pseidointelektuālas atmiņas ar emocionālas reflektēšanas iezīmem

jeb mūsu nenotikušās sarunas par fenomeniem

3.2.12 02:31

tas labi, ka labākie mirkļi glabājas manu sajūtu atmiņās. te tehnoloģijas nelīdzēs.
bet šī atmiņa vienlaikus ir arī traucēklis, jo glabājas arī sliktie. to nevar izdzēst. faktus var mēģināt aizmirst, bet izjūtas...

29.1.12 16:30

viss izdodas, ir un būs labi.

26.1.12 16:20

Toties nopriecājos par piektdienas noķerto dejas mirkli

25.1.12 20:24

Slimnīcā, bezmiega delīrijā pēc operācijas, man prātā norisinājās ļoti aktīvas debates pašai ar sevi par visdažādākajiem jautājumiem.

Viens no tiem, vecais labais autobusa-slepkavas gadījums, vai drīkst viena cilvēka labā upurēt citu? Vai viena cilvēka vajadzības ir augstākas par cita? Vai daži cilvēki ir svarīgāki par citiem tikai tādēļ, ka ieņem kādu sociālo stāvokli? Vai ir iespējams naudas resursos izmērīt fizikālos un emocionālos (simboliskos) resursus? Pusmiegā prātā bija tā aina no Star Wars ievada ar visiem šiem jautājumiem, vieniem argumentiem, tad maniem pretargumentiem.

Divos naktī tomēr izlēmu, ka drīkst, un gāju uzmodināt saldi šņācošo medmāsu, lai pateiktu, ka no sāpēm nevaru aizmigt. Sak', dodiet tableti. Bet vispār man tas likās ironiski.


Pašakums bija mazs, bet sāpēja nežēlīgi, visa seja un jo īpaši - acis. Bet nu es esmu mājās un brīvi elpoju. Kārtējo reizi savā mūžā pārliecinājos: priecājieties, ka jūs redzat ar abām acīm, dzirdat ar abām ausīm, varat paelpot un visi locekļi kustas. Pārējais viss ir štrunts.

22.1.12 22:29

atvadas vienmēr aizskar kādu dziļu stīgu.
pat ja mūs šķir tikai 1 nedēļa, sirdi plosa tik un tā.

22.1.12 21:26

Pēdējās dienās pavisam nomākta.
pavisam pavisam bez noskaņojuma. ceturtdien uzzināju & ar ārstu pieņēmu lēmumu, un būs jau otrdien operācija, deguna starpsienas iztaisnošana. nekas liels, stunda narkozē & pāris ļoti sāpīgas dienas. citi tam iepriekš morāli gatavojas pusgadu, dažus negaidot piespiež akūtas situācijas. man - veselības apdrošināšana, kas beigsies pēc mēneša, un zviedrija, atgriešanos kurā vairs nevaru ilgāk atlikt, ja gribu saglabāt 'darba' vietu un jā, arī cerība, ka vairs nemocīs gaisa spiediena ne-regulācija galvā un ārvidē, varēšu mierīgi elpot. un arī lidošana vairs nebūšot sadistiskas mocības. kaut nu tā būtu pēdējā lielā darīšana ar slimnīcām.
bet - visu cieņu veselības apdrošināšanai, iztērēju tai pirms gada ls 230, et sev atpakaļ med. pakalpojumos būšu saņēmusi vismaz ls 600, ieskaitot šito pasākumu.

19.1.12 14:25

doma par gulšanos zem skalpeļa patiešām nomāc. un ticamība, ka pēc tam pāries indicētās vainas, arī nav liela, bet tomēr ir.
- jau otrdien.
piektdien plānoju braukt uz zv., bet sestdien vakarā uz SSE balli kaut kādā Stokholmas pilī. vēl jāpaspēj nokārtot pēdējās saistības ar universitāti.

18.1.12 11:31

vienot ir grūtāk, nekā šķelt.

18.1.12 10:42

Atkal bija sapnis ar daudziem sliežu ceļiem un vilcieniem, kas no visiem virzieniem nāk virsū. Šoreiz es tur nebiju viena, bet vēl bariņš draugu, un uz tiem sliežu ceļiem pašā vidū ir visa mūsu sadzīve iekārtota. Un tā kopīgi mūkot malā no viena sliežu ceļa uz citu, lai izvairītos no vilcieniem, es viņiem stāstīju, ka agrāk bieži šādus sapņus redzēju.

Tā kā sapņus redzu salīdzinoši reti (bet šādus salīdzinoši bieži), beidzot ieskatījos sapņu tulkā:

Sliedes
dzelzceļa- ilgs un nogurdinošs ceļojums
pa tām iet- mērķa sasniegšana prasīs lielas pūles
tās šķērsot- sekmīgi pārvarēt šķēršļus


pēdējais iepriecina.

