Labo · Cilvēku · Vārdi

Man patīk, kā smaržo tava āda. Cik tā maiga. Cik labi tā skan, kāda patīkama biezuma, cik debšķīga tās tekstūra arī no otras puses, kad uzlieku apaļu tās gabaliņu uz plašu atskaņotāja. Paldies, govs, lai tāssaules zālājs ir debešķīgs!

Augšas ausīs vairs tā nekož, izskatās seksīgi. Skaņa sabalansēta un statiskās elektrības arī nav. Baigi lēti, ja aiziet uz veikalu pēc tumši krāsotas liellopa ādas un pats pagatavo paliktnīti.

Tas atgādina, kā man bērnībā bija grāmatu vāki no ādas. Tās smaržas dēļ vien gribējās lasīt grāmatas. Teorijā tagad pats varu uztaisīt!

Cik gan liela nozīme taustāmām lietām! Cik gan nepārspējams ir āda kā materiāls!

Izmēģināju filcu, korķi, nitrila gumiju un pat kartonu prikola pēc, bet manis tikko izgrieztā āda iekabina šiem visiem! Korķis otrajā vietā augšu ziņā, bet tam tomēr vairāk statiskā, nekā gumijai. Gumija diezgan basī un izceļ augšas bik, kā arī mazliet, bet tomēr noķer statisko lādiņu...

Tas viss nomērāms telpā - citādi pīķi un to augstums/skaļums arī atšķiras.

Pie videospēļu enšitifikācijas vainošu ne tikai ekspluatējošus biznesa modeļus, bet pamatā tos sūdiem klātos bezmugurkaulniekus, kuri jelkad jebko ir priekšpasūtījuši vai nopirkuši kādu mikrotranīti, vai Season Pass, tādā veidā iespējinot attiecīgos ekspluatējošos biznesa modeļus.

Kas tas vispār par prikolu maksāt naudu par solījumu, par nepabeigtu produktu? Uz kādas nezāles pamata? Piedzērušies izdara pirkumu, vai? Sociālajā iespaidā nopļūtītas kājas un apavos arī šmuce? Ķermenis netur FOMO un to ekspluatē? No shit!

Te gan jau parādās, ka maksā vecāki par to, ko bērns izkauc. Un vecāks samaksā par kaut ko, ko galīgi nesaprot, jo šiem bērnam laika nav.
Te gan jau rindā sastājas tukšeņi, kuros nekā cita nav, kā vien videospēles. Šādi īpatņi visu naudu iegrūž tikai šajā nozarē - kaut kur jāizceļas tak.
Te gan jau parādās vēl viens bulšita un enšitifikācijas iespējotājs - internets. Bez interneta šī enšitifikācija nebūtu iespējama.

Abas lohu grupas samaksā par solījumu, bet es nez - ar šo visu neizskaidosi. Skaidrs ir vien tas, ka šis ir totāls domāšanas vēzis, iesaistīta un ekspluatēta gan jau visa cilvēka psiholoģija izcelties barā un nepalaist ko garām, u.tml. Arī virtuālā barā, maksājot reālus tūkstošus par dažiem pikseļiem - slimnieki.
Vēža slimnieki, uz kuru pleciem balstās ekspluatācijas modelis.

Kāpēc ražot ko kvalitatīvu, ja vēžainie sūdi (bezmugurkaulnieki) maksā jau par reklāmu?

Kāpēc taisīt godīgu produktu, ja sūdi maksā par azartspēļu elementiem spēlēs un citām jēlām mikrotransakcijām, ar kurām uzņēmums iegūst vairāk naudas, nekā ar pabeigtu jaunu spēli?

Kāpēc taisīt jaunas eksperimentālas spēles, ja sūdi maksā stulbas naudas par kosmētiskiem sūdiņiem videospēlē, kas rīt nebūs?
Reāli: bijusī pirms gadiem nopirka kompi, pārdodot CS platformā viņai viena galvā slima indivīda (RIP) dāvinātu virtuālo nazīti. Visu laiku mudināju to sūdu pārdot, materializēt iekš kā jēdzīga.
Pārdeva sīku pikseļu kopu pa ~800€ un nopirka kompi, lai labākā kvalitātē spēlētu jauno CS:GO - slimie, totāli virtualizētie idioti :D :D :D

Kur sūdi, tur sūdu mušas. Kur govis, tur slaukšana.

Mērķis:
Izlolot labi barojošu un piesātaninātu mājas soļanku, kuru nebūtu kauns dot vislabākajiem viesiem arī tikko pēc pagatavošanas.
Solījums:
Tūdaļ tapusi gatava tā garšos kā otrās un trešās dienas soļanka. Otrajā un trešajā dienā tā tik mazliet vēl bagātinās.
Metode:
Darbs ar tikai vienu karstuma avotu. No šī ierobežojuma izriet gatavošanas nianses un viss rītdienu garšu solījums jau šodien.

- Kūpināti kauli - Kurzemes gaļsaimnieka zupas izlase, piemēram, un/vai
- Vistu stilbiņi bez locītavas - vaļējs kauls, vairāk labuma zupā
- 200g liellops vai cūķene
- Mārtiņa vai citas desiņas ar tauciņu iekšā
- Mednieku desiņas/knakeri
- Paprika sarkanā 2x
- Burkāni 2x
- Kartupeļi 4x
- Sīpoli 3x
- Ķiplokķekari 2x
- Marinēti vidējie gurķi
- 400ml konservēti tomāti gabaliņos
- Melnās olīvas
- Kaperi (maziņie) - foršai niansei
- Citrons
- Vistas/pētersīļa buljona kubiņi 4x
- Bļauru lapas
- Krustnagliņas
- Aromātisko piparu graudi
- Kūpināta asā un/vai saldā paprika
- Fermentēti čili no pepperdog.lv vai spicylatvia.lv - kārtīgai zupas uzasināšanai un izteiksmīgam aromātam

1. Taisam kaulu buljonu. Var likt dažnedažādos, bet es parasti izvēlos:
- Nomizotus vistu kauliņus bez locītavas. Šos nomazgā 3x karstā ūdenī, lai buljons tīrāks - var arī pirmajā reizē apliet ar verdošu ūdeni.
- Kurzemes gaļsaimnieka zupas izlasi 1/3 līdz 1/2 paka zāvētu cūķa kaulu katlā iekšā, ņam!

Pielej katlu līdz pusei vāra 1,5h uz lēnas uguns plikus, piesedzot ar vāku - bez jelkādām garšvielām. No vistas stilbiņiem nogrieztā gaļa kaķiem vai ledusskapī iekšā citai maltītei. Soļankā vistas gaļu neliksim.

2. Ja buljons šķiet par taukainu vai tev kādu citādu iemeslu dēļ piemīt taukofobija, var padzisušu katlu ielikt ledusskapī un, kad tas auksts, vienkārši noņemt daļu sacietējušo tauku no virskārtas nost. Tikai skaties man - taukos šķīst visādas labas lietiņas, vitamīni un garšas, kuras ūdenī nešķīst. Ja noņemsi par daudz, zudīs daļa zupas vērtības! Tauki nav sātans!

3. Pēc novārīšanas izņem kaulus un atdala no tiem gaļīti pielikšanai zupāna beigās.

1. Noņem karstu buljonu no siltuma, liek tajā iekšā:
- Labi apceptu liellopa vai cūkas gaļīti kubiņos.
- 3x krustnagliņas.
- Bļauru lapas - kādas 6 būs labi.
- Sīpolu - veselu. Izvārīto atceries neizmest, vēlāk tiks izmantots.
- Ķiplokķekars - atkailina daiviņas, bet neizplēš tās. Nogriež daiviņu augšiņas un visu ķekaru katlā iekšā. Neizmest, vēlāk tiks izmantots.
- Vistas/pētersīļa vai citi buljona kubiņi 4 gab. Sāli vēlāk klāt likt faktiski nevajadzēs.
- Aromātisko vai citu piparu graudus - kādus 10 var mierīgi šaut iekšā.
- Marinētus gurķus - trīs veseli iekšā, lai skābina jau šobrīd. Pēc tam var izņemt apēšanai vai izmešanai.

Vāra uz vidēja karstuma 30 min. ar vāku virsū - taupām enerģiju. Vārīšanas laiks skaitāms no viršanas sākuma.
Kamēr vārās, tikmēr graiza pārējo. Vienu pēc otra pakāpeniski liekot klāt no uguns noņemtai zupai.

2. Pēc 30 min. vārīšanās izņem sīpolu un ķiploku, noliek tos vēlākam un sāk cept:
- 2x Mārtiņa desiņas kopā ar 3-4x knakeriem. Uzceptas - zupā iekšā un cepam nākamo sarakstā.
- Papriku kubiņos un burkānus ripiņās, kopā - smuki cepas no desām izdzītajā taukā. Zupā iekšā.
- Sīpolus 2x. Kad tie brūninās, liek uz pannas klāt garšvielas un garšaugus - kūpinātās paprikas, piemēram, lai smuki apgrauzdējas. Tad mauc klāt
- Ķiploka ķekaru - visas daiviņas ripiņās sagrieztas. Kad sīpoli un ķiploki gatavi, met uz pannas klāt
- Tomātus un sapļeckinātu izvārīto sīpolu, izspiestu ķiploku. Cep foršo masu līdz viss ir diezgan izžāvēts. Zupā iekšā.
- Kartupeļus 4x - uzdevums ir apcept, nevis izcept līdz galam. Zupā iekšā.
Viss saceptais smuki salikts zupā un atbrīvojies ir vienīgais karstuma avots. Liek katlu uz uguns un piemet klāt
- Marinētus gurķīšus pusripiņās - kādus 6 gab. un
- Ēdamkaroti mazo kaperu, ja ir vēlme pēc vēl kādas garšas nianses.

Vāra uz vidēja karstuma 15 min. ar vāku virsū - taupām enerģiju.
No ķiploku daudzuma nevajag baidīties - termiski apstrādājot, viss asums transformējas iekš kā pavisam cita - absolūta smeķa! Tici man - nekādas ķiploku bombas un vampīra ciešanas te nebūs.

3. Garšvielošana un bagātināšana
Noņem zupānu no uguns un ļauj kādas 10 min. pastāvēt bez vāka, lai sevi pakārdinātu un noapaļotu visu ar garšvielām - sāls un pipari pēc vajadzības un tikai šajā posmā, bet, kā minēts - visticamāk, ka nekas nebūs jāsāla, tik jāpanāk vēlamais pikantums un asumiņš.
Sāļumu var dabūt, pielejot zupānam vairāk melno olīvu suliņu, bet marinādes kiku un saldumiņu var dabūt no marinēto gurķu suliņas - rekomendēju izmantot šos instrumentus!

Kad bāzes sāļums, skābums, pikantums un saldenums noķerts, bagātinam zupānu ar:
- Fermentētiem čili pipariem vai to mērcīti. Ja nav, kāpēc gan nenopirkt kaut ko no pepperdog.lv vai spicylatvia.lv?
- Melnajām olīvām - dimensiju atvēršanai.
- Citrona šķēlēm - garšu balansēšanai kādas 4 resnas zupānā;
- Neaizmirstam pielikt kaulu gaļīti!

Visu dasvētī ar pēdējo vārīšanu - 5 min. uz lēnas uguns.
Kad gatavs - atver vāku un atvēsina kādas 10 min. pirms pasniegšanas!

4. Gatavs!
Servēt ar norīvētu citrona miziņas virskārtu (ļoti aromātiska manta) + svaigu un sektoros sagrieztu citrona šķēli!
Krējums, zaļumi un rupjmaize - kā vienmēr pēc izvēles.

Ir tad, kad cilvēks vairs nedzenas pēc patiesības, bet haosa priekšā ierokas savā ērtajā ligzdiņā ar predefinētiem noteikumiem, bināru pasaules skatījumu, plakanām zemēm un slepenajām brālībām.
Ir tad, kad visskaļākā minoritāte - neizglītotie - vēl jo vairāk negrib uzzināt, bet grib ērtāku stūrīti savā ligzdiņā, kur viss ir sakārtots pēc priekšrakstiem.
Ir tad, kad ērtais stāsts kļūst svarīgāks par pašu maņām - ja, teiksim, stāstā ielas ir sūdīgas, tad tās ir sūdīgas par spīti tam, ka tiek braukts pa svaigu, kvalitatīvu ceļu. Auzās.

Internets šiem palīdz. Abos jautājumos.
Man divtūkstošo sākumā tīņa vecumā pašam saskaroties ar netu, šķita, ka pasaule beidzot pietuvosies mieram un faktam, jo reku ir atrodama informācija un pierādījums, ir vairāki decentralizēti pierādījuma avoti un tāpēc nav iespējams, ka te kāds bīdītu propagandu kā pa TV vai radio. Bet tad ieradās soctīkli un sapratu - cik gan naivs biju. Jo soctīkli radīja centralizētu miskasti internetā jeb citu propagandas avotu.

Vienam internets ir savas ligzdas kārtībā uzturēšanas līdzeklis, tikmēr otram - nebeidzams mēslu karjers. Viens meklē patiesību par spīti tam, ka tā rada neērtības un iznīcina ērtos ligzdas stūrīšus, bet otrs - gatavo sev ligzdu tieši svalkā. Instruments viens, bet rezultāts ir kardināli atšķirīgs. Abu šo iedzīvotāju sļāņos dialogs nav iespējams, ja puse ērti marinējas savos priekšstatos un stāstos, kā arī atsakās paņemt rokās normālu izziņas avotu, jo "Tos tāpat radīja sistēmas vergi!", "vampīri-zinātnieki", ilumināti u.tml.

Kamēr viena puse operē ar stāstu - uzdod to par neapgāžamu patiesību, faktiem un pierādījumu nemeklē, tikmēr otra puse operē ar faktu un informācijas avotu pārbaudi, kurā jūtiņām un stāstiem vietas īsti nav, jo faktu pārbaude viennozīmīgi rada pierādījumu, kas sāpīgi iekožas ērtajos argumentos, līdz ar ko viedoklis tiek nemitīgi apdeitots un neeksistē tādas cietas pārliecības, kuras izaicināt/aizstāvēt.

1
"Pastāv, jo man tā gribas, lai pastāvētu, jo atbilst tam, ko man saka citi, atbilst maniem priekšstatiem" - domā pēcpatiesībnieks un atkārto lietas bez analīzes. Un bez izpratnes, jo tur, kur ir izpratne, iezīmējas vairāk fakts un kompetence, nevis ticība. Konspiratīviķi bieži lieto vārdu "ticība" - tas jau vien iezīmē operēšanas loģiku, kas pietuvināta reliģijai - seguma nav, bet ir mežonīga kaisle.
Ego ir primārs, stāsti veido identitāti - to jāaizstāv kaut ar militāru spēku.

2
"Tu saki, ka pastāv un esmu dzirdējis no citiem, ka pastāv. Bet diez vai tas ir iespējams, jo X un Y. Bet, ja tur savs patiesības grauds ir, es to ņemtu vērā" - analizē oldskūlnieks, kuram nav jāpaļaujas uz "ticību"; kurš mēģinās pabakstīt jautājumu vēl, lai uzzinātu vairāk un apdeitotu savu pasaules redzējumu. Apdeiti bagātina, noapaļo lietas.
Ego ir sekundārs. Identitāti veido šī izziņa un izziņas process prasa darbu, enerģiju - tas mentāli ir grūti. Bet tā ir pieņemama samaksa.

Pilnīgi atšķirīgas operētājsistēmas un dialogs nav iespējams, kad viena no pusēm operē ar "alternatīvajiem" faktiem.
Tas, ka viņiem eksistē "alternatīvi" fakti jau vien ir smags simptoms. Faktam ir sava cieta definīcija: kaut kas noticis, pierakstīts, pārbaudāms. Ja fakta definīcijai kaut kas neatbilst, nerodas "alternatīvs fakts", rodas stāsti, akli pieņēmumi, meli un agresija.

Viens - bratans - kā psihs priesteris sola atgriešanos - tad viņam nākšot ķirzakcilvēki, tad ēlieni, tad pēdējā aktualitāte - Jēzus. Kopīgā iezīme - kaut kas nāks un tev būs bīties. Nesagaidīju ne viņa necilvēkus, ne racionalizēto psihozi - Jēzu. Abus nekad nesagaidīšu, ir izdomājumi. Un tad pārējais komplekts viņā: vīrusi nepastāv, jūs visus nopotēja, lai iebiedētu un paverdzinātu... Zeme ir plakana, kāds sakars vispār Mēnesim ar cilvēku, tas tur nekad nav bijis, kas ir Saules atspīdums un kaut kas piekarināts pie kupola... Un zinātne ir meli, huiņa.
Kad šim teicu, ka kovidnieka poti ņēmu tāpēc, ka es kā astmātiķis negribu riskēt ar smagiem karsoņiem, kuru dēļ atkārtoti mēģināt nolikt zaļo karotīti, mani nedzirdēja. Es diršot, jo cilvēks operējot tikai 2 inputu vārdā - bailes (papist darbu, tikt izsmietam vai tamlīdzīgi) un mīlestība. Tas, ka eksistē mans minētais arguments uz 5s analīzes pamata - viņa galvā neeksistē, tiek ignorēts. Nesaskan ar esošajiem stāstiņiem galvā, kuros vakcīnas ir viens no pasaules ļaunumiem.
Citos vārdos - faktu un izpratnes nav, bet ir smaga pārliecība - agresīva, atriebīga, ļaunprātīga un vidi bojājoša. "Zinātne ir sūds" un tas pasaka visu - pēc patiesības šis cilvēks netieksies. Nekad.

Otrs - jaunības dienu draugs - visur redz degradāciju, pagrimumu, zagšanu un to, ka demokrātija ir sūds - kangari visu izzaguši, ka ukraiņi un žīdi ir vainīgi pie visa, geji un transvestīti savairojušies un visu nosaka... Ka skolā mācot pederastiju, ko gan es kā izglītības sistēmā nodarbinātais - neredzu un nekad neesmu redzējis. No kurienes nāk šāda miskaste vispār, kas uz Latviju neattiecas?
Kad pastāstīju, ka savā ikdienā savā skolā pederastiju neredzu, tas viņā neizraisīja pieņēmumu analīzi, bet gan agresiju - ķipa es diršu. Amerikanizēts un pārkrievots savā pasaules uztverē. Pimperializēts.
Citos vārdos - ir naciķu fans, kas nonācis smagā krieva tūpļa atmosfērā un atsakās pielietot analīzi, faktus un savas maņas. Stāsti no krievu dirsas ir foršāki, lai skaidrotu pasaules haosu. Nacists nacistu atrod. Un tad pārējais komplekts: Mēness nepastāv, Zeme plakana, debesis kaisa un tāpēc visu laiku ir mākoņains, paskaties kā bērnībā bija...

Un tieši tāpēc ar smagumu sirdī nākas sūtīt dirst bērnības draugu un radiniekus.
Jo tie ar savu stulbumu vienkārši bojā vidi, radot konfliktus tur, kur tiem absolūti nav vietas. Konfliktus uz naratīvas bāzes tur, kur būtu jābūt radnieciskai saitei un iespējamai draudzībai. Jo to darīt liek viņu identitāte - tā svilinošā sajūta ticīgajos, ka viņi zina pareizo ceļu, ka teju ar varu uz tā ir jādabū arī pārējie: tie aklie, neticīgie, pat stulbie... Un, tā kā viņos mājo izteikti bināra pasaules uztvere, nekāda komunikācija - kur nu vēl draudzība un sakarīgi uzturēta radniecība - nav iespējama. Ar sātanu tak nekopojas.

Kreistiešiem ir daudz, kas kopīgs ar konspiratīviķiem - viena un tā pati operētājsistēma pamatā.
Šādi skaļi cilvēki pasauli ved sviestā. Jo skaļāki, jo ātrāk izolējami. Izolējami, jo uz savu murgu pamata konfliktē ar saprātīgajiem. Tas stulbums apkārtējajiem sāp tāpat, bet, kad lohi ir pasūtīti - ikdiena kļūst mierīga, nav jābojā garīgā veselība + nav jūtams absolūti nekāds pienesuma trūkums. Pietrūkst tikai reiz tuvo cilvēku. Bet tie jau īstenībā ir sen miruši un viņu ķermeņos sēž citas būtnes.

Attiecīgi - nulle izbrīna par to, ka skaļie ļaudis pat lasīt vairs nemāk - Stambulas konvencijā redz to, kas tur nav nevienā pašā vietā rakstīts. Faktam un patiesībai - nulle nozīmes! Visu izšķir skaļāko klaunu cirks publiskajā forumā - soctīklos. No ASV importēta autreidža "kultūra", dārzenisms totāls. Kā lai ar tādiem līdzcilvēkiem dala šo planētu?

Visu cieņu, Spānija nodemonstrēja, ka var ātri un operatīvi atrisināt masīvu migrantu krīzi, turklāt nepārkāpjot humānisma principus. Vienas dienas laikā tika galā ar situāciju bez panikas un bez asinsizliešanas. Arvien vairāk lepojos ar savu mītnes zemi.

Taču kārtējo reizi pārliecinājos, ka labējā politika ir balstīta baiļu un panikas kurināšanā. Jūs redzat bildes ar puskailiem cilvēkiem slapjos peldšortos, kas izpeldējuši krastā ar piepūšamajiem peldriņķiem, un jums ir briesmīgi bail, atrodoties pavisam citā kontinentā tūkstošiem km attālumā. Tikmēr manā pilsētā viss mierīgi, dzīve rit kā ierasts, ~30km attālumā no Ceutas.

Žēl par noslīkušajiem cilvēkiem. Tas ir uz to neliešu sirdsapziņas, kas organizēja šo migrantu krīzi.

*Llevar los cojones en carretilla - vest savus pautus ratiņos; izteiciens, kas pauž apbrīnu par drosmi un spēju tikt galā ar grūtām situācijām. Jā, spāņiem ir simts un viens izteiciens par pautiem, un kādu dienu es tos visus iemācīšos. :D