Apskaužu sievietes, kurām pietiek garaspēka, lai gribētu būt mājsaimnieces. Jo, kad es iedomājos, ka mana ikdiena sastāvētu no rosīšanās ar lupatiņām, sūklīšiem, birstītēm, flakoniem, aerosoliem, pulieriem un citas drazas, ko migas mēšanas trakumā esmu sapirkusi, piedevām vēl līkņājot pāris stundu dienā pie plīts, mana zosāda viegli noraso sarmainiem sviedriem.
Katrai sievietei kādus gadus var uznākt vēlme būt mājsaimniecei komplektā ar bērna audzināšanu. Mājsaimniece komplektā ar vīra apčubināšanu - tas gan ir traģiski.
Dārza darbi - jo īpaši ravēšana - arī.
Kaķa pabarošana prasa nepilnu minūti: atveram ledusskapi, atveram bundžiņu, paņemam karotīti, uzliekam barību uz šķīvīša, vēlīgi nosakām: "Labu apetīti, mīļumiņ!", ieleikam bundžiņu atpakļ ledusskapī.
Kas attiecas uz bērniem - ja nevarēšu atļauties aukli, man visticamāk arī nekad nebūs bērnu. Jo, būdama ieslodzīta ar zīdaini, es pēc mēneša sajuktu prātā. Tā nav metafora.
Nē, manējai jau arī nav tikai bundžiņas. Ir vēl daži piena produkti un malta gaļa, ko viņa šad tad ēd. Bet tas arī neprasa speciālu sagatavošanu.
Vispār, ir svarīgs rezultāts, nevis procesā ieguldītais laiks un spēki :)
Nē, protams, ir dažas jaukas lietas, ko pat es spēju pagatavot. Bet nevienai no tām gatavošanas laiks nepārsniedz ēšanas laiku.
Izņēmums varētu būt svaigi spiestās sulas, ja pieskaitām sulu spiedes mazgāšanu.
mājsaimniece manā izpratnē ir sieviete, kura ir pamanījusies visu dzīvei nepieciešamo pārvirzīt mājas apstākļos - tīrās ērtības labad.
neviens nekur nav teicis, ka tev mājās ir tikai jāšmorē un jāberž.
nu tak, tas taču iztēles jautājums.
i izmazgāt, i izravēt, i iesuflēt :)
tātad - ir arī mājsaimniece.
man kkā liekas, ka persona, kuras dzīve sastāv tikai no kulinārijas un lupatām, tāds feministisks bubulis vien ir.
mani drīzāk šausmina visādas kantoru un veikalu būtnes, kas spēj parunāt tikai par nelietīgajiem kolēģiem un neciešamiem darba apstākļiem (tēma nr. 1), jaunākajām tenkām, cūkām vīriešiem un stilīgām drēbēm. kad viņas nav tik pārgurušas, kā parasti (ziemassvētku atvaļinājumā), viņām beidzot ir wii! labs sekss. vai vismaz kkāds sekss.
iespējams, es arī esmu mītu un stereotipu varā, kas to lai zin :)
Un tomēr - vairums kantoru tev paver kaut nelielu bet tomēr lodziņu uz ārpasauli. Visādi klienti, biznesa partneri uttt... Tās nav vairs tikai četras sienas.
lodziņš uz ārpasauli... nē, kkas jau tajā ir. taču es domāju, ka katra otrā maximas kasiere savu lodziņu uz ārpasauli pircēju rindas visas dienas garumā veidā labprāt aizvērtu.
protams - dara tos darbus, jo nav kur likties. tur es pilnīgi piekrītu.
Jā, par konveijeru gan piekrītu - tas nav nekas jauks. Taču no tā pēc astoņām stundām var atgriezties mājās. No tikpat trulā un nomācošā mājsaimnieces darba nav kur atgriezties, jo tu jau esi mājās.
tāpēc es bez ironijas saku - tās ir varones, kas spēj to uzņemties un godprātīgi darīt. Es nevarētu.
P.S. Majsaimniece ir vienīgais darbs, kuru veicot uz pensiju var i necerēt.
Es neironizēju - K.Čapekam bija stāsts par Bībeles Martu, kas man allaž liek nokaunēties par to, ka manī nav tās sievišķās uzpost-sakārtot-aprūpētmācēšanas.