Sviesta Ciba |

Petrovichs (

petrovichs) rakstīja,
@ 2013-01-06 19:32:00

Politnekorektas pārdomas
Vispārīgas un vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības (1 vēlētājs = 1 balss) nemaz nau laba lieta šodien, kad strādā un labumus rada mazākums, bet vairākums - dzīvo no dažādām pensijām, stipendinām un pabalstiem, vai strādā valsts pārvaldē, kura lielā mērā arī veic sociālo funkciju.
Faktiski izveidojas apburtais loks - ja partijas grib tikt ievēlētas un tikt pie varas, tām jāizpatīk vēlētāju vairākumam, bet vēlētāju vairākums ir naudas saņēmēji, kuri vienkārši vēlas saņemt vairāk, ilgāk, plašāk. Tas neļauj valsts budžetu pārdalīt par labu attīstības vajadzībām un tas tiek vienkārši "noēsts" un nav nekādu perspektīvu, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi. Un uzturamo slogs uz katru strādājošo kļūst arvien smagāks :(
Varbūt ir vērts pamainīt šo sistēmu un ieviest kādu mantisko cenzu un arī pelnītāja cenzu? Nu, lai tie, kam kaut kas ir un tie, kas vairāk vai mazāk piedalās kopprodukta veidošanā un attiecīgi arī nodokļus maksā, lai tad ir ar divām, nevis ar vienu balsi. Vai arī kā citādāk.
Vispār, šī problēma nav tikai Latvijas problēma. Sakarā ar sabiedrības novecošanos tā ir visas "vecās" Eiropas problēma. Bet sabiedrības novecošanās ir tiešas sekas sociālās nodrošināšanas sistēmai, kad cilvēku iztika vecumdienās tika atrauta no ģimenē izaugušo bērnu skaita un viņu labklājības.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	fedrs 2013-01-06 20:03 (saite)
	Kaut kā pie d.! Vēlēšanās nepiedalos, pabalstus nesaņemu, kumoss kaklā nestrēgst no domas, ka citi saņem. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-06 20:12 (saite)
	Uz Tevi nemaz necerēju ;-) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	eermaniitis 2013-01-06 20:10 (saite)
	par katru apgādībā esošo +1 balss ;) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-06 20:12 (saite)
	Arī variants. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 20:50 (saite)
	Nepareizi. Tas nav rādītājs. Pietiekoši bieži tie daudzo bērnu radītāji ir tieši tie pabalstu saņēmēji, nevis ekonomikas bīdītāji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 21:47 (saite)
	ekonomikas bīdītāji ir 40 gadīgas mātītes un tēviņi, kas dzīvo ar pārbarotu kaķi miniatūru suni un miljons vērtspapīros ;) tas gan ir atomledlauža triecienspēks, bet īstermiņā ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 21:52 (saite)
	Nu tā ir, jā. Bet nav jēgas dot kaut kādas spēcīgākas balsstiesības tiem, kas jau gaida pie RIX drošības kontroles vai ar vienu kāju jau ir iekāpuši Simple Express busā, tikai tāpēc, ka viņi ir tikuši pie paprāvāka pulka atvašu, kuras, visticamāk, neko baigi neatšķirsies no saviem vecākiem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 21:54 (saite)
	kad tu bneidzot sapratīsi, ka ekonomikas dzinējspēji ir dzinējspēki tikai tamdēļ ka ir ko dzīt ;) nebūs to mazo daudzo neskaitāmo melnumu, i kas atliks - hipsteru pulciņš ar dārgiem gadžetiem ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 21:59 (saite)
	Man tik tiešām īsti nav skaidrs tas, kā kaut kādu sociāli nelabvēlīgu ļaužu esamība kaut kur perifērijā palielina manas vai tavas iespējas dzīt to ekonomiku, ja pieņemam, ka viņi neizmanto un nekad neizmantos mūsu radītās preces vai pakalpojumus. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 22:08 (saite)
	melnstrādnieki - lūk kur sāls - bez tiem ekonomika nekust nu nekādīgi - ved kaut turkus vai nēģerus (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 22:10 (saite)
	Bet tas slānis, par ko es te runāju, nav nekādi baigie strādnieki, bet gan pabalstu saņēmēji. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 22:22 (saite)
	es protams neesmu redzējis nevienu korelāciju starp bērnu skaitu ģimenē un permanento pabalstu saņēmējiem - tāpēc paklusēšu (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 22:34 (saite)
	Es tieši tāpat neesmu redzējis nekādu korelāciju starp bērnu skaitu ģimenē un tiešu ekonomikas audzēšanu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 22:41 (saite)
	vispār jau tēma par resursiem - mikroekonomikas pamatkurss darba spēks kā resurss un tā pieprasījumus un ietekme uz ekonomikas izaugsmi (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 22:42 (saite)
	To es saprotu. Man tikai nav skaidrs, kāpēc šim resursam būtu jādod plašākas tiesības tikai tāpēc, ka tam ir par dažiem bērniem vairāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 22:45 (saite)
	ā - lai līdzvarotu intereses no "vairāk izdevumi šodienas tēriņiem" kausa uz "vairāk izdevumi uz rītdienas ienākumiem" principā tas, par ko runā petrovičs ievadrakstā (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 22:47 (saite)
	Es, teiksim tā, neticu tam, ka bērnu skaits varētu būt kaut vai katalizators tam, lai ļaudis, izdarot politiskas izvēles, spētu domāt tevis minētajās kategorijās. Laikam jāsaka tā banālā frāze, kura man pašam riebjas - vēl neesam tam gatavi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 22:51 (saite)
	jā - tad jāgaida ka ķīlis viens sakārtos izglītības sistēmu ;) ko tur vēlētājiem (vecākiem, kas pamatā ieinteresēti izglītības sistēmas funkcionēšanā) prasīt ;) bet vispār neviens nekad nekur nav gatavs: a)bērniem b)demokrātijai c)vispār jebkādai atbildībai - bet cilvēks sākas ar atbildību - tā kaut kur dzirdēju ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 22:57 (saite)
	Tu, piemēram, cik atceros, biji izteikti agresīvi negatavs planšetēm. :D Bet labi, tas tā. Es nezinu, man tiešām vēl aizvien šī ideja nešķiet pievilcīga. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 23:01 (saite)
	tieši tamdēļ es uzskatu ka mans kā ierindas vēlētāja viedoklis ir svarīgs ;) neskatoties uz visādu ministru pilnmēness lēkmēm vai apskaidrībām (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	termostats 2013-01-06 22:49 (saite)
	Nu, nevis lai spētu domāt, bet lai vairāk domātu tā, nekā citādi. Tā būtu precīzāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	termostats 2013-01-06 21:54 (saite)
	Starp citu, es kaut kā blāvi atceros, ka kaut kas šādu ideju par vairāku balsu piešķiršanu vecākiem mēģināja dabūt cauri, pie tam, relatīvi nesen. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 21:56 (saite)
	jā - es jau ar ironiju gribēju drusku atgādināt, ka piedāvātā ideja nebūt nav jauna, bet ir jau reiz malta un bīdelēta ;) bet problēma visa viena - pensionāru par daudz, ragaviņas visiem nepietiek ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	eermaniitis 2013-01-06 21:58 (saite)
	pie šī paša dažādas bezbērnu nodokļu interpretācijas, +1 balss par bērnu (es gan dotu par apgādājamo - tobiš ja tu par kādu rūpējies vai bērnu vai invalīdu vai ko, kas nespēj sevi pats pabarot, tad tev +1) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	termostats 2013-01-06 22:02 (saite)
	+1 viena balss par katru uz mežu aizvilkto pensionāru! (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	fleur 2013-01-06 22:46 (saite)
	PLL iniciatīva. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	petrovichs 2013-01-06 22:51 (saite)
	Principā, bērni ir sabiedrības pastāvēšanai nepieciešami. Kaut kā jāstimulē arī to radīšana un uzaudzināšana. Tiesa, pabalstu saņēmējam vairāk interesētu liekāks piķis nekā balstiesības, tāpēc viņam to varētu kompensēt ar nelielu piemakstu :) Lai balso citi, kas paēdušāki! ;-) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	termostats 2013-01-06 22:55 (saite)
	Nu balsstiesību palielināšanas opcija tiešām diez vai būs dzimstības veicinātājs. :D (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	martcore 2013-01-06 20:41 (saite)
	nekaķī, jo tiek pārkāptas fundamentālās cilvēktiesības ) (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-06 22:47 (saite)
	Tiesības nau iedomājamas bez pienākumiem. Vot vaidzētu uzlikt tādus pienākumus, lai cilvēks 100x pārdomātu pirms kačāt savas tiesības ;-) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	zvirbuleens 2013-01-06 21:15 (saite)
	Varbūt tā ir normāla pašregulācija -- kad attīstība ir pietiekama (kā "vecajā Eiropā") vai kad attīstība iet destruktīvā virzienā, vairākums ir pret to. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-06 22:52 (saite)
	Baidos, ka jā. Bet tas jau netraucē nākt ar iniciatīvām situācijas mainīšanai :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

divi_g
2013-01-06 21:19 (saite)

Nu, man vismaz ir iebildumi pret vairākiem punktiem. Teiksim, "strādā un labumus rada mazākums, bet vairākums - (...) un strādā valsts pārvaldē, kura lielā mērā arī veic sociālo funkciju" - imho _valsts pārvaldē_ nodarbināto skaits nebūt nav tik liels; ja runa ir par _valsts sektorā_ nodarbinātajiem, tad krietna daļa no viņiem sniedz pakalpojumus, līdzīgi, kā to dara privātajā sektorā nodarbinātie (policisti, skolotāji utt.). Ja vien, protams, mēs nepieejam tam no pieņēmuma, ka vienīgie "labuma radītāji" ir tie, kas ražo fiziskas lietas.

Par budžeta sadali - virkne jomu, kaut vai veselības aizsardzība un izglītība - ir tādas, kuras ir gan investīciju jomas, gan, pēc Tavām definīcijām, sanāk "liekēdiskas". Ko nu?

Par pašu principu - šaubos, vai mantas cenzs kaut ko uzlabos, tajā skaitā budžeta sadalē, jo ienākumi/īpašumi nav tiešā veidā saistīti ar indivīda intelektu, stratēģisko domāšanu vai vēl ko tamlīdzīgu. Par vēl vairāk, nereti drīzāk otrādi.

Un, galu galā, tas, ka "sabiedrības novecošanās ir tiešas sekas sociālās nodrošināšanas sistēmai", tomēr ir tikai viens no novecošanās skaidrojumiem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

petrovichs
2013-01-06 22:57 (saite)

Skolotāji, mediķi, policisti nav tie, kuriem gribētu nodarīt pāri. Bet _valsts pārvaldē_ ir milzums lieku cilvēku ar sadomātiem pienākumiem, kuru "pakalpojumi" ir traucējoši. Zinu to diezgan labi ;-)

Piekrītu, ka mani priekšlikumi ir neizstrādāti un nepilnīgi, bet gribas kaut kā pārraut to apburto loku, ka partijas glūn tikai uz pensionāru reakciju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-06 23:01 (saite)
	Tad jau, nez, varbūt vēlēšanu tiesības būtu jāpiesaista pie IQ, vai. Enivei, atsvešināšanos tas tikai palielinātu vēl vairāk. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-06 23:21 (saite)
	IQ diemžēl arī nav glābējs. Cilvēks var veiksmīgi izpildīt testus un neko nesaprast reālajā dzīvē. Bet vismaz visvājākos varbūt varētu atsijāt, jā. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snark 2013-01-07 08:28 (saite)
	Alternatīva (bet dārga) iespēja būtu piedāvāt kompensāciju tiem, kas nepiedalās vēlēšanās. Maksāt varētu par nepiedalīšanos katrās vēlēšanās atsevišķi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-07 09:17 (saite)
	It kā jā, bet uz šādu kompensāciju sarosītos visi tie, ka vēlēšanās vienalga nebūtu piedalījušies ;-) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snark 2013-01-07 08:24 (saite)
	Vienkāršs kritērijs - personai no valsts budžeta ir jāsaņem mazāk, nekā tā tur iemaksā. Tas negarantē, ka visiem vēlētājiem nu piemitīs izcila spriestspēja, taču tie kopumā noteikti būs kritiskāk noskaņoti pret politiķu mēģinājumiem palielināt budžeta izdevumus. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 08:59 (saite)
	Vai tas nozīmē atteikties no sociālās funkcijas vispār? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snark 2013-01-07 09:32 (saite)
	Nē, taču tās samazinājumu gan. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 09:35 (saite)
	Cik tālu? Jo "personai no valsts budžeta ir jāsaņem mazāk, nekā tā tur iemaksā" ir tāds diezgan strikts, cita starpā paredzot atteikšanos no jebkādiem izdevumiem vēl nestrādājošajiem bērniem ;) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

snark
2013-01-07 10:02 (saite)

Nav jau runa par galīgiem juridiskiem formulējumiem, taču var sagaidīt, ka vēlētāji saprot, ka nebaltas dienas var piemeklēt viņus pašus vai arī viņu tuviniekus un vienojas par sociālā palīdzība, kas pagādā drošības spilvenu tādos brīžos, bet nerada vēlēšanos to izmantot ilgstoši. Ekstras paliek pašu rokās. Nu, un atsevišķs jautājums ir par tiem, kas paši sevi nespēj nodrošināt medicīnisku iemeslu dēļ. Tas arī var piemeklēt katru.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 10:03 (saite)
	Nu un kāda tad īsti ir atšķirība no esošā? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-07 10:25 (saite)
	Šobrīd ir arī ilgstošie pabalstu saņēmēji, kas pat neizrāda vēlēšanos dajebkad atgriezties darba tirgū. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 10:26 (saite)
	Šaubos, vai šīs problēmas dēļ ir vērts kardināli mainīt politisko sistēmu :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snark 2013-01-07 11:22 (saite)
	Uzskati to par investīciju nākotnei. Un neaizmirsti arī par sabiedrisko sektoru, kas prasās pēc optimizācijas, kuru neviens neuzdrīkstas paveikt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 11:24 (saite)
	Optimizācija gan valsts sektorā, gan valsts pārvaldē nekaitētu, taču ne gluži pēc tādiem kritējiem, kādus jūs ar petrovichs cenšaties izbīdīt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snark 2013-01-07 11:19 (saite)
	...un ir arī plaši sazēlušais sabiedriskais sektors, kas, protams, nav sociālā sistēma tiešā veidā, taču pie pirmās iespējas pārskatāma budžeta izdevumu pozīcija gan. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	pikaczu 2013-01-06 21:42 (saite)
	Oligarhiska postkomunisma apstākļos, ja cilvēks var atļauties savu politisko partiju, tad viņa ietekme ir lielāka par vienu balsi vēlēšanās. Tikai nevarētu teikt, ka valstis, kur šis modelis ir viskrāšņāk uzplaucis būtu vistālāk tikušas... (Atbildēt uz šo)

	helvetica 2013-01-07 00:16 (saite)
	"noēd", ēdot tieši ko? pirkt un pārdot var ne tikai šprotes, sviestu un plastmasas nieciņus no ķīnas. man ir nelabas aizdomas, ka, ja paskatītos, kur tad tā nauda "noēdas", tās pašas preces un pakalpojumi vien sanāktu (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

petrovichs
2013-01-07 09:17 (saite)

Ar "noēšanu" es domāju, ka liela daļa budžeta aiziet ļoti tieši saņēmēja patēriņā. Arī pamatpakalpojumos tai skaitā. Pieļauju, ka tur ietaupīts un investēts lats pēc dažiem gadiem varētu radīt otru latu vai vismaz prāvu ietaupījumu, bet līdz šī lata investīcijai nemaz netiek, jo "tauta grib ēst".
Nēnu, grib jau arī, par to neviens nestrīdas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mmd 2013-01-07 01:06 (saite)
	Palasot domas un komentarus: - demokrātija nav labākā pārvaldes sistēmma, bet citas labākas arī nav; - mums trūkst normālas partejiskas sitēmas, labie vs kreisie. Mums ir Latvieši vs Krievi un visi tik centriski, tik centriski - tas nerullē. Nevar viena partija mīlēt pensionārus un atbalstīt uzņēmējdarbību. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-07 09:10 (saite)
	Piekrītu, ka nav labākā un piekrītu, ka citas labākas nav. Bet... Nav arī viena kanoniskā forma. Visādas modifikācijas tur var būt. Vot i prātuļoju, kā būtu labāk, kaut gan "labāk" ir ļoti plašs jēdziens ;-) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

snark
2013-01-07 08:09 (saite)

Partijas ir ieinteresētas uzturēt un pavairot tādu no sevis atkarīgo klientu pulku, tāpēc "vispārīgās un vienlīdzīgās" ir viena no svētajām govīm. Īpašuma cenzs nav nekas jauns, tāds daudz kur pastāvēja līdz pat 20. gadsimta sākumam. Pavisam nejauša :) sakritība ir tā, ka ap to pašu laiku arī beidzās Eiropas izrāviens un sākās tas, ko kopumā sauc par norietu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 09:00 (saite)
	Eiropas "noriets" drīzāk bija dēļ diviem megaasiņainiem kariem 40 gadu laikā, nevis dēļ kaut kā cita. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

petrovichs
2013-01-07 09:13 (saite)

