Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2010-03-16 11:08:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kā veci cilvēki sāk aiziet, uz to ir briesmīgi skatīties
kā vecāmāte zaudē atmiņu un, šķiet, sāk zaudēt saprātu
kad katru dienu kaut kas pazūd, un jāklausās interesantas pārdomas par to, ka meita ir atbraukusi no anglijas un nozagusi no skapja roktura somu, a pēc pāris stundām viss atrodas
vai esmu viņai no kabatas esmu izzadzis naudu, kura pēc pusstundas izrādas jakas kabatā

taču nepalīdz vairs nekādas zāles
es mēģinu palīdzēt, kā varu, tomēr nezinu, ko darīt

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]atis
2010-03-16 11:36 (saite)
Neko. Man vecamtēvam arī likās, ka mani vecāki (pie kuriem viņš dzīvoja) viņam mēģina ieriebt, teiksim apzināti indē ar zālēm utjp. Viņam Alcheimers bija, kombinācijā ar vēl ko citu un pēc vizītēm pie daudziem ārstiem atrada nešķīsti dārgas zāles, kuras to visu daļēji novērsa, bet bija blakusefekti, teiksim, viņam rādījās tādi kā spoki vai rēgi visur. Hvz kā bija labāk.

Tā jau ir uz vecumu.

(Atbildēt uz šo)


[info]affair
2010-03-16 11:37 (saite)
mjā, vecfāteru visu laiku "apzog" kaimiņi un pastniece.

(Atbildēt uz šo)


[info]putnupr
2010-03-16 11:38 (saite)
es laikam varu buut laimiiga, ka mani vecvecaaki nodziivoja ilgu muuzhu un esot pie pilna praata

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2010-03-16 11:43 (saite)
jā, tu vari būt ļoti laimīga!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ld
2010-03-16 11:38 (saite)
tas ir mazs aarpraats un dariit tur neko nevar.
viira oma viena jau ir sajukusi, maneejaa vienbriid arii domaaja, ka visi vinjai pretekliibas dara, bet nu jaut kaa paargaajis. mees visi censhamies vinju kaut kaa izklaideet, lai vinjai nebuutu vislaik jaadomaa, cik vinjai slikti. braaleens aizbrauca vinjai uz Liepaaju pakalj un aizveda uz Krasta Lidinju Riigaa - vinja priecaajas joprojaam - vinjas deelj kaads brauc un ruupeejas!

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2010-03-16 11:50 (saite)
mana ome pēdējos 5 dzīves gadus vispār nevienu no mums neatpazina (mans mučāgs ir viņas meita) un mēs viņai bijām vienkārši labi cilvēki, kas par viņu rūpējas. tai pat laikā mani pusaudzības gadu piedzīvojumi ne vienreiz vien atdūrās pret to, ka uz baigajām ballītēm nevar iet, jo jāpieskata ome, kuru vienu uz ilgu laiku atstāt īsti nevarēja.

varbūt izklausīšos ciniska, bet centīšos būt objektīva - man nešķiet, ka tā ir baigā opcija, kādam upurēties pieskatīšanas vārdā. ja var atļauties patiešām labu un iejūtīgu privāto pansionātu, tad tas imho ir labākais.

es pati vispār gribētu juridiski noformēt papīru, uz kura pamata mani pie pirmajiem vecuma marasmiem nošpricē, lai citiem nav jāmokās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2010-03-16 15:49 (saite)
bija līdzīgi ar vienu (jo otra savos 80+ aizgāja ar prātu asu kā cirvis) vecmammu - neatpazina vairs savus mazbērnus (tie bija vienkārši "kādi jauni cilvēki", kas ciemā atbraukuši un ar viņu sarunājas), taču parādījās apcerīgas domas un teksti par viņas pašas jaunības dienām un notikumiem, un cilvēkiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2010-03-16 20:36 (saite)
da tagad jau tur kāds pansionāts

man, protams, arī gribētos atrast brīnišķīgu meiteni, noīrēt dzīvokli un tā līdz mūža galam, taču kalniņš guļ ar salauztu kāju, vecmāmiņa mēģinot šturmēt veikalu pa zvērīgo sniegu (te uz ietvēm bija nenormāls murgs) trīsreiz gāžas pirmajā periodā
un es esmu vienīgais cilvēks, kas var viņiem palīdzēt, eju uz veikaliem, pērku ēdienu
lai cik draņķīga nebūtu, tača mana ģimene

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2010-03-16 21:53 (saite)
tad gan. visu cieņu.
no vienas puses vieglāk, ka viņi tomēr nedzīvo pie tevis, jo tas, lūk, jau ir bezgala nomācoši. ne jau tāpēc, ka visu laiku jāstaigā pakaļ, bet tāpēc, ka uz to visu laiku jāskatās un jādomā par to, ka nesen taču cilvēks vēl bija pavisam normāls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]zifs
2010-03-16 11:51 (saite)
Tu runā par savu vecmāmiņu. To ar kuru mums visiem savulaik bija ilgas un saturīgas sarunas par tavu perspektīvi dzīvē utt.? Tā, kura bija tev noskatījusi līgavu ar pūru, proti, mazdārziņu ar siltumnīcu? Vai tu stāsti par to vecmāmiņu?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2010-03-16 11:58 (saite)
es jau nezinu, par ko jums tur bija sarunas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]zifs
2010-03-16 12:06 (saite)
Žēl. Sarunas bija izcilas...
Varbūt trakums sākās jau tad?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]rasbainieks
2010-03-16 12:40 (saite)
vecmāmiņa: ansis?
alksnis: nē, bogustovs!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nova
2010-03-16 11:52 (saite)
mani vairāk uztrauc tas, vai man arī, ja tik ilgi nodzīvošu, nesāks rādīsies mošķi, un kā lai tuviniekus pasargā no mana ārprāta

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]martcore
2010-03-16 11:57 (saite)
mana mamma saka, un es tāpat uzskatu, ka marasma periodā jau vajag ielaist sev lodi pierē

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]rediiss
2010-03-16 12:32 (saite)
hmm domā, pats baigi ierubī fišku, ka esi jau pārkāpis TO robežu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]nova
2010-03-16 13:27 (saite)
es arī par to pašu. varbūt vajadzētu kādas zīmītes sarakstīt TAM laikam, ar tekstu "es esmu vecs, traks marasmātiķis, kam rādās mošķi, un visi to zina"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]f
2010-03-16 12:02 (saite)
die's dod man nodzīvot tik ilgi, cik ilgi saprāts ļauj.

(Atbildēt uz šo)


[info]pikaso
2010-03-16 12:40 (saite)
tēva māte šādi aizgāja. vienu dienu tēva tēvs bija aizmirsis aizslēgt vārtiņus vai viņa bija atradusi atslēgas, neatceros, iespējams, ka tā nemaz nebija un tai laikā vārtiņus vēl neslēdza, jo nebija pirms šī izgājiena nemaz tik traki, viņa tikai sīkumus aizmirsa. bet viņa pēc inerces [kaut nestrādāja jau ilgus gadus] iekāpa vilcienā un aizbrauca uz Rīgu, uz darbu it kā. tad iekāpa citā vilcienā, jo sajauca ar Siguldas vilcienu, un attapās kaut kur uz Daugavpils līnijas kaut kādā dzelzceļa stacijā. tā bija drausmīga nakts. viņu bija atraduši kaut kādi cilvēki apmaldījušos stacijā, viņa nesaprata, kur atradās, nezināja nevienam vārdu, pat pati sevi neatcerējās. tad kaut kā tie cilvēki bija atraduši kā mums piezvanīt.
tēvs brauca pakaļ. un viņa savu dēlu arī neatcerējās.

