![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vēl pirms viņš bija pabeidzis RDMV, es cītīgi piestrādāju pie sava pasaules redzējuma propogandēšanu. Mani neiedomājami tracināja, ka var vienkārši atslābt un baudīt dzīvi, neiespringstot, ka matemātikas eksāmenā ir anormāli zems vērtējums un ...VISPĀR ŠITĀ NEDRĪKS!!! Neskatoties uz manu intensīvo gruzīšanu par to, kā drīkst un nedrīkst, viņš neļāvās panikai un turpināja savu ierasto, rimto un tomēr radoši un sociāli aktīvo dzīves veidu.
Pabeidza RDMV ne tā ka spoži, bet pieņemami. Sākās jauna fāze, kuras galvenais motīvs no manas puses - ja tu nepiestrādāsi, tad nekur tālāk neiestāsies. Atkal cītīgi izmantoju dažādas iebiedēšanas metodes. Piemēram, ja netiksi Akadēmijā nāksies izvākties no mājām un uzsākt aktīvu darba dzīvi, es tevi neuzturēšu utt. Kā arī motivējošās metodes - vai tu esi kādeiz zīmējis aktu? Nē! Atrodi, vietu, kur tu vari patrenēties! Visi mani, kā man likās noderīgie padomi un draudi, izšķida viņa sīkstajā dzīves mīlestībā un kā trulas dakšiņas atdūrās pret nesatricināmo - Atslābsti. Viss būs labi! Šīs dzelžainais miers un aktīva negruzīšanās par nebūtisko, sāka manu pārliecību par to, kā ir pareizi un kā nepareizi, graut. Sāku saprast, ka es nemaz negribu, lai viņš iestājas Akadēmijā, jo tad es būšu uzvarētāja. Man būs bijusi taisnība.
Pienāca eksāmenu laiks. Pirmajā dienā viņš nokavēja 2 stundas no eksāmena sākuma. Ārēji paudu sašutumu un, protams, man bija iespēja vēlreiz pasvītrot, to, kā ar TĀDU attieksmi cilvēki neiestājās, ka ir cilvēki, kuri gadu gadiem mēģina tikt akadēmijā un cītīgi pie tā piestrādā. Patiesībā berzēju rokas...ha, ha, ha - uzvara ir tuvu!
Pēc zīmēšanas eksāmena izskatījās pavisam cerīgi. Aktus viņš tiešām nebija zīmējis un pirmā reize nebija nekāda spožā. Psiholoģija darīja savu ...
Mani iegāza viss pārējais! Gleznošana un kompozīcija ļoti labi!
Nu ko tagad viņš ir Akadēmijas students. Vai viņš pabeigs to vai nē, man vairs nav svarīgi.
Man ir laiks pārdomāt, kādas man ir prioritātes.
Esmu cietusi sakāvi un 40 gadus ilgs mehānisms ir izrādijies novecojis un nederīgs., jo redz var vienkārši tā - atnākt, ieraudzīt un uzvarēt...
Pabeidza RDMV ne tā ka spoži, bet pieņemami. Sākās jauna fāze, kuras galvenais motīvs no manas puses - ja tu nepiestrādāsi, tad nekur tālāk neiestāsies. Atkal cītīgi izmantoju dažādas iebiedēšanas metodes. Piemēram, ja netiksi Akadēmijā nāksies izvākties no mājām un uzsākt aktīvu darba dzīvi, es tevi neuzturēšu utt. Kā arī motivējošās metodes - vai tu esi kādeiz zīmējis aktu? Nē! Atrodi, vietu, kur tu vari patrenēties! Visi mani, kā man likās noderīgie padomi un draudi, izšķida viņa sīkstajā dzīves mīlestībā un kā trulas dakšiņas atdūrās pret nesatricināmo - Atslābsti. Viss būs labi! Šīs dzelžainais miers un aktīva negruzīšanās par nebūtisko, sāka manu pārliecību par to, kā ir pareizi un kā nepareizi, graut. Sāku saprast, ka es nemaz negribu, lai viņš iestājas Akadēmijā, jo tad es būšu uzvarētāja. Man būs bijusi taisnība.
Pienāca eksāmenu laiks. Pirmajā dienā viņš nokavēja 2 stundas no eksāmena sākuma. Ārēji paudu sašutumu un, protams, man bija iespēja vēlreiz pasvītrot, to, kā ar TĀDU attieksmi cilvēki neiestājās, ka ir cilvēki, kuri gadu gadiem mēģina tikt akadēmijā un cītīgi pie tā piestrādā. Patiesībā berzēju rokas...ha, ha, ha - uzvara ir tuvu!
Pēc zīmēšanas eksāmena izskatījās pavisam cerīgi. Aktus viņš tiešām nebija zīmējis un pirmā reize nebija nekāda spožā. Psiholoģija darīja savu ...
Mani iegāza viss pārējais! Gleznošana un kompozīcija ļoti labi!
Nu ko tagad viņš ir Akadēmijas students. Vai viņš pabeigs to vai nē, man vairs nav svarīgi.
Man ir laiks pārdomāt, kādas man ir prioritātes.
Esmu cietusi sakāvi un 40 gadus ilgs mehānisms ir izrādijies novecojis un nederīgs., jo redz var vienkārši tā - atnākt, ieraudzīt un uzvarēt...