pseidointelektuālas atmiņas ar emocionālas reflektēšanas iezīmem

jeb mūsu nenotikušās sarunas par fenomeniem

21.5.12 17:37

lasu latvju aforismus, nu zelts.

21.5.12 17:28

identificēju iedomību.
sevī. slikti.

agrāk lepojos ar savu pieticību, bet tad sapratu, ka "lepoties" neiet kopā ar "pieticība". kheh

21.5.12 17:14 - kur tas gads, kur tie laiki.

"Es Tevi pazīstu, Tu esi tā meitene tajā video", teica piektdienas rītā kāds fizmatu korists "Alā".

Muz: Karoga Dziesma

21.5.12 17:03

Ak šis ilgošanās skaistums. Grūti. Šī nedalāmības sajūta.
Kad tu esi tur, bet es - šeit. Kad man nav kam sajūsmināti pastāstīt domu, kas iešāvās prātā, vai paprātot par saviem vakardienas cilvēku vērojumiem, citātiem un mirkļiem, uz ko Tu mīļi smaidi. Es dažkārt domāju, vai Tu smaidi par manu izbrīnu, vai par mani. Vai mums.
Tu esi tik sasodīti liela daļa no manis. Gaidu.

20.5.12 17:58

"kā ūdenszāle"

17.5.12 13:57 - iz sen lasītā un pārlasītā

"...никогда и ничего не просите!
Никогда и ничего, и в особенности у тех, кто сильнее вас.
Сами предложат и сами все дадут!..."
Воланд.
/"Мастер и Маргарита", М. Булгаков/

13.5.12 18:13

no maniem citu cilvēku vērojumiem: kad sirds nav nearko aizņemta, ir baigi grūti baudīt dzīvi.

13.5.12 14:48 - Cante e dance Por onde a vida leva, só Deus sabe

Mīlestība, cik labi, ka Tu esi, viena īstā. Bez Tevis es būtu tik sevis nesaprasta, apmaldījusies. Iespējams, manis nemaz nebūtu vairs, jo visu to emociju, ko dots just dzīvē, ir neprātīgi par daudz, ka atliek vienīgi apcerēt.
Bez Tevis tam nebūtu jēgas. Bet dzīvot bez jēgas taču būtu bez_jēdzīgi.


Muz: Pink Martini - Cante e Dance

3.5.12 14:22

Latvijā tomēr zāle zaļāka, kaut sitiet mani nost.

27.4.12 15:42

Arī tu, brūt!

tumšs alus uz bālas ādas..

23.4.12 17:26

Man vispār šķiet, ka ar latviešu vecu labu mūziku ir kā ar mūsu nāciju kopumā - ja kaut ko steidzami nedarīs tās ilgtspējai, tā izmirs.
Tauta aizmirst savus varoņus, ja tie nav jūtūbā.. tāpēc es pārkāpu autortiesību likumu.

19.4.12 03:17

Atkal jau uzmācās kādu gadu pieklusušās naktsnomoda domas par to, ka es neesmu izdarījusi visu iespējamo, lai kļūdu par tādu cilvēku, kāds es gribētu būt, bet esmu tikai tas, kas esmu, sevis konstruētā tēla ēna.
Turklāt, ka es nemaz vairs negribu būt tas cilvēks, kura ideāls man stāv prātā.

Un klasiskais "citi manā vecumā jau ir tik daudz ko sasnieguši, bet es.."

Muz: Līvi - Sabrukusī pils

18.4.12 05:53 - ir vēls un tu esi skaista

Kātreiz tik ļoti likās, ka kāda ieteiktās dziesmas teksts noteikti kaut ko simbolizē ieteicēja attieksmē pret mani. Tagad es vienkārši priecājos par mūziku. Un lielisku sabiedrību, piemēram, šais dienās.

Sasodīts, bet ar "Pērkonu" saistās pusaudžu gadu atmiņas - mājās bija kasete "Zibens pa dibenu" un es gāju uz to mūzikas bibliotēku Barona/Ģertrūdes ielā un nesu mājās diskos Dziesmu izlasi # 1 un # 2, un # 3. Un lasīju Elbergu, un Melgalvi šajā ietekmē, un joprojām zinu vārdus no galvas.
Protams, tas bija tas laiks, kad man nebija draugu vispār (vai ta citādi kāds lasa TIK daudz grāmatas tajā vecumā) - tikai 10 gadus atpakaļ.

Muz: Pērkons - Zibens gaisma tavās acīs

17.4.12 03:09

Ilgās pēc mājām gadījās izsamist, tik ļoti, ka nu saprotu, ka vienā upē divreiz patiešām neiekāpsi.
Tā jau ir pārmainījusies, vai nu es, vai tā upe, jo tik samulsusi un kautrīga attiecībā pret sabiedrību es nebiju domājusi, ka atkal vēl kādreiz dzīvē kļūšu.