pāris gadus turējām vārtiņus slēgtus. aizmirsa aizvien vairāk. tad bija guļoša. nogulēja gultā divus gadus. tad nomira. vēl pēc pāris gadiem ar māsīcu pārkrāmējām bēniņu stāvu, gribējām labāk iekārtot vasaras dzīvošanai un zem skapja atradām n-tajos kabatslakatiņos ietītus un paslēptus 120 latus - bija noslēpusi savu pensiju. vai divas. nezinu kā viņai maksāja.

atmiņas zaudējumi nav tik briesmīgi, kā guļošā barošana, palīdzēšana nokārtoties, apmazgāšana, izgulējumi utt. t.i., tie ir briesmīgi, bet tos vismaz var mēģināt neņemt galvā.. ck nu tos var neņemt.

un nomira viņa arī tikai tāpēc, ka laikam tomēr savā bezprātā kaut kā sajuta, ka nedēļu iepriekš viņai blakus gultā lielās mokās nomiris vīrs.
nāves un bēres ar vienas nedēļas starpību.
žēl tikai, ka tas ir vienīgais romantiskais notikums, kopš es sevi atceros un viņus pazinu. varētu pat iedomāties, ka viņi viens otru mīlēja.

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2010-03-16 13:27 (saite)
Ja ir finanses, tad ir līdzekļi - pansionāts. Jā ir tā skumīgi, bet tur toties parūpēsies par viņu un varēsi vieglāk dzīvot un aizbraucot ciemos apzināties, ka tev nepazīst nevis katru dienu mājās mēģināt cilvēku nenovest līdz panikai. Tādā kondīcijā arī pansionātā var likties šai kā mājās un starpību nemanīs.

(Atbildēt uz šo)


[info]mazeltov
2010-03-16 13:31 (saite)
Bet ir viena laba lieta tajā visā. Tava vecmāmiņa tā rīkojas/runā, jo neapzinās, ko pati dara. Daudz smagāk ir tad, ja tev ir radinieks, kurš pilnībā apzinās savu rīcību un šī drausmīgā rīcība/vārdi nav ne ar ko attaisnojami un šis cilvēks ir pilnībā jāizslēdz no dzīves, domām, sirds.

(Atbildēt uz šo)


[info]ts
2010-03-16 13:42 (saite)
grupai nācijas urīns ir brīnišķīga dziesma vecuma vājprāts.
mani tā savulaik ļoti uzmundrināja, palīdzēja man uzturēt veselīgu attieksmi pret mana vectētiņa braucošo jumtu :]

(Atbildēt uz šo)


[info]dominika
2010-03-16 15:23 (saite)
Jūtu līdzi. Tas ir briesmīgi. Man, par laimi, visas vecmāmiņas vēl salīdzinoši jaunas, un nezinu, ko ieteikt - droši vien tikai rīkoties ar lielu iejūtību un sapratni...

(Atbildēt uz šo)


[info]ravejsledzejs
2010-03-16 16:18 (saite)
neko. tikai un vienihgi cereht, ka drihz nomirs.

(Atbildēt uz šo)


[info]madame_silence
2010-03-17 06:37 (saite)
iepriekšējā vasarā es uz savas ielas satiku tantiņu bez kurpēm kura taujāja pēc Mārītes. es izstaigāju visas mājas un beigās uzzināju ka Mārīte pirms 8 gadiem ir nomirusi. tantiņa nezināja kā viņu sauc un nespēja paskaidrot kur dzīvo. tā nu viņa gulēja manā ābeļdarzā un raudāja līdz atbrauca ātrā palīdzība un viņu aizveda.

vēl pirms mana gada māte ziemā uz ielas satika salīdzinoši jaunu sievieti halatā kura arī nezināja kur dzīvo. sieviete bija pārsalusi. māte izsauca policiju un beigās noskaidrojās ka sievietei ir slima un nejauši izgājusi no mājas vīram neredzot.

tā ir drausmīga sajūta apzināties ka prāts var kādu dienu vnk atlēgties. es vienmēr atceros filmu par airisu mērdoku.

(Atbildēt uz šo)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?