zifs

Iemesls nošaušanai ir dzelžains - satraukts un agresīvs.

Nopirku Kūku recepšu grāmatu. Biezu, skaistu, krāsainām bildēm. Sajūsmināta šķirstīju, laizījos un lasīju nosaukumus: Kārtainā kūka ar maskarpones krēmu, Apelsīnu biskvītu kūka ar glazētiem augļiem, Tiramisu, Bezē rulete ar zemenēm utt. Dēls klausījās, klausījās un beigās noteica: Man paliek slikti...

Kaut kāda nebēdnīga šodien ciba bijusi. Diez uz ko tas?

Meitai sociālajās zinībās mājas darbā jāizdomā desmit jautājumi.
Tā kā viņa šodien palika mājās, tad jautājumu domāšana noris jau no paša rīta:
Pirmais rīta cēliens paiet ļoti neproduktīvi, taču tiek izmocīti pāris jautājumu.
Dienas vidū nez kāpēc visi jautājumi grozas ap Patriku:
Kāpēc Patriks melo, Cik Patrikam gadu, Kā es varu zināt, ka Patriks melo. Cik var saprast Patriks skolā meitai ir sāpīgs jautājums.
Pamazām tuvojamies pēdējiem diviem jautājumiem. Izskatās, ka pasaulē ir tikai viens jautājums: Kāpēc mana galva ir tik tukša, ka tajā nerodas neviens jautājums?
Man, protams, ir jau galvā neskaitāmi jautājumu varianti, taču kā kārtīgs vecāks, turu tos pie sevis, bet meita mēģina uzminēt, kādi tad man jautājumi ir radušies. Līdz ar to mums veidojas brīnišķīgs dialogs:
- Kāds ir pirmais burts?
- K
- Un otrais?
- ā
- Kāpēc tu baro māsu?

Pēc stundas viņa atnāk un paziņo, ka ir pēdējo jautājumu izdomājusi:
Kāpēc dzīvsudrabs ir indīgs?


Galu galā jautājumu klāsts ir ļoti plašs : sākot ar to, vai skolotājai ir mājdzīvnieks un vai var uzticēties klases biedriem, un beidzot ar tādiem, kā, kāpēc krūzei ir oss un vai dzīvsudrabs ir indīgs.

Avarējusi Skrastiņa pārstāvētās hokeja komandas lidmašīna; 36 bojāgājušie

http://www.apollo.lv/portal/news/articles/249135

Es vienmēr esmu mīlējusi rudeni. It īpaši tā sākumu. Tas ir, kad sāk smaržot pēc āboliem un dārzos zied milzīgas dālijas, bet bērziem sāk parādīties pirmās maziņās, dzeltenās lapiņas. Kad ir vēl tik silts, kad var T-kreklā vazāties pa dārzu un kaut kur aizvējā, kā tādai ķirzakai sildīties saulītē. Lai gan jaušamas jau dzestrums, kuram drīz drīz sekos tā rudens daļa, kurai piemīt kaut kāda aizkapa noskaņa, tas vēl neuzdzen depresiju. Visādi uzmācīgi knišļi, kuri izmantoja cilvēka ķermeni kā placdarmu un negausīgas uzdzīves avotu, ir prom. Varbūt kāds rets eksemplārs, izdzīvotājs gausi izmēģina laimi uz manas rokas. Un mežs smaržo pēc sēnēm un sūnām!

Un tas viss Arsenāla fonā. Un man ir tik žēl, ka vairs nav tas laiks, kad varēja pamest visu un nobliezt trīs filmas dienā. Kad dienas grafiks tika izplānots atbilstoši skatāmo filmu seansiem.

EH! Tā tik bija dzīvīte!
Jā rudens nāk ar nostaļģiju un lēnām pūstošiem āboliem ledusskapī.

Nē, nu būs gan kaut kā jāsaņemās un vismaz uz vienu, divām filmām jātiek...

Šodien, 1.septembra ietvaros, bijām aizčāpojuši līdz smilšu skulptūru izstādei. Biļešu izsniegšanas vietā jautri spilgtās krāsās greznojās šāda brīnišķīga fīča:  

 

Safanojos, nopirku, tagad taisīšu pludmalē šitādus te -

Kad Vankuveriešiem, "Canucks" līdzjutējiem mērs ir pills, viņi rīkojas šādi: http://mashable.com/2011/06/15/vancouver-hockey-riot/#16879Vancouver-Riot-2011

Neticami, bet viņa bija 1, 54m gara un svēra tikai 45 kg, bet kas par balsi!

http://www.youtube.com/watch?v=F7MWoW8Xk28&feature=autoplay&list=AVGxdCwVVULXf5q6aM4YNYn0QbjDIFRcbD&index=4&playnext=21

Nē, nu mans mētelis, protams, neatstāj vienaldzīgos. Arī es skatos uz sevi spogulī un nāk prātā tāds divu hitu hibrīds:

Kukulīt, kukulīt,
Saki man tā,
Kura ir
Visskaistākā?

