Simto reizi atkārtojos, ka ar ‘zīmēm’ jāuzmanās, jo to jēga, ja vispār, tad reti kad ir nolasāma uzreiz. Dienu pirms vegjma (ieva melne) atzinās Tava lauku radinieka vecā žurnāla izdzēšanā man bija kaut kur jādodas (ārā no mājas), bet pirms aiziešanas es parasti mēdzu atstāt istabā degošu vīraku, lai būtu patīkamāk atgriezties. Vīraku kastīte atradās uz vienā no sienas plauktiem apmēram šādi ///|||||||||||| sakārtotajām grāmatām. Gan jau, ka fizikai atrastos izskaidrojums tam, kādēļ tik šķietami subtila darbība kā smaržkociņa izvilkšana no kastītes izjauc dabisko līdzsvaru un līdz šim gadiem mierīgi stāvējusi grāmatu rinda negaidīti sabrūk un gāžas uz grīdas (ķirbjiem, īstenībā :), bet kā iztulkot to, ka pēkšņais ‘šļūdonis’ (atceros, ka vēl sašutumā izsaucos Kāpēc?! vai Par kooo!?! :) apstājās tieši pie senas ievas melnes fotogrāfijas, kuru tur (proti, starp grāmatām) pats neatminamos laikos biju iebāzis? Nākamajā dienā, uzreiz pēc tam, kad atbildību par savdabīgo ‘teroraktu’ :) uzņēmās Kosmiskā sekta 5.d, fotogrāfijai uzzīmēju nespēka rūnu un sadedzināju. Nepagāja ne stunda, kā man ar zvērīgiem vārdiem un putojošām lūpām zvanīja minētā persona un, nepārspīlēju, piecas minūtes ar vārdiem pazemoja sevi manās ausīs visos iespējamajos veidos. Vienā mirklī pat noliku telefonu uz gultas un klausījos kliegšanā no metra attāluma. Un tā, nu... kā pateikt, kur ir cēlonis, kur – sekas?

kakije ļuģi!

atkarība :(

Vot par to lādēšanos...
Nāk prātā atmiņas no Bruņinieku ielas laikiem.
Man tur viens tāds murmulis kaimiņš bija, kas saplēsās ar savu bābieti un tjipa izšķīrās.
Tad nu es vienu dienu nāku mājās un redzu, ka pa pagalmu staigā dīvaina paskata kundzīte. Nodomāju - vo tā gan pēc raganas izskatās...
Kāpju augšā, redzu - pie mana kaimiņa durvīm izbērta sāls glīta čupiņā. Nodomāju - ehēe, te varētu būt sakars gan ar raganu, gan to bābieti. Nu i to sāli ķiķinādama izpārdīju piedomādama, kā bērējam pašam acīs trāpu.
Oi, jomajo, kas sākās!
Kā tā "ragana" pa pagalmu sāka lādēties! Prasījās pēc sanitāru brigādes un krekla ar garām rokām...

Tā ka vot - tā raganām tāda tipiska reakcija uz to, ka viņu pesteļus jauc :D

Aha, iespējams :)

Dzīvesvietu sakarā vēl interesanti, ka no komūnas kolhozs_xxx pēdējo mēnešu laikā tiku izbanots divreiz: pirmajā, līdz ar mani, dzīvokli pameta (aizbēga, par laimi tikai uz dienu) arī komūnas kaķis, tas pats, kuru otrajā reizē mēģināju nolaupīt (bet laikam man vienīgajam tas likās smieklīgi), tā, nu un tad otrajā reizē pie viņu durvīm kāds esot atstājis dadžus (turklāt es tas nevarēju būt, jo biju laukos)

Dadžus! \m/

Ja kaķis bēg, tad tur tiešām kādam āķim/dadzim jābūt...
Aizspraud aiz auss pilādža zaru! :D

Eu, nu tak pietiek jau! :(
Kaķis devās papētīt pasauli, nevis aizbēgt;

ha!