as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

es saprotu tā, ka silovas grāmata varētu eksistēt pop- ja ne ārta, tad vismaz pop-kultūras nišā, kā zināms hepenings vai kas tamlīdzīgs, kurā pats mākslas darbs skatāms kopā ar personību, kuras ārējais dzīvesveids un personība arī ir sava veida mākslas projekts. kad singer un songs ir tik ļoti kopā, ka grūti atšķirt. nu kā bija ar vorholstāriem, visiem tie trakajiem narkomāniem no factory. ingrid superstar bija dzejniece, ondine bija dzejnieks, viņi visi filmējās, kaut bija neprofesionāli aktieri un ar to ir kulta objekti līdz pat šai dienai. turpat bija nico un velveti, visi vienā vannā. bet viņi bija viņi - personības, katrs atsevišķi, apbrīnas vērti. silova arī it kā varētu tādā pat stilā, bet kā saka, desiņa plāna. nu nav tās personības un tā forma tāpat kā saturs ir nožēlojama, runājot par vienu, runā par otru, bet cik garš, tik plats. vienkārši muļķe. kā šodien atceros to modes raidījumu, kurā viņa pīnu baušu nosauca nominatīvā - pīns baušs. acīmredzot , bija lasījusi to akuzatīvā un aiz sava stulbuma nodomājusi, ka tas ir vīrietis. turklāt, raidījuma veidotāji bija to atstājuši raidījumā nelabotu, jo laikam jau paši tikpat stulbi. ok, es nesaku, ka visiem būtu jāzin, kas ir pīna bauša, bet, ja tu tādu vaŗdu lieto, nu tad painteresējies vismaz, kas un kā.

tas, ko raksti sākumā par faraonu, teļu, 1941.gadu un karagūstekni gan man patīk. tieši tā, tas ir arī mans pārmetums rakstniekiem, ka viņi formalizē vārdus, raksta abstrakcijas, kurās vārdi nenozīmē paši sevi, bet ir kaut kādi pa gaisiem izkaisīti apzīmētāji, kuri pat neapzīmē to, ko nozīmē. es esmu stingri par to, ka vārdiem ir jāatgriežas pie sevis, par vārdu reālismu. bet tas jau labi sader ar to, ka dzejolis ir pats dzejnieks, bet dzejnieks dzejolis. viss tikai atkarīgs no šīs vienības kvalitātes. silovai tās nav un, es tā saprotu, tieši to arī kritizē frīdvalds.