus uz trim stundām. Nez, varbūt jāsāk staipīties uz paklājiņa?

Tikko redzēju fragmentu, kur Domburs uzdod jautājumu - kur sākas homofobija?

Šlesers kā parasti nebija ieinteresēts atbildēt uz jautājumu, bet bliezt savu sakāmo, un paziņoja, ka viņa partija ir gatava tolerēt jebkuru individuālu izpausmi (citiem vārdiem, protams), bet pārmeta to, ka vispirms tika prasīta tolerance, bet tagad jau šo visu neķītrību uzspiež mācīt bērniem skolā. Ir pilns ar visādiem informatīviem materiāliem, kāda ir kristīgi-komservatīvo kareivju stratēģija cīņā par dažāda veida brīvību ierobežošanu, neiešu atkārtoties, bet mani sajūsmināja fakts, ka Šlesers pārmet tieši to, ko homofobijas aktīvisti dara vai darītu paši. Es esmu diezgan drošs, ka krītot vienam pīlāram, netiktu paziņots par uzvaru un līdzsvara iestāšanos, bet sāktos cīņa par nākamo, un turpinātos mēģinājumi virzīties tajā virzienā, kur paziņot, ka gejus vajadzētu salikt koncentrācijas nometnēs vai nošaut, būtu vārda brīvība.

Bet šajā sakā mani satrauc doma, ka varētu būt taisnība, ka kāds dzirdot šādus mērenus izteikumus, varētu padomāt, ka Šlesers ir ok viņa vērtību pārstāvis. Var jau būt, ka es arī ņemtu par baltu patiesību kādas jaunuzlēkušas politiskās zvaigznes izteikumus, bet nespēt lasīt starp rindām tam, ko saka tādi rūdīti caurkrituši veterāni, man šķiet drusku absurdi. Var jau būt, ka tā nav taisnība, un tur apakšā ir kādi citi motīvi, bet man līdz galam nav skaidri kādi. Tai pat laikā anekdotes par to, ka cilvēki ir gatavi paciest neērtības, ja kaimiņam iet vēl sliktāk, izrādās daudz patiesākas, kā varētu likties, un laikam pat ir pētījumi, kas šo tēzi apstiprina. Varbūt tas.

Kuru tas interesē, ek?

Vakar uzgāju šādu mocīti. Khmm, tas drīzāk ir kinētisks mākslas darbs uz moča bāzes. Braucošs luksus flīģelis.
BMW Kingston Spirit of Passion. 2020. gadā uzražoti (ne fabrikā) 18 eksemplāri. Kinks. Vairāk netaisīs, un viss.


BMW Kingston Spirit of Passion

( vairāk )