turpinot sarunu par worku

mums tur teritorijā kautkāda firma īrē ofisu
un tur pie kompja caurām dienām sēž laikam vadītājs k-kāds, nu, visnotaļ inteliģents cilvēks
un kad viņš reizēm mani satiek ar Palīgiem teritorijā, viņš uzreiz tādu komunikācijas modeli izveido
karoče, izjusti iepinot savos teikumos vārdus "bļaģ", "vpizdu" un "nahuj"
prieks pilnīgi
nu, var redzēt, ka cilvēks ir centies, gatavojies
pirms pāris dienām pat uz "jobanijvrot" saņēmās
a kas, ar proletariātu jārunā kā ar proletariātu, thh
jāsaka, uzpērk :)

starp citu, es dzīvē ļoooti reti lamājos ar krievu lamuvārdiem
daiļā dzimuma klātbūtnē faktiski nekad (nu un nekad bērnu, protams)
ja vien neskaita grupasbiedreni rsb, taču skaidrs, ka bez vārdiem "bļa" un "pizģec" grupas radošais darbs meģinājumos būtu absolūti paralizēts

starp citu citu, es reti lietoju mātesvārdus ne jau tāpēc, ka būtu īpaši pieklājīgs
vnk, vārds nav zvirbulis
piemēram, pavisam kriminālajā pasaulē profesionālie noziedznieki šī iemesla dēļ lamājas arī ļoti reti, viņi vairāk runā savā ārgo
a pastāvīgā lamāšanās drīzāk ir attiecināma uz krievvalodīgo lauku provinci, kur ar vārdiem "jebanuķ etu hujovinu" var aprakstīt ļoti sarežģītas agrāras darbības, kurām normāli nāktos veltīt trīs minūtes skaidrojumiem
nu un skolniekiem, kuri divreiz redzējuši tarantino filmu kādu
uo