Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Apskaužu sievietes, kurām pietiek garaspēka, lai gribētu būt mājsaimnieces. Jo, kad es iedomājos, ka mana ikdiena sastāvētu no rosīšanās ar lupatiņām, sūklīšiem, birstītēm, flakoniem, aerosoliem, pulieriem un citas drazas, ko migas mēšanas trakumā esmu sapirkusi, piedevām vēl līkņājot pāris stundu dienā pie plīts, mana zosāda viegli noraso sarmainiem sviedriem.
  • Mja, es ar traka paliktu viens un div'
  • nu nez, ar lupatiņām un flakoniem var rosīties tikai tādas, kam psiholoģiskas novirzes. Bet taisīt ēst, piekopt dārzu, varbūt mājdzīvniekus un audzināt sīci - tas ir, manuprāt, labāk, nekā atdot sīci auklei ar veikalbiezeņa un mākslīgā maisījuma burciņām un pašai bizot uz kantori izmisīgi raust naudu vai apliecināt savu sociālo neaizstājamību.
    Katrai sievietei kādus gadus var uznākt vēlme būt mājsaimniecei komplektā ar bērna audzināšanu. Mājsaimniece komplektā ar vīra apčubināšanu - tas gan ir traģiski.
    • +1
    • Taisīt ēst man ļoti, ļoti nepatīk.
      Dārza darbi - jo īpaši ravēšana - arī.
      Kaķa pabarošana prasa nepilnu minūti: atveram ledusskapi, atveram bundžiņu, paņemam karotīti, uzliekam barību uz šķīvīša, vēlīgi nosakām: "Labu apetīti, mīļumiņ!", ieleikam bundžiņu atpakļ ledusskapī.
      Kas attiecas uz bērniem - ja nevarēšu atļauties aukli, man visticamāk arī nekad nebūs bērnu. Jo, būdama ieslodzīta ar zīdaini, es pēc mēneša sajuktu prātā. Tā nav metafora.
      • ...un hiperbola arī nē.;)
      • Uzmanies ar tām bundžiņām. Manam kaķim piemetās nieru smiltis dēļ šitā ērtā varianta. Tagad vismaz nedēļā reizi tomēr saņemos aiziet uz tirgu pēc gaļas vai kādas zivs.
        • Jēlas zivis ir daudz bīstamākas par bundžiņām, īpaši runčiem, vēl jo īpašāk - nekastrētiem.

          Nē, manējai jau arī nav tikai bundžiņas. Ir vēl daži piena produkti un malta gaļa, ko viņa šad tad ēd. Bet tas arī neprasa speciālu sagatavošanu.
      • :D kāpēc ar zīdaini ir sevi jāiesloga?
    • + vēl 1
  • Bet par bīstamo mājsaimnieci?
  • pēc gada pārstrādāšanās valsts iestādē es labprāt gribētu būt mājas mēbele, tam nav sakara ar gribasspēku, bet gan gluži otrādi, tā trūkumu.
    • Nezinu. Man liekas, ka pat vispretīgākajos un mietpilsoniskākajos kantoros - piemēram, tajos, kur man nācies strādāt - tomēr ir vairāk izklaides iespēju, nekā tupot mājās, šrubējot, mēžot, cepot un vārot. Brrrrrr....
  • Ēst taisīšana man neasociējas ar ilgām stundām pie plīts. Vismaz Tante to dara citādāk, visu sagrūž cepeškrāsnī un mierīgi pagaida gatavību ;-)
    Vispār, ir svarīgs rezultāts, nevis procesā ieguldītais laiks un spēki :)
    • Lai būtu ko sagrūst cepeškrāsnī, pirms tam ir f***ing ilgi viss kaut kas jāmērcē, jāmarinē, jāsmalcina, jāmaisa, jāieziež, jāmizo, jāloba, jāputo un vēl sazin nez kā jāķēzās!:)

      Nē, protams, ir dažas jaukas lietas, ko pat es spēju pagatavot. Bet nevienai no tām gatavošanas laiks nepārsniedz ēšanas laiku.

      Izņēmums varētu būt svaigi spiestās sulas, ja pieskaitām sulu spiedes mazgāšanu.
  • vinjaam tieshi nepietiek garaspeeka, lai kluutu par kaut ko citu.
  • uuja, un tagad tev maajaa viss ir netiirs (vai ir personiigaa apkopeeja) un tu neesi paeedusi? Taapat tach atrod laiku kad izskriet pa maaju ar putekljsuuci un paeed (pashtaisiitu vai nopirktu). Ja tu seedeetu maajaa tev tad nebuutu pirmaa doma - ka tik kaut ko pashrubeet vai pacept.
    • Man nav gluži netīrs, bet ideāla kārtība un spodrība nevalda. Jo, kad es atnāku - parasti ap astoņiem-deviņiem vakarā - nekādai šrubēšanai, pucēšanai iedvesmas nav. Taču, ja man nebūtu jāiet uz darbu, bet mans darbs būtu rūpēties par mājokļa tīrību un mājinieku labsajūtu, tad man noteikti būtu ko darīt visu dienu. Jo tad kadam nevilšam zirnekļa tīklam pie griestiem, trīs dienas iemērktai veļai vai ātri vārāmajiem griķiem vakariņās attaisnojuma nebūtu.
      • būtu gan! "Mammai radošā iedvesma, viņa šodien pabeidza divas nodaļas."
      • hmmm, nez, man seezhot maajaas nav ko shrubeet visu dienu. Un ja nav iedvesmas eest taisiit nopeerku kaut ko gatavu vai kaut kur aiziejam, neviens man attaisnojumus neprasa. Man tieshi maajaas seedeeshana saistaas ar lielaaku garlaiciibu, nevis "nemitiigu kaut ko dariishanu".
        • Arī garlaicība ir nomācoša un deģenerējoša.
          • tieshi garlaiciiba parasti ir tas, kas liek maajsaimnieceem mekleet ko var pashrubiit vai uztaisiit. Es parasti garlaiciibu nositu ar fotoaparaatu, kompi un veel nez kaadaam lietaam, bet ne lupatinjaam un aerosoliem.
  • kuš, kuš :)
    mājsaimniece manā izpratnē ir sieviete, kura ir pamanījusies visu dzīvei nepieciešamo pārvirzīt mājas apstākļos - tīrās ērtības labad.
    neviens nekur nav teicis, ka tev mājās ir tikai jāšmorē un jāberž.
    nu tak, tas taču iztēles jautājums.
    • Paga, ja Tu sēdi mājās pie laptopa un ģenerē nemirstīgu prozu vai glezno, komponē, tulko basku tautasdziesmas utt., bet māju izmēzt atnāk Mildiņa, sīcim pamperus maina Rozālija, savukārt rozes izravā Eižens un garneļu suflē ģimenes vakariņām sagatavo Fransuā - tad to vairs nesauc par mājsaimnieci!
      • pēc personīgās pieredzes - kad tu sēdi mājās un dari kko nemirstīgu un ģeniālu, tu esi pārsimts reizes mazāk nogurusi un tev ir pārsimts reizes vairāk laika, lai visu ņemtu un izdarītu pašrocīgi.

        i izmazgāt, i izravēt, i iesuflēt :)
        • kā jau teicu - tad tu vairs neesi mājsaimniece, bet gan persona(literāte, žurnāliste, tulkotāja, māksliniece uttt.), kas strādā mājās. Tas ir pilnīgi kas cits.
          • un dara pašrocīgi visus mājas darbus.
            tātad - ir arī mājsaimniece.

            man kkā liekas, ka persona, kuras dzīve sastāv tikai no kulinārijas un lupatām, tāds feministisks bubulis vien ir.
            mani drīzāk šausmina visādas kantoru un veikalu būtnes, kas spēj parunāt tikai par nelietīgajiem kolēģiem un neciešamiem darba apstākļiem (tēma nr. 1), jaunākajām tenkām, cūkām vīriešiem un stilīgām drēbēm. kad viņas nav tik pārgurušas, kā parasti (ziemassvētku atvaļinājumā), viņām beidzot ir wii! labs sekss. vai vismaz kkāds sekss.

