Baskājas izbeidzās
Zini kā, ir vasara un karsts, un vasarās es parasti staigāju basām kājām. Visur. Un kad es saku visur, es tā arī daru - vai Dailes teātris, lidosta Rīga vai vietējā Maxima. Un arī ar mašīnu es braucu basām kājām … iepriekš.

Vispirms es pamanīju, ka uz ceļa notiek kas nelāgs - no saburzītā fordiņa un ceļa birst ārā un nomalē vārtās ronīši (mežstrādnieki melnās drēbēs ar sadauzītām sejiņām). Piestāju, ieslēdzu avareikas un tad jau rutīna - visi pie samaņas? neviens pārlieku neasiņo? ātrie? policija? trīstūris? ūdens ko padzerties? Un tas viss basām kājām, starp stikliem, eļļām un sīkiem akmentiņiem …

Atbrauca ātrie, atgriezos savā auto un sapratu, ka no šodienas, braucot ar mašīnu, kurpes (jebkādas) ir obligātas. Jo nekad jau nevar zināt, kad atkal kāds fordiņš bremžu vietā izmantos priekš esošo auto…