Friends

"Noziedzies vien, noziedzies pati pret sevi un dari sev pāri, mana dvēsele; bet vēlāk tev vairs nebūs izdevības sevi cienīt un godāt. Jo ikkatram ir tikai viena dzīve, viena vienīga. Taču tev tā ir gandrīz beigusies, un tajā tu neesi gādājusi par sevi, bet gan rīkojusies tā, it kā tava laime būtu atkarīga no citām dvēselēm... Taču tie, kuri uzmanīgi neseko savas dvēseles tieksmēm, neizbēgami ir nelaimīgi."

Marks Aurēlijs - Meditācijas

Interesanti, Latvijas dīvāna eksperti sašūmējušies par Spānijas iekšpolitiku. Smieklīgi lasīt to visu, dzīvojot Spānijā jau vairāk nekā 2 gadus.

Pirmkārt, vai tiešām konservatīvie ir tik bezgalīgi stulbi, ka kārtējo reizi jāskaidro: Spānijā nepilsoņi nevar piedalīties vēlēšanās?
"OK, Sančess grib elektorātu. Bet kas būs tad kad viņi ievēlēs savus musulmaņu kandidātus?" Kā tas ir iespējams, ka cilvēks ar augstāko izglītību var pateikt kaut ko tik idiotisku?

Otrkārt, jau šī gada sākumā Spānija uzsāka procesu, lai legalizētu apmēram pusmiljonu imigrantu. Tā kā pieteikumu legalizēties bija tik daudz, tagad tiek apsvērts šo legalizācijas programmu paplašināt. Kādēļ tas tiek darīts? Tādēļ, ka Spānijā dzīvo un strādā daudz imigrantu, kuri dažādu iemeslu dēļ nav līdz galam nokārtojuši savas uzturēšanās atļaujas. Nav runa par to, ka tiks aicināti ierasties jauni imigranti, ir runa par to, ka vajag sakārtot juridisko statusu tiem, kuri šeit jau dzīvo. Es pazīstu marokāņu meiteni, kura šogad pieteicās legalizēties. Viņa dzīvo šeit jau daudzus gadus, strādā, runā brīvi spāniski. Kādēļ nebija nokārtojusi savu uzturēšanās atļauju? Tādēļ, ka Spānijā ir murgaina birokrātija. Iedomājieties Latvijas birokrātiju un pareiziniet ar divi. Kad beidzas sākotnējā uzturēšanās atļauja, dažreiz cilvēkiem vienkārši nav laika atkal iet uz iestādēm un stāvēt rindās. Būtībā, šis legalizācijas likumprojekts dod iespēju vienkāršākā veidā tikt cauri legalizēšanās procesam, netērējot tik daudz laika un papīra.

Treškārt, es dzīvoju pilsētā, kurā ir, man šķiet, vislielākais marokāņu procents. Un ko es varu pateikt - normāli cilvēki. Jā, viņi ir konservatīvāki par spāņiem, bet man šķiet, ka konservatīvisma un aizspriedumu ziņā viņi varētu būt vienā līmenī ar latviešiem. Tā lūk.
"laiks nopirkt šaujamo,lai aizsargātu sevi un ģimeni" Omg, facepalm. Latviešiem nav, par ko baidīties, šie marokāņu imigranti par tādu Latviju neko nezina un nemaz negrib zināt. Daudzi šeit strādā, bet joprojām braukā uz Maroku ciemos pie savām ģimenēm. Jo nu, Maroka ir tepat 14km attālumā, pāri jūras šaurumama. Viņi māk spāniski, bet nemāk angliski. Kādēļ gan lai viņiem interesētu kaut kāda dīvaina, auksta, aizpriedumana valstiņa Eiropas ziemeļos?

Ceturtkārt, ļoti sasmējos par komentāru: "Laikam Latvijai būs jāatjauno robežkontrole un jāsuta visi aizdomīgie atpakaļ uz Spāniju. Izskatās, ka Spānijas premjeru ir uzpirkusi migrantu mafija..." Tik smieklīgi! Ja pēc šādas loģikas, tad varbūt Spānijai vajadzētu atjaunot robežkontroli, lai te nebrauc visādi latvieši ar pagājušajā gadsimtā iestrēgušiem uzskatiem! :D
Spānijā viendzimuma laulības ir atļautas jau kopš 2005.gada. Feminisms ir pašsaprotama lieta, nevis lamuvārds. (Btw, viena no foršākajām lietām, ko panāca spāņu feministes - jebkurā publiskā peldvietā sievietes drīkst būt topless, tāpat kā vīrieši. Mācies, Latvija, kurā joprojām ņemas ap Stambulas konvenciju.) Darba ņēmēju un īrnieku tiesības patiešām tiek aizstāvētas, jo sociālistiem tā ir prioritāte. Praida pasākumos piedalās gan ģimenes ar bērniem, gan sirmas abuelas un abuelos ar resniem vēderiem - iet uz drag queens šoviem un applaudē!
Un protams, ka Spānija atklāti nosoda genocīdu Gazā. Un protams, ka Spānija nosoda ASV idiotisko karu ar Irānu. Jo, kā vēsta šī ieraksta nosaukums - Spānija ir vienīgā valsts ar pautiem. Spānija nemīž parādīt vidējo pirkstu Trampa fašismam, atšķirībā no Latvijas.

Siempre con la resistencia!

otrā vasara, kura man asociējas ar Ansi Pavasari

Šovakar atkal gadījās nokļūt tādā grāmatā, kur viens no sižeta virzītājspēkiem ir cilvēka spēja izdarīt izvēli, kādu no neviens no viņa negaida (iespējams, arī pats stāsta varonis ne). Tā parādot, ka iespējams pārlekt pavisam citā dimensijā, jo tomēr brīvā griba eksistē. Lai gan varbūt arī iepriekš ir paredzams, ka cilvēks mainīs ierasto uzvedību un salauzīs it kā paredzamo nākotni. Uz brīdi iedomājos, kā būtu, ja varonis neko nemainītu un mūžīgo atkārtošanos neuzskatītu par sprostu, bet par iespēju?

dumbgeons and dragons

“Tavs krāna ūdens laikmets sākas tagad” (reklāmas devīze)

To nu gan negaidīju, ka vēlīnajās pastaigās ar suni varēs sastapt dažādas mazas radības. Pie ežiem jau pierasts, turklāt tos bieži sastapu arī Rīgā, kad ap pusnakti devos izmest bioatkritumus un izvēdināt galvu. Te meža tuvumā nav, bet vienu vakaru sastapu āpsi, bet šovakar caunu, kuru sākumā noturēju par ļoti tievu un garu kaķi. Interesanti, kādi vēl dzīvnieciņi gadīsies ceļā šovasar?

Divus vakarus pēc kārtas tik brīnišķīga saules gaisma! Pamazām sāku iemīļot šo pilsētiņu, kopš esmu atradusi jaunas vai senaizmirstas pastaigu vietas. Lai gan arī iepriekš dzīvoju ļoti zaļā vietā.

Nesaprotu, kāpēc tik skaistā laikā izlasīju nelabumu uzdzenošu grāmatu. Varbūt tāpēc, ka tik ilgstoši biju atlikusi tās lasīšanu un iepriekš jau nevar nojaust, kurp lasīšana aizvedīs. Tā nu beidzot to atšķīru, jo man patika valoda un ūdens klātbūtne, līdz vairs nemanīju, kādā glumā un depresīvā pasaulē ieslīdu. Kamēr galvenais varonis runāja par sevi un vēl nebija sācis stāstīt par ģimeni, likās, ka viņa nomāktība palēnām pielīp arī man. Un sāku jau nožēlot, ka esmu izvēlējusies lasīt ko tādu.
Tā kā tur ir arī diezgan poētiski apraksti, sākumā nespēju izskaidrot jocīgo sajūtu, kāpēc lasīšanas brīdī ir tāds kā pretīgums. Protams, lasīt par ģimenes tumšiem noslēpumiem vienmēr ir diezgan mokoši, jo var taču būt arī laimīgas ģimenes. Tikai grāmatas beigās sapratu, kāpēc autorei vajadzēja novest lasītāju tādā pašā stāvoklī, kādā atradās galvenais varonis. Atrisinājumu uztvēru pavisam mierīgi, it kā tev pateiktu ko sen zināmu, jau iepriekš starp rindām izlasītu. Taču līdz pēdējam esi atsacījusies tam ticēt. Tieši tā bija ar šī cilvēka bērnības atmiņām, kuras bija pārāk baisas, lai atcerētos, taču ik pa laikam miglaini uzpeldēja brīžos, kad viņš gribēja saprast patiesību par atgadījumu ar māsu.

Tagad līdzsvaram vajadzēs izlasīt kādu bērnu grāmatu.

Kiberincidentu novēršanas institūcija DZERT.LV

Aizturēto ārzemnieku pagaidu iznīcināšanas centrs bijušās skolas ēkā

Pievakarē biju ielīdusi kaut kādos brikšņos pie dīķa, jo tur ir ļoti skaists skats. Kad nokļuvu atpakaļ uz taciņas, pamanīju, ka kājas iepinušās kaut kādos zilpelēkos diegos un tas apgrūtina iešanu. Pagāja vismaz pāris minūtes līdz tos atpiņķerēju. Varētu būt laba metafora par šo dienu, bet pēc brīža iedomājos, ka vajadzētu beigt nodarboties ar apofēniju, meklēt likumsakarības, kur to nemaz nav. Vai arī ar loģisko prātu mēģināt saprast lietas, kas ir pāri tam.

LSM. Dramaturģijas paraugstundā Beļģijas futbolisti Pasaules kausā izglābjas pret Senegālu

a bitch-slapping tree

Autoservisa burvis vienkārši nodzēsa ček endžin kļūdu, un volvo darbojas, itin kā nekas nebūtu noticis.

Bet burvis, apzinoties savas maģijas robežas, sacīja arī, ka vispār jau ir jādomā par detaļas nomaiņu. Detaļas cena kopā ar smalkā nomaiņas darba izmaksām jau sāk izklausīties pēc manu un šī auto attiecību pārbaudes.

Un tā arī paliku pārdomās. No vienas puses, šitādus aparātus, kā saka, mūsdienās jau vairs neražo, un es labi zinu, kāpēc šis pie manis savulaik nonāca. Tāpēc man fonā ir intriģējoša, lai gan droši vien arī mazohistiska doma, ka varbūt vienkārši jānomaina motors. Lietota motora cena ir apmēram kā tās detaļas cena – garantijas, ka citam motoram tās kaites nebūs, protams, nav, bet vismaz būtu iemesls tikt pie žiperīgāka dzinēja. Ja man tuvumā būtu kāds mehāniķis, kura likme nav piecītis par katru skrūvi, es totāli šo apsvērtu.

No otras puses, pa iepriekšējo mēnesi, kura laikā volvo ieauga zālē un es pārvietojos ar pieklīdušu uzticētu folksvāgenu, man bija jādomā arī par autobūves filozofijām un imprintiem, kas rodas, pirmo reizi ar kādu no šīm filozofijām sastopoties. Jo folksvāgenā viss ir tik… pareizi? Par spīti tam, ka konkrētais eksemplārs ir pieticīgs, ne tam tālvadības pults, ne kruīza kontroles. Bet toties logu slotiņu svira slēdzas uz pareizo pusi, ir pilns ar visādām kabatiņām, un vispār, viss, kas ir, darbojas tā, kā tam ir jādarbojas. Un vēl, prikiņ, izrādās, ka arī mazītiņu mašīnīti pilsētā ir tik viegli.

Bet lielākoties jau šis stāsts tomēr ir par vilšanos. Izslavētie “īstie” volvo (tie, kas tapa, pirms viņus vispirms nopirka fords un pēc tam ķīnieši), kuru entuziasti feisbuka grupās dalās ar saviem pusmiljona un septiņsimt tūkstošu nobraukumiem, un visi komentāros raksta, ka vēl tikpat jau droši vien notīts – un tad ir manējais, ar pārskatāmu vēsturi un vecumam relatīvi mazu nobraukumu, un tomēr izrādās, ka šitais defekts neesot nekas neparasts.

Fakjū, volvo.

LSM. Nelegālā noliktavā Rīgā netīrās telpās fasēti ķirši

honor the source