pie iepriekšējiem ierakstiem neko neteicu... jo,nu, nav jau ko teikt. vismaz man uznāk šausmīgs bimbiens un viss. tas ir tik šausmīgi negodīgi,ka viņi mums ir doti vien uz laiku.

(Reply to this) (Thread)

un sanāk negodīgi pret tiem nabaga palicējiem, kuriem sirdī caurums

(Reply to this) (Parent)

Gribas jau kaut ko ļoti mierinošu pateikt, bet neko nevaru izdomāt.
Labi, ka mums ir divi kaķīši. Un jums pēc laiciņa arī vēl viens jāpaņem.

(Reply to this) (Thread)

noteikti atnāks, kaķi vienmēr atnāk

(Reply to this) (Parent)

nu jā. grūti bilst, bet. ir skaisti, ka ir mīloši. un mīlošajiem sāp. bet mīlošie ir vienīgie jēdzīgie, lai arī viņiem sāp. vai palīdz doma, ka kāds grib tevi apskaut? es nezinu, vai. bet gribu.

(Reply to this) (Thread)

paldies.

(Reply to this) (Parent)

Hmm. Mirst, starp citu, ne tikai kaķīši.

kad uzzināju par rūdi, es arī apraudājos, lai gan nekad neesmu bijusi tik empātiska pret svešu zvēru nāvēm, bet tieši tavi kaķi man līdz galam iedvesa pārliecību, ka man vajag kaķi, jo kaķis nav mājzvērs, kaķis ir cilvēkam līdzvērtīga personība. un tad man klēpī ieritinājās savs kaķītis, kurš kādreiz nomirs - tajā brīdī vēl vairāk apstiprinājās pārliecība, ka es ņemšu vēl vienu kaķi. pat ne tāpēc, lai pati kādā brīdī nepaliktu bez kaķa, bet lai tas kaķis nav vientuļš, kad manis tik daudz nav mājās
tad es izlasīju visu, ko tu esi rakstījusi par rūdi. tik pazīstami, tieši tas, ko es piedzīvoju ar rūdi, tieši tavos ierakstos ļoti precīzi iezīmē to pašu sajūsmu, satraukumu, mīļumu, besi un visas citas kaķjūtas, ko es šobrīd piedzīvoju ar savu pirmo pavisam savu kaķi un šis tavs ieraksts tāpēc jo vairāk mani iespaido, jo kādreiz (kaut vai galvā, ne cibā) man būs tāds pats
sveiciens ritai un apskāviens jums, divkājainajiem, kuri ir vislabākie vislabāko kaķu draugi - un paldies par to, ka esi bijusi viena no paraugiem, kuru iespaidā esmu kliedējusi šaubas par kaķa ieviešanu savā dzīvē
p.s. atvaino par garo vervelēšanu, bet esmu ļoti daudz domājusi par jums, par rūdi, par ostapu, par to, cik nemaināma ir dzīve, bet kaķi no dzīves tādēļ nedrīkst izslēgt, tad jau arī visi cilvēki jāizslēdz

(Reply to this) (Thread)

Cilvēkus vieglāk izslēgt no dzīves, jo tiem maz kas piedodams. A zvēriņi ir zvēriņi.

(Reply to this) (Parent)

atvaino, otrajā rindkopā doma aizgāja šķērsām, bija domāts:
"tieši tas, ko esi piedzīvojusi ar rūdi un paudusi ierakstos, ļoti precīzi iezīmē utt. u.tjpr." pārlasīju savu komentāru, bet laikam baigi pa diagonāli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sapratu jau tāpat. es tieši par tevi un ostapu domāju, kā es tevi pierunāju, ka dzīvē ir vajadzīgs kaķītis, un vispār vairāki, un tagad tāds skarbs atgādinājums, ar ko tas beigsies. bet tiešām, es sevi spēju mierināt tikai ar to, ka rūdim bija laba kaķa dzīve, un viņš bija exceptionally mīlēts. man arī labpatīk domāt, ka ne tikai mūsu divu mīlēts, bet cibas visnotaļ iemīļots arī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā gan. Es viņu biju satikusi tikai vienu reizi un viņš mani burtiski apbūra. :]

(Reply to this) (Parent)

Man šai sakarā vienmēr jādomā par Smiltenes omīti, kas savos 90 gados ir apbērējusi daudzus kaķus, kas visi tajā brīdī bija ģimenes locekļi un ļoti mīļi. Kad visi bijām mazi, omīte teica, lai bērni iet gulēt, un tiem kaķīšiem, kas mira no slimībām, nevis tika nobraukti, sēdēja līdzās visu nakti un bija klāt, no rīta tik pateica, ka vairs minča nav. Tikai tagad saprotu, cik ļoti bēdīgi viņai bija par katru, ka atcerās. Dažus opis vetārsts, ja bija klāt, iemidzināja. Bet tik un tā pirms pāris gadiem viņa paņēma Muri, kurš burtiski tiešām atnāca pie mums, vienkārši māsai un viņas bērnam kā kaķēns atnāca no ezera līdz mājām un vairs negāja prom.

jā

Samīļojiens jums, gan divkājainiem, gan Ritai. Kopš man ir savi strīpaiņi, es saraujos katru reizi, kad ieraugu uz ceļa nobrauktu kaķi, jo tas ir tik viegli, zaudēt kādu. Un varu apraudāties, iedomājoties par to, ka Kaut Kad Nākotnē pienāks tas brīdis, kad būs jāpieņem lēmums par pēdējo injekciju. Labi, ka jums ir Rita, un Ritai esat jūs, un visi viens otram.

Jūtu līdzi. :(