|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -
Comments:
tas nav frīdvalds, tur nav neviena x
(Reply)
bet vispār baigā situācija - nevar teikt, ka sūds, jo tad tev skauž, bet nevar arī neteikt, jo sūds :)
nu skaidrs, ka sūds. bet tā argumentācija jau nav- lūk, sūds. argumentācija ir- paskaties uz purnu, vai ta uzreiz neredzi, ka no šitās tikai sūdi sagaidāmi?
nu ne šitā meitene ir pirmā no LV t.s. krējuma, kas sūdīgu dzeju izdod. vienkārši viņa atļaujas uztaisīt baigi monstrozo prezentāciju ar daudz vīna, kuce tāda. izlasīju. ir, ir pāršauts pār strīpu.
manuprāt, vienīgais, ko var darīt ar Silavas krājumu - to nerecenzēt, jo tur, kā šķiet, nav, ko recenzēt. bet tāda tipa rakstus kā minētais, tiešām labāk publicēt delfu komentāros. varbūt var pateikt, ka sūds nevis tāpēc, ka silova savu mūžu nav aku redzējusi, bet tāpēc, ka vienkārši sūds? kaut gan - kas gribēs, vienmēr atradīs, kur piesieties.
eee, a kaa tad vispaar rakstiit recenzijas
iebildumi pret jebkuru negatiivu recenziju buus "recenzentam skauzh" un "pats no saakuma izdod kraajumu"? normaalam recenzentam ir pojebenj uz savu lomu recenzijaa. ja uzrakstiita fignja, tad uzrakstiita fignja, tas, principaa, arii viss. nu un nedaudz narcisisma, kur nu bez taa )
konkrētais recenzents praktiski nevienā vietā neraksta recenziju par darbu. rencenzents recenzē cilvēku. tad, lai recenzents necepās, ka kāds lasa "jo Silova ir Silova", jo visi viņa nosauktie pārmetumi ir tieši tādi paši "fui, jo Silova". konkrētajai recenzijai nebija vietas konkrētajā platformā. ar literatūru te maz sakara.
ja autors uzskata, ka nepieciešāms šo grāmatu apskatīt "filozofijas un literatūras" portālā, tad jā- lai spļauj laukā visu kas uz sirds par akām un tālēm un...
ja autors uzskata, ka ir nepiecieshams apskatiit sho graamatu filozofijas un literatuuras portaalaa, taatad sho graamatu ir nepiecieshams apskatiit filozofijas un literatuuras portaalaa, vieniigaa probleema sleepjas tur, ka peec filozofijas un literatuuras portaala noteikumiem edmunds nevar aprobezhoties ar recenziju, sastaavoshu no vaardiem "tupa zoss", bet vinjam jaabliezh augshaa 3000 ziimes, vai cik tur.
slikta slaveniibu dzeja, protams, ir laba teema, gruuti noliegt. vaardsakot, gruuti diskuteet, jo vislaik naak smiekli
tiesa jau gan, ka frīdvalds (neticu, ka tas ir frīdvalds) minimāli recenzē uzrakstīto figņu, vairāk to, ka autore vienkārši nerubī fišku.
