mmd's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Thursday, September 3rd, 2020
12:12
Kā saņemt sevi rokās un sākt strādāt?

Izmantot dūņu rūķīša metodi?

(3 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, August 11th, 2020
22:37 - solo jūrā
Kapēc Tu to dari? Kas Tev tajā patīk?

Divas dienas, nepilni 50 kilometri, viena tulzna un lieliska iespēja uzdot sev šo jautājumu atkal un atkal. Pirmo reizi tas atnāca pirmajā dienā, kad apēdu pēdējo batoniņu un līdz pieturvietai palika kāda stunda ar astīti. Otro reizi - otrās dienas rītā, kad pamodos, izlīdu no mašīnas, nopeldējos un izstaipīju stīvos plecus.

Solo, jūrā, kad vienīgais "ārkārtas" aprīkojums ir veste, mobilais telefons un ūdens pumpis - manuprat, tas nav ļoti prātīgi. Pat ja prāmju un jahtu satksme ir ļoti intesnīva, pat, ja ūdens temperatūra ir ... silta, pat ja līdz krastam ir kādi pusotra kilometri. Ja mans bērns teiktu, ka dosies (vai ir devies) tādā izbraucienā, es viņam ausis norautu. Bet pats - pats es domāju, ka vajag atkārtot.

Tajā visā ir kaut kāds kaifs, kuru es nespēju noformulēt vārdos. Viens, ar vilņiem, vēju, sauli. No trases nekur nevar nokāpt - jābrauc līdz galam. Ir nedaudz bail. Ir neliels gandarījums. Ir nogurums muskuļos. Un tieši solo braucienos, kad nav neviens jāgaida, ne ar vienu nav jāsacenšas, nevienam nekas nav jāpierāda. Nav jārunā, nav jāuztur saruna vai jādiskutē, to visu aizstāj domas, kas palēnām kārtojas no kaudzēm uz plauktiņiem.

Pirmajā dienā apdzinu vāciešus - divi pendžas, bez stresa devās apkārt salai. Pārmijām dažus vārdus un pie sevis nodomaju - ok, vismaz ir vēl kāds, kas airē manā maršrutā. Vēlāk satiku vēl dažus ar kajakiem, atklāju, kur ir nūdistu pludmale un izmetu līkumu līdz Valdemāra pilij mēģināju sadraudzēties ar vietējiem ūdensputniem. Nedaudz jocīgi palika tikai tad, kad ielīdu tālāk no krasta lai ieraudzītu TO tiltu. Jā, tad varēja just ka šūpo, bet vienalga - jūra bija ļoti mierīga.

Otrajā dienā debesis bija mākoņainas, skolnieku brīvdienas beigušās un neviens nesteidzās nedz airēt, nedz izsniegt laivas. Stikla šķiedra tomēr ir lielisks izgudrojums un stīvs mmd ir stīvs mmd. Kompanjonos bija tikai vējš, kas draudzīgi pūta no muguras ar pieaugošu spēku un klusi žūžoja jautājumu - Tev pietiks spēks mājupceļam? Labi, ka uz salas bija simpātiskas lezbietes, kas sekoja manam piemēram un sauļojās topless, fantastiska kafejnīca, kur pasniedza burvīgu kafiju un treknu saldējumu un veselais saprāts, kas ieteica daudz nekavēties.

Rezumē - ja meklējat izklaidi uz ūdens, Dānijas salas un Augusta vidus/beigas tam ir lieliski piemērotas.

(ir ko piebilst)

Wednesday, July 22nd, 2020
09:10 - ir otrdiena - viņa teica, aizbraucam uz jūru - viņš piekrita.
Jūra, SUPs, viļņi - rekomendēju.

Pie lieliem viļņiem, tādi kā vakar, Vecāķos, pilnīgi pietiks ar vienu SUPu, jo mierīga līdzās braukšana nesanāks un sarunu biedrs diez vai dzirdēs kārtējo joku par smiltīm pakaļā, jo viens no jums būs zem ūdens (un dēļa).

Toties tad, kad būsi izcīnijies ar plīstošajiem viļņiem uz sēkļa, Tu nokļūsi pie "īstajiem" viļņiem, kas pat vismierīgākajam cilvēkam pasaulē (man) liks pateikt pāris lamuvārdus krievu valodā. Kamēr airē turp, galvenais ir turēties pret vēju un perpendikulāri vilnim, kā arī laicīgi "pārlekt" tiem, kas grib Tevi aiznest krastā. Turies tuvāk SUPa purngalam - mazāk grozīsies un būs vieglāk airēt (jo samainīt puses nav laika). Tad, kad esi aiz bojām, pie lielajiem un "mierīgajiem" viļņiem, pamēģini pagriezties pret krastu un neapgāzties - to vieglāk izdarīt sēžot SUPa pagaļgalā. Un tad ķer īsto vilni un pēc fantastiska lidojuma tu jau esi krastā, un vari sākt visu no jauna.

Ja no rīta man jautāja - vesti vajag?, tad vakarā man teica - labi, ka bija vestes.

Enjoy.

(ir ko piebilst)

Tuesday, July 21st, 2020
09:45 - Report No. 30
Pirmdiena - laiska, saulaina diena Pāvilostā, kad paziņot šefam - man ir "day off", so, please, ... off. Tad Jūrkalne, Kuldīga un ...
Otrdiena - Klaipēda. Dusmīgs klients. Vēl dusmīgāks es, jo kāds ir strādājis sūdīgi un kāds grib to visu piesegt un paslaucīt zem paklāja.
Trešdiena - neatceros darbu, vakarā sarunas ar māsām, par to, ko darīt ar klibo tētiņu.
Ceturtdiena - sapulcītes, sazvanīju Īriju, sakomunicēju ar Lielo Nr.3, sabīdiju procesus iekšpusē un vakarā, protams, volejbols (šoreiz nespēlējās nemaz).
Piektdiena - karstas diskusijas ar šefu, garas vēstules problēmklientiem, gari pārbraucieni uz laukiem.
Sestdiena/Svētdena - lieliska nedēļas nogale svinot visvecākajam Vikingam vissenāko julibāciju - rums, līdakas, futbols un labi cilvēki

Jocīgi, ka neatceros trešdienas darbus. Laikam prokrastinēju visas dienas garumā. Būs jāievieš darba dienasgrāmata un "beidzot" jāatvēl laiks pārdomām - kas izdarīts/kas jāizdara.

Jocīgi, ka pirmo reizi mūžā satiku Pāvilostu un man tur patika. Jocīgi, ka LV ir smukas pilsētas, kur esmu pirmo reizi un jocīgi, ka patika. Un patika atmosfēra un vide tur. tā atšķiras no ikdienas Latvijas. Jā, tur ir gan helehopteri pagalmos, gan dārgas jahtas ostās, gan skaļi maksātnespējas advokāti restorānos. Bet - tur ir sajūta kā pie Skandināviem, kad jūt turību, bet tā netiek pasniegta trīsstāvīgas bezgaumības ietvarā. Tā nestāv uz ielas stūriem un nebļauj virsū - hei, skaties uz mani, es esmu liels, varens un es daru TĀ, jo varu to ATĻAUTIES. Pāvilostā ir mazas mājas, gan jaunas, gan atjaunotas, gan vecās un visas sadzīvo neuzbāzīgā harmonijā. Un jā - ja gribas dzīvot skaisti un sakārtotā vidē - pelniet naudu!

(ir ko piebilst)

Thursday, July 16th, 2020
10:03 - Robežas ...
Tagad jālieto pēc Paula palikušais ar prātu un sirdi, un mīlestību – vairāk nebūs.

(ir ko piebilst)

Wednesday, July 15th, 2020
09:17
Pirmdien - sapulces un bērnu ārsti
Otrdien - prokrastinācija darbā un 11 km ar kajaku
Trešdien - turpinam prokastinēt ... nē, mēs trešdien arī pastrādājām ...
Ceturtdiena - sapulces, sapulces un tad traks volejbols 3,5h (divas jaunuves mūs nokausēja un iztrenkāja kā mazus bērnus)
Piektdiena - tiesa, mērnieki, servisa meistari, 400km, mantas un stress
Sestdiena, Svētdiena - 4 upes un viena jūra, 2 tulznas, telts, ugunskurs un apdegusi seja.

Lielākais prieks par sevi, kad vakarā, pēc mantu izkrāmēšanas, ielecu kanoe un jūrai trakojot aiz dienvidu mola, aizlīdu līdz lielajiem viļņiem. Pa ceļam gan paspēju apdomāties - man vestes nav, sīkais laivā bez vestes, bet vilnis jūrā tāds, ka ir tikai divi varianti - vai nu apgāzīs laivu vai, ja vilnis lūzīs, pielis to līdz ūkai. Vēlreiz apdomāju un nolēmu atgriezties/apgriezties metru pirms lielā pūtiena. Un devos pie lielajiem viļniem ar SUPu - nu jau viens un vēl vairāk nobijies.

(ir ko piebilst)

Wednesday, July 8th, 2020
11:15 - Kundzīņsala - done.
Sanāca aš 11 kilometri - labs attālums raitam irienam darbadienas vakarā.

Par pašu salu - tur ir plašas teritorijas skvoteriem - gan ar teltīm, gan neuzceltās noliktavās. Tas, protams, pie noteikuma, ka apsargi nelaiž mīlīgus dobermanīšus nakts pastaigās. Bet ja man vajadzētu paslēpties no lietus un liekām acīm, tur ir kur. Bet pārsteidza, ka vietējiem iedzīvotājiem atvēlētas vien divas taciņas, lai tiktu pie ūdens. Toties ir labā ziņa - gar krastu ir maz (nemaz) makšķernieku (tomēr dobermaņi?), kas neliedz tiem sakāpt laivās un kaut ko gaidīt ... Zivis?

Tie daži vietējie, ko satiku, izskatījās vairāk aizkavējušies salā, ne speciāli izvēlējušies tur dzīvot. Hmm ... Un tās britu mašīnas visos stūros liek sajusties kā britu salā, kas gan arī tāda "kundziņu" sala vien ir.

Sarkandaugavas krastos bija divas siespaidīgas metālu kaudzes - viena lūžņu formā, otra milzīga katamarāna izskatā. Jā, ostās mīt ļauži, kas māk un spēj sevi izklaidēt. Tiem, kam naudas mazāk, jaizklaidējas savādāk - viens, piemērma, piesien sev sarkanu balonu (lai grūtāk) un peld ... Peld daudz, ilgi un pateicoties tam, ka Kundziņsalā nav makšķernieku, nesapinās to tīklos un gruntenēs.

Par putniem - daudz cekulainu, pīļveidīgu, veikli nirstošu, melnu putnu; - pīļtēviņi, kas tusē atsevišķi no mammām un bērniem (laimīgie) un gulbju ģimene. Gulbju bērni jau lieli, bet vēl brūni un pūkaini, tapēc mamma un tētis tos sargā ļoti uzmanīgi. Par cik es vienreiz jau sakāvos ar gulbjtēviņu, tad šoreiz aizdevos uz otru krastu - drošs paliek nedrošs.

(1 comment | ir ko piebilst)

Monday, June 15th, 2020
17:36 - Izlaistie izlaidumu izlaideņi
Viss sākās februāri/martā, kad dedzīgākie svinētāji rezervēja viesu namu. Otri bija neapmierināti, ka tik dārgi.
Marta beigās sākās panika, jo Covid un aizliegumi, tomēr drošākie lēma, ka izlaidums būs. Otri bija neapmierināti, ka tiks pārkāpti likumi.
Tad vecāki gribēja sūtīt bērnus pārgājienā, kopā ar klases audzinātāju. Soreiz "otrie" bija bērni, kas bija ļoti neapmierināti ar šādu izvēli.
Kad piedāvaju savus laukus meža vidū, bija daži, kas piekrita un atbalstīja, daži kas klusēja, bet neviens neiebilda.
Bet divas nedēļas pirms pasākuma uzradās tik daudz neapmierināto, ka vienā brīdī mēs ar sīko gribējām visu pasūtīt uz viesu namu. Jo, redziet, karantīnas režīmi ir atcelti, laukos ir odi, bet viesu namā ir pirts un porcelāna podi.

Tomēr viss notika laukos un labākais no pasākuma - nākamo rītu visi sagaidīja sveiki un veseli. Par to arī vienojos ar sīkajiem vakaram sākoties - ja visiem viss būs OK, tad neviens no vecakiem neuzzinās kas un kā notika "izlaižoties". Papildus tam, ka sīkie paši saorganizēja, ka visi vecāki aizbrauc projām, daži vecāki palika nogaršot to, ko mēs saucam par "sudrabiņu".

Labākais no bērniem - par 75% varu apgalvot, ka viņu mūzikas gaume ir ok. Tie, kas atbrauca, lieliski sadzīvoja savā starpā un sačupojās grupiņās, kas haotiski miksējās, apvienojās un izšķīda. Iespējams dzera, varbūt pīpēja, bet manas vīna pudeles pagrabā neaiztika un arī 99% atkritumu tika savākti (un aizvesti).

Skatoties uz šiem, man nav bail par nākotni - normāli jaunieši, iespējams normālāki kā mēs.

(2 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, June 3rd, 2020
16:38 - Turpinot transporta tēmu
Pamanījāt - Rīgā ir pieejami elektriskie mopēdi?!

Drausmīgi jauki un bailīgi. Iedomājos - ja kāds jaunietis, saņēmis tiesības savos 18 un apbruņojies ar kredītkarti, izīrē tādu aparātu, tad iespējas viņam palikt bez zobiem, rokam un dvēselēm miesā ir visnotaļ lielas. Līdz 50 km tas aparāts brauc lieliski, bet bremzes ir tādas kā jebkuram lētam divritenim. No otras puses - lieliska iespēja pavizināties matiem plīvojot ar devīzi - dzīvo ātri, mirsti jauns, un atstāj aiz sevis smuku līķīti.

PS Pozitīvais - par pirmo braucienu naudu nepaņēma. Kurš grib promocijas kodu?

(4 comments | ir ko piebilst)

Friday, May 29th, 2020
15:05 - Ļoti labs evakuātora šoferītis, rekomendēju.
Ļoti labs evakuātora šoferītis, rekomendēju.

https://www.ss.lv/msg/lv/transport/service-centers-and-checkup/transportation-and-evacuation/bkxmio.html

(ir ko piebilst)

Tuesday, May 19th, 2020
20:32
Radisson Lietuvā servē Latvijā pakotu minerālūdeni. Par to, kā ir tur - ārā, vēlāk.

(ir ko piebilst)

Wednesday, May 13th, 2020
11:11 - Sports otrdienās
Nomainīju kajaku pret SUPu un Ķīšezeru pret Daugavu. Bērniem beidzot apnikušas manas ūdens aktivitātes, abi pasūtīja mani "peldēt" vienatnē.

Starp salām viss mierīgi - tikai viena motorlaiva un vairāki akadēmiskie airētāji. Zaķu sala izteikti makšķernieku okupēta, kamēr Lucavsalā daudz "vienkāršo" atpūtnieku. Ja neskaita Lucavsalas parka galu, kas sakopts un pārvērsts par pilsētnieku atpūtas vietu, abas salas piedāvā diezgan mežonīgu un dabīgu vidi - bez celiņiem, mauriņiem, kāpnītēm un moliņiem. Lucavsalas mazdārziņi ir īpaša pasaule, tāpat kā Zaķusalas sportisti un sportistes. Par cik iztrūkst organizētas atpūtas infrastruktūras, iztrūkst arī miskastes un dabiskas vēlmes savākt savus mēslus pēc "pasēdēšanas" upes krastā.

Piezīme sev - nopirkt ūdens drošu maku telefonam un atslēgām, dēli (un arī kajaku) aprīkot ar virvi un karabīni pietauvošanai krastā. Pirms došanās ūdenī, apgādāt sevi ar ūdens pudeli un šokolādes batoniņu.

Nākamās pieturas - "dīķis" aiz Krasta ielas Sky (ar SUPu) un vēl nakamā - Sarkandaugava (ar kajaku, jo tur ir ko airēt)

(8 comments | ir ko piebilst)

Friday, May 8th, 2020
16:26 - Knauzeris
- labdien, cik pie jums maksā pakalpojums X?
- mums ir akcija, mēs jums iedosim 3 mēnešus gandrīz bez maksas un vēlāk, ja slēgsiet līgumu uz 24 mēnešiem, varam piedāvat 50% atlaidi
- lieliski, un ko jūs piedāvajat klientiem, kas pastāvīgi maksā jums pilnu cenu?
- nu, mēs varētu iedot tādus pašus noteikumus, kā jauniem klientiem.
- varbūt mēs varam iztikt bez formalitatēm, kas saistītas ar līguma laušanu, pāriešanu pie cita operātora un jūs uzreiz piedāvasiet labāku piedāvajumu?
- ko jūs velaties?
- 3 mēnešus bez maksas un tālāk 50% atlaide bez fiksēta līguma termiņa.
- nosauciet savu klienta numuru, es sagatavošu izmaiņas līgumā.

Ar banku gan tā neizdevās :(

(4 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, May 5th, 2020
11:37 - Opaps dusmojas
Stulbā banka. Viss sākās ar to, ka bankomāts apēda karti (termiņš vēl 2 gadi) un mana izdzīvošana nu ir atkarīga tikai no bērnu labvēlības. Tad, izrādās, banka vairs neizdod "tādas" kartes un lai kompensētu zudušo, man būtu jāpasūta divas kartes un jāmaksā 2x vairāk. Protams, viņi piedāva papildus pakalpojumus, bet tie man, pagaidām, nav vajadzīgi (un tad, kad bija/būs vajadzīgi, banka tos nedeva/nedos).

Tad vēl bankas apdrošināšana izdomāja, ka būtu vertīgi piesavināties mazu daļu manas/bērnu naudas, nepamatoti samazinot sadauzītā auto vērtību.

Dusmīgs sazvanīju vienus un otrus, uzrakstīju e-pastus un tagad gaidu atbildes. Un domāju - tiešām man ir jālūdzas un jācīnās par to, lai banka piedāvā man pakalpojumus, kas man ir vajadzīgi? Tā taču ir mana nauda, ko viņi apkalpo, groza un izmanto. Nav brīnums, ka tādi start-upi kā Revould paņem lielu daļu klientu. Un digitalie risinājumi, bitcoini un koka rubļi. Drīz, arī tādi iesīkstējuši konservi kā es, meklēs iespējas pamest tradicionālo banku sektoru.


PS Es negribu satikt sevi vecumdienās, noteikti būšu kašķgs vecs oooopis, kas kasās ar visiem un par visu.

(2 comments | ir ko piebilst)

Monday, April 27th, 2020
12:43 - Skola
Atcerieties to stand-up komiķi, kurš teica - es pabeidzu skolu pirms cik tur tiem gadiem, es negribu mācīties ATKAL, kopā ar savu bērnu. Tu - skola, Tu māci, es - vecāks, aizvedu uz skolu, apģērbju, pabaroju.

Tad lūk - kad es gāju skolā, es NEpildīju mājas darbus. Un tagad arī NEgribu pildīt. Es NEmāku mācīties un es NEmāku mācīt. Es NEesmu apguvis psihologa kursus, man mūžīgā Ommm un "šeit un tagad" vietā var ieliet šņabi (vai rumu, labāk). Es NEesmu apguvis mācību metodikas kursu un man nav nojausmas, kad/kā man stāstīt un kad/kā man rādīt piemērus. Es visai miglaini atceros matemātiku un fiziku, bet ķīmijā mans 9klasnieks ir zimošāks par mani. Kad sākas mājturība - faking tekstils, šūšana, gleznošana - es esmu apaļa nulle.

Sestdienas vakarā, tā vietā lai kopā ar sievieti un bērniem skatītos vakara filmu, es kopā ar vecāko bērnu dzēru vīnu un pildīju vēstures kontroldarbu. Otrs sīkais tikmēr ir "noslīcis" youtube un mīļotā sieviete garnlaikojas, bet 11tos vakarā es visus aizdzenu gulēt un pats atplīstu uz skaitli 3.

Šodien mācos matemātiku. Paldies dievam, to es vēl saprotu, bet ... pienāk brīdis, kad sīkais ir saguris, sakliedz (jo viņam nesanāk, zūd uzmanība, tēti klausīt negribās) un mājās sākas mazais tingel-tangelis. Eju pie bāra, ieņemu savu "ommm" devu un gaidu, kad sīkajam pāries besis, kad atkal varēs runāt, kad varēsim turpināt "mācīties".

Mīļie skolotāji, kur ir online stundas? Vai tiešām jums augstskolā mācīja, ka var uzdod lasāmo vielu, mājas darbu un kontroldarbu un viss ir apgūts? Tad "na......jam" man vajag skolu?
Mīļie skolotāji, vai jūs domājat, ka man no 8:30 līdz 15:00 katru darba dienu NAV DARBS? Vai varbūt man jāstrādā TIKAI pēc tam? Un tad vēl pa visu jāiespiež pusdienu gatavošana, fiziskās aktivitātes un mīļā tēta loma? Pa kuru laiku?


Ir pagājis mēnesis. Esmu atradis veidu, kā darboties, bet zinu (jūtu), ka tas prasa ļoti daudz no manis, no bērniem, no mana darba devēja.


PS Tas, ko māca ekonomikas teorija - par izvēles/alternatīvo cenu, ir attiecināms uz ģimeni. Katram ir sava loma, ko darīt vislabāk un kurā "saražot" vislielāko pievienotot vērtību. Man - tēva un nedaudz (piespiedu kārtā) arī mātes loma. To apvienot ar skolotāja lomu nevar un nevajag. Nebūs labs rezultāts. Es nezinu, kā šobrīd jūtas skolotāji, bet manuprāt, viņi ir nepamatoti paņēmuši brīvbrīdi un nedaudz laiž muļķi.

(2 comments | ir ko piebilst)

Tuesday, April 21st, 2020
14:52 - Prokrastination
Neatradās balderiāņi, tapēc pusdienlaikā atkorķēju alu. Vakarā nopirku gan balderjāņus (tējā), gan vīnu - kamēr atnācu līdz mājām, negribējās vairs ne vienu, ne otru.

Toties zemenes šogad ir lētas un saldas. Iet jau trešā kaste ar 5kg un, liekas, ir sasniegts tas līmenis, kad vairs negribas apēst vēl un vēl, un vēl. Līdzīgi kā māsas draugs reiz teica - var redzēt, ka esat auguši daudzbērnu ģimenē un trūkumā. Viņam, bērnībā, kā vientuļās mātes vienīgajam dēlam, bija viss un nearvienu nebija jādalās. Mēs toties dalījām it visu un rūpīgi sekojām, lai "visiem ir vienādi". Īpaši jaunākā māsa. Uz zemenēm šis bija visilgāk saglabājies refleks, bet sasniedzot pietiekamu piesātinātības līmeni, tas izgaist.

Noskatījos "Sausage Party" - rekomendēju. No saraksta "noteikti jānoskatās Covid laikā" izķeksēju Šindlera sarakstu, Amēliju un Sapņu rekviēmu. Pirmās divas vienmēr tika atliktas, pēdējā - jāatsvaidzina.

(2 comments | ir ko piebilst)

Friday, April 17th, 2020
09:25
Ko darīt ar kliedzošiem, spiedzošiem, durvis dauzošiem pusaudžiem, kuri skolai dara tik maz, cik var, nepilda mājas darbus, paziņo, ka mācās tikai tāpēc, ka tētis liek un skolotāja būs dusmīga? 
Ko darīt ar mājsaimniecību, kurā 75% dalībnieku aizlido kosmosā dēļ pilnmēness un hormonālajām svārstībām? 
Ko darīt, ja man pašam NEKO negribas darīt? 

PS userinfopavisam, lūdzu nāc atpakaļ!

(4 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, April 15th, 2020
10:00
Mana vājība ir mazas melnas automašīnas ar gaišu ādas salonu. Tas ir mans fetish. Gluži kā rokassomiņa vai jauns kurpju pāris dāmai vai jauns dzejoļu krājums kādam, kurš saprot dzeju.

Klasiska piedziņa, zems klīrens, fantastiskas gaitas īpašības un klusums salonā. Klusums salonā, kad auto slīd pāri Vidzemes pakalniem - kad nekas un nekur negrab, kad dzirdams ir katrs akmens, kuram pieskaras riepa, kad inženieri ir padomājuši par tādiem niekiem kā drošibas jostas turētāji un tos apdarinājuši ar mīkstu audumu - lai negrab.

Protams, ņemot vērā draudošo krīzi, mans spontānais pirkums ir aplams un neloģisks, kā dzīres mēra laikā, bet hei - mēs dzīvojam vienreiz un hei - es esmu neloģisks.

(5 comments | ir ko piebilst)

Friday, April 3rd, 2020
00:09
Brookings ielika vienu linku uz video - fakti VS histērija (vai kaut kas tamlīdzīgs). Bija interesanti dzirdēt citu viedokli, bet faktu vietā vairāk pieņēmumu, dažiem neticu, vairākiem nepiekrītu. Nu nevar būt tā, ka visa pasaule sadodas rokās lai man un Tev, un mums būtu slikti.

Vakarā māsa rādija grafiku - skaitļi miljons vārdu vietā ... Apskatījos, pateicu - fake news, neticu. Sāku meklēt avotu - neatradu, iedziļinājos skaitļos - nenoticeju. Nu nav tā, ka Ņujorkā 4x vairāk cilvēku mirst.

Cilveki palikuši izklaidīgāki. Krēslas stunda divas automašīnas brauca bez gaismām. Un, manuprāt, cilveki (manā sfērā) tik ļoti gaidīja krīzi, ka tagad atviegloti nopūšas - es taču teicu, ka būs. Un ir. Un tagad var atkal uzrotīt piedurktnes un rakt.

Man nāk virsū depresija.

(6 comments | ir ko piebilst)

Wednesday, April 1st, 2020
09:23 - Fizkultūra
Vakar novadīju fizkultūras nodarbības 6.a un 9.b klasēm. Savācu kajaku un SUPu, aizbraucām uz Ķīpsalu un trīs stundas pavadījām trenējot iekšējo muskulatūru. Bērni priecīgi, muskiļi vingri un D vitamīns noglabātsšūnās. Īpaša pateicība gādīgajiem Ķīpsalas iedzīvotājiem un atsaucīgajai Pašvaldību policijai.

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba