mmd's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Tuesday, May 19th, 2020
20:32
Radisson Lietuvā servē Latvijā pakotu minerālūdeni. Par to, kā ir tur - ārā, vēlāk.

(ir ko piebilst)

Wednesday, May 13th, 2020
11:11 - Sports otrdienās
Nomainīju kajaku pret SUPu un Ķīšezeru pret Daugavu. Bērniem beidzot apnikušas manas ūdens aktivitātes, abi pasūtīja mani "peldēt" vienatnē.

Starp salām viss mierīgi - tikai viena motorlaiva un vairāki akadēmiskie airētāji. Zaķu sala izteikti makšķernieku okupēta, kamēr Lucavsalā daudz "vienkāršo" atpūtnieku. Ja neskaita Lucavsalas parka galu, kas sakopts un pārvērsts par pilsētnieku atpūtas vietu, abas salas piedāvā diezgan mežonīgu un dabīgu vidi - bez celiņiem, mauriņiem, kāpnītēm un moliņiem. Lucavsalas mazdārziņi ir īpaša pasaule, tāpat kā Zaķusalas sportisti un sportistes. Par cik iztrūkst organizētas atpūtas infrastruktūras, iztrūkst arī miskastes un dabiskas vēlmes savākt savus mēslus pēc "pasēdēšanas" upes krastā.

Piezīme sev - nopirkt ūdens drošu maku telefonam un atslēgām, dēli (un arī kajaku) aprīkot ar virvi un karabīni pietauvošanai krastā. Pirms došanās ūdenī, apgādāt sevi ar ūdens pudeli un šokolādes batoniņu.

Nākamās pieturas - "dīķis" aiz Krasta ielas Sky (ar SUPu) un vēl nakamā - Sarkandaugava (ar kajaku, jo tur ir ko airēt)

(8 comments | ir ko piebilst)

Friday, May 8th, 2020
16:26 - Knauzeris
- labdien, cik pie jums maksā pakalpojums X?
- mums ir akcija, mēs jums iedosim 3 mēnešus gandrīz bez maksas un vēlāk, ja slēgsiet līgumu uz 24 mēnešiem, varam piedāvat 50% atlaidi
- lieliski, un ko jūs piedāvajat klientiem, kas pastāvīgi maksā jums pilnu cenu?
- nu, mēs varētu iedot tādus pašus noteikumus, kā jauniem klientiem.
- varbūt mēs varam iztikt bez formalitatēm, kas saistītas ar līguma laušanu, pāriešanu pie cita operātora un jūs uzreiz piedāvasiet labāku piedāvajumu?
- ko jūs velaties?
- 3 mēnešus bez maksas un tālāk 50% atlaide bez fiksēta līguma termiņa.
- nosauciet savu klienta numuru, es sagatavošu izmaiņas līgumā.

Ar banku gan tā neizdevās :(

(4 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, May 5th, 2020
11:37 - Opaps dusmojas
Stulbā banka. Viss sākās ar to, ka bankomāts apēda karti (termiņš vēl 2 gadi) un mana izdzīvošana nu ir atkarīga tikai no bērnu labvēlības. Tad, izrādās, banka vairs neizdod "tādas" kartes un lai kompensētu zudušo, man būtu jāpasūta divas kartes un jāmaksā 2x vairāk. Protams, viņi piedāva papildus pakalpojumus, bet tie man, pagaidām, nav vajadzīgi (un tad, kad bija/būs vajadzīgi, banka tos nedeva/nedos).

Tad vēl bankas apdrošināšana izdomāja, ka būtu vertīgi piesavināties mazu daļu manas/bērnu naudas, nepamatoti samazinot sadauzītā auto vērtību.

Dusmīgs sazvanīju vienus un otrus, uzrakstīju e-pastus un tagad gaidu atbildes. Un domāju - tiešām man ir jālūdzas un jācīnās par to, lai banka piedāvā man pakalpojumus, kas man ir vajadzīgi? Tā taču ir mana nauda, ko viņi apkalpo, groza un izmanto. Nav brīnums, ka tādi start-upi kā Revould paņem lielu daļu klientu. Un digitalie risinājumi, bitcoini un koka rubļi. Drīz, arī tādi iesīkstējuši konservi kā es, meklēs iespējas pamest tradicionālo banku sektoru.


PS Es negribu satikt sevi vecumdienās, noteikti būšu kašķgs vecs oooopis, kas kasās ar visiem un par visu.

(2 comments | ir ko piebilst)

Monday, April 27th, 2020
12:43 - Skola
Atcerieties to stand-up komiķi, kurš teica - es pabeidzu skolu pirms cik tur tiem gadiem, es negribu mācīties ATKAL, kopā ar savu bērnu. Tu - skola, Tu māci, es - vecāks, aizvedu uz skolu, apģērbju, pabaroju.

Tad lūk - kad es gāju skolā, es NEpildīju mājas darbus. Un tagad arī NEgribu pildīt. Es NEmāku mācīties un es NEmāku mācīt. Es NEesmu apguvis psihologa kursus, man mūžīgā Ommm un "šeit un tagad" vietā var ieliet šņabi (vai rumu, labāk). Es NEesmu apguvis mācību metodikas kursu un man nav nojausmas, kad/kā man stāstīt un kad/kā man rādīt piemērus. Es visai miglaini atceros matemātiku un fiziku, bet ķīmijā mans 9klasnieks ir zimošāks par mani. Kad sākas mājturība - faking tekstils, šūšana, gleznošana - es esmu apaļa nulle.

Sestdienas vakarā, tā vietā lai kopā ar sievieti un bērniem skatītos vakara filmu, es kopā ar vecāko bērnu dzēru vīnu un pildīju vēstures kontroldarbu. Otrs sīkais tikmēr ir "noslīcis" youtube un mīļotā sieviete garnlaikojas, bet 11tos vakarā es visus aizdzenu gulēt un pats atplīstu uz skaitli 3.

Šodien mācos matemātiku. Paldies dievam, to es vēl saprotu, bet ... pienāk brīdis, kad sīkais ir saguris, sakliedz (jo viņam nesanāk, zūd uzmanība, tēti klausīt negribās) un mājās sākas mazais tingel-tangelis. Eju pie bāra, ieņemu savu "ommm" devu un gaidu, kad sīkajam pāries besis, kad atkal varēs runāt, kad varēsim turpināt "mācīties".

Mīļie skolotāji, kur ir online stundas? Vai tiešām jums augstskolā mācīja, ka var uzdod lasāmo vielu, mājas darbu un kontroldarbu un viss ir apgūts? Tad "na......jam" man vajag skolu?
Mīļie skolotāji, vai jūs domājat, ka man no 8:30 līdz 15:00 katru darba dienu NAV DARBS? Vai varbūt man jāstrādā TIKAI pēc tam? Un tad vēl pa visu jāiespiež pusdienu gatavošana, fiziskās aktivitātes un mīļā tēta loma? Pa kuru laiku?


Ir pagājis mēnesis. Esmu atradis veidu, kā darboties, bet zinu (jūtu), ka tas prasa ļoti daudz no manis, no bērniem, no mana darba devēja.


PS Tas, ko māca ekonomikas teorija - par izvēles/alternatīvo cenu, ir attiecināms uz ģimeni. Katram ir sava loma, ko darīt vislabāk un kurā "saražot" vislielāko pievienotot vērtību. Man - tēva un nedaudz (piespiedu kārtā) arī mātes loma. To apvienot ar skolotāja lomu nevar un nevajag. Nebūs labs rezultāts. Es nezinu, kā šobrīd jūtas skolotāji, bet manuprāt, viņi ir nepamatoti paņēmuši brīvbrīdi un nedaudz laiž muļķi.

(2 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, April 21st, 2020
14:52 - Prokrastination
Neatradās balderiāņi, tapēc pusdienlaikā atkorķēju alu. Vakarā nopirku gan balderjāņus (tējā), gan vīnu - kamēr atnācu līdz mājām, negribējās vairs ne vienu, ne otru.

Toties zemenes šogad ir lētas un saldas. Iet jau trešā kaste ar 5kg un, liekas, ir sasniegts tas līmenis, kad vairs negribas apēst vēl un vēl, un vēl. Līdzīgi kā māsas draugs reiz teica - var redzēt, ka esat auguši daudzbērnu ģimenē un trūkumā. Viņam, bērnībā, kā vientuļās mātes vienīgajam dēlam, bija viss un nearvienu nebija jādalās. Mēs toties dalījām it visu un rūpīgi sekojām, lai "visiem ir vienādi". Īpaši jaunākā māsa. Uz zemenēm šis bija visilgāk saglabājies refleks, bet sasniedzot pietiekamu piesātinātības līmeni, tas izgaist.

Noskatījos "Sausage Party" - rekomendēju. No saraksta "noteikti jānoskatās Covid laikā" izķeksēju Šindlera sarakstu, Amēliju un Sapņu rekviēmu. Pirmās divas vienmēr tika atliktas, pēdējā - jāatsvaidzina.

(2 comments | ir ko piebilst)

Friday, April 17th, 2020
09:25
Ko darīt ar kliedzošiem, spiedzošiem, durvis dauzošiem pusaudžiem, kuri skolai dara tik maz, cik var, nepilda mājas darbus, paziņo, ka mācās tikai tāpēc, ka tētis liek un skolotāja būs dusmīga? 
Ko darīt ar mājsaimniecību, kurā 75% dalībnieku aizlido kosmosā dēļ pilnmēness un hormonālajām svārstībām? 
Ko darīt, ja man pašam NEKO negribas darīt? 

PS userinfopavisam, lūdzu nāc atpakaļ!

(4 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, April 15th, 2020
10:00
Mana vājība ir mazas melnas automašīnas ar gaišu ādas salonu. Tas ir mans fetish. Gluži kā rokassomiņa vai jauns kurpju pāris dāmai vai jauns dzejoļu krājums kādam, kurš saprot dzeju.

Klasiska piedziņa, zems klīrens, fantastiskas gaitas īpašības un klusums salonā. Klusums salonā, kad auto slīd pāri Vidzemes pakalniem - kad nekas un nekur negrab, kad dzirdams ir katrs akmens, kuram pieskaras riepa, kad inženieri ir padomājuši par tādiem niekiem kā drošibas jostas turētāji un tos apdarinājuši ar mīkstu audumu - lai negrab.

Protams, ņemot vērā draudošo krīzi, mans spontānais pirkums ir aplams un neloģisks, kā dzīres mēra laikā, bet hei - mēs dzīvojam vienreiz un hei - es esmu neloģisks.

(5 comments | ir ko piebilst)

Friday, April 3rd, 2020
00:09
Brookings ielika vienu linku uz video - fakti VS histērija (vai kaut kas tamlīdzīgs). Bija interesanti dzirdēt citu viedokli, bet faktu vietā vairāk pieņēmumu, dažiem neticu, vairākiem nepiekrītu. Nu nevar būt tā, ka visa pasaule sadodas rokās lai man un Tev, un mums būtu slikti.

Vakarā māsa rādija grafiku - skaitļi miljons vārdu vietā ... Apskatījos, pateicu - fake news, neticu. Sāku meklēt avotu - neatradu, iedziļinājos skaitļos - nenoticeju. Nu nav tā, ka Ņujorkā 4x vairāk cilvēku mirst.

Cilveki palikuši izklaidīgāki. Krēslas stunda divas automašīnas brauca bez gaismām. Un, manuprāt, cilveki (manā sfērā) tik ļoti gaidīja krīzi, ka tagad atviegloti nopūšas - es taču teicu, ka būs. Un ir. Un tagad var atkal uzrotīt piedurktnes un rakt.

Man nāk virsū depresija.

(6 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, April 1st, 2020
09:23 - Fizkultūra
Vakar novadīju fizkultūras nodarbības 6.a un 9.b klasēm. Savācu kajaku un SUPu, aizbraucām uz Ķīpsalu un trīs stundas pavadījām trenējot iekšējo muskulatūru. Bērni priecīgi, muskiļi vingri un D vitamīns noglabātsšūnās. Īpaša pateicība gādīgajiem Ķīpsalas iedzīvotājiem un atsaucīgajai Pašvaldību policijai.

(ir ko piebilst)

Friday, March 27th, 2020
21:12 - Mājskološana
Dienas citāts - man pietrūkst sabiedrības, kas man apniktu un kristu uz nerviem un no kuras man gribētos nolīst vienai savā istabā. Man pietrūkst kāds kam krist uz nerviem un jums es negribu krist uz nerviem, jo ar jums man jādzīvo kopā vēl ilgi. Es vakaros izdomāju kuram no klasesbiedriem es varētu krist uz nerviem, reizēm es izvēlos vairākus.

Pēc labām dienām seko grūtas dienas, kad strādāt (vai mācīties) negribas nemaz un visa diena tiek pavadīta youtube kanālos. Un tad atnāk tētis un neļauj iet gulēt, kamēr visi mājas darbi nav izpildīti. Šobrīd esmu ļaunuma iemiesojums, jo ... vajadzēja izpildīt 10. lpp, bet izpildīja 11. Un tagad ir jādara viss vēlreiz.

Un tad vēl domraksts jāuzraksta. Un tad vēl zīmējums jāuztaisa. Un tad vēl jādejo. Un tad vēl ... es laikam iedzeršu glāzi viskijā (otro), jo skaidrā prātā es to neizturēšu.

(ir ko piebilst)

Tuesday, March 24th, 2020
12:05 - Starp citu ....
Vakar pirmo reizi runāju ar cilveku, kurš ir inficēts un loģiski, ka es uzdevu jautājumu - un kā ir!?
Atbilde bija lakoniska - ir sūdīgi. Temperatūra, nogurums, klepus nav liels, toties sāp viss pēc kārtas.

Priekā!

(ir ko piebilst)

Thursday, March 19th, 2020
16:55
Vakar es sapratu, ka pirmie kodētāji bija komponisti. Apgūstot klavierspēles gudrības (nē, es nemācos spēlēt klavieres) primitīvā līmenī, man radās asociācija ar tām programiņām, ko es rakstīju skolas laikā.

Šodien es uzzināju, cik maksā noīrēt lidmašīnu. Šodien es uzzināju, cik viegli ir būt egoistiskam. Šodien jāielien vannā un jādabū mašīna rītdienas ceļojumam uz laukiem.

Par krīzi - apskatījos FlightRadar un sapratu, ka visa mūsu mājās sēdēšana ir kaķim zem astes. Eiropā, izņemot Itāliju un Baltijas valstis (kas parasti ir no lidojumiem brīva zona), varbūt vēl Skandināviju, visi lido uz nebēdu un nekas, nekas nebūs labāk nedz rīt, nedz pēc nedēļas.

(1 comment | ir ko piebilst)

Tuesday, March 17th, 2020
14:31 - Turpinam, trupinam, drupinam
Pirmdiena
Gaidu rezultātus, sazvanos ar draugiem, pētu situāciju kaimiņvalstīs. Klientiem nākas teikt, ka šobrīd varam apsolīt tikai to, ka sekosim notikumu gaitai un darīsim to, kas ir iespējams. Robežas tika slēgtas viena pēc otras, izslēdzot iepriekš atrastos risinājumus. Hmm, vienīgais kas man šodien iztrūka ir stress, varēju mierīgi kā Ulmaņpaps teikt - kas ir - tas ir, kas nav - tas nav. Teleportācijas aparāts tagad būtu noderīgs.
Sazvanījos ar Zviedriem - viņi čiliņā rušinās un saka - hei, mēs neparko neuztraucamies, izdzīvos, kam jādzīvo, labāk iedzeram.

Otrdiena
Oficiāli negatīvs, bet karantīnā vēl 10 dienas. Kekss smaržo un e-pastu skaits ir 10x mazāks. Visus spēkus veltam tirgiem, kur šobrīd darbs nav apstājies un pieejamas darbarokas. Čartera reisi skandināvijā notiek, bet no "ārpasaules" nevienu nepieņem. Hmmm... paliek tikai teleportēšanās aparāts. Pieteikt bērnu pie daktera nevar - uzzinot par manu karantīnu, no manis kratās vaļā kā no spitālīgā. Labi, ka psihoterapeiti pieņem attālināti.


Bērni paši atrod nodarbošanos - viens uzsāk vingrošanu, otrs sēž pie klavierēm. Prieks skatīties/klausīties.

(1 comment | ir ko piebilst)

Sunday, March 15th, 2020
21:06 - No DE uz LV
Ar nokavēšanos, bet neliels ieskats manā ceļā uz karantīnu.

Trešdiena
Pēc paziņojuma, ka arī Vācija, Austrija, Šveice un ... vēl dažas valstis iekļautas "karantīnas sarakstā", lidosta bija pustukša un lidmašīnā 2/3 krēslu bija tukši. Lai mierinātu sevi un uzmundrinātu kolēģi, nopirku sev Rīgas Balzāmu un kolēģim. - labu konjaku. Berlīne mani sagaidīja tā, it kā nekas nebūtu noticis.

Ceturtdiena
Vācieši mierīgi ignorē pasaules notikumus, vizina mani māšīnās ar koka krustiem pie spoguļa un saka - mēs visi ātrāk vai vēlāk nomirsim. Neviens nekur nepiemin Kroņa vīrusu un neviens nesteidzas atcelt dienas plānus. Maucam. Tikšanos pabeidzam ar pozitīvu rezultātu un vienīgais, kas ir izmainījies - Berlīnes autobusos šoferi vairs nepārdod biļetes.
Ak jā, Rīgā atceltas mācības. Vecākajam bērnam paredzēta konsultācija pie universitātes profesoriem. Nolemju būt sociāli atbildīgs un pa nakti palieku pie draugiem, kuri tāpat klepo un ščauda kopš pabijām Izraēlā pirms divam nedēļām.

Piektdiena
Darbā panika, mērena bet tomēr. Mums objekti pa visu skandināviju, pārsvarā strādnieki no Latvijas, ja aizslēgs robežas, tad darbi apstāsies. Mājās - kasamies. Sīkie vēl purpina - uz laukiem nebrauksim, mājās nesēdēsim, etc. Lēnām palielinās klepus. Temperatūra 37,1

Sestdiena
Kašķi beigušies, klepus palicis, temperatūra .... praktiski normāla, bet vakarā atkal uzkāpj līdz 37,1. Ilgi sēžu un domāju. Un klepoju. Izlasīts vairāk kā vajag, noklausīts vēl vairāk. Lai izslēgtu smadzenes, ļaujos seriāliem. Pēcpusdienā piesakos uz testu.

Svētdiena
Kašķi beigušies. Visiem ir skaidrs, ka dzīvosim tuvu viens otra un lai to izturētu, jāpielāgojas. Kašķi nepalīdzēs. Trači arī ne. Sīkie aiziet uz veikalu pēc pārtikas, es aizbraucu uz Linezeru uztaisīt testu. Rezultatu sola pēc 24h. Mājās pusdienas, zole, viskijs un grīdas mazgāšana.


Ar paškarantīnu man nav problēmu un esmu gatavs izolācijai. Ja rezultāts būs negatīvs, tad laidīsim uz laukiem - tur vismaz var droši iet ārā un zināt, ka neviens cilveks tuvāk par kilometru nešķaudīs.

(4 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, March 11th, 2020
10:24 - Darbiņā
Braucot uz Igauniju, visas automašīnas tiek apturētas, robežsargi veic vizuālu novērtēšanu un izsniedz informatīvu lapiņu par profilaksi, simptomiem, pluss ko un kā darīt pēc tam.

Iebraucot Latvijā - 0 aktivitāšu, vien redzamas 10 mašīnas, kas gaida savu kārtu iebraukšanai Igaunijā.

Jāaizlido paskatīties, kā pedantiskie Vācieši reaģē uz krīzi.

(6 comments | ir ko piebilst)

Monday, February 24th, 2020
08:42 - we had a nice trip last night
Vakar:
- lasīju Snorkes jaunkundzes stāstus par Itālijas slēgšanu un nodomāju, interesanti - kā mēs, līdzīgā situācijā LV, rīkosimies un cik daudz griķu man tagad jāiepērk?

Šorīt:
- lasīju RL rakstu par paranormālajām parādībām un pārdabiskajām spējām, kad atcerējos, ka ...

Naktī:
- sapņoju, ka VVG ir slēgtajā zonā un ir izziņota evakuācija. Pa ceļam, mežā, ceļā vidū bija uzstādītas durvis (un neredzama siena?) uz kurām bija rakstīts - "Bīstami dzīvībai. Ienāk aizliegts!" Mēs protams neklausījām uzrakstiem un gājām cauri, jo mums taču ir jātiek ārā no slēgtās zonas. Tur, aiz durvīm, bija uzraksta zeme un milzīga smirdoņa. Par laimi "slēgtā zona" bija tikai daždesmit metrus plata, otrā pusē atkal bija durvis un aiz tām mūs sagaidīja mašīnas, cilvēki uniformās, ... un tālāk es neatceros.

(2 comments | ir ko piebilst)

Friday, February 21st, 2020
07:27
a) fantastisks saullēkts
b) atstāt rokas bagāžā nazi - LOL
c) changing habits - mission impossible

UPD
d) apkalpojošais personāls pazaudēja vienu pasažieri ceļā no termināļa līdz lidaparātam.

UPD2
e) sasniedzu 30% no tā, ko grib finansisti, 50% no tā, ko gribēju un 200% no tā, kas bija reāli. Prieks par sarunu.

(2 comments | ir ko piebilst)

Thursday, February 6th, 2020
09:31 - Krievu valoda
Vai es jau stāstīju par balto cielavu? Laikam jā.

Man ir jauna metodika, kā vecākajam bērnam mācīt krievu valodu. Es atnāku mājās, ieleju glāzi vīna, piedāvaju glāzi vīna bērnam un tad mēs sākam. Vīnā noteikti ir patiesība, vīnā ir miers un saticība, vīnā ir viss, kas neieciešams brīvai sarunai. Es vairs nepiekasos pie sīkumiem, es ieraugu komisko un mājas darbs vairs nav mocības. Un arī bērns atbrīvojas, vairs neiespringst uz "es neko nesaprotu" un vairāk atļaujas minēt, kļūdīties un mēģināt vēl un vēl, un vēl.

Priekā.

(5 comments | ir ko piebilst)

Monday, January 27th, 2020
19:56 - Turpinot lauku tematiku ...
Pusdienas vietējā kafejnīcā/bistro, 3 cilvēkiem, lielas (LIELAS) porcijas - 9.90
Zemes ceļi, uzrūguši un mīksti, bez pilnpiedziņas (gandrīz) neizbraucami
Lauku (ne)darbiņi - divas kupicas, malka, šķelda un viens ritenis pie griestiem

Un divi, pāri, mīlestības. Atšķirīgi. Īpaši. Sarunās.

Burvīgas brīvdienas.

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba