Chloroform Sauna ([info]martcore) rakstīja,
@ 2010-03-16 11:08:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
kā veci cilvēki sāk aiziet, uz to ir briesmīgi skatīties
kā vecāmāte zaudē atmiņu un, šķiet, sāk zaudēt saprātu
kad katru dienu kaut kas pazūd, un jāklausās interesantas pārdomas par to, ka meita ir atbraukusi no anglijas un nozagusi no skapja roktura somu, a pēc pāris stundām viss atrodas
vai esmu viņai no kabatas esmu izzadzis naudu, kura pēc pusstundas izrādas jakas kabatā

taču nepalīdz vairs nekādas zāles
es mēģinu palīdzēt, kā varu, tomēr nezinu, ko darīt

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2010-03-16 11:50 (saite)
mana ome pēdējos 5 dzīves gadus vispār nevienu no mums neatpazina (mans mučāgs ir viņas meita) un mēs viņai bijām vienkārši labi cilvēki, kas par viņu rūpējas. tai pat laikā mani pusaudzības gadu piedzīvojumi ne vienreiz vien atdūrās pret to, ka uz baigajām ballītēm nevar iet, jo jāpieskata ome, kuru vienu uz ilgu laiku atstāt īsti nevarēja.

varbūt izklausīšos ciniska, bet centīšos būt objektīva - man nešķiet, ka tā ir baigā opcija, kādam upurēties pieskatīšanas vārdā. ja var atļauties patiešām labu un iejūtīgu privāto pansionātu, tad tas imho ir labākais.

es pati vispār gribētu juridiski noformēt papīru, uz kura pamata mani pie pirmajiem vecuma marasmiem nošpricē, lai citiem nav jāmokās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2010-03-16 15:49 (saite)
bija līdzīgi ar vienu (jo otra savos 80+ aizgāja ar prātu asu kā cirvis) vecmammu - neatpazina vairs savus mazbērnus (tie bija vienkārši "kādi jauni cilvēki", kas ciemā atbraukuši un ar viņu sarunājas), taču parādījās apcerīgas domas un teksti par viņas pašas jaunības dienām un notikumiem, un cilvēkiem

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]martcore
2010-03-16 20:36 (saite)
da tagad jau tur kāds pansionāts

man, protams, arī gribētos atrast brīnišķīgu meiteni, noīrēt dzīvokli un tā līdz mūža galam, taču kalniņš guļ ar salauztu kāju, vecmāmiņa mēģinot šturmēt veikalu pa zvērīgo sniegu (te uz ietvēm bija nenormāls murgs) trīsreiz gāžas pirmajā periodā
un es esmu vienīgais cilvēks, kas var viņiem palīdzēt, eju uz veikaliem, pērku ēdienu
lai cik draņķīga nebūtu, tača mana ģimene

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2010-03-16 21:53 (saite)
tad gan. visu cieņu.
no vienas puses vieglāk, ka viņi tomēr nedzīvo pie tevis, jo tas, lūk, jau ir bezgala nomācoši. ne jau tāpēc, ka visu laiku jāstaigā pakaļ, bet tāpēc, ka uz to visu laiku jāskatās un jādomā par to, ka nesen taču cilvēks vēl bija pavisam normāls.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?