|
|
|
Aprīlis 10., 2024
13:43
Izbraucu no stāvvietas un pamanīju, ka pa mašīnas vējstikla iekšpusi rāpo maziņš zirneklītis. Varbūt no tiem, kuri izšķiļoties aizlec uz visām pusēm un, kur nu gadījies piezemēties, pa turieni jārāpo. Mašīnai uzņemot ātrumu, zirneklītis pārstāja rāpot un pieplaka pie stikla. Es arī tādā situācijā justos dezorientēts. Cik daudz gan apkārt ir šādu dzīvību, kas mēģina eksistēt, pat neapzinoties, ka visas likmes ir pret katra atsevišķā indivīda izredzēm. Taču bezcerības domai nav vietas. Ja vien to, kas cenšas, būs pietiekami daudz, gan jau daļai izdosies, bet pārējie ir nesvarīgi kā neievākta statistika. Tāpēc ar to spēciņu un sensorajām spējām, kas nu kuram krājumā, jākuļas tālāk, un oportūnisms ir vienīgais no visiem pasaules vārdiem, kas jāzina. Apturēju mašīnu, uzvilināju zirneklīti uz plaukstas un aiznesu nolikt uz ielas malā esošās sētas staba. Nez, kā viņam tur tagad iet.
|
Marts 28., 2024
19:09
Iestādē, kur eju uz vingrošanu, skan EHR, un no tā pret savu gribu gūstu ieskatu aktuālajā popmūzikā. Šis ieskats man atgādina, ka mēs dzīvojam beigu laikos.
Ievērojama daļa no šīs mūzikas ir 20 līdz 30 gadus vecu dziesmu pārstrādājumi. Ir kaut kas, no kā paņemts piedziedājums, bet pārējā dziesma ir jauna. Kādas 90. gados spilgtas dziesmas rifs ir ieguvis kaut kādu štancētu tekstu, un šī daļa tagad tiek dziedāta. Kāda 2000. gadu dziesma ir saglabājusi melodiju, bet teksts ir nomainīts. Esmu dzirdējis arī Barbie Girl no Aqua, kas skan ļoti līdzīgi kā 1997. gadā, tikai pazudusi rindiņa “undress me everywhere” (nav jau tā, ka tā dziesma nebūtu problemātiska, bet konktēti tas moments man vienmēr bija izklausījies konsensuāls).
Kāpēc šis viss tagad lien no radio ārā? Ir kā jau var jautāt arī: kāpēc nē? Sociālā amnēzija ir vienmēr klātesoša, un ir neizbēgami, ka patlaban pieaugošās paaudzes kā kaut ko jaunu uztvers to, kas ir jau eksistējis, un viņiem tas būs gana svaigs un labs. Es šo nerakstu tāpēc, ka aizgājušo laiku mūziku kopumā un visumā uzskatītu par kaut ko labāku nekā to, kas nāca pēc tam. Ja neskaita dažus spilgtus izņēmumus, tad diez vai tā ir. Un tomēr Šakira, Eiffel 65 un Sash! no “mūsu laikiem” savus hītus laikam tak radīja no oriģinālmateriāla, nevis atvemtas pagātnes. Līdz ar to šis tagadējais pārtaisīšanas vilnis vismaz man šķiet kaut kas jauns, un ne labā nozīmē. Tur ir kas tāds, kas sajūtu par došanos bankrota virzienā veido stiprāk nekā tas, ka liela daļa pārējo hītu, kas nesatur pazīstamus motīvus, man izklausās pēc lifta mūzikas. (Izņemot šo, šis patīk.)
Tāda vecā uzdošana par jaunu šķiet piemērots skaņu celiņš laikam, kurā pasaule deg, bet mēs izvairāmies to atzīt. Ja realitāte katram personiski neiebaksta pierē, notiekošais tiek trivializēts un racionalizēts un tajā saskatīta tik daudznozīmīga nezināmība, kas atbrīvo no atbildības un neļauj/neliek kaut ko nopietni mainīt. Kamēr mūzika skan, tikmēr ir jādejo, ļaujoties nedomāt par to, cik ilgi jau tas ilgst un ka beidzas tikai vienā vienīgajā veidā. Pat ja mēs, radio saklausot pazīstamu motīvu, tomēr atceramies, kā tas bija toreiz, agrāk, šausmu vietā mūs pārņem vien tirpinoša nostalģija, un mēs pasmaidām un aizveram acis vēl ciešāk.
|
Februāris 13., 2024
13:55
Man patīk tava jūzerbilde.
|
Decembris 7., 2023
16:14
Bet, ja par priecīgo dzīvē. Mana vācu augstskola ziņo, ka faksu darbība ir atjaunota. Lai slavēts Svētais Gabriēls!
|
Novembris 21., 2023
15:45 - <3
Saņēmu no savas vācu augstskolas IT nodaļas informatīvu e-pastu: There is currently a problem with sending faxes.
Receiving faxes is not affected.
We will inform you by email when the problem has been resolved. Labi, ka ziņas par faksa sistēmas darbību netiek sūtītas pa faksu.
|
Novembris 20., 2023
11:47
Man ir īpašas attiecības ar Hamburgu. Īpašais tajā ir attiecību neesamība. Tas ir tā, ka uz Hamburgu es lidoju regulāri, bet vienmēr no lidostas uzreiz dodos tālāk. Piezemējoties redzu lielu pilsētu, bet pa lidmašīnas logu neko jau daudz nevar saprast. Tehniski es tādējādi varbūt skaitos tur “gandrīz” bijis, taču neko par pilsētu nezinu. Hamburga prātā tādējādi lielākoties ir kā “vieta tur, lejā” un “vieta tur, tālāk”, par kuru drīkst domāt visādas fantāzijas, kam nav gandrīz nekāda riska sadurties ar realitāti.
Taču svētdien manā galamērķa pilsētā, kas nav Hamburga, bija Notikums, kura dēļ tika evakuēts vesels rajons, viss bija atcelts un pat viesnīcā uz to laiku nedrīkstēja palikt, tādējādi ieguvu brīvdienu. Un aizbraucu uz Hamburgu.
( ... tālāk ... )
|
Jūlijs 29., 2023
22:16
Šodien ir manas cibas 15 gadu jubileja.
|
Jūlijs 10., 2023
11:15
Šī māja ir stāvējusi tukša pusotru gadu, kopš krustmātes nāves, un tagad ir jāmēģina tajā atkal atgriezt dzīvību, padarīt to dzīvojamu.
Jātaisa remonts. Caurules, vadi, durvis, jumts. Sienas, grīdas, flīzes. Apmetums, špakteles, krāsas.
Taču vispirms ir māja ir jāatbrīvo no vairuma palikušo mantu. Mamma jau iepriekš veica revīziju, kuras laikā izmeta to, kas ir acīmredzami lieks, kā arī sadedzināja dokumentus un vēstules. Vēstules dedzināt laikam ir pareizi, lai gan viena no manām atmiņām par krustmāti ir, kā viņa daudzu gadu garumā sacīja, ka vajadzētu pamēģināt uzrakstīt uz Ameriku, kur patvērās kādi viņas radi, uz veco adresi, varbūt viņus vēl tur ir iespējams sasniegt. Vajagot tikai atrast vecās vēstules, lai paskatītos, uz kurieni atbildēt. Tomēr līdz adresei un vecajām vēstulēm tā arī nekad netikām.
( ... tālāk ... )
|
Jūnijs 18., 2023
22:48
Šīsvasaras Brīvības ielas autosatiksmes aktualitāte — brīvdienās drausmīgi skaļa mūzika no automašīnām, kas krustojumā stāv pie luksofora. Es šajā vietā dzīvoju jau vairāk nekā desmit gadus, un nekad iepriekš tā nav bijis. Nav tā, ka mani logi būtu pie pašas ielas, bet dzirdams ir pārāk labi.
|
Jūnijs 14., 2023
20:59
Kad es pirms gadiem trim (četriem? ..kā laiks skrien) pirmo reizi biju uz vingrošanu, man parādīja, kur ir ģērbtuve. Lai gan pie durvīm bija vienkārši plāksnīte ar uzrakstu “ģērbtuve”, es pieņēmu, ka tā ir vīriešu ģērbtuve.
Šo gadu laikā es tā arī neesmu sapratis ģērbtuves lietošanas protokolu attiecībā pret citiem apmeklētājiem. Vai ģērbtuvē vienlaicīgi ģērbties ir paredzēts tikai vienam cilvēkam? Pieņemot (pieņemot!), ka tā ir vīriešu ģērbtuve, un lēšot, ka tajā ģērbties vietas pietiek vismaz pāris cilvēkiem, un turklāt šis pasākums ir tāds, kurā nav nekāda pamata ģērbties plikam, es līdz šim durvis ciet neslēdzu. Gadās jau arī reizes, kad sanāk drusku nokavēt sākumu, un tad ir arī kaut kā stulbi gaidīt aiz durvīm, kamēr kāds tur iekšā ģērbjoties izčammāsies. Citiem vārdiem – relaksēta attieksme pret vienatni ģērbtuvē ir šķitusi efektīvākā pieeja.
Citu apmeklētāju uzvedība arī liecina, ka vienota sociālā protokola nav. Ir apmeklētāji (vīrieši, uzvēršu), kuri speras iekšā, kad es tur esmu, un neliekas traucēti. Ir apmeklētāji (arī vīrieši, atkārtošu), kuri paver durvis, pabāž galvu un atkāpjas gaidīt gaitenī. Bet visbiežāk neviens tur nemēģina tikt iekšā, kad es tur esmu, un es gandrīz vienmēr tieku pie sava iemīļotā skapīša. Tā ka tie ir tādi atsevišķi, reti awkwarduma gadījumi, viss normāli.
Bet.
Pagājušajā nedēļā pēc tam, kad iznācu no ģērbtuves ārā, redzēju, kā tajā ieiet sieviete. Tas pasākumam piešķīra jaunu neskaidrības dimensiju. Vai nu viņa bija nezinoši apmaldījusies, vai arī visus šos gadus vienkārši mani ceļi ar sievietēm šajā ģērbtuvē, pretēji matemātiskām varbūtībām, nebija krustojušies.
Sekojot dzimtes normativitātes stingrākajām tradīcijām, nolēmu, ka šis nu gan jau kļūst pārāk awkwardi. Skaidrs, ka durvis no iekšpuses tagad gan ir jāslēdz ciet, sorī visiem, jāpagaida ārpusē.
|
Jūnijs 12., 2023
16:34
Lodēšana ir divu metāla daļu savienošana, tās nesakausējot, bet kā saistvielu izmantojot alvu. Saimniecībā noderīga padarīšana, piemēram, lai savienotu vadus.
Agrīnā padsmitgadnieka vecumā man šīs prasmes apgūšana šķita tāda kā funkcionālā iniciācija. Tas nav kā iemācīties vienkārši kaut ko priekš sevis, kas dod prieku, piemēram, braukt ar riteni. Šis ļauj būvēt lietas un risināt dažādas Lielajā Dzīvē sastopamas problēmas.
Vienubrīd es gāju elektronikas pulciņā, kurā taisījām visādus gadžetus pēc shēmām, un tas process ietvēra gan attiecīgo detaļu salasīšanu, gan plates izveidi ar atbilstošiem celiņiem, kas detaļas savieno, gan arī tā visa salodēšanu kopā, vēlams, vārīgākās detaļas tajā procesā neizcepinot. (Tā prasme uz manu tehnisko domāšanu gan paliekošas sekas nav atstājusi, jo pašlaik, saskaroties ar kādas sistēmas shēmu, es tur nesaprotu neko.)
Pirms vairākiem gadiem atradu sava elektronikas pulciņa laika paliekas un nobildēju; šķiet, ka plate pa kreisi ir policijas sirēna
( ... tālāk ... )
|
Maijs 12., 2023
08:52
Saņēmu ziņu no alternatīvās laika līnijas: "Dear colleagues, thank you for those who participated in our meeting last week, June 5th."
|
Aprīlis 14., 2023
17:26 - iespējas.
LETA. [Saistībā ar obligāto militāro dienestu pulkvedis] Gaugers slavēja armijas iespējas, kas dod iespēju par velti izmantot valsts sniegtās iespējas, kā arī nodrošināt savu kompetenci starptautiskajā jomā, jo arī VAD karavīriem būs iespēja darboties kopā ar Ādažos izvietotajiem NATO valstu karavīriem.
|
Marts 27., 2023
18:08
Kad esmu iesniedzis pieteikumu kādā ārzemiskā padarīšanā, kurā ir konkurss un sacensība, un kad padarīšanas organizatori atraksta atbildi, bieži vien izdodas atbildi noprast pat bez konkrētā teikuma atrašanas vēstulē.
Noraidījuma vēstulēm ir pāris stabili indikatori:
1) Sākas ar pateicību par piedalīšanos
2) Tiek norādīts uz lielu konkurējošo pieteikumu skaitu, kam būtu jādarbojas kā mierinājumam
Pēc tam kaut kur parasti seko konkrētais teikums: soz, bet šoreiz nē.
Šodien saņēmu e-pastu, kurš pēc struktūras ļoti atgādināja noraidījuma epastu, tāpēc, ieraugot vēstulē frāzi "We are pleased to invite you to..", biju drīzāk pārsteigts nekā priecīgs (un kas tur vispār ko priecāties, ka jāstrādā vēl vairāk). Vai nu es nemāku lasīt apstiprinājuma vēstules, vai arī viņi tās nemāk rakstīt.
|
Marts 14., 2023
17:22
Dažkārt gadās dzirdēt visādas teorijas, ka Elviss Preslijs patiesībā ir dzīvs, Džons Lenons varbūt arī, bet mēs, visi pārējie, toties jau sen pagalam. Lai kā tur arī nebūtu, kāds šodien saņemts e-pasts liecina, ka Vladimirs Visockis gan tik tiešām ir dzīvs un strādā interneta veikala klientu apkalpošanas nodaļā.
|
Februāris 16., 2023
23:02
Izlasīju Washington Post rakstu par to, kā ar ChatGPT bagātinātais Bing meklētājs nenovēršami piedāvā ne vienkārši kļūdainu, bet pat absurdu informāciju. Piemēram, ka Toms Henks esot bijis tas, kurš paziņo par Votergeitas skandālu.
Devos arī pats pie ChatGPT prasīt, lai iedod man kādu sazvērestības teoriju par Tomu Henku. Šis sacīja, ka nedošot, jo sazvērestības teorijas ir sliktas un tā vietā esot jāturas pie faktiem un pierādījumiem. Atbildēju, ka mums pilni kinoteātri, grāmatnīcas un bibliotēkas ar materiālu, kam nav nekāda sakara ar realitāti. Ja būtu visu laiku jāturas pie faktiem un pierādījumiem, tad šīs lietas nevarētu eksistēt.
ChatGPT piekrita, bet norādīja, ka daiļliteratūra un spēlfilmas esot priekš izklaides, un tas ir kas cits nekā sazvērestības teorijas, kas var nodarīt kaitējumu īstiem indivīdiem un grupām.
Sacīju, ka nu ta lai uzraksta man sazvērestības teoriju, kas būtu priekš izklaides. Un ChatGPT beidza tiepties un uzrakstīja arī. Ne ļoti oriģinālu un ne visai atbilstošu tam, ko vismaz es saprotu ar sazvērestības teoriju, bet tomēr.
( Kas Toms Henks ir patiesībā )
|
Februāris 11., 2023
12:44
Šogad aprit 20 gadi, kopš Linkin Park izdeva savu otro albumu "Meteora".
Man ir atmiņa no 2003. gada pavasara — ir saulaina un silta diena, es stāvu Ģertrūdes ielas tramvaja pieturā, austiņās klausos radio, kur piesaka albuma pirmo singlu "Somewhere I Belong". Dīdžejs atstāsta grupas dalībnieku sacīto par milzīgo spiedienu, kāds ir pēc tam, kad esi radījis ārkārtīgi veiksmīgu debijas albumu, un tagad visi gaida turpinājumu. Stāstīja arī par to, cik daudz piedziedājuma versiju viņi šai dziesmai radīja, kamēr nosprieda, ka būs gana labi. Iespējams, šī informācija pirmajā klausījuma reizē radīja sajūtu, ka piedziedājums izklausās mazliet tāds kā samocīts, sterils, ar tehnisku pieeju radīts. Bet pašlaik nu jau patīk.
Bet. Tagad lasu, ka "Somewhere I Belong" tika izlaista jau 24. februārī, kas ir par agru priekš ainas manā atmiņā, un diez vai dziesma līdz Latvijai nonāca tikai mēnešus vēlāk.
Par godu albuma 20. gadadienai Linkin Park nupat izdevuši dziesmu "Lost", kas ir no albuma ierakstu sesijām, taču albumā tolaik netika iekļauta. Klausoties var nojaust, kāpēc šī toreiz tika atstāta malā (dziesmai ir maz tādu kvalitāšu, kādu nebūtu dziesmām, kas albumā tika), bet toties tagad ir tiiiik labi dzirdēt kaut ko jaunu ar Česteru — un kaut ko, kas skan tā, kā Linkin Parkam piestāv skanēt.
|
Oktobris 3., 2022
07:58
Nesmaidīt 20m no ieejas. Sods par neatļautu smaidīšanu — 5 kabači.
|
Septembris 14., 2022
12:51
Reiz ar mani notika autobraucēju TAS — ieslēdzu atslēgu mašīnā.
Pirmā doma pēc tam, kad atklāsme par faktu bija aizrāpojusi līdz smadzenēm — a man šķita, ka šitā notika vien agrāk, cērtot ciet moskvičus un žiguļus. Otrā doma savukārt bija tāda, ka manas attiecības ar šo auto ir mērķtiecīgi vedušas uz šo brīdi.
Jāsāk ar to, ka ir mašīnas, kuras ir «simply clever» — un ar to es domāju ne tikai škodas — nu, un tad ir volvo. Simplī klevā mašīnām ir visādas atjautīgas fīčas, par kurām tu nekad pats neiedomātos, ka tādas gribi, bet, kad tādas esi reiz sastapis, to pēc tam visur citur pietrūkst. Bet pats galvenais, kas ir raksturīgs simplī klevā mašīnām — tās neliks īpašniekam iet čakarīgu un riskiem bagātinātu ceļu, lai apmierinātu vienkāršas vajadzības. Es, protams, neapgalvoju, ka simplī klevā mašīna spētu bloķēt jebkādu manu epikfeilo performanci, bet tā vismaz nekaitinātu veidā, kurš uz tādām performancēm provocē.
( ... tālāk ... )
|
Septembris 1., 2022
19:33
Pirms dažām dienām braucot autobusā, klausījos divu džeku sarunā. Runāja par smagās tehnikas labošanu, bērnu audzināšanu, dzeršanu, paziņām, kas atsēdējuši cietumā, un citām svarīgām lietām. Bet tā krievu lamuvārdiem piesātinātā valoda — klausījos un domāju, ka laikam jau tā ir norma. Valoda savvaļā.
Bet tikmēr mehāniķis, kas šajās dienās labo manu mašīnu un vacapā sūta bildes un atjauninājumus par situāciju, ne tikai raksta saliktos paplašinātos teikumos un pareizi liek komatus, bet pat "Tu" raksta ar lielo burtu.
Tas, ka šīs vacapa ziņas mani tā iepriecina, laikam ir kraujākais atgādinājums par to, cik viegli ir zaudēt atskaites punktu par to, kā būtu jābūt.
|
|
|