Man kaut kā pēdējā laikā tādi "kruti" sapņi: aizpagājušo nakti murgoju par vienu veci, kurš ir pilnīgs maniaks un noslaktē savu sievu un visus deviņus bērnus (asinis un kliedzieni). Šonakt par sabiedriskā transporta kontrolieriem (tāds pieklājīgs pakalniņš ar bezbiļetniekiem, kurus rindas kārtībā iekausta kontrolieri). Kas būs šonakt? Varbūt vispār nemaz negulēt?

Zinātnieku plāns paredz, ka mamuta šūnu kodols tiks ievietots ziloņa olšūnā, kuras kodols pirms tam ticis izņemts, tādā veidā radot embriju ar mamuta gēniem, ziņo "Yomiuri Shimbun".
Kaut kas man šajā ziņā atgādina šo multenīt :)

http://www.youtube.com/watch?v=crO5l0klCL4

Man riebjas celties agri! Es neesmu nekāds tur agrais cīrulītis, kurš ar tiem pirmajiem saules stariem ir gatavs apdarīt visus darbus, lai vakarā, kad dzīve tikai sit augstu vilni, liktos gulēt. Man patīk mosties vēlu un lēnām. Un visus dienas darbus atlikt uz pēc iespējas vēlāku diennakts stundu. Tad kāpēc ar mani tiek izspēlēts šis nežēlīgais joks un viss mans gadu gadiem izstrādātais bioloģiskais pulkstenis ir izbombīts. Visi zobratiņi izlauzti un nomainīti uz jauniem, cīruliskiem. Kāpēc man ir jāpamostas ap pulkstens 5.30 ar sajūtu, ka miegs ir personiskais ienaidnieks? Es nežēlīgi cenšos sagrābstīt visas miega rezerves un likt tām darboties savās interesēs. Ar milzīgu gribas spēku turu acis ciet un izliekos, ka esmu komā. Bezcerīgi! Mani jaunais bioloģiskais izdzen no gultas un liek rosīties. Da es pat nezinu, ko cilvēki tik agri no rīta mēdz darīt! Nu tur rīta tualete, brokastis, tas skaidrs, bet kas pēc tam? Labi, ka vēl ir darbs uz kuru jāiet. Un kas būs, kad nevajadzēs iet uz darbu?
Viss jau būtu labi, ja manas smadzenes arī pieslēgtos cīrulismam. Taču tā diemžēl nav. Apjēga par to, kā izplānot dienu rodas vēlā pēcpusdienā.
Es gribu atpakaļ savu pūcismu. Es gribu celties 12 un un brokastot līdz diviem! Un tad ap vieniem naktī, kad viss ir kluss un mierīgs rosīties, rosīties un rosīties.

Mani tomēr nebeidz mulsināt latviešu skvotera "izteikti latviskais" vārds Džeisons Radiks
http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/362272-latviesu_skvoteris_padzits_no_darga_ipasuma_londona

Šorīt, kad beidzot biju aizkārpījusies līdz Rīgai un lēnā gaitā devos savas darba institūcijas virzienā, mani pārsteidza krēsla. Gāju un domāju, vai saule vēl tikai lec, vai arī es tiešām tik vēlu nāku uz darbu, ka saule jau riet. Un vispār es neesmu pamanījusi, ka dienas decembrī ir TIK ĪSAS...
Viss izrādījās triviālāk. Izrādās saules aptumsums.

šorīt, kad jau tā pārpildītajā maršrutniekā, ietūcijās 120 kg dzīvsavara vienā pesonā, es sapratu, ka maršrutnieks ir kā vecīša cimdiņš un nu pat ir ielīdis lācis. Diez kas būtu noticis, ja no stūra izlīstu gailis?

Es nekad neesmu redzējusi savu dēlu tik laimīgu, kā vakar, kad viņš iedarbināja savu iphone 4.

Сколько раз человечиство разрушало государство столко раз разрушало Глорию

Konstatējums ir sekojošs : man patīk garšīgi paēst (kuram gan nepatīk, vai ne?), bet es ienīstu ēst gatavošanu. Principā uzskatu, ka tas ir zemē nomests laiks. (Lai atvaino mani visi pavāri, kā profesionāļi, tā diletanti. Nekā personīga...)
Toties man patīk viss kaut ko cakināt. Sākot ar prastu adīšanu un beidzot ar visādu pribambasu filcēšanu, bet man nepatīk to visu tūcīt sev mugurā. Nekādas rotas lietas es nenēsāju, spilgtas un fifīgas somiņas arī dzan.
Un te man nāk prātā no filmas "Kaukāza gūstekņi" viens no tostiem, kura morāle bija, lai mūsu vēlmes sakristu ar mūsu iespējām.
'Ot man šitā nav!
Un tāpēc es pārtieku no piedegušām zupām (bez pārspīlējumiem) un kaktos man put pusiesākti, nepabeigti meistardarbi.

Šodien klubā Depo spēlēs "Vennaskond".

Igaunijas vecākā punk grupa svin savu 26. dzimšanas dienu

Neticami!