15.1.12 16:34

Daži cilvēki kā fenomeni nekādi nelaiž vaļā, lai cik izmisīgi censtos par tiem nedomāt, tie atgriežas pat sapņos un neļauj aizmigt. un liek atkal un atkal sāpīgi pārdzīvot to, kas jau sen pagājis.

Labsirdīgajiem vienmēr dara pāri, jo viņi to apzināti ļauj, upurējot kaut ko cēlāka mērķa labad. Bet tas nenozīmē, ka viņiem nav atmiņas un pašsaglabāšanās instinkta.

Labais pievelk labo, sliktais - slikto. Nepatīkamo izjūtu katalizatori jāizolē no sevis. Netērēt simboliskos resursus tam, kas nav sevi attaisnojis.

Tā dzirdēju, ka citiem ir otrādi, sākumā neuzticas nemaz, liekot otram 'nopelnīt' labvēlību. Es gan vispirms nāku pretī, dodot iespēju attaisnot uzticēšanos, bet ja to uzticību vienreiz iznieko, tad to atgūt ir ļoti grūti.

4.1.12 14:24

Bērnībā es ļoti brīnījos, kā tas iespējams, ja pazūd elektrība (mājā, rajonā, pilsētā), tad kāpēc darbojas stacionārie telefoni. Tagad jau sen nebrīnos. Sen vairs nav arī stacionāro telefonu, ja nu vienīgi iestādēs.

30.12.11 10:07

Ironiski. Pēdējā gada laikā, ja mums rodas domstarpības vai un kā apmeklēt kādu pasākumu, vai kā tieši svinēt vienu vai otru notikumu - kāds no mums saslimst. Tā teikt, stresam nav pamata, jo problēmas reducējas pašas no sevis.. un varbūt, labi ka tā.


Bet vispār, šajos platuma grādos ir kaut kāds vīrusu perēklis. Pusgada laikā 3. reizi esam Latvijā un šoreiz ilgāk par nedēļu, un viņam jau ir t' 38,3, man nav balss (ne-no-kā). Un svešatnē vispār ne reizi neslimojām. Nu vispār.

29.12.11 04:13

wing woman - jā, tas varētu būt par divām no mums, ar humoru. vēl kļūst dīvaini, kad kādreizējos flirta draugus man noceļ manis pašas vīrs, tādējādi tie ir kļuvuši par viņa, ne vairs maniem čomiem. tādas tās cilvēcisko interakciju modifikācijas.

18.12.11 17:28

Diena pilnīgi samainījusies ar nakti. Principā, ja gaišs ir tikai no 9:30-13:00, tas nav nemaz tik nereāli.

16.12.11 07:38

Julmust jeb zviedru tradicionālais bealkoholiskais gāzētais ziemassvētku dzēriens - lūk, tā ir manta! Aizmirstiet par kafijām kas čakarē kuņģi, enerģijas dzērieniem, kas bojā sirdi - tie tāpat nav efektīvi mundra prāta uzturētāji, "dzeriet julmust". Nezinu, ko viņi tur liek klāt, bet jau kurā diena/nakts strādājot/mācoties, un miega (un daudzu Julmust pudeļu) mums abiem vairs nav. Es lieku likmes, ka tas pats kofeīns un sastāvdaļas, kas kolā (jo garšo līdzīgi), bet citā receptē. Juris saka, ka garšo kā rums ar kolu, tikai bez ruma. Nav brīnums, ka dēļ tāda efekta uz miegainajiem ziemeļniekiem, tas ziemas sezonā stabili izkonkurē kolu, paņemot pat 50% Colas Zviedrijas tirgus daļas.

16.12.11 07:16

Vēl es klasisko deju kontekstā (deju zālē) ļoti bieži sapņoju, kaut varētu tā vienkārši novilkt tās nāvējošās papēžu kurpes un dejot tāpat. Bet tomēr etiķete, zolīda sabiedrība un tā..
Augsti papēži ir deju ienaidnieki un ar tām rīta sagaidīšana ir mocības. 18. novembrī bija šajā semestrī otrā reize, kas es vispār biju Latvijā un turklāt uz deju grīdas un, atgriezusies Stokholmā es vēl domās daudzas daudzas reizes atgriezos pie tā vakara un lādējos, ka dēļ kurpēm nespēju izturēt ilgāk kā diviem naktī, jo ar vēl tik daudz cilvēkiem gribējās parunāties, un iesaistīties emocionālajā dejas interakcijā. Man šķiet, tam, kurš izdomāja, ka sievietēm piedien augstpapēžu kurpes, drīzāk patika doma par viņu spīdzināšanu, tādējādi novēršot uzmanību no būtiskā.

