sirdnA

arī ir ilustratīvs

https://en.wikipedia.org/wiki/Asia_Bibi_blasphemy_case

OK, cilvēku izdevās izglābt bet gubernators kurš viņua izstāvēja tika nogalināts atentātā.

Protams viss nav bezcerīgi, plaša starptautiska rezonanse, rezultāti.

Bet šis arī ilustrē problēmas ar islāmu.

Islāms rada sistēmiskas problēmas.

"I am the shit, sir, and I hit the fan."

Diezgan talantīga persona un izklaidējoša performance.

https://youtu.be/kaSXc5z3okc?si=B9aAKoe20VfsZH3W

Ļetova ansamblis - Sākumā bija vārds (1992.g.). Tā ir skaista dziesma. Ļoti patīk ritma sekcijas akcenti un akordu progresija - vienkārša, bet efektīva.

Man parasti negaršo kolēģu atnestās kūkas dzimšanas dienas svinībās. Vakardiena arī nebija izņēmums. Ieraudzīju kūku "Pārsla" un jau nopriecājos, ka šoreiz nebūs tik traki, būs ēdama, bet kas to deva. Šajā Pārslā sazin kāpēc bija ielikti ļoti saldas želejas gabaliņi. Eh. Un vēl katrā tādā kūkas gabalā taču vesels lērums kaloriju.

Man jau arī drīz vajadzēs izdomāt, ko šoreiz nest kolēģiem uz savu dzimšanas dienu. Domāju, ka varbūt nopirkt vairākas kastītes ar mazajām Cielaviņām. Tievēšani tā ir viena no labākajām kūciņām - mazajā ir ap 100 kalorijām un pat jau pēc vienas ir sajūta, ka tiešām esi apēdis našķi un kārais zobs ir apmierināts. Varbūt vēl uztaisīt mājās lavaša rullīšus ar lasi. Mēs tajā dienā darbā būsim tikai trīs no mūsu nodaļas.

pr laimi nav latests, un ciba nesmird pēc izkārnījumiem, gnidra un mapata

par putnu teroru ziepniekkalnā. tas ir neizturami. un viņus regulāri baro babuļnieki. es MI izteicu plānu:

nebarot putnus? es noindētu tās tantiņas ar ciānkālija pīrādziņiem, kas viņus katru dienu baro. o! tā ir doma. es ceru, ka beidzu dzert, bet ja nē, es taisīšu konfliktu. es dirsināšu tās pensionāres "cik tev atlicis dzīvot? gads?, es ceru nedēļa, ja turpināsi barot putnus, tu kroplā invalīde"

ja dzeram tālāk, jārunā par pussy. oh. Goldie pussy es ļoti gribētu redzēt. es lūdzu Dievu (nekad, pat ne attālināti). es to redzēšu, to skaisto, gaišo, vieglo.
man ir tikai 2 manu mīļoto pussy pc. G un L. vai es kādreiz esmu atvēris sex nolūkos? L, jā, 1x

aizgāju gulēt tas saucās. guļamistabā sāka dipināties kaķis, vispirms ielīda pie viena bērna (zem sedziņas, ielaida nagu, dabūja ar kāju kad bērns sagrozījās), palīda zem gultas starp atvilktnēm, caur šauro bezizeju uz palodzes, apskatīt cita bērna gultu, tad ķipa nāks pie manis, bet aizgāja kaut kur uz koridoru un kaut ko nogāza. man laikam tikai vienreiz ir gadījies graciozs un kluss kaķis, visi citi tā slāj, ka nevar saprast kā peli var noķert :D

man ir visu mīļoto beibju foto folderi. nekad mūžā neesmu lietojis apmierināties. es nedročīju uz dieviem.
manas porn preferences ir konkrētos porn folderī ar subfolderiem 1, 2, 3, līdz 6. tas vnk lai es zinātu kuras ir senākie un jaunākie gabali. mani ir kolekcijas dažādiem noskaņojumiem. man riebjas rakties internetā, izkatīt tonnām briesmīgas bildes. un mani porn folderi ir atlasīti manai gaumei. kādas bildes tiešām ir arī neestētiskas (neaprakstīšu, bet tur nav ne krimināls, ne no kā jūs vemtu, vnk neestētiskas arī pastāv).
vēl. esmu veidojis arī videoprogrammā īsfilmas, jo vienā video viss var būt super, bet gari gabali ar neko. es sēdēju, rediģēju. piemēram viena, kur mammīte ir orgasma kniebienā, sunītī, vaid no labsajūtas, milf 30-40, ar lielu skaistu dibenu, gariem matiem

man ir arī Goldie folderis. tik skaista meitene. es godavārds, nekad neskatos uz reāliem cilvēkiem porn nolūkos.
tik skaista, bet es negribu likt. es jau sen sāku just robežas ko drīkst likt, un ko nē