            iespējams, es arī esmu mītu un stereotipu varā, kas to lai zin :)
            • Paga, 90% strādājošu sieviešu dara tos darbus, jo nav jau kur likties.:)
              Un tomēr - vairums kantoru tev paver kaut nelielu bet tomēr lodziņu uz ārpasauli. Visādi klienti, biznesa partneri uttt... Tās nav vairs tikai četras sienas.
              • ofisa (vai kādas bodes) darbinieka darbs sastāv no noteiktu pienākumu izpildes (no stundas stundā, no dienas dienā). no nemainīgu pienākumu izpildes. pat vistipiskākā mājsaimniece var vairāk variēt - vienu dienu uztaisa sautējumu, otru - suflē, trešo dienu iedod sev atvaļinājumu un staigā pa mežu. vai kas nu tur viņai labāk patīk :)

                lodziņš uz ārpasauli... nē, kkas jau tajā ir. taču es domāju, ka katra otrā maximas kasiere savu lodziņu uz ārpasauli pircēju rindas visas dienas garumā veidā labprāt aizvērtu.

                protams - dara tos darbus, jo nav kur likties. tur es pilnīgi piekrītu.
                • +1 :)
                • Jā, protams - ir tādi darbi, kas nomāc vēl vairāk par mājas kārtošanu, gan tie paši kasieri, konduktori, konveijera strādnieki. Bet, kā jau es te vienviet minēju - tos darot, pastāv vismaz iespēja nomainīt vidi, aizejot mājās.:)
  • A Tev "zosāda viegli nenoraso sarmainiem sviedriem", iedomājoties sievietes, kas visu dienu rēķina kaut kādas matemātiskās varbūtību teorijas?? Vai urbina citiem cilvēkiem zobus?? Vai visu dienu ver uz drātītēm reņģītes žāvēšānai??
    • Nē. Rēķināšana ir ļoti interesanta, ja man būtu vairāk talanta, es pati labprāt tai pievērstos. Zobārsta darbs man šķiet tāds pats klientus apkalpojošā amatnieka darbs kā friziera, manikīra vai kurpnieka, tikai prasa vairāk teorētisku priekšzināšanu un attiecīgi ir labāk apmaksāts. Reizēm esmu apdomājusi, kā būtu strādāt kādu no šiem darbiem - bez kādām īpašām šaušalām.
      Jā, par konveijeru gan piekrītu - tas nav nekas jauks. Taču no tā pēc astoņām stundām var atgriezties mājās. No tikpat trulā un nomācošā mājsaimnieces darba nav kur atgriezties, jo tu jau esi mājās.
      tāpēc es bez ironijas saku - tās ir varones, kas spēj to uzņemties un godprātīgi darīt. Es nevarētu.
  • pieņemu, ka tam nav nekāda sakara ar garaspēju vai gribasspēku. drīzāk ar prioriātēm. nav grūti iedomāties sievieti, gudru sievieti, kuras prioritāte ir mājas. daudz skumjāk ir, ja patiesībā viņa vēlas kaut ko pavisam citu, taču tai trūkst pārliecības saviem spēkiem, dūšas vai drosmes riskēt. tikpat skumji, ja viņa raujas melnās miesās, kāpjot pa karjeras kāpnēm, lai gan patiesībā vēlas mierīgu mājas dzīvi, taču nē - audzināšanas vai citu iemeslu dēļ viņai ir radusies pārliecība, ka mājsaimniece ir otras šķiras sieviete.
    • Jā, es izmisīgi mēģinu iedomāties sievieti, gudru, interesantu un pašapzinīgu, kura ilgstoši vada savas dienas "Bīstamo mājsaimnieču" personāžu stilā, gūdama no ta preiku un apmierinājumu. Man nesanāk - zinu, ka pašai pietrūktu spēka un gribēšanas.
      Es neironizēju - K.Čapekam bija stāsts par Bībeles Martu, kas man allaž liek nokaunēties par to, ka manī nav tās sievišķās uzpost-sakārtot-aprūpētmācēšanas.
  • Nu man no tā visa viegli un uz prātā jukšanu nevirzoši šķiet viss, kas patīk pašai (vai kura galarezultāts patīk). Teiksim, taisīt ēst - ja vien ir tam laiks, daru obligāti - jo man tak patīk gardi paēst, un ir tikai jauki, ja pilns vēders ar gardumiem tiek arī tam, kurš nu tanī brīdī gadījies tuvumā!;)
Powered by Sviesta Ciba