+100
man vienmēr ir licies, ka lielākā daļa latvijas pašatzīto rakstnieku, ir aplītī onanētāji. Jo pa retam iebrienot tajā pašā satori, tā arī neko neatrodu kas uzrunātu. Manuprāt diletantisks mēsls, kas nav neko labāks par Silovas pantiņiem. Katru dienu tiek izdots simtiem pilnīgi bezvērtīgu grāmatu. Un kas par to? Ja man gribas izdot grāmatu kurā ir 5 lapas, kur katrā ierakstīts viens vārds un par godu tam uztaisīt nežēlīgu ballīti, tad kapēc ne? Vienīgais, kā varu izskaidrot to zākāšanos - ka skauž. Ok, pasak', ka tavuprāt šī grāmata ir sūds un nepatīk, bet tāpēc jau nav jāņirgājas tviteros(neatceros kurš tas bij, bet viens tas no tiem retardiem kurš uzskata, ka kautko saprot no mūzikas) un vel nez kas. Vispār jau rakstniecībā objektīvi var izvērtēt tikai lingvistiku un vārdu ritmiku. Pārējais viss ir subjektīvs. (Reply)
es saprotu tā, ka silovas grāmata varētu eksistēt pop- ja ne ārta, tad vismaz pop-kultūras nišā, kā zināms hepenings vai kas tamlīdzīgs, kurā pats mākslas darbs skatāms kopā ar personību, kuras ārējais dzīvesveids un personība arī ir sava veida mākslas projekts. kad singer un songs ir tik ļoti kopā, ka grūti atšķirt. nu kā bija ar vorholstāriem, visiem tie trakajiem narkomāniem no factory. ingrid superstar bija dzejniece, ondine bija dzejnieks, viņi visi filmējās, kaut bija neprofesionāli aktieri un ar to ir kulta objekti līdz pat šai dienai. turpat bija nico un velveti, visi vienā vannā. bet viņi bija viņi - personības, katrs atsevišķi, apbrīnas vērti. silova arī it kā varētu tādā pat stilā, bet kā saka, desiņa plāna. nu nav tās personības un tā forma tāpat kā saturs ir nožēlojama, runājot par vienu, runā par otru, bet cik garš, tik plats. vienkārši muļķe. kā šodien atceros to modes raidījumu, kurā viņa pīnu baušu nosauca nominatīvā - pīns baušs. acīmredzot , bija lasījusi to akuzatīvā un aiz sava stulbuma nodomājusi, ka tas ir vīrietis. turklāt, raidījuma veidotāji bija to atstājuši raidījumā nelabotu, jo laikam jau paši tikpat stulbi. ok, es nesaku, ka visiem būtu jāzin, kas ir pīna bauša, bet, ja tu tādu vaŗdu lieto, nu tad painteresējies vismaz, kas un kā.
tas, ko raksti sākumā par faraonu, teļu, 1941.gadu un karagūstekni gan man patīk. tieši tā, tas ir arī mans pārmetums rakstniekiem, ka viņi formalizē vārdus, raksta abstrakcijas, kurās vārdi nenozīmē paši sevi, bet ir kaut kādi pa gaisiem izkaisīti apzīmētāji, kuri pat neapzīmē to, ko nozīmē. es esmu stingri par to, ka vārdiem ir jāatgriežas pie sevis, par vārdu reālismu. bet tas jau labi sader ar to, ka dzejolis ir pats dzejnieks, bet dzejnieks dzejolis. viss tikai atkarīgs no šīs vienības kvalitātes. silovai tās nav un, es tā saprotu, tieši to arī kritizē frīdvalds.
Es gan uzskatu, ka mākslai jāpastāv ārpus un atdalīti no radītāja. Savādāk to ietekmē katra subjektīvais viedoklis par mākslinieku kā cilvēku. Un tas ir nepareizi. Māksla nevienam nepieder, pat tās radītājam. Tas ir kā pasacīts vārds, tas izskan un aiziet un vairs nav tavs, līdz pametis prātu un pārvērties gaisa(nu vai kur nu kurais elpo) vibrācijās.
mēs varam mierīgi par šo nestrīdēties, jo es uzskatu, ka tas ir reliģisks jautājums pamatos. rietumu un austrumu tradīcija. ja ritumu tradīcijā dieva vārda ir tikai skaņu kopa, kas apzīmē dievu kaut kur ārpus šīm skaņām, tad austrumu tradīcija uzskata, ka dieva vārds pats ir dievs. ja rietumu tradīcīja uzskata, ka dievs un debesu valstība ir ārpus cilvēks un dievlūdzēji nesakarā saskrien baznīcā, lai lūgtu dievu, kurš ir ārpus baznīcas un ārpus cilvēka, tad austrumu tradīcija ieelpo dievu iekšpus sava ķermeņa un debesu valstība ir katra mūsu iekšienē. no piederības šai vai tai tradīcijai arī izriet kultūras produkts, attieksme pret vārdiem, pret šo vārdu nesējiem autoriem. vienā gadījumā ekstraverce, otrā gadījumā intraverce. un ja tu ģenerāli pārstāvi rietumus un uzskati, ka vārdi ir tikai gaisa tricināšana, tad nekāda saruna vispār nevar veidoties. es vispār uzskatu, ka galvenā literatūras tēma ir pati valoda, vai tās lietošanas metode, ja vēlies.
Es vārdiem un skaņām pieeju zinātniski. Tas kā un kādus smadzeņu centrus šīs frekvences stimulē un ko vārdu informācijas/asociāciju saturs aktivizē mūsos tas jau ir pabiezākas grāmatas vai vairākdienu diskusiju sessijas materiāls.
Bet par literatūras galveno tēmu piekrītu, par ko arī rakstiju augstāk. Ka šis mērogs ir vienīgais objektīvais, pēc kura var kautko mērīt un novertēt. Pārējais ir plik' di***n' un subjektīva mentālā tirināšanās. vienkārši, ja cilvēks atgriežas pie savas būtības centra, adekvāti apzina visus vārdus, no kuriem viņš ir veidots, atskalda no savas būtības visas visas iluzorās influences, visus liekos vārdus, abstrakcijas utt. paliek tīra personības esence. to uzliekot uz papīra ir māksla, identiska radītājam. protams, ja katra muļķa meitenīte sāks grābāties pa gaisu tvarstot kaut vārdu druskas, skaidrs, ka cik muļķe būs viņa, tik muļķīgs viņas teksts un otrādi, viens par otru liecina.
Un ja nu tas muļķīgais teksts uzrunā cilvēkus vairāk, nekā samudrītais augstos plauktos sēdošā rakstnieķeļa tīrā personības essence?
Kad tava māksla sāk kļūt nevienam nesaprotama(un es nerunāju par tiem kas uzliek biezas brilles un piekrītoši māj ar galvu, kad ierauga kārtējo avangard-eksperimentālo-postneo 'šedevru', bet patiesi saprot o čom reč), tad tā vairs nav māksla, bet gan mākslinieka narcistiska paštīksmināšanās. patiesību, ja tā ir patiesība, protams, saprot, ja ne apzināti, tad neapzināti, gan cilvēks parastais, gan izglītotais, tā ir mana svēta pārliecība. cita lieta, ja sarakstītas muļķības. tā tad uzrunā tikai muļķo galu, bet gudrajā izsauc smieklus labākajā gadījumā. ja tā silova būtu uzrakstījusi par savām siloviskajām dzīves gaitām viens pret vienu, varbūt tas arī būtu cieņas vērts, jo, kā zināms, katrs mazs ķipariņš pušķīti sien astītē un viņam uz to ir tiesības, bet viņa jau nav uzrakstījusi neko savai reālajai dzīvei adekvātu, bet kaut kādu savārstījumu.
bet te atkal ir tas variants, ka muļķa cilvēks ir pārāk muļķis, lai savu muļķa dzīvi adekvāti un precīzi atspoguļotu vārdos, mission impossible, kaut kam galvā tomēr jābūt.
Es diemžēl(vai par laimi) neesmu izlasijis nevienu rindiņu no Silovas tekstiem. Bet, ar visu savu vārstījumu es centos pateikt, ka mākslai ir jābūt pašpietiekamai, jāspēj pastāvēt bez autora. Kas principā nav pretrunā ar tevis teikto par autora atspulgu/esenci.
Esmu gandrīz ļoti pārliecināts, ka ja šo grāmatu viņa būtu izdevusi anonīmi, reakcijas nekādas nebūtu, tā būtu kārtējā nejēdzīgā grāmatele JR veikala plauktos. Kāds to atšķirtu, pasmīkņātu, nodomātu, ka rakstijis kāds tīnis, aizvērtu un noliktu plauktā. Bet redz tagad var piesieties un paņirgāties. Tai skaitā tie autori, ar kuru darbiem labākajā gadijumā kamīnu var iekurt(paldies dievam tādiem parasti nav naudas drukāt uz glancētā papīra, attiecīgi labi deg).
Nu tādus kā stāstus, vai kā tas saucas, esmu.
maaksla nevar pastaaveet bez autora. darba fiziska eksistence ir tieshs pieraadiijums autora esamiibai.
...un ja autors pēc darba radīšanas izdara pašnāvību?
Dzejolis pazūd? viss ir daudz smalkaak
teiksim, ja dzejnieks sadedzina savu dzejoli, tad vinjsh pazuud kaa autors. iesaku apluukot probleemu kaa reizi no shiis puses So what?
Dzelzceļa sliežu fiziska esamība ir tiešs pierādījums metāllējēju esamībai, bet tas nenozīmē, ka vilcienu atiešana un pienākšana laikā ir ikdienā saistīta ar darbalaiku Indijas fabrikās. kā tad ir: ja dzejnieks uzraksta sūdu, vienalga, ka viņš ir nabags, neglīts un vēl narkomāns, tāpat jebkuram ir tiesības, nē, pat pienākums pateikt, ka tas ir sūds, lai dzejnieks labojas un uzraksta ko labāku.
tad kāpēc silovai (ja reiz viņa tagad ir dzejniece) būtu jābūt kādai imunitātei? ja viņa ir ko uzrakstījusi un publicējusi, ir jārēķinās, ka tagad būs viedokļi un viedokļi būs visādi, subjektīvi un mazāk subjektīvi, un ņirgāšanās, un arī aizstāvības. par annu fomu arī bļāva, ka viņa raksta, neko nerubīdama, bet foma nav ar smalko marku taču. es personīgi dodu priekšrotu Silovaj, Anna Foma tā ir pilnīgākā padibene (nu tajā metagiziskajā'izpatnē lol)
man nekad nav patikusi viņa, jo īpaši, kad pirms kādiem 10 gadiem nomainīajvienu tiesām seksīgu defgilē raidīja vadītāju pret savu zirdzisko pesonu.
Turkāļt ček out šito galeriju, bļegģ nu kas tā par publiku http://sejas.tvnet.lv/slavenibas/44
Štrunts par galeriju, bet kāds laikam ir ar lielu baudu uzrakstus zem bildēm licis :))) Pat nezināju, ka mums ir tik daudz "sabiedrības dāmu" :) Tā kāda profesija?
kauns jau teikt, bet frīdvalds labi pateicis par tiem, kam dzeja jāraksta kā vēl viens pierādījums savai ahūnajai daudzpusībai un megatalantībai. tiesa, par silovas personību (vai tās tukšumu) viņš varēja mazāk, viss pateikts par viņu jau pirmajā rindkopā, pieskaitot pie tiem, kas kaut ko dara darīšanas pēc.
un bērzu birzes ir kaut kas so lame, ka es nesaredzu vairs jēgu diskusijai par viņas dzejas kvalitātēm. ahdies, man laikam arī skauž!!!!!!!!!1111oneone (Reply)
Es pievienojos tavai dusmai par par vispārējo Drāmu iz sērijas āāā Silovu izdod un "Diemžēl notikumi liecina, ka atbalsts šādai līdztiesībai kultūrā un mākslā tikai pieaugs." (c) Andra Konste (aš asariņu notraucām par to, cik šausmīgi). Es gan pat to nedefinētu kā tīru skaudību, vairāk tā kā literātu cepienu par to, ka Silovai ir acīmredzams pofigs par to, ko uzskata par labu dzeju. Tb man šķiet, ka jautājums lielā mērā ir par to, vai literātiem ir vara - pār "literāro procesu", pār "labas literatūras kritērijiem", galu galā pār citiem literātiem. Nav jau tā, ka naudas devēji vai mērķauditorija pārklātos.
Bet konkrētais frīdvalda raksts mani absolūti nebesī, jo frīdvalds pats tāda pati silova vien ir, gan labā, gan sliktā šī vārda nozīmē. Attiecīgi tur ir kautkāds poētisks taisnīgums :)
tu esi viens reti prātīgs cilvēks, zināji?
bet nomāc mani, ka tas tiek publicēts, tūlīt komentāri pie tā raksta uzskries milzu ciparā un satori līksmi turpinās publicēt tamlīdzīgas draņķībiņas.vai varbūt "dranķībiņas"? šodien man pareizrakstība cita starpā vislaik izrādas dusmīga un škība.
"Diemžēl notikumi liecina, ka atbalsts šādai līdztiesībai kultūras un mākslas kritikā tikai pieaugs." (c) penny_lane
Droši vien jau jā, bet nu tā jau ir pašu satori veidotāju izvēle. Un ne pirmā man nesaprotamā izvēle, so... *žesc* /ar diviem ņ drošvien |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||