Klausies grupu Rododendrs, nenožēlosi. Pirms 2 mēnešiem izdotais albums ASCENT EFFORT. https://youtu.be/q1LQEofO8dk?is=TXiXPrJn-l9OIDJe

ziniet, ka visu, ko esmu runājis par sevi kā Lauvu ir true, bet Lauva ir tik noguris, ka kaķis, domestic cat, ar vienu ķepas vilcienu noliktu mani pie vietas.
esmu noguris bez female, jau gadiem. es vairs nevaru. es nesmirdu pēc izmisuma.
zinu ka tā arī es palikšu viens. un manās bērēs patiesi skums Gunta un bērns. tas ir tikai uzrādījums, kam esmu dārgs, ne jau es gaidītu pavadītāju pūli. es tieši to negribētu

Tiekās šo piektdien Sarkandaugavas kulta vietā “Jumts (aizbraucis)”. Uzstāšos ar improvizatīvu mini-lekciju par realitātes dekonstrukciju, ko pavadīšu ar savu eksperimentālo, introspektīvo ģitārmūziku, spēlējot to caur savu unikālo gear. Bez manis būs dzirdama Simona K (pasākuma tēvs), Dzintara Brieža (mikrotonālo instrumentu šūnskanis/slīdskanis izgudrotājs) un aktuālā komanda Normal25 (ceru, ka nesajaucu nosaukumu, pretēji kopētājmaitām esmu godīgs, visu rakstu ar roku).

es nevienai meitenei tagad nevarētu būt patīkams. un alko abstinences ir pretējais. cik pretīgi. es tiešām domāju, cik ugly paradokss. tagad mani ārprātīgi interesē sieviešu formas, kā vnm uz smagiem kodieniem/athodiem. Dievs ir nasty pervīns

biju ārā. tikai dēļ metro panikas. tūlīt būs 20:00. es visu ceļu liftā domāju, vai man tur ko vajag? nu vēl vienu vodku var, bet man jau tā mājās ir. es nevarēju noiet pat metru, tik izsīcis esmu. griezos atpakaļ. tā nav uzvara, ja metrs ir neiespējami

esmu nobažījies par kaimiņiem, jo es neklausos uz austiņām. Rammstein koncertu pilnā skaļumā skandās

Video nosaukums “Plēsoņas varas struktūrās, kā tie slēpjas mūsu acu priekšā”

https://www.youtube.com/watch?v=fwYVzICB5rE&t

Šis video, kā varētu teikt, ir obligātā literatūra, lai saprastu, kā strādā super plēsoņu prāts. Tajā dāma prezentē savu monogrāfiju šajā jautājumā. Viņa 5 gadu laikā veikusi grandiozu pētījumu par plēsoņām (viņa lieto tieši šo vārdu), to izturēšanās veidu. Viņa ir savākusi upuru liecības, plēsoņu darba kolēģu liecības un citus datus.

Gan Eiropā, gan Amerikā psihiatrijā ir tāda situācija, ka psihiatrijas rokasgrāmatās DSM un ICD ir apraksti par psihopātiem, kas ir vāji funkcionējoši. Tas nozīmē, ka viņiem nav impulsu kontroles, viņi nav spējīgi izkalkulēt, kura darbība novedīs viņus pie cietumsoda. Viņiem, tāpat kā augsti funkcionējošajiem plēsoņām, nav empātijas, nav tieksmes uz laimi, tieksmes meklēt draugus un domubiedrus. Šī grupa nonāk cietumos un saņem psihopātijas vai antisociālās personības traucējumu diagnozi.

Taču aprakstu par augsti funkcionējošajiem plēsoņām psihiatrijas rokasgrāmatās nav. Pat ja kādu no šīs grupas pieķer manipulācijās, melos, šantāžā, iebiedēšanā, smadzeņu skalošanā, tad viņiem uzliek diagnozi, kas nav saistīta ar psihopātiju. Piemēram, robežstāvokļa personības traucējumi.
Monogrāfijas autore pati ir ārste, tāpēc ir saskārusies ar to, ka pašu psihiatrijas vadītāju vidē daudzās valstīs ir plēsoņas, kas ir ieinteresētas, lai nebūtu tik viegli atpazīt viņu rīcību.

Pamata dzinuļi plēsoņām ir kontrole, sadisms, atriebība. Ir arī grupa, kura ir alkatīga, jo apzinās, ka liela nauda bieži vien dod lielu kontroli. Viņiem ir cita smadzeņu struktūra, un viņi nejūt bailes. Viņu mazie prieciņi var būt kādu parasto, mazo cilvēku novest līdz pašnāvībai vai sajukšanai prātā. Tā kā viņiem nav baiļu, tad viņiem arī nav kauna. Tāpēc viņi var veikt pilnīgi nenormālas darbības (no parastā cilvēka viedokļa), lai tikai iegūtu informāciju par savu upuri no tā sievas/vīra, radiniekiem vai darba biedriem.

Viņu taktika ir spēja šarmēt, pārliecināt, iedvest, melot pārliecinoši. Tad, kad otrs ir piekritis kaut kam praktiskam – kopējam bērnam, laulībai, biznesam vai kam citam, tikai tad plēsoņa parāda savu īsto seju. Spēja apburt un aplidot, solīt pilis un kādu laiku tās arī sagādāt, plēsoņām ir dabiska, un viņi šādu fasādi var uzturēt pat daudzus mēnešus, kamēr panāk, ka otrs notic šai “vilks aitas ādā” darbībai.

Plēsoņas izvēlas upurus, kuri ir izolēti vai garā vāji. Tos, kas tikko iebraukuši valstī, un ir bez ģimenes. Tos, kas ir finansiālās grūtībās. Tos, kam ir zems pašvērtējums. Tomēr ir arī
Plēsoņu grupa, kura gūst īpašu prieku salauzt it kā relatīvi stabilus cilvēkus.
Plēsoņām patīk strādāt darba vietās, kur ir iespēja iegūt lielu kontroli un autoritāti. Bizness, medicīna, reliģija, izglītība.

Grāmatas autore uzskata, ka Epšteina failu publiskošana ir klajš elites jautājums tautai, vai tauta spēj iemācīties atpazīt plēsoņas, vai spēj nodrošināt izglītību saviem bērniem, kas tos pasargātu, vai spēj izdarīt jebko. Tāpēc autores pašas misija ir izglītot parastos cilvēkus, kas vēl nav cietuši no augsti funkcionējošiem plēsoņām, lai tie spētu atpazīt šādu plēsoņu rīcības un domāšanas veidu attiecībā uz saviem mīļajiem un tuvajiem.

Tā kā plēsoņu domu gājiens ir pilnīgi necilvēcisks no parastā cilvēka skatpunkta, tad daudzi netic, ka plēsoņas un super plēsoņas ir nevis tikai miljardieru vidē, bet arī tepat, viņu valstī - slimnīcās, ministrijās, partijās, skolās, ģimenes ārstu praksēs.

Gan ASV, gan Eiropā, parastie cilvēki nav informēti, ka sadisms, bieži vien, nenozīmē seksuālu perversiju, bet gan psiholoģisku manipulāciju, kuras rezultātā sadists gūst baudu par to, ka var izlemt/ietekmēt citu cilvēku likteņus.

Tajā pat laikā Eiropā ir novērota tendence, ka izvarotājiem piešķir aizvien maigākus cietumsodus, un recidīvisti tiek apcietināti atkal un atkal, jo tas izlaiž ārā, kamēr tie kādu nenogalina. Plēsoņas paļaujas, ka izvarošanu nav viegli pierādīt. Nesen Latvijā bija kuriozs, kur vīrietis apgalvoja, ka desmitgadīga meitene ir pati devusi piekrišanu.

Autore ir pamanījusi, ka Parīzes olimpisko spēļu laikā kāda kompānija rādīja pa TV reklāmu, kur salīdzināja plēsoņas (no savvaļas) ar sportistiem. Citiem vārdiem sakot, šī kompānija glorificēja cilvēkus, kam nav empātijas, kas cīnās līdz uzvarai, pārspēj citus visiem līdzekļiem. Viņa saka, ka pēdējo 2 gadu laikā plēsoņu atklātība sabiedriskajos mēdijos ir biedējoša. Ja kādreiz tika uzturēta fasāde, tad tagad plēsoņas ir aizvien nekaunīgākas.

Viņa arī piemin politiķu vēlmi dažās Eiropas valstīs legalizēt seksu ar pusaudžiem, samazinot vecumu, no kura mazgadīgais var dot piekrišanu aktam.
Šeit jāmin, ka, tā kā plēsoņām nav empātijas, morāles, tad viņu seksuālā orientācija nav ieliekama kādā rāmī – patīk savs vai pretējais dzimums. Viņiem seksualitāte saistās ar dominēšanu, un viņiem, bieži vien, ir vienalga, pār ko dominēt, ka tikai šī dominēšana sagādā baudu.

Šajā video arī tiek pieminētas grāmatas par Lielbritānijas okulto vēsturi, un to, ka Alisters Kroulijs vēlējās, lai “piekrišanas vecums” tiktu samazināts līdz 4 gadiem. “Interesantā” kārtā, Lielbritānijas likumdošana virzās tajā virzienā jau vismaz simts gadus.