Zviedrijā es atcerējos savu to, veco, personības šķautni, kur es klausījos citus, bet nekad neuzdrošinājos runāt, un kur toreiz apskaudu tos, kuri spēj dzīvi padarīt tik vienkāršu, tik dzirkstošu un līksmu, bet es vienmēr nopietni un klusi biju malā. Socializācija [ne tās antropoloģiskajā nozīmē] - ir talants, kuru nedrīkst atstāt novārtā, citāti ierūsē.
Bet kaut kas ir tomēr.

Muz: Pērkons - Satiksmes traucējums

17.4.12 02:40

Kā izrādās, nekad nevar zināt, kur un kādā, pat visdīvainākā formā atradīsi dvēseles radinieku, ar ko ir tik neticami kopīgs cultural background. Tas var gadīties perfekts mirklis. Vispār, sen neesmu jutusies tik līksma, kā Latvijā.

Muz: Queen - Bohemian Rhapsody

11.4.12 02:39

Teikt labu dažkārt tik grūti.

Tik daudziem cilvēkiem gribētos pateikt, cik ļoti man tie patīk. Patiešām patīk. Nevis tā, pliekani apbrīnot talantu vai izskatu (kas ir tik vienkārši), bet gan - patiesu sajūsmu par viņu personu, prāta asumu, dažkārt tik grūti uztaustāmo un dziļāk slēpto personīgās domas bagātību, kas mani saviļņo.

Netic. Un vispār jau muļķīgi tas.

27.3.12 16:01

Atkal jau tas nelabums.

27.3.12 14:09

Nākas secināt, ka izglītība un nodarbošanās, šis briesmīgā abreviatūra "PR" ir kā stigma un kauna zīme, kas kādam var likt a priori mani uzskatīt par krāpnieci un meli, kā arī piedēvēt ļaunus "nolūkus" vienmēr un visur. Vēl varētu piemest pavirsu, ka esmu tikai pa pusei latviete (un slāvu sievietes taču esot tik viltīgas, tik karstasinīgas). Vēl, atšķirībā no manis, "citiem ir mīloši vecāki" - lūk, un tā vēl ir tikai aisberga redzamā daļa, cik daudz man trūkumu, jo pirmajā vietā ir mana zemapziņa, kurā ieperinājies ļaunums manifestējas, izmantojot nevainīgus roņus. Tas ir pārāk skumji, lai par to vispār ironizētu, kā es to šeit daru.

Un, atšķirībā no citiem, maniem patiešām neitrālajiem sadzīviskajiem ierakstiem jebkur internetā, es baidos, ka šis viens tīšais varētu nesasniegt imagināro adresātu (rakstīt internetā ir vispār kā šaut bultu debesīs, nekad nevar zināt, kur trāpīs un ko aizvainos), kurš mani izspiego un tulko dieva zīmes, ņemot vērā, ka man jau gadu pieteikts neuzdrošināties pat elpot nepareizā virzienā, un nedo' dies kaut ko rakstīt, bet roņu faktors izdarīja savu. Lai gan vispār es šeit runāju par patiesu diskriminācijas gadījumu pamatskolā, izņemot pirmo.

Muz: The Four Tops - I Can't Help Myself

27.3.12 12:38

травля.

24.3.12 23:53

Bailes.

22.3.12 09:59 - šorīt no kādas vēstules viņam.

PS. I saw you and your wife walking towards the school arms in arms from the window at a bar located close to the school. She looked happy and was very beautiful, lucky you!

Muz: Louis Armstrong-Go Down Moses

13.3.12 01:42

Tā runā, ka ļauži vēlāk parasti nožēlojot to, ko neesot izdarījuši. Katram tā pašfilosofija.
Es gan ļoti bieži no sirds priecājos, ka "bija prāts", ka neizdarīju to, ko būtu varējusi. Tūkstošiem reižu. Nojauta izrādās pareiza.

Muz: Etta James Something's Got A Hold On Me

10.3.12 17:39

Pēdējās dienās dzīve strauji iet uz augšu. Dies' do' labu jušanu vienmēr.

Muz: Hackney Colliery Band - Africa

8.3.12 00:00 - Ne pārāk atsaldēti, ne pārāk uzbāzīgi.

Ome stāsta, ka mana māsīca esot izdomājusi, ka Latvijā vīrieši esot galīgi garām, tāpēc viņa grib apprecēties ar ārzemnieku, lai var redzēt visu ko un dzīvot 'grezni'. Un vispār, Latvija esot galīgi garām. Tā lūk.

Es paskatos uz savu mīļo latvieti, ar kuru kopā redzu pasauli labāku, un pasmaidu.
Jo latvieši ir gan vislabākā nācija pasaulē.

Muz: No Cars Go (Arcade Fire Cover) - Mexence Cyrin

29.2.12 16:22

spilgtai dzīvei periodiski ir nepieciešams izjust visu krāsu emociju paleti. ja savi pārdzīvojumi aptrūkstas, tie empātijas ceļā projicējas no citiem.
ja jūti, tātad esi patiešām dzīvs.

raudāt no prieka, priecājoties par kāda cita laimi - tas ir kaut kas tik, tik īpašs.
Powered by Sviesta Ciba