as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

vienkārši, ja cilvēks atgriežas pie savas būtības centra, adekvāti apzina visus vārdus, no kuriem viņš ir veidots, atskalda no savas būtības visas visas iluzorās influences, visus liekos vārdus, abstrakcijas utt. paliek tīra personības esence. to uzliekot uz papīra ir māksla, identiska radītājam. protams, ja katra muļķa meitenīte sāks grābāties pa gaisu tvarstot kaut vārdu druskas, skaidrs, ka cik muļķe būs viņa, tik muļķīgs viņas teksts un otrādi, viens par otru liecina.

(Reply) (Parent) (Thread)

Un ja nu tas muļķīgais teksts uzrunā cilvēkus vairāk, nekā samudrītais augstos plauktos sēdošā rakstnieķeļa tīrā personības essence?
Kad tava māksla sāk kļūt nevienam nesaprotama(un es nerunāju par tiem kas uzliek biezas brilles un piekrītoši māj ar galvu, kad ierauga kārtējo avangard-eksperimentālo-postneo 'šedevru', bet patiesi saprot o čom reč), tad tā vairs nav māksla, bet gan mākslinieka narcistiska paštīksmināšanās.

(Reply) (Parent) (Thread)

patiesību, ja tā ir patiesība, protams, saprot, ja ne apzināti, tad neapzināti, gan cilvēks parastais, gan izglītotais, tā ir mana svēta pārliecība. cita lieta, ja sarakstītas muļķības. tā tad uzrunā tikai muļķo galu, bet gudrajā izsauc smieklus labākajā gadījumā. ja tā silova būtu uzrakstījusi par savām siloviskajām dzīves gaitām viens pret vienu, varbūt tas arī būtu cieņas vērts, jo, kā zināms, katrs mazs ķipariņš pušķīti sien astītē un viņam uz to ir tiesības, bet viņa jau nav uzrakstījusi neko savai reālajai dzīvei adekvātu, bet kaut kādu savārstījumu.

(Reply) (Parent) (Thread)

bet te atkal ir tas variants, ka muļķa cilvēks ir pārāk muļķis, lai savu muļķa dzīvi adekvāti un precīzi atspoguļotu vārdos, mission impossible, kaut kam galvā tomēr jābūt.

(Reply) (Parent) (Thread)

Es diemžēl(vai par laimi) neesmu izlasijis nevienu rindiņu no Silovas tekstiem. Bet, ar visu savu vārstījumu es centos pateikt, ka mākslai ir jābūt pašpietiekamai, jāspēj pastāvēt bez autora. Kas principā nav pretrunā ar tevis teikto par autora atspulgu/esenci.
Esmu gandrīz ļoti pārliecināts, ka ja šo grāmatu viņa būtu izdevusi anonīmi, reakcijas nekādas nebūtu, tā būtu kārtējā nejēdzīgā grāmatele JR veikala plauktos. Kāds to atšķirtu, pasmīkņātu, nodomātu, ka rakstijis kāds tīnis, aizvērtu un noliktu plauktā. Bet redz tagad var piesieties un paņirgāties. Tai skaitā tie autori, ar kuru darbiem labākajā gadijumā kamīnu var iekurt(paldies dievam tādiem parasti nav naudas drukāt uz glancētā papīra, attiecīgi labi deg).

(Reply) (Parent) (Thread)

bet no frīdvalda tu esi kaut ko lasījis?

(Reply) (Parent) (Thread)

Nu tādus kā stāstus, vai kā tas saucas, esmu.

(Reply) (Parent)

maaksla nevar pastaaveet bez autora. darba fiziska eksistence ir tieshs pieraadiijums autora esamiibai.

(Reply) (Parent) (Thread)

...un ja autors pēc darba radīšanas izdara pašnāvību?
Dzejolis pazūd?

(Reply) (Parent) (Thread)

viss ir daudz smalkaak
teiksim, ja dzejnieks sadedzina savu dzejoli, tad vinjsh pazuud kaa autors. iesaku apluukot probleemu kaa reizi no shiis puses

(Reply) (Parent) (Thread)

Viss jāaplūko no visām pusēm.

(Reply) (Parent)

tieši tā. vienkāršiem vārdiem, divos teikumos.

(Reply) (Parent)

So what?

Dzelzceļa sliežu fiziska esamība ir tiešs pierādījums metāllējēju esamībai, bet tas nenozīmē, ka vilcienu atiešana un pienākšana laikā ir ikdienā saistīta ar darbalaiku Indijas fabrikās.

(Reply) (Parent)