Pasaules Valdniek

Netraucē

http://50watts.tumblr.com/post/16338370765

via luminousinsect

Citāts ar domu par to, kāpēc atvēru jaunu žurnālu, nevis turpināju rakstīt veco (pēc šī svinīgi solos izbeigt to īdēšanu :)

“What happens in a certain place can stain your feelings for that location, just as ink can stain a white sheet. You can wash it, and wash it, and still never forget what has transpired – a word which here means ‘happened, and made everybody sad’.”

  — Lemonijs Snikets

Pirms mīlasdienišķās malkas skaldīšanas vēl nedaudz karareklāmas:

1. http://klab.lv/community/muzons/940495.html

2. Antena, ar kuru lepojos visvairāk:

marsa_hronikas

Šorīt no rīta telpās jau +18 grādi (kad ierados te no kopšvecāgadanebūšanas, bija +2) – patīkams sasniegums, uz kuru bargākās ziemās jāiet ilgāk par 3 diennaktīm... patīkami arī apzināties, ka nemaz neizmantoju visas iekšējās un ārējās apkures opcijas, arī Vidzemes augstienē nekas nekūst kā Rīgā, stabili -4, var gan sniegavīru velt, gan slēpot. Vienīgi, cik pa dienu noroc (deju placi mājas priekšā un stratēģiskās taciņas), tik pa nakti uzsnieg vietā. Toties uztaisīju gaismu šķūnītī un nu varu zāģēt uz nebēdu arī tumšajā laikā. Kad iedomājos par pilsētu, saprotu, ka tur ir ārprāts, te – iekšprāts. Ir zināmas priekšrocības gan vēl dziļākai iesnigšanai, gan izkļūšanai no tās. Šeit man neviens netraucē darīt ko un kad vēlos un ne ar vienu nav jārēķinās, toties realitātes sajūta pazūd krietni ātrāk un izteiktāk (es jau neiebilstu, bet pabarot, sasildīt sevi un nolikt gulēt tomēr vajag samērā reāli un regulāri). Savukārt pilsētu drīz vajadzēs medicīniska un juridiska rakstura jautājumos (grasos kļūt par mikrouzņēmumu, un jāaiziet beidzot pie ģimenes ārstes pēc kaut kā nomierinoša, varbūt arī to regulāro blekmetālu zobiem izveikt, neesmu darījis 3 gadus). Nepaņēmu līdzi kalendāru jaunajam gadam, tāpēc meklēju starp vecajiem tādu, kam sakristu dienas ar datumiem, par to, ka Mēness fāzes man jau ir androīdā (visu pērno te karājās glīts 2005.ais), bet atradās tikai diezgan brutāla paskata 1995. gada Lauku Avīzes variants ar Ulmaņa portretu un citiem brīnumiem. Pie viena (īstenībā pie otra, bet kāda atšķirība ;) paskatījos uz meiteņu vārdiem un secināju, ka man vislabāk patīk šie – Lauma, Elfa, Maija, Lelde, Sniedze, Austra, Lāsma, varbūt arī Undīne, Silv(ij)a, (fonētiski ne tik ļoti, kā...) un Marta (šai gan pilnīgā bezsakarā vārda diena jūlijā), no tradicionālākajiem – Daina, Laura, Valda (nebūtu Madaru jau pilna pasaule, tas arī patiktu :), no krievu – Vera un Svetlana, bet tie mazāk

Pateicoties chimera par iespēju izpausties tekošās cibas draugdzeņu lentas dinamikas (kā arī krievu, reptiloīdu, pīpmaņas strēlnieku u.c.) sakarā: http://klab.lv/users/chimera/1117804.html

Es nopietni negrasos te neko rakstīt zem atslēgas – un ne jau tāpēc, ka slēdzenes ikona estētiski nepiestāvētu žurnāla ādiņai (nepiestāv), slepeno politiku nafig, tikai tiešus un konkrētus apvainojumus :] Bet vispār ceru bez tā iztikt un, ja nu reiz būs kas privāts sakāms inerserkel, to tev ar atsauci no šejienes pateiks ae, man internetā viss ir izdomāts gandrīz vienmēr, ja

p.s. ja nav ko darīt, pameklē gūglē tilt

Simto reizi atkārtojos, ka ar ‘zīmēm’ jāuzmanās, jo to jēga, ja vispār, tad reti kad ir nolasāma uzreiz. Dienu pirms vegjma (ieva melne) atzinās Tava lauku radinieka vecā žurnāla izdzēšanā man bija kaut kur jādodas (ārā no mājas), bet pirms aiziešanas es parasti mēdzu atstāt istabā degošu vīraku, lai būtu patīkamāk atgriezties. Vīraku kastīte atradās uz vienā no sienas plauktiem apmēram šādi ///|||||||||||| sakārtotajām grāmatām. Gan jau, ka fizikai atrastos izskaidrojums tam, kādēļ tik šķietami subtila darbība kā smaržkociņa izvilkšana no kastītes izjauc dabisko līdzsvaru un līdz šim gadiem mierīgi stāvējusi grāmatu rinda negaidīti sabrūk un gāžas uz grīdas (ķirbjiem, īstenībā :), bet kā iztulkot to, ka pēkšņais ‘šļūdonis’ (atceros, ka vēl sašutumā izsaucos Kāpēc?! vai Par kooo!?! :) apstājās tieši pie senas ievas melnes fotogrāfijas, kuru tur (proti, starp grāmatām) pats neatminamos laikos biju iebāzis? Nākamajā dienā, uzreiz pēc tam, kad atbildību par savdabīgo ‘teroraktu’ :) uzņēmās Kosmiskā sekta 5.d, fotogrāfijai uzzīmēju nespēka rūnu un sadedzināju. Nepagāja ne stunda, kā man ar zvērīgiem vārdiem un putojošām lūpām zvanīja minētā persona un, nepārspīlēju, piecas minūtes ar vārdiem pazemoja sevi manās ausīs visos iespējamajos veidos. Vienā mirklī pat noliku telefonu uz gultas un klausījos kliegšanā no metra attāluma. Un tā, nu... kā pateikt, kur ir cēlonis, kur – sekas?