iepriekšējā vasarā es uz savas ielas satiku tantiņu bez kurpēm kura taujāja pēc Mārītes. es izstaigāju visas mājas un beigās uzzināju ka Mārīte pirms 8 gadiem ir nomirusi. tantiņa nezināja kā viņu sauc un nespēja paskaidrot kur dzīvo. tā nu viņa gulēja manā ābeļdarzā un raudāja līdz atbrauca ātrā palīdzība un viņu aizveda.

vēl pirms mana gada māte ziemā uz ielas satika salīdzinoši jaunu sievieti halatā kura arī nezināja kur dzīvo. sieviete bija pārsalusi. māte izsauca policiju un beigās noskaidrojās ka sievietei ir slima un nejauši izgājusi no mājas vīram neredzot.

tā ir drausmīga sajūta apzināties ka prāts var kādu dienu vnk atlēgties. es vienmēr atceros filmu par airisu mērdoku.