16.12.11 06:23

Teiksim tā, es neko daudz nerakstu, jo esmu apmulsusi. Mulsums kā ieildzis vispārējs psihosomatiskais stāvoklis - (kā, vai tad arī šāda, mierīga dzīve ir iespējama? bet tā nav nemaz tik slikta, kā man likās). Jā, mulsums par ieilgušo mieru un labsajūtu.

Pamīšus darbam, valodas skolai un mācībām esmu atradusi laiku jaunam vaļaspriekam - vēderdejām. Un deja patiešām uzlabo garastāvokli un liek smaidīt, ne velti es Rīgā tā bieži izklaidējos korp! ballēs un tas pat nav vīriešu nopelns, cik daudz tas, ka es pati gluži labo dejoju solo un izbaudu to, kā tieši šajā mirklī jūtos, un mazliet arī izbaudu otra cilvēka sajūsmu par, šajā īsajā mirklī, MŪSU izdevušos deju, to, ka labi izskatos, ka vēro, uztver.

Šeit gan, mājās, man vienai skatoties spogulī un vērojot katru sava ķermeņa muskuļa kustību nodrebam ieraksta bungu mūzikas ritma lēnā paātrinājumā.. sasodīts, ķermenis ir! un tas, izrādās, pat pakļaujas. Man vienmēr ir licies, ka tīksmināties (tāpat kā gānīties un slikti apieties) par un ar savu ķermeni ir netikums un necieņa pret sevi, vispār, pārāk daudz priecāties par neilgtspējīgiem procesiem (izņemot garīgos baudījumus), jo fiziskais skaistums (tāds svars vai šāds, pumpas, vai vēl nezin kas) jau arī ir īslaicīgs un pārejošs, mūža griezumā. Bet to jau es vēl nezinu.. Šis nu ir mans ķermeniskais mulsums, jā.

Tas ir kas vairāk nekā tikai atstrādātā skaisti-veiklā izlocīšanās, kas der 90% dejas situāciju atrisinājumam, lai paspētu trāpīt deju partnera iedomātajā kombinācijā, lai kāda tā būtu, neatstājot vienaldīgu.



Muz:Es varētu visu laiku uz viņu skatīties, vai viņu

13.12.11 23:10

Skaudra sajūta, ka pietrūkst Latvijas.

6.12.11 17:54

mūsu abu sajūsma par to, ka 2013 I pusgadu pavadīsim tropu pilsētvalstī Singapūrā - ir neizmērojama!

Pilnīgi pretēji izjūtām, kas mums saistījās ar Zviedriju. Ne jau tāpēc, ka valsts slikta, bet dēļ atšķirīgā veida, kā pie katra no lēmuma nonācām. Pirmajā gadījumā tas bija teju psiholoģiskas šantāžas izmisuma solis, otrajā - piedzīvojumu kāre. Patiesībā man sirds sāp, kad redzu viņa pārdzīvojumu un teksts, braucam jo tālāk, jo labāk. Viņš pat Ziemassvētkos negrib braukt mājās uz LV. Tas ģimenes attiecību smagums, kas mūs apēnoja Latvijā, tagad tikai tik tikko lēnām sāk atlaist un izskatās, ka diemžēl tam paies vēl ļoti ilgs laiks.

Bet - 6 mēneši SINGAPŪRĀ!!!! Vēl vairāk jākrāj nauda.

11.11.11 00:31

personīgs atgādinājums SR, ka viņš deva godavārdu nekad neapmeklēt šo vietni/izdzēst no RSS un tās saturu nepārstāstīt trešajām personām. Melot nav labi.

11.11.11 00:22

Katru nakti es aizmiegu ar cerību, katru rītu es mostos ar vilšanos.

Gribu pamosties stipra, enerģiska un dzīvespriecīga, ar vēlmi izdarīt daudz daudz daudz. Tā vietā es jau pamostos nogurusi, nomākta, bez fiziskas spēka un iedvesmas, man sāp viss un es ienīstu pārējo pasauli. Dienas laikā paliek labāk.

6.11.11 05:34

4.11.11 15:23

bļāviens, tā tums' ir nomācoša. Daylight time in Sweden:
October 5:54am 5:21pm
November 7:08am 3:54pm
December 8:19am 2:54pm

kā viens paziņa stāstīja - viņiem Umeå vispār ziemā tikai 2 stundas ir gaišs, un tie vēl nav paši ziemeļi. Vispār gribētos aizbraukt uz tādu riktīgi dziļo vidieni, ziemā, bet transports, maita, dārgs.

Muz: The Great Society - White Rabbit

4.11.11 15:19

Vispār pēdējā laikā dikti satraucos par visām Omēm. Savām, tavām un svešām.

4.11.11 07:21

kad jums būs piecdesmit un visiem pēc kārtas sāks piemesties visas šitās kaulu kaites, es par jums pasmiešos.
Powered by Sviesta Ciba