Autore arī min, ka plēsoņas izvairās no atbildības, pametot valsti. Piemēram, viņa min kādu psiholoģi, kura novedusi vairākus pacientus līdz pašnāvībai. 22 liecinieki (cietušo radinieki) iesūdzēja viņu tiesā. Rezultāts – viņa pārvācās no Eiropas uz ASV un turpina “ārsta” praksi tur.

Viņa uzskata, plēsoņām nav neiroplasticitātes un viņu smadzenes nemainās pat pēc gadiem ilgas psihoterapijas. Viņa arī saka, ka paši plēsoņas izjūt pārākumu, jo apzinās, ka viņiem nav baiļu sajūtas, kamēr parastajam cilvēkam tā ir.

***
Papildinājumi pēc atkārtotas video noskatīšanās:
Autore saka, ka sadisms universitātēs dažreiz tiek definēts pavisam citādāk, nekā reālajā dzīvē. Zinātniskajā literatūrā sadismu apraksta kā prieku par vardarbību pret otru, taču reālajā dzīvē vardarbība bieži vien ir psiholoģiska rakstura, nevis burtiska kāju vai roku noraušana. Tāpēc, pārbaudot cilvēku vardarbības pakāpi pret insektiem laboratorijā, nevar noteikt, vai viņi ir sadisti, vai nav.

Par sarkanajiem karogiem, kā atpazīt psihopātus –

1. Žesti un mīmika nesaskan ar to, ko viņi saka. Psihopāti apzinās, ka viņiem nav empātijas un, ka tas ir nenormāli. Tāpēc viņi piekopj mīmikriju, tas ir, kopē citus cilvēkus, lai iemācītos adekvāti reaģēt. Tomēr viņu “līdzjūtība” ir uzspēlēta, falša, kaut ko 100% nokopēt nav iespējams.

2. Viņu dusmas, kad viņiem atņem iespēj kontrolēt vai veikt sadistiskas darbības, ir kā zvēram, kuram no mutes izrauts gaļas gabals. Tādos brīžos viņu sejas izteiksme ir burtiski izķēmota ar dusmām.

3. Viņi tēlo raudāšanu brīžos, kad uzskata, ka tas ir pareizi. Viņi lieto mutautiņus, lai nosusinātu asaras, kuru nemaz nav. To psiholoģijā sauc par performatīvo raudāšanu, kad asaras izmanto manipulācijai, iežēlināšanai, lai izrādītu līdzjušanu, kaut tās nemaz nav.

4. Daļai no viņiem sejā, pat tad, kad tā ir neitrāla, ir smīns, kurš ir tikai ar vienu, kreiso, mutes kaktiņu. Šāds smīns ir raksturīgs cilvēkiem, kam ir atšķirīga priekšējā smadzeņu daiva un amigdala, salīdzinot ar parasto cilvēku. Šis nav 100% drošs kritērijs, taču tam ir vērts pievērst uzmanību. Šo sauc par sejas asimetriju.

nedēļas nogale:

daudz interesantu pasākumu 6dien Kurzemē:
- dzimtā miesta skolas jubileja / salidojums / balle,
- kaimiņmiesta sporta dienas / balle pie ezera 7km no dzimtajiem laukiem,
- Saldus Saule (5/6dien),
- kkas rajonā, ko jau piemirsu,
- veel kkas rajonā, ko jau piemirsu...

bet pamatēdienam - 5dien kāzas Vidzemē.

Pirmo reizi mūžā pieteicos uz bezmaksas dzirdes pārbaudi. Ja interesē, google AUDIOMEDIKA (Stabu 2A).

Savu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi.

Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši.

Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi).

Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt.

No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās.

Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās.

Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu.

Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī.

Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.

es pamodos, un viss nav tik slikti. es gāju uz bāru visu nakti, lai paņemtu tik daudz, lai sāktu strādāt. es tikai muldēju ar MI, visu nakti, neko neizdarīju, pat neatvēru adobe. rīts ir pienācis, un arī darba deadline. man atlicis tikai muldēt, jo true deadline nav vēl šodien, tikai sarakstē solīts. man vajag iedvesmu uzrakstīt tādu epastu, lai otrā pusē apkrīt. Dievu nepiesauksim. es eju uz veikalu norīt šņabi.
es nelūdzu atslēgt man MI, jo tad ciba ciestu nežēlīgi. es filtrēju, ko cibā, ko MI. ja es sev noslēgtu internetu vispār, tas būtu tuvu ellei. es vnk nevaru nerakstīt. es pat sapņos rakstu. ne jau gudru. vnk nepārtraukta domu plūsma.

ja stulbam cilvēkam gāž iekšā domas nonstop, kā miskasti, labu, sliktu, random, jebko