Man šķiet, ka līdz kādiem 60. un pat 70-to gadu sākumam nekas vēl īpaši nenorietēja. OK, pamazām bremzējās. Viens no bremzēšanās iemesliem, manuprāt, ir plašās sociālās programmas un garantijas, kuras tika ieviestas relatīvās labklājības un pozitīvas demogrāfiskās situācijas laikā, bet kuras pamazām kļuva par nepanesamu slogu, kad dzimstība samazinājās un attiecīgi sabiedrība sāka novecot.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 09:21 (saite)
	Nu, tad jautājums, kas īsti ir "noriets". Kari nesa milzīgus iedzīvotāju un ekonomiskos zaudējumus un pielika punktu Eiropas koloniālajām impērijām. Ja tas nav noriets, tad kas ir? :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

petrovichs
2013-01-07 10:02 (saite)

imho "darbaļaužu sociālie iekarojumi" noveda pie plašām un bagātīgām sociālām garantijām, bet tās samazināja katra indivīda motivāciju individuāli rūpēties par savām vecumdienām, kā vecumdienu iztikas garantu izmantojot bērnus. Visādi pensiju fondi, protams, ir laba lieta, bet tikai tik ilgi, kamēr pa tajos uzkrāto naudu tu vari saņemt preces un pakalpojumus, kas pensijas gados ir nepieciešamas, bet šeit ir viens āķis, kas latviski saucas - Kopus cūka nebarojas.
Līdzībās situāciju raksturo anecs par žīdiem, kuri savam rabinam prasīja, kāpēc viņus apkārtējie nemīl. Rabīns padomāja un teica, lai uz nākošo reizi katrs paņem līdzi šnabja pudeli, ka visu atnesto salies lielā kublā un tad padomās. Nu, katrs žīds, protams, domāja racionāli un kāpēc gan nest degvīnu, ja var atnest ūdeni? Nu, kad rabīns visus traukus bija salējis kopējā kublā un nogaršojis, tur bija tīrs ūdens. Tad viņš deva to nogaršot arī pārējiem un vaicāja, vai jūs tagad saprotat, par ko mūs nemīl?
Zinu, ka Tu šo anecu zinu, tik mana vēlme vēlreiz to pastāstīt ir dēļ līdzības. Katrs racionāls eiropieties, ja viņam ir garantēta valsts vecuma pensija vai labs uzkrājums pensiju fondā, nav neko daudz ieinteresēts ņemties ar bērniem. Klapata, troksnis, neērtība, traucēklis karjerai, atpūtai, galu galā arī izdevumi, kurus labāk uzkrāt pensiju fondā. Un kad šādi sāk darīties vairākums, izrādās, ka vecā Eiropa strauji sāk novecot un izmirt. Un nevar vairs iztikt bez ievesta darbaspēka.
Nu, vai tas nau noriets? Un ja tas nav noriets, kas tad tas ir? :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 10:09 (saite)
	Ja atmiņa mani neviļ, tad liela apjoma imigrācija uz R-Eiropas valstīm sākās jau pēc 2.PK, kad novecošanās vēl nebija problēma, bet problēma bija darbaroku trūkums ekonomikas buma apstākļos :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snark 2013-01-07 09:30 (saite)
	Vēlēšanu tiesību paplašināšanai bija noteicoša loma ceļā uz šiem abiem kariem. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 09:34 (saite)
	Kādas vēlēšanu tiesības Vācijas, Austro-Ungārijas un Krievijas impērijās? :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	petrovichs 2013-01-07 09:36 (saite)
	Posts sākās līdz ar vēlēšanu tiesībām sievietēm ;-)) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	snark 2013-01-07 09:40 (saite)
	Uz pirmā pasaules kara sākumu visās tevis nosauktajās valstīs bija vēlēti parlamenti ar vairāk vai mazāk plašām pilnvarām. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 10:02 (saite)
	Nu, runāt par "plašām pilnvarām" jau nu gan nevajadzētu. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snark 2013-01-07 11:15 (saite)
	vajadzētu lasīt pilnus teikumus. :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	divi_g 2013-01-07 11:17 (saite)
	Nu labi, atbildēšu izvērstāk - uzskatīt pārvaldes elementu, kura loma galvenokārt bija konsultatīva, par valsts politikas noteicēju nav pamatoti; šajās valstīs runāt parlamentu loma bija mazsvarīga, vara koncentrējās patvaldnieka rokās. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	snark 2013-01-07 11:46 (saite)
	Vācijā pavisam noteikti nebija konsultatīva, Austroungārijā arī. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: