imho "darbaļaužu sociālie iekarojumi" noveda pie plašām un bagātīgām sociālām garantijām, bet tās samazināja katra indivīda motivāciju individuāli rūpēties par savām vecumdienām, kā vecumdienu iztikas garantu izmantojot bērnus. Visādi pensiju fondi, protams, ir laba lieta, bet tikai tik ilgi, kamēr pa tajos uzkrāto naudu tu vari saņemt preces un pakalpojumus, kas pensijas gados ir nepieciešamas, bet šeit ir viens āķis, kas latviski saucas - Kopus cūka nebarojas.
Līdzībās situāciju raksturo anecs par žīdiem, kuri savam rabinam prasīja, kāpēc viņus apkārtējie nemīl. Rabīns padomāja un teica, lai uz nākošo reizi katrs paņem līdzi šnabja pudeli, ka visu atnesto salies lielā kublā un tad padomās. Nu, katrs žīds, protams, domāja racionāli un kāpēc gan nest degvīnu, ja var atnest ūdeni? Nu, kad rabīns visus traukus bija salējis kopējā kublā un nogaršojis, tur bija tīrs ūdens. Tad viņš deva to nogaršot arī pārējiem un vaicāja, vai jūs tagad saprotat, par ko mūs nemīl?
Zinu, ka Tu šo anecu zinu, tik mana vēlme vēlreiz to pastāstīt ir dēļ līdzības. Katrs racionāls eiropieties, ja viņam ir garantēta valsts vecuma pensija vai labs uzkrājums pensiju fondā, nav neko daudz ieinteresēts ņemties ar bērniem. Klapata, troksnis, neērtība, traucēklis karjerai, atpūtai, galu galā arī izdevumi, kurus labāk uzkrāt pensiju fondā. Un kad šādi sāk darīties vairākums, izrādās, ka vecā Eiropa strauji sāk novecot un izmirt. Un nevar vairs iztikt bez ievesta darbaspēka.
Nu, vai tas nau noriets? Un ja tas nav noriets, kas tad